Court dismisses request to reduce fine for unauthorized construction due to owner's other property holdings.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the applicant's request to modify a fine for unauthorized construction, ruling that the administrative penalty of 200 Lats was appropriate. Although the applicant argued her low pension justified a reduction, the court found this claim unproven because she owned three other properties in the city. Consequently, the court upheld the original fine, emphasizing that the purpose of administrative sanctions is to educate the violator on legal compliance.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā pārkāpumu kodeksa 152. panta 2. daļa; Administratīvā procesa likums 161. panta 1. daļa: The court must verify financial hardship claims with objective evidence; ownership of multiple properties negates the claim of insufficient means for fine payment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42941209 A4208-10/6 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2010.gada 9.decembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne, piedaloties pieteicējai Ļ.L., atbildētāja pusē pieaicinātās Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas pilnvarotajam pārstāvim A.A., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc Ļ.L. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.augusta lēmuma Nr.58/1095 grozīšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija 2009.gada 26.augustā pieņēma lēmumu Nr.58/1095 (lietas 6.lapa), ar kuru Ļ.L. tika saukta pie administratīvās atbildības par patvaļīgu būvniecību /adrese/ saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 152.panta otro daļu, piemērojot naudas sodu Ls 200.
[2] Pieteikumā Ļ.L. (turpmāk arī – pieteicēja) norāda, ka lietas izskatīšanā Administratīvā komisija nav ņēmusi vērā vairākus faktorus, kas ietekmē soda apmēru. Nekustamo īpašumu pieteicēja iegādājusies 2005.gada vasarā un 2005.gada rudenī Jūrmalas pilsētas būvvaldē pasūtījusi plānošanas un arhitektūras uzdevumu. Pēc plānošanas un arhitektūras uzdevuma Nr.14-10/583 saņemšanas 2005.gada 2.septembrī pieteicēja nolēmusi apmainīt jumta segumu, kas bija ar caurumiem, turpinot dokumentu saskaņošanu un tālāko būvniecību 2006.gada pavasarī. Līdz 2005.gada ziemai pieteicēja teritoriju sakopusi un saskaņojusi ar kopīpašniekiem iekšējā, sadalošā žoga izbūvi, par kuru četrus gadus nevienam kopīpašniekam nebija iebildumu. Kā redzams no plānošanas un arhitektūras uzdevuma, tad pieteicējas zemesgabala daļā atrodas mazēka liters Nr.008, kuru pēc mājas liters Nr.003 rekonstrukcijas bija paredzēts nojaukt, bet sakarā ar /iela/ gazifikācijas projekta apturēšanu mazēka pārveidota par saimniecības ēku malkas glabāšanai. Tā kā mainījusies pieteicējas dzīves situācija un pieteicēja nav spējusi veikt dzīvojamās mājas rekonstrukciju, viss atstāts bez izmaiņām. Dokumenti apliecina, ka pieteicēja gribējusi veikt ēkas jaunu būvniecību, bet materiālais stāvoklis izmainījies un pieteicēja bijusi spiesta par minimāliem līdzekļiem māju iekārtot dzīvošanai, uzskatot, ka tā nav renovācija, bet kosmētiskais remonts. Administratīvā komisija pieteicēju nav uzklausījusi un uzlikusi nepamatoti lielu soda apmēru, bet pieteicējas pensija ir tikai Ls 112, tāpēc pieteicēja lūdz samazināt soda apmēru līdz minimālajam un dot iespēju samaksāt soda naudu pa daļām.
[3] Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija (turpmāk arī – atbildētājs) savos 2009.gada 2.novembra rakstveida paskaidrojumos pieteikums netiek atzīts (lietas 21.-23.lapa). Atbildētājs norāda, ka 2009.gada 3.jūnijā, plkst.10.00 tika konstatēts, ka /adrese/ patvaļīgi un bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāta, saskaņota un būvvaldē akceptēta būvprojekta un bez izdotas būvatļaujas veikta esošās mājas lit.003 renovācija, patvaļīgi izbūvēta jauna saimniecības ēka ar apbūves laukumu 11 m2 un uzbūvēts zemesgabala sadalošais iekšējais žogs 44,7 m2 garumā, pārkāpjot Būvniecības likuma 13.panta pirmo daļu un 16.panta pirmo daļu. Lietas materiālos atrodas arī būvvaldes 2009.gada 3.jūnija un 27.jūlija pārbaudes akti ar pielikumiem, inventarizācijas lieta un pieteicējas paskaidrojums. Atbildētājs lēmumu pieņēma, uzklausot pieteicēju arī komisijas sēdē, kur pieteicēja vainu apzinājās, nožēloja, kā rezultātā tika konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi. Pēc LAPK 152.panta otrās daļas par patvaļīgu būvniecību ir paredzēts naudas sods no Ls 100 līdz Ls 1000. Atbildētājs, ņemot vērā pārkāpuma raksturu, vainas pakāpi un to, ka pieteicēja ir pensionāre, nolēma sodīt pieteicēju ļoti lojāli – Ls 200. Pieteicēja tiesai raksta, ka mājā ir veikts tikai kosmētiskais remonts, taču faktiski mājai ir nomainīts fasāžu koka dēļu apšuvums, ielikti jauni logi, nomainīts jumta segums, veikts telpu pārplānojums (nojaukta starpsiena starp vannas istabu un pieliekamo), bēniņu koka durvis nomainītas ar stiklotām durvīm, kā arī patvaļīgi ir uzbūvēta jauna saimniecības ēka un zemesgabalā izbūvēts iekšējais sadalošais žogs no dzelzsbetona stabiem, pārklāts ar koka dēlīšiem. Šos darbus nav pamata uzskatīt par kosmētisko remontu. Jūrmalas pilsētas būvnoteikumi aizliedz ar žogiem sadalīt zemes gabalu. Vienīgi, saskaņojot ar ainavu arhitektu, zemes gabalu var sadalīt ar dzīvžogiem, ievērojot zemes gabala iekšējās lietošanas kārtību. Atbildētājs uzskata, ka pieteicējai piemērotais naudas sods Ls 200 ir ļoti samērīgs ar izdarīto pārkāpumu un nav pamata to samazināt.
[4] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, uz tajā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka darbus veikusi, jo kaimiņi piekrituši. Tad – vienā mājā saimnieki nomainījušies un sākuši sūdzēties. Pieteicēja uzskata, ka nav veikusi rekonstrukciju, mājai ir tikai logi un jumts nomainīti, bet žogu, ja tas ir pretlikumīgs, pieteicēja ir gatava nojaukt.
[5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka pieteikumu neatzīst par pamatotu. Pieteicēja ir saukta pie administratīvās atbildības gan par rekonstrukciju, gan patvaļīgo būvniecību un piemērotā sankcija atbilst pārkāpumam. Saimniecības ēka, kas ir apzīmēta ar literu Nr.052 1999.gadā nepastāvēja. Arī dokumentāli ir redzams, ka ēka nelikumīgi uzbūvēta, ko atspoguļo arī inventarizācijas lieta. Lēmums par Ls 200 piemērošanu šādā situācijā ir adekvāts.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.
[7] Lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem un pieteicēja nenoliedz pārkāpuma izdarīšanas faktu, proti, pieteicēja paskaidro, ka būvniecību veikusi pati, atzīst vainu un lūdz samazināt sodu. Lietā ir strīds par tiesību normu pareizu piemērošanu, jo pieteicēja uzskata, ka atbildētājs nav pienācīgi izvērtējis pieteicējas paskaidrojumus, līdz ar ko nav ievērots LAPK 32.pants. Pieteicēja vēlas, lai par izdarīto pārkāpumu tiktu piemērots minimālais iespējamais sods, ko pieteicēja maksātu pa daļām.
[8] Ar Lēmumu pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 152.panta otrās daļas, nosakot sodu Ls 200. LAPK 152.panta otrā daļa noteic, ka „par būves patvaļīgu būvniecību uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem”. Tātad pieteicējai administratīvā soda apmērs atbilst tiesību normā noteiktajai sankcijai un nepārsniedz tās robežas. Vērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus kopsakarā ar pieteicējas paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka soda apmēra grozīšanai nav pamata tālāk norādīto iemeslu dēļ. [8.1] Pieteicējas veiktie būvniecības darbi ir apjomīgi, ko uzskatāmi pierāda atbildētāja iegūtie dokumenti, konstatējumi un foto fiksācija (lietas 26.-33.lapa).
No inventarizācijas un zemes gabala plānu (lietas 34., 67., 68.lapas) salīdzinājuma ir redzams, ka uz 1999.gadu būvniecības objekts – saimniecības ēka – nav fiksēts. Savukārt 2009.gadā tas fiksēts kā patvaļīga būvniecība (skat.zīmoga nospiedumu lietas 34.lapa). Arī tiesiski izbūvēts žogs zemes gabala teritorijā inventarizācijas dokumentos nav fiksēts. Vēl jo vairāk, pieteicējas būvdarbi pārkāpj Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumus, proti, saskaņā ar 2007.gada 12.jūlija Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.19 „Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 5.13.6.punktu zemes gabalu aizliegts sadalīt ar žogiem, taču, saskaņojot ar ainavu arhitektu, zemes gabalu funkcionāli var sadalīt ar dzīvžogiem, ievērojot zemes iekšējās lietošanas kārtību.
Tātad žogs pagalma daļā, kas pieder vairākiem kopīpašniekiem, izvietots prettiesiski un tā atrašanās zemes gabalā nav pieļaujama. Līdz ar to arī administratīvā pārkāpuma sekas attiecībā uz minēto ir novēršamas tikai vienā veidā – žogu nojaucot. [8.2] Pieteicēja paskaidro, ka darbus uzsākusi pēc plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanas un konsultācijām ar arhitektiem, bet saimniecības ēka tapusi sakarā ar /iela/ gazifikācijas projekta realizācijas aizkavēšanu. Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 19.punkts noteic, ka plānošanas un arhitektūras uzdevums ir būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai [..].
Minētais dokuments nekādā veidā nerada personai tiesības uz būvdarbu uzsākšanu. Tāpat arī argumentācija, kas attiecas uz nepieciešamību glabāt malku, neiztur kritiku, jo patvaļīgās būvniecības objekts nav atzīstams par vienīgo iespējamo apkures materiālu glabāšanas vietu, bet personas ekonomiskā interese nav vērtējama augstāk par publiskajās tiesībās noteikto pienākumu izpildi. [8.3] Lai arī pieteicēja tiesai ir norādījusi, ka savu vainu atzīst un nožēlo, tiesas ieskatā minētais nav apstiprināts ar pieteicējas darbībām, proti, faktiskie apstākļi kopš pārkāpuma konstatēšanas nav mainījušies – būvniecības dokumentācija nav sakārtota vai patvaļīgās būvniecības sekas likvidētas, bet 2005.gada 2.septembra plānošanas un arhitektūras uzdevums ir zaudējis spēku saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 35.1 punktu.
Tiesas ieskatā, ja pieteicējai būtu patiesa savas vainas apzināšanās un griba novērst pārkāpuma sekas, tad laika posms no pieteikuma pieņemšanas līdz lietas izskatīšanai (aptuveni 12 mēneši) ir pilnībā pietiekams, lai šādi darbi tiktu izdarīti. Ja persona šī perioda laikā nav pat uzsākusi tiesiskā pienākuma izpildi, tad tiesai nav pamata piešķirt ticamību paskaidrojumam par vainas nožēlu. Arī tiesas sēdē no atbildēm uz tiesas jautājumiem tiesai neradās pārliecība, ka pieteicēja ir gatava novērst pārkāpuma sekas tā, kā to noteic tiesību normas – sakārtot būvniecības dokumentāciju un nojaukt to būvdarbu daļu, kas nevar tikt legalizēts, jo darbības, ko atbalsta privāto tiesību subjekti (žoga uzstādīšana), nekļūst tiesiskas, ja persona neizpilda publisko tiesību normā noteiktos pienākumus. [8.4] Pieteicēja kā argumentu naudas soda samazināšanai norāda savu slikto materiālo stāvokli, proti, pieteicēja ir pensionāre ar Ls 112 latu pensiju, kā rezultātā pēc komunālo maksājumu un nodokļu samaksas pieteicējai ir grūtības veikt citu maksājumu un naudas soda samaksu.
Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmā daļa norāda, ka personas paskaidrojumi tikai tad ir atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti pierādījumi. Pieteicēja nav iesniegusi tiesai dokumentus, kas pierādītu personas nelielo pensiju un ekonomiskās grūtības. Turpretī tiesa, izmantojot objektīvās izmeklēšanas principu, ir ieskatījusies datorizētajā zemesgrāmatā, konstatējot, ka pieteicējai Jūrmalas pilsētā pieder 3 (trīs) nekustamie īpašumi – patvaļīgo būvdarbu veikšanas vieta – /adrese/ (nodalījums Nr./nodalījuma numurs/), /adrese/ (nodalījums Nr. /nodalījuma numurs/) un /adrese/ (nodalījums Nr. /nodalījuma numurs/).
Tādējādi tiesas ieskatā nav pierādīts fakts, ka pieteicēja ir nepietiekami nodrošināta persona, attiecībā pret kuru būtu piemērojams administratīvā soda samazinājums smagu materiālo apstākļu dēļ. Tādējādi, vērtējot šos apstākļus, tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja noteikto administratīvā soda apmēru Ls 200, kas atstājams negrozīts. LAPK 22.pantā norādīts administratīvā soda mērķis, proti, „administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus”.
Tiesas ieskatā personai ir svarīgi apzināties likuma ievērošanas pienākumus, tiem sekot un atbildēt par savu rīcību pārkāpuma gadījumos. Tā kā pieteicēja ir persona, kurai ir saistošas Latvijas Republikā spēkā esošās tiesību normas, pieteicējai tās ir jāievēro. Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 286.panta pirmās daļas 1.punktu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:
noraidīt Ļ.L. (personas kods /personas kods/) pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.augusta lēmuma Nr.58/1095 grozīšanu. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.
Tiesnese /paraksts/ E.Apīne
NORAKSTS PAREIZS Administratīvā rajona tiesas tiesnese ________________E. Apīne Rīgā, 2010.gada 9.decembrī