Court dismissed appeal against tax authority decision regarding income tax on property sale proceeds.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420252418

Lietas arhīva Nr. AA43-1125-19/19

ECLI:LV:ADAT:2019:1223.A420252418.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 23.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Karina Krastiņa,

tiesneses Sandra Gintere un Santa Liniņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2018.gada 10.jūlija lēmuma Nr.31.1-22.10/3070 atcelšanu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 27.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu pārvaldes Iedzīvotāju ienākuma nodokļa datu atbilstības

pārbaužu daļa veica pieteicējam /pers. A/ datu atbilstības pārbaudi par 2015. gadā gūtajiem ienākumiem, pārdodot

nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, (turpmāk – nekustamais īpašums) 1/2 domājamo daļu.

Ar VID Nodokļu pārvaldes amatpersonas 2018.gada 2.maija lēmumu Nr.31.1-8.56/117849 /pers. A/ noteikts

pienākums iemaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN) 4303,95 euro un nokavējuma naudu 60,26 euro.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, /pers. A/ to apstrīdēja.

[2] Ar VID ģenerāldirektora 2018.gada 10.jūlija lēmumu Nr.31.1-22.10/3070 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums

atstāts negrozīts.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Nekustamā īpašuma puse no domājamām daļām bija /pers. A/ īpašumā ilgāk nekā 60 mēnešus, bet tajā nav bijusi

deklarēta viņa dzīvesvietas adrese vairāk nekā 12 mēnešus pēc kārtas pēdējo 60 mēnešu laikā līdz nekustamā īpašuma

atsavināšanas dienai. Uz atsavināšanas brīdi /pers. A/ zemesgrāmatā bija reģistrēti vairāki atsevišķie nekustamie īpašumi

(dzīvoklis un garāža).

[2.2] 2015.gada 20.augustā starp /pers. A/ un SIA „Kortex” noslēgts pirkuma līgums, saskaņā ar kuru /pers. A/

pārdod pusi no nekustamā īpašuma domājamām daļām par 30 000 euro. 2015.gada 21.augustā noslēgts līgums par

grozījumiem pirkuma līgumā, nosakot, ka SIA „Kortex” samaksā /pers. A/ pilnvarotajai personai nekustamā īpašuma

pirkuma maksu līdz 2020.gada 30.novembrim.

SIA „Kortex” īpašumtiesības uz pusi nekustamā īpašuma domājamo daļu reģistrētas zemesgrāmatā 2015.gada

22.septembrī, pamatojums īpašumtiesību iegūšanai norādīts 2015.gada 20.augusta pirkuma līgums, reģistrētā nekustamā

īpašuma pirkuma maksa atbilst pirkuma līgumā norādītajai – 30 000 euro.

Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums ir noticis, proti, pirkuma līguma nosacījumi ir daļēji izpildīti – īpašuma

tiesības pārgāja uz pircēju.

[2.3] Tā kā nekustamā īpašuma pircējs SIA „Kortex” neatbilst likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 7panta

trešās daļas nosacījumiem, /pers. A/ gūtais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar IIN kā ienākums

no kapitāla atsavināšanas saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9pantu.

[2.4] No iesniegtā 2017.gada 7.augusta cesijas līguma izriet, ka /pers. A/ cedē /pers. B/ savas prasījuma tiesības pret

SIA „Kortex”, cesijas līguma parakstīšanas brīdī tā ir parādā /pers. A/ pirkuma maksu 10 000 euro. Cesijas līgumā

norādītais /pers. A/ prasījumu tiesību apmērs pret SIA „Kortex” netieši apliecina, ka pirkuma maksa 20 000 euro apmērā ir

saņemta.

Cesijas līgumā norādītās prasījuma tiesības nodotas cesionāram, pirms SIA „Kortex” iestājies samaksas termiņš par

iegādāto nekustamo īpašumu. Nav saprotams, kādēļ tika noformēts cesijas līgums par neesošām prasījuma tiesībām.

[2.5] No SIA „Kortex” un /pers. B/ starpā 2017.gada 7. un 8.augusta noslēgtajiem pirkuma līgumiem izriet, ka puse

nekustamā īpašuma domājamo daļu /pers. B/ tiek pārdota par 5 000 euro, nekustamā īpašuma maksa tiek samaksāta ar

savstarpēju ieskaitu.

[2.6] Pamatojoties uz 2017. gada 7. un 8.augusta pirkuma līgumiem, zemesgrāmatā 2017.gada 19. un 20.augustā

reģistrēta īpašuma tiesību pāreja no SIA „Kortex” uz /pers. B/, nevis uz /pers. A/. Līdz ar to /pers. A/ nepamatoti norāda,

ka pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas viņš atguva savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu.

[2.7] Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu

piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.899) 97.4punkts noteic nodokļu maksātāja pienākumu samaksāt nodokli

par nekustamā īpašuma atsavināšanu nepabeigta darījuma gadījumā arī tad, ja ienākums nav saņemts vispār; tādā gadījumā

par ienākumu gūšanas periodu uzskatāms trešais taksācijas periods, skaitot no gada, kurā noslēgts atsavināšanas līgums.

Tādējādi /pers. A/ 2015.gada augusta pirkuma līgumā norādītā samaksa par 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma

atsavināšanu 30 000 euro bija jādeklarē 2017.gada decembrī. /pers. A/ bija jāapzinās, ka, ietverot līgumā nosacījumus par

pirkuma maksas saņemšanu piecu gadu laikā, nodoklis būs jāmaksā, neskatoties uz to, ka samaksa faktiski nav saņemta.

[2.8] Saskaņā ar Paziņošanas likuma 4.panta pirmo daļu VID dokumentus /pers. A/ paziņoja uz viņa deklarēto

dzīvesvietas adresi. /pers. A/ saziņai nav norādījis telefona numuru vai elektroniskā pasta adresi, tādēļ nebija iespējams

sazināties ar /pers. A/ par nosūtīto korespondenci. Līdz 2018.gada 21.jūnijam VID rīcībā nebija informācijas par /pers. B/

tiesībām saņemt /pers. A/ adresētos dokumentus.

2018.gada 28.februāra paziņojums Nr.31.1-8.56/56620 nav uzskatāms par administratīvo aktu, tādēļ tas nosūtīts uz

/pers. A/ deklarēto dzīvesvietas adresi vienkāršā pasta sūtījumā. Vēstuļu un paziņojuma nosūtīšana vienkāršā vai ierakstītā

pasta sūtījumā nav ietekmējusi sākotnējā lēmuma apstrīdēšanu.

[3] 2018.gada 30.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts /pers. A/ pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Ar 2017.gada 7.augusta starp SIA „Kortex” kā pārdevēju un /pers. B/ kā pircēju noslēgto pirkuma līgumu

pārdevējs faktiski nodeva atpakaļ 1/2 daļas no nekustamā īpašuma, jo SIA „Kortex” tā arī nespēja samaksāt pirkuma

maksu. SIA „Kortex” ir informējusi VID par samaksas neveikšanu. VID rīcībā ir pieteicēja bankas konta izdruka, kurā var

redzēt, ka samaksa par nekustamo īpašumu nav veikta.

[3.2] Iestāžu lēmumi ir formāli, ir uzskaitīti dažādi normatīvie akti, bet nav atbildēts uz jautājumiem, vai SIA „Kortex”

par nekustamā īpašuma iegādi ir samaksājusi un vai pieteicējam ir pienākums maksāt nodokli par nenotikušu darījumu ar

neesošiem ienākumiem.

IIN maksāšanas pamats ir gūtie ienākumi. Pieteicējs nekādus ienākumus nav guvis, visi nepieciešamie dokumenti un

skaidrojumi ir iesniegti VID.

[3.3] Lēmumā norādīta virkne paziņojumu, ko pieteicējam ir sūtījis VID, bet pieteicējs nevienu paziņojumu nav

saņēmis. VID zināja pieteicēja vecumu, tam vajadzēja pievērst papildu uzmanību un noskaidrot, vai pieteicējs ir saņēmis

pasta sūtījumus. Tāpat VID darbinieki zināja pieteicēja pilnvarotās personas telefona numuru un 2016.gadā vairākas reizes

ar viņu sazinājās.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 27.maija spriedumu pieteikums noraidīts.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 27.maija spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā

pamatā atkārto pieteikumā minētos argumentus, papildus norādot turpmāk minētos argumentus.

[5.1] Ne VID, ne tiesa nav norādījusi būtisku niansi – darījuma detaļas (līgumu noslēgšana, naudas saņemšana), kā arī

secinājumus, no kuriem var izprast normatīvo aktu piemērošanu.

VID kļūdījās darījumu izpratnē. Nekustamā īpašuma atpakaļpirkuma rezultātā nekādi ienākumi netika gūti. Pieteicēja un

SIA „Kortex” otrā darījuma – cirsmas pirkuma līgums – rezultātā visi nodokļi tika samaksāti un nepieciešamās ziņas VID

tika sniegtas. Cirsmas līguma summai nav nekāda sakara ar lietas būtību, jo tas ir pavisam cits darījums, par ko nodokļi ir

nomaksāti.

[5.2] Tiesa spriedumā norādījusi vairākus kļūdainus faktus, tiesa nav iedziļinājusies lietas būtībā, neizvērtēja visus

darījumus, un spriedumā izsaka varbūtības par darījumu. Gan Lēmumā, gan spriedumā norādīti pieņēmumi, pieteicēja

paskaidrojumi un tiesā iesniegtie dokumenti tika ignorēti.

[6] VID paskaidrojumā par pieteicēja apelācijas sūdzību norāda, ka uzskata to par nepamatotu, pamatojoties uz

Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 245.pantu un 304.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa lietu

izskatīja rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā ar apelācijas sūdzības un procesa dalībnieku

argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Pieteicējam papildu maksājamais IIN ir aprēķināts saistībā ar ienākumu no kapitāla pieauguma, 2015.gadā atsavinot

nekustamā īpašuma 1/2 domājamo daļu.

No administratīvās lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka 2015.gada 20.augustā pieteicējs, kura vārdā saskaņā ar

2015.gada 28.maija pilnvaru Nr.193 (lietas 1.sējuma 70., 244.lapa) rīkojās /pers. B/, atsavināja SIA „Kortex” 1/2

domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kopā 30 000 euro vērtībā; kā samaksas datums noteikts šī līguma noslēgšanas

diena (lietas 1.sējuma 32.-34.lapa).

Ar zemesgrāmatu tiesneša 2015.gada 22.septembra lēmumu zemesgrāmatā ir reģistrēta pieteicēja īpašumu tiesību

izbeigšanās uz 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma un reģistrētas SIA „Kortex” īpašumtiesības uz minēto nekustamo

īpašumu, pamatojoties uz 2015.gada 20.augusta pirkuma līgumu, kā darījuma summa reģistrēta 30 000 euro (lietas

1.sējuma 82. lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 2002.pantu pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas

samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību. Šā likuma 2004.pants noteic, ka pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas

puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu; likuma 2005.pants paredz, ka par pirkuma līguma priekšmetu var būt

visas lietas, ko atļauts un iespējams atsavināt, saprotot ar to nevien ķermeniskas lietas, bet arī lietu un saistību tiesības.

Savukārt Zemesgrāmatu likuma 1.pants paredz, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem

saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu

ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta. Šā likuma 4.pants noteic, ka zemesgrāmatās nostiprina (koroborē)

tiesības uz nekustamiem īpašumiem, saprotot ar tiesībām arī tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, ja no likuma

satura un tiešā jēguma neizriet pretējais.

Ievērojot minēto tiesisko regulējumu un lietā konstatētos faktiskos apstākļus – pirkuma līguma par nekustamā īpašuma

1/2 domājamo daļu pārdošanu noslēgšanu starp pieteicēju kā pārdevēju (kura īpašumā bija attiecīgais nekustamais īpašums)

un pircēju SIA „Kortex”; to, ka līgums atbilst Civillikuma nosacījumiem par pirkuma līgumu (ietver arī nosacījumus par

pirkuma līguma priekšmetu un samaksu); to, ka šis nekustamā īpašuma pirkšanas darījums ir koroborēts zemesgrāmatā, kā

to paredz tiesību normas, un kuras ieraksti ir publiski ticami – apgabaltiesa konstatē, ka VID pamatoti konstatēja, ka

pieteicējs 2015.gada 20.augustā saskaņā ar noslēgto pirkuma līgumu ir veicis nekustamā īpašuma 1/2 domājamo daļu

pārdošanu (atsavināšanu).

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 11.punktu, noteiktajos apstākļos fiziskās

personas ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir pieskaitāms pie ienākuma, par kuru maksājams IIN.

Ievērojot minēto, VID pamatoti pārbaudīja pieteicēja 2015.gadā veiktā nekustamā īpašuma daļu atsavināšanas darījumu

un to, vai tā rezultātā ir maksājams IIN.

[10] Pieteicējs lietas ietvaros norāda, ka samaksu no SIA „Kortex” par nekustamā īpašuma 1/2 domājamo daļu nav

saņēmis vispār, līdz ar to viņam VID aprēķinātais nodoklis nav jāmaksā.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (šeit un turpmāk tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā

2015.gada 20.augusta atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdī) 2.panta 1.punktu IIN maksā fiziskās personas, kas

atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” ir iekšzemes nodokļu maksātāji un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir

guvuši ienākumus Latvijas Republikā.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 11.punkts noteic, ka pie pārējiem fiziskās personas

ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla

aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši šā likuma 11.9pantam, ja šā likuma 9.pantā nav noteikts citādi.

Administratīvo tiesu judikatūrā atzīts, ka nodokļu maksāšanas pienākuma rašanās brīdi nosaka likuma „Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli” normas par ar nodokli apliekamo objektu un normas par to, kurš brīdis ir uzskatāms par ienākumu

gūšanas brīdi (sk., Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 10.oktobrī sprieduma lietā Nr.SKA-452/2019

6.punktu).

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 16.1panta pirmā daļa noteica, ka par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma

diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Savukārt šā panta ceturtā daļa noteica, ka

Ministru kabinets paredz kārtību, kādā nosakāma ienākuma gūšanas diena, ja diena, kad noslēgts līgums par darījumu ar

kapitāla aktīviem, naudas saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, nav

vienā taksācijas periodā.

Uz minētā likuma deleģējuma pamata Ministru kabinets izdeva Noteikumus Nr.899. Šo noteikumu 97.4punkts noteic,

ka, piemērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 16.1panta ceturto daļu, ja nodokļa maksātājs ienākumu no

darījuma (kapitāla aktīvu atsavināšanas) saņem vairāk nekā triju taksācijas periodu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts

atsavināšanas līgums, uzskatāms, ka viss ar atsavināšanu saistītais ienākums ir gūts pirmo triju taksācijas periodu laikā.

Trešajā taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto, bet nesaņemto summu

neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav.

Ievērojot minēto tiesisko regulējumu, konkrētajā gadījumā, kad līgums par īpašuma tiesību pārēju noslēgts 2015.gadā,

bet atbilstoši darījuma pušu norādītajam (pieteicējs un SIA „Kortex”), samaksa netika veikta tajā pašā taksācijas periodā,

kad noslēgts līgums (2015.gadā), tiesību normas paredz īpašu kārtību un noteic termiņu, kad rodas nodokļa samaksas

pienākums no šāda ienākuma, kaut arī ieņēmumi pirkuma darījuma rezultātā nav reāli saņemti.

Apgabaltiesa, izvērtējot pieteicēja veiktā atsavināšanas darījuma faktiskos apstākļus, konstatē, ka VID pamatoti,

atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 16.1panta ceturtajai daļai un Noteikumu Nr.899 97.4punkta

nosacījumiem noteica, ka par pieteicēja ienākuma no kapitāla pieauguma gūšanas taksācijas periods uzskatāms 2017.gads

(trešais taksācijas periods no atsavināšanas līguma noslēgšanas laika), un atbilstoši tiesību normu nosacījumiem ir

uzskatāms, ka šajā periodā pieteicējs ir guvis visu ar atsavināšanu saistīto ienākumu, t.i., 2017.gada 20.augusta

atsavināšanās līgumā pielīgto pilnu pirkuma darījuma summu 30 000 euro apmēra.

[11] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta 3.2daļa noteic, ka maksātājs iemaksā budžetā aprēķinātā

nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šā panta 5.3daļā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas

dienas. Šā panta 5.3daļa noteic, ka maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju par

ienākumu no kapitāla iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu

atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 euro.

Savukārt likuma 15.panta 3.1daļa noteic, ka nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 15 procenti.

Apgabaltiesa, pārbaudot Lēmumu, atzīst, ka VID pamatoti un tiesiski noteica, ka par nekustamā īpašuma 1/2

domājamās daļas atsavināšanu pieteicējam jāmaksā IIN no ienākuma, kas uzskatāms par gūtu pilnā apmērā 2017.gada

decembrī.

Apgabaltiesa konstatē, ka VID, aprēķinot pieteicēja ienākumu no kapitāla pieauguma, ņēma vērā pieteicēja izdevumus,

kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, un pieteicējam maksājamo IIN aprēķināja atbilstoši tiesību normu nosacījumiem.

[12] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 11.punkts noteic, ka pie pārējiem fiziskās

personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu

kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši šā likuma 11.9pantam, ja šā likuma 9.pantā nav noteikts citādi.

[12.1] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.punktā noteikts, ka gada apliekamajā

ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā

(no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus

pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas

nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese). Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai

likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē,

šīs panta daļas izpratnē uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais

īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.1punktā noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā

netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no

dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz

nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums. Ja nekustamais īpašums, kuru

atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai

radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, šīs panta daļas izpratnē uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir

maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja

īpašums.

[12.2] Apgabaltiesa no administratīvās lietas materiāliem konstatē, ka 1/2 domājamā daļa no strīdus nekustamā

īpašuma bija pieteicēja īpašumā ilgāk nekā 60 mēnešus, bet nekustamā īpašumā nebija deklarēta pieteicēja dzīvesvieta

vairāk kā 12 mēnešus pēc kārtas pēdējo 60 mēnešu laikā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai (2015.gada

20.augustam) (publiski pieejama informācija no zemesgrāmatas par nekustamo īpašumu ar kadastra numuru /numurs A/),

līdz ar to nav konstatējami likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.punkta nosacījumi. Tāpat

minētajā nekustamā īpašuma atsavināšanas brīdī pieteicējam zemesgrāmatā bija reģistrēti vairāki citi nekustamie īpašumi

(garāža un dzīvoklis ka atsevišķi nekustamā īpašuma objekti katrs), līdz ar to netika atsavināts vienīgais pieteicēja

nekustamais īpašums, tādējādi neizpildoties likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.1punktā

paredzētajiem nosacījumiem.

[12.3] Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 7panta trešās daļas 3.punktam ar nodokli neapliek

ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja ir izpildīti visi

tiesību normā minētie nosacījumi; vienlaikus likuma Pārejas noteikumu 108.punkts noteic, ka šī likuma 11. 7panta trešās

daļas 3.punktā noteiktos kritērijus nepiemēro no 2014.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 1.jūlijam.

Ievērojot minēto, pieteicējas gadījumā minētā tiesību norma, kas paredz izņēmumu no ienākuma no kapitāla pieauguma

aplikšanas ar IIN, nav piemērojama.

[12.4] Ievērojot minēto, apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja gūtais (prezumējams kā iegūts visā apmērā nē vēlāk kā

pirmo trīs taksācijas periodu laikā no atsavināšanas līguma noslēgšanas) ienākums no 1/2 domājamās daļas nekustamā

īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar IIN, jo darījums neatbilst izņēmuma gadījumiem, kad nodoklis nav jāmaksā.

[13] Apgabaltiesa no pierādījumiem lietā konstatē, ka saskaņā ar iesniegtajiem pirkuma līgumiem un zemesgrāmatā

reģistrētajiem datiem strīdus nekustamo īpašumu 2015.gadā pieteicējs pārdeva SIA „Kortex”, bet SIA „Kortex” to

2017.gadā pārdeva fiziskajai personai /pers. B/ (lietas 1.sējuma 27.lapa). Ievērojot minēto, pieteicēja apgalvojums, ka

nekustamais īpašums ir atdots atpakaļ pieteicējam, nav patiess. Konkrētajā gadījumā ir konstatējami divi secīgi darījumi –

sākotnēji pieteicējs pārdeva nekustamo īpašumu SIA „Kortex”, bet vēlāk SIA „Kortex” to pārdeva /pers. B/.

[14] Apgabaltiesa norāda, ka VID Lēmumā pieņēma par patiesu pieteicēja norādi, ka faktiski viņš samaksu par

nekustamā īpašuma daļu atsavināšanu nesaņēma, tāpēc VID atbilstoši tiesību normu nosacījumiem noteica kā pieteicēja

ienākuma gūšanas periodu no šā darījuma – 2017.gada decembri, kas ir tiesību normās noteiktais prezumējamais ienākumu

gūšanas pēdējais iespējamais periods, neņemot vērā apstākļus, cik liela samaksa ir saņemta un vai tā faktiski ir saņemta.

Ievērojot minēto, tā kā VID piemēroja tiesību normās noteikto prezumpciju, nav nekādas tiesiskās nozīmes pieteicēja

norādītājiem apstākļiem par faktiskās samaksas par atsavināšanas darījumu neesību vispār vai daļā.

Līdz ar to pieteicēja argumenti par to, ka pirmās instances tiesa nepareizi konstatēja samaksas faktus pieteicējam no

SIA „Kortex”, jo tas esot par citu (cirsmas pirkšanas) darījumu, lietā nav tiesiskās nozīmes. Arī gadījumā, ja pieteicējs

vispār nesaņēma no SIA „Kortex” samaksu par īpašumu atsavināšanas darījuma rezultātā, kā tas secināts arī VID Lēmumā,

minētais neietekmē pieteicēja pienākumu no šāda darījuma samaksāt nodokli, kas ir aprēķināts atbilstoši likuma

nosacījumiem un tiesību normās noteiktajai prezumpcijai par ienākumu gūšanas faktu un taksācijas periodu, kad tas

uzskatāms par notikušu.

[15] Ievērojot apgabaltiesas konstatēto, atzīstams, ka Lēmums atbilst lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem,

tādēļ ir pamatots un tiesisks, savukārt pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu ir nepamatots kā nepamatots.

[16] Administratīvā rajona tiesa lietā taisīja spriedumu, kura rezultāts sakrīt ar apgabaltiesas secinājumu par Lēmumā

tiesiskumu, tomēr tiesa nelietderīgi plaši vērtēja pieteicēja argumentus par SIA „Kortex” faktiskās samaksas apstākļiem, jo

tiem nav tiesiskas nozīmes lietā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2018.gada 10.jūlija lēmuma Nr.31.1-

22.10/3070 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (personiskais paraksts) K. Krastiņa

Tiesneses (personiskais paraksts) S. Gintere

(personiskais paraksts) S. Liniņa