Court dismisses appeal for reduced license ban, ruling statutory law mandates fixed four-year term.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court dismissed the appellant's request to reduce the four-year driving license ban imposed for drunk driving. The first-instance court found the defendant guilty based on blood alcohol tests and applied the mandatory statutory penalty. The court held that the law prescribes a fixed four-year ban with no provision for reduction, even if the defendant paid the fine.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta 4. daļa; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta 1. daļa: The statutory penalty for administrative offenses must be applied strictly as prescribed by law, and where the law sets a fixed term for license revocation, it cannot be reduced by the court or the parties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 130064713
Lietas arhīva Nr. 104AA-1164-13/10
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2013.gada 15.novembrī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja Ž.Vēvere
tiesneši D.Dumbre un S.Kalniņa
izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. C/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas
sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.augusta spriedumu, un
konstatēja
2013.gada 19.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu
Nr.PA931970, par to, ka 2013.gada 19.augustā plkst.17.20 Rīgā, /pers. C/ vadīja automašīnu Volvo 460 ar reģistrācijas numuru /TL
numurs/ pa Brīvības gatvi no Ropažu ielas puses Gustava Zemgala gatves virzienā, ar alkohola koncentrāciju asinīs 2,57 % promiles.
Ar iepriekš minētajām darbībām /pers. C/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 14915.panta ceturtajā daļā.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.augusta spriedumu /pers. C/, personas kods /personas kods/, atzīts
par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un
viņam:
1) uzlikts naudas sods LVL 800 (astoņsimt latu) apmērā,
2) atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem, aizliegts iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz četriem
gadiem.
Tiesa uzskatīja, ka /pers. C/ vaina pierādīta ar:
2013.gada 19.augusta administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA931970 fiksēto;
2013.gada 19.augusta Medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.4908 par veikto alkohola koncentrācijas pārbaudi /pers. C/ asinīs,
2013.gada 19.augustā konstatējot alkohola koncentrāciju asinīs 2,57% promiles. /pers. C/ parakstījis Medicīniskās pārbaudes
protokolu, tādējādi apliecinot, ka pārbaude veikta tieši viņam.
Vērtējot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un lietā esošos materiālus, tiesa secināja, ka nav pamata apšaubīt
Medicīniskās pārbaudes protokolā konstatēto alkohola koncentrāciju /pers. C/ asinīs un administratīvā pārkāpuma protokolā
norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus.
Tiesa ņēmusi vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību raksturojošos datus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pantu, atbildību pastiprinošos apstākļus lietas izskatīšanas gaitā
tiesa nav konstatējusi. Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.pantu, par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa
atzinusi izdarītā vaļsirdīgu nožēlošanu.
Tiesa konstatējusi, ka lietas materiālos atrodamas ziņas, kad saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.pantu, nav
piemērojams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14915.panta ceturtajā daļā paredzētais sods administratīvais arests, t.i., ka
/pers. C/ ir otrās grupas invalīds, ko apliecina lietai pievienotā invalīda apliecība.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 29.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa
vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem
gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas tiesības. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
29.3 panta pirmā un trešā daļa paredz, ka aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu
vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana. Atpūtas
kuģu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu
vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.
Bez tam tiesa konstatējusi, ka no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem neizriet, ka /pers. C/ ir ieguvis atpūtas kuģa vadīšanas
tiesības, sakarā ar ko tiesa viņam ir piemērojusi aizliegumu tās iegūt.
Par minēto spriedumu pārkāpējs /pers. C/ iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka viņa sevi par vainīgu viņai inkriminētā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina pilnībā, naudas sodu ir nomaksājis. Lūdz apelācijas instanci pārskatīt lietu par
transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, nosakot īsāku termiņu.
Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādīto un ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.20panta pirmās daļas nosacījumus,
Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota un saskaņā ar Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 289.21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, bet pamats tiesai
pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nebija objektīvi konstatējams.
Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir likumīgs, pamatots un atstājams negrozīts, bet apelācijas
sūdzība, kuru iesniegusi pie administratīvās atbildības sauktā persona, ir noraidāma kā nepamatota.
Krimināllietu tiesu kolēģija, izvērtējot apelācijas sūdzībā norādīto, secina, ka sūdzības iesniedzējs neapstrīd lietas faktiskos apstākļus
un savu vainīgumu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, līdz ar to apelācijas instances tiesai nav pamata pārvērtēt lietā esošos
pierādījumus.
Krimināllietu tiesu kolēģija konstatē, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.augusta spriedumu /pers. C/
atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.15panta ceturtajā daļā, un sodīts ar naudas sodu
astoņsimt latu apmērā, transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem gadiem un aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas
tiesības uz četriem gadiem.
Par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts 149.15panta ceturtajā daļā - piemēro administratīvo arestu no desmit līdz
piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem
gadiem.
LAPK 149.15panta ceturtā daļa neparedz nekādus izņēmuma gadījumus attiecībā uz transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas
termiņa samazināšanu.
Latvijas APK 32.panta pirmā daļa nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā
paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Pie šādiem apstākļiem Krimināllietu tiesu kolēģija nesaskata pamata pirmās instances tiesas lēmuma atcelšanai.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 28922.pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
nosprieda
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.augusta spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. C/ apelācijas sūdzību
noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas brīdī
Tiesas sēdes priekšsēdētāja Ž.Vēvere
Tiesneši D.Dumbre
S.Kalniņa