Court convicts defendant of traffic offense causing injury and grants suspended sentence with probation period.

Lietas Nr. 11520035015

Lietas arhīva Nr. K31-0431-15/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 3.novembrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz. Zemitāne,

piedaloties prokuroram M.Garjānim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. B/, personas kods /personas kods/,

tiek apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā.

Pārbaudījusi un novērtējusi tiesas izmeklēšanā iegūtos pierādījumus, tiesa

k o ns t a t ē j a

/pers. B/, vadot transportlīdzekli, pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā vienam cietušajam nodarīti smagi miesas

bojājumi un vienam cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, un proti:

2015.gada 08.maijā ap plkst. 17:45 /pers. B/ vadīja automašīnu Volvo V70, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ un brauca ar to Rīgā, pa

Ģimnastikas ielu (dzīvojamo zonu) no Alsungas ielas puses Tēriņu ielas virzienā. Pirms krustojuma ar Tēriņu ielu /pers. B/, pārkāpjot Ceļu satiksmes

noteikumu 4., 10., 146., 157.punktu prasības, nerīkojās saskaņā ar šo noteikumu prasībām, nepievērsa pietiekamu uzmanību ceļa situācijai un tās

izmaiņām, nepārliecinoties par drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, no mazāk svarīga ceļa izbrauca krustojumā ar Tēriņu

ielu, kur nedeva ceļu no kreisās puses braucošam motociklam Suzuki Dr125, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, ko vadīja /pers. C/ un veda

pasažieri /pers. D/, kuriem bija kustības priekšroka, kā rezultātā krustojumā notika transportlīdzekļu sadursme.

Minēto Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma un transportlīdzekļu sadursmes rezultātā, cietušajam /pers. C/ nodarīti smagi miesas bojājumi, kas

bīstami cietušā dzīvībai: galvas sasitums ar sistu brūci zodā, ķermeņa sasitumi ar ādas nobrāzumiem, krūšu kurvja sasitums ar labās plaušas sasitumu,

kreisā spieķakaula lūzums ar spieķa un elkoņa kaulu locītavas saišu daļēju plīsumu, kreisā apakšstilba sasitums ar vaļēju lielā lielakaula un mazā lielakaula

lūzumu.

Cietušajam/pers. D/ tika nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas: kreisās pēdas

sasitums ar kubveida kaula pamatnes malas lūzums.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā par

ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli, kā rezultātā nodarīja cietušajam smagus miesas bojājumus un vienam cietušajam vidēja

smaguma miesas bojājumus, atzina pilnībā, un piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas sēdē.

Tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu vainu viņam izvirzītajā

apsūdzībā, piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai un tiesai, pēc lietas materiālu pārbaudes, nav šaubu par apsūdzētā vainu. Tiesa atzīst par

pierādītu, ka apsūdzētais, vadot transportlīdzekli, pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajam nodarīja smagus miesas bojājumus un

vienam cietušajam vidēja smaguma miesas bojājumus, viņa vaina inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pilnībā pierādīta un šādas apsūdzētā darbības

kvalificētas pareizi pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem, pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais pēc Krimināllikuma 260.panta pirmās daļas izdarīja smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā

panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus. Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Krimināllikuma 260.panta otrās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanas sodu līdz desmit gadiem.

Izanalizējot apsūdzētā personību, noskaidrots, ka viņš agrāk nav tiesāts, precējies, apgādībā divi bērni, paziņotā dzīvesvieta /adrese A/,

pašnodarbināta persona (l.l.46).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas otro punktu, par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst savas vainas vaļsirdīgu

atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

Nosakot sodu, tiesa, ievērojot Krimināllikuma 46.panta noteikumus, ņem vērā apsūdzētā attieksmi pret nodarīto, personību raksturojošas ziņas, kā

arī, nosakot soda mēru, ņem vērā konstatēto atbildību mīkstinošo apstākli, to, ka nav konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis, noziedzīgs nodarījums

izdarīts aiz neuzmanības, un uzskata, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktais soda mērķis ir sasniedzams, sodu nosakot brīvības atņemšanas veidā.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam iespējams piemērot Krimināllikuma 55.panta pirmās daļas nosacījumus, ja, nosakot sodu - brīvības atņemšanu uz

laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, vai arestu - tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus

lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti.

Tiesa ir ieguvusi pārliecību, ka tiesas noteiktajā pārbaudes laikā apsūdzētais neizdarīs likumpārkāpumus, jaunus noziedzīgus nodarījumus,

nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.

Tiesa šādu pārliecību ieguvusi, vērtējot Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā paredzētos nosacījumus un pirmkārt, ņemot vērā noziedzīgā

nodarījuma raksturu.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, ņemami vērā tie konstatētie apstākļi, kas raksturo konkrēto noziedzīgo nodarījumu un atšķir to no citiem

tāda paša veida noziedzīgiem nodarījumiem. Apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums apdraud vispārējo drošību.

Lai arī, izlemjot jautājumu par nosacīta soda noteikšanu, primārais ir izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, svarīgs faktors

soda individualizācijas procesā ir vainīgā personības izvērtēšana. Vērtējot vainīgā personību, tiesa secina – apsūdzētais agrāk nav sodīts, noziedzīgais

nodarījums ir izdarīts aiz neuzmanības.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis – vaļsirdīga atzīšanās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, izdarītā

nožēlošana, kas liecina par to, ka viņš pareizi sapratis un novērtējis savu darbību prettiesiskumu. Kā redzams un vērojams no apsūdzētā izturēšanās tiesas

sēdē, tad vainas atzīšana izdarītajā patiešām ir bijusi vaļsirdīga un izdarītā nožēlošana nav tikai formāla izpausme. Tiesa tāpat secina, ka apsūdzētā tiesas

sēdē paustā attieksme un izpratne par noziedzīgu nodarījumu, darbību nepieļaušanu nākotnē ir stabila, stingra un pārliecinoša.

Ņemams vērā arī fakts, ka nav konstatēti un nepastāv apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai

pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Lai arī apsūdzētais ir izdarījis smagu noziegumu, tomēr pastāvot visiem iepriekš uzskaitītajiem faktiem un apstākļiem, nav lietderīgi un mērķtiecīgi

apsūdzētajam likt sodu izciest, tiesai ir radusies pietiekama un pamatota pārliecība, ka apsūdzētais turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, tiesu kolēģija uzskata, ka apsūdzētajam sodu izciešot nosacīti, tiks panākts soda mērķis, t.i., tiks aizsargāta

sabiedrības drošība, atjaunots taisnīgums, sodīta vainīgā persona par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēta sodītā persona, kā arī panākts, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesa uzskata, ka soda mērķis tiks sasniegts, jo jau “ar notiesājošu spriedumu tiesa atzīst personu par vainīgu noziedzīgā nodarījumā – bez

jebkādiem nosacījumiem. Vārds „nosacīta” notiesāšana norāda, ka sods reāli netiek izpildīts, ja persona ievēro prasības, kas paredzētas spriedumā un

normatīvajos aktos. Tādējādi nosacīta notiesāšana ir vainīgās personas atbrīvošana no soda izciešanas ar nosacījumiem. To neievērošana un pārkāpumi ir

iemesls reālai soda izpildei. Soda mērķis tiks sasniegts, jo no vienas puses atvieglojot soda izciešanas kārtību, tiesa, lai to kompensētu, nosaka maksimāli

iespējamo laika posmu, t.i., pārbaudes laiku, kurā personas uzvedība tiek īpaši uzraudzīta” (A.Judins “Nosacīta notiesāšana kā cietumsoda

alternatīva” 2003. 28.lp.)

Ievērojot to, ka apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu brīvības atņemšanas sodu tiesa nosaka nosacīti, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam

piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts – pēc sprieduma spēkā stāšanās

atceļami.

Izlemjot jautājumu par lietā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, tiesa uzskata, ka CD disks, kas

glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināms.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529. pantiem, tiesa

no s p r ie d a

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodu noteikt brīvības atņemšana uz

1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu.

/pers. B/ piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts – pēc sprieduma spēkā stāšanās atcelt.

Lietiskos pierādījumus – CD disku, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt.

Spriedumu daļā par piespriesto sodu vai pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt desmit dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Dz. Zemitāne