Court allows small claims debt recovery for property management services against individual defendant.
Legislator summary
AI generatedThe court ordered the defendant to pay a debt of 409.28 euros to the property management company for unpaid services. The defendant argued that the claim was based on laws that were not in force at the time the debt arose, but the court rejected this defense. Consequently, the claim was fully allowed, and the defendant was also ordered to pay state court fees and case-related expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1402., 1587., 1652. panti; Civilprocesa likuma 250.21 pants; The court may allow a claim for debt recovery if the plaintiff proves the debt exists and the defendant's argument regarding the temporal validity of the substantive law is unfounded.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C17122214
Nr. C-1222-14/06
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā, 2014.gada 9.oktobrī
Jūrmalas pilsētas tiesa
tiesnese G.Lapiņa
rakstveida procesā izskatījusi civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas Centra Namu Pārvalde” (turpmāk MSIA
„Rīgas Centra Namu Pārvalde”) maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un
konstatēja
Aprakstošā daļa
2014.gada 2.jūlijā Jūrmalas pilsētas tiesā saņemts MSIA „Rīgas Centra Namu Pārvalde” maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ par
parāda piedziņu.
Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1828.pantu, Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punktu,
Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta pirmo daļu, 10.panta 2.un 3.punktu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmo daļu, lūdz piedzīt no
atbildētāja par labu MSIA “Rīgas Centra Namu Pārvalde” nesamaksāto rēķinu Nr.68-0812 pamata parāda summu bez līgumsoda (kavējuma naudas)
409,28 euro (Ls 287,65) apmērā.
Tiesa konstatē, ka prasības pieteikumu MSIA “Rīgas Centra Namu Pārvalde” administratore Maija Zaube iesniegusi un elektroniski parakstījusi ar
drošu elektronisko parakstu. Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejas vadītāja ir pārbaudījusi minētā paraksta atbilstību.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs sniedza apsaimniekošanas pakalpojumus atbildētājam – apsaimniekoja nekustamo īpašumu /adrese A/.
2008.gada 16.decembrī prasītājs izrakstīja atbildētājam rēķinu Nr.68-0812 par kopējo summu 441,09 euro (Ls 310,00). Rēķina apmaksas termiņš bija
2008.gada 28.decembris. 2011.gada 14.septembrī prasītājs izsūtīja atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu par parādsaistībām pret prasītāju lūdzot segt
pamatparāda summu 409,28 euro (Ls 287,65) apmērā, neprasot līgumsodu, ieskaitot maksājumu prasītāja norēķinu kontā līdz 2011.gada
20.septembrim. Prasītājs norāda, ka līdz prasības celšanai tiesā atbildētājs nav apmaksājis rēķina Nr.68-0812 pamata parāda summu 409,28 euro (Ls
287,65) apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2014.gada 8.jūlijā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu
sniegšanai, kam pievienots izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām (lietas lapa 38).
Atbildētājs 2014.gada 7.augustā iesniedzis rakstveida paskaidrojumu (lietas lapa 40-47), kurā norāda, ka prasību neatzīst. Atbildētājs paskaidroja,
ka iebilst parāda aprēķinam. Prasītājs nepamatoti atsaucas uz Dzīvokļa īpašuma likuma un dzīvokļa pārvaldīšanas likuma normām, kuras uz parāda
izveidošanās brīdi nebija spēkā. Saskaņā ar tobrīd spēkā esošā likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, atbildētāja pienākums ir segt nepieciešamos
izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu ,
proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā vai dzīvokļa
īpašnieks ir mājas esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis
attiecīgu līgumu. Līdz ar to parāda aprēķinam jābalstās uz visas mājas komunikāciju un iekārtu uzturēšanas, ekspluatācijas un remonta, kā arī zemes
gabala uzturēšanas izdevumiem, aprēķinot atbildētāja parādu proporcionāli atbildētāja dzīvokļa īpašuma lielumam. Šādi aprēķini nav veikti, kā arī
prasītājs nenorāda par kādu laika periodu ir izveidojies parāds. Kā arī atbildētājs nav saņēmis rēķinus un brīdinājumus no prasītāja.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.2 5 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot
informatīvu vēstuli 2014.gada 9.septembrī pasta sūtījumā uz prasītāja juridisko adresi un atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, vienlaikus norādot
sprieduma noraksta pieejamības datumu.
Motīvu daļa.
Pārbaudījusi prasības pieteikumu un tam pievienotos materiālus, tiesa konstatē, ka prasība apmierināma pilnībā.
Ar prasības pieteikumam pievienoto Izdruku no interneta vietnes Lursoft zemesgrāmatas datiem lietā pierādīts, ka atbildētājs no 2007.gada
12.februāra ir nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, īpašnieks – neapdzīvojama telpa Nr./numurs/, kopīpašuma domājamā daļa
no daudzdzīvokļu mājas, tajā skaitā mājas funkcionāli saistītās būves – lit 2 – žogs, lit 1 – bruģējums, lit 3 – bruģējums,un zemes gabals ar platību 110,8
m2 (lietas lapa 27-28).
Saskaņā ar likuma„Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās
komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī
norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un
apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļa īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
2004.gada 28.septembra DzĪKS „Ģertrūdes iela 9” un SIA „Rīgas Centra namu pārvalde” noslēdza Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma
līgumu, ar ko īpašnieki apņemas segt pārvaldnieka izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas un tai piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu, kā arī dot nepieciešamos norādījumus mājas pārvaldīšanai.
2004.gada 28.septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā (lietas lapās 21-25) 6.1.punktā noteikts, ka īpašnieki sedz īpašuma
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumus kopīgi, proporcionāli katra īpašumā esošajai kopīpašuma domājamajai daļai, savukārt 6.2. punktā
norādīts, ka īpašnieki pārvaldniekam veic maksājumus par īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu; par komunālo pakalpojumu piegādi un izmantošanu
saskaņā ar noteiktiem tarifiem vai skaitītāju rādītājiem; nodokļus un nodevas ar ko kopīpašums tiek aplikts un par ko ir atbildīgi īpašnieki.
No lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem Nr.68-0802; Nr.68-0803; Nr.68-0804; Nr.68-0805; Nr.68-0806; Nr.68-0807; Nr.68-0808;
Nr.68-0809; Nr.68-0810; Nr.68-0811; Nr.68-0812 (lietas lapās 8-18) redzams, ka atbildētājam no 2008.gada 3.marta līdz 2008.gada 16.decembrim
ir izveidojies parāds Ls 310,00 apmērā, un apmaksa ir jāveic līdz 2008.gada 28.decembrim. Minēto apliecina arī lietas materiālos esošais ekspluatācijas
un komunālo maksājumu kopsavilkums (lietas lapa 19).
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam –
jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību
tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) 8.panta pirmo daļu
visu dzīvokļa īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā;
12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu
uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat
arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās
daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis
attiecīgu līgumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem Civilprocesa likuma 17.nodaļā
norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos norāda, ka iebilst parāda aprēķinam un laika periodam par kādu parāds ir izveidojies.
Tiesa secina, ka atbildētājs neapstrīd parāda esamību, bet apstrīd laika periodu par kādu aprēķināts parāds, taču atbildētājs tiesā nav iesniedzis
pierādījumus, ka laika periodā no 2008.gada 3.marta līdz 2008.gada 28.decembrim būtu samaksājis prasītāja piestādītos rēķinus, līdz ar to atbildētāja
iebildumi nav pamatoti ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.
Prasītājs prasības summu ir samazinājis, nepieprasot līgumsodu un lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 409,28 euro (Ls 287,65) apmērā, tiesa
atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses un parāda esamība, turklāt tiesā netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs nebūtu saņēmis
prasītāja sniegtos nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumus.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai, ja prasītājs no tiesas izdevumu samaksāšanas bijis atbrīvots, tie piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti: administratori —
prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process, kā arī
iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu Maksātnespējas likuma 51.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā.
Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi 86,99 euro apmērā, ko veido valsts nodeva 71,14 euro un ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 15,65 euro, kas sastāv no ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 5,25 euro un izdevumiem par maksas
pakalpojumiem par elektroniski atsūtītiem dokumentiem un dokumentu kopēšanu 10,60 euro.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi
izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz 8.pantu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 204.1, 250.25 panta pirmo daļu, tiesa
nolēma
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu MSIA „Rīgas Centra Namu Pārvalde”, reģistrācijas Nr.40003266805, parādu
409,28 euro (četri simti deviņi euro un 28 euro centi) apmērā.
Samaksa veicama: Saņēmējs: MSIA „Rīgas Centra Namu Pārvalde” administratorei Maijai Zaubei, norēķinu konts AS “DNB banka”, bankas
kods RIXOLV2X, konta Nr.LV27RIKO0002024187277.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksāto valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro un 14 euro
centi) apmērā.
Valsts nodeva iemaksājama: saņēmējs: Valsts kase reģistrācijas Nr.90000050138, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta
Nr.LV55TREL1060190911200. Maksājuma mērķi jānorāda atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 9.oktobra spriedumu lietā Nr.C17122214;
C-1222-14/06. Kvīts, kas apliecina valsts nodevas apmaksu, iesniedzama Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 15,85 euro (piecpadsmit
euro un 85 euro centi) apmērā.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija NMR
90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr.LV90001672316, Saņēmēja iestāde; Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta
Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ekonomiskās klasifikācijas kods- 21499 (5,25 euro), un ekonomiskās klasifikācijas kods
21379 (10,60 euro) un atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 9.oktobra spriedumu lietā Nr.C17122214; C-1222-14/06. Kvīts, kas apliecina ar
lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmaksu iesniedzama Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā.
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas
pilsētas tiesā Civilprocesa likuma 440.2 panta noteiktajos gadījumos.
Tiesnese G.Lapiņa