Court dismissed claim for removal of third-party property from inventory due to court officer's negligence.

Lietas Nr. C35075312

Lietas arhīva Nr. C-1044-14/31

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 23.jūlijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija:

tiesnese A.Veita,

ar tiesas sēžu sekretāru M.Malojlo,

piedaloties zvērinātam advokātam U.Freidenfeldam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers.A/ prasībā pret zemnieku saimniecību “Druškas”, SIA “Agro Dialogs” un zvērinātu tiesu

izpildītāju Aināru Šustu par kustamās mantas izslēgšanu no mantas aprakstes akta, pienākuma noteikšanu atdot mantu un zaudējumu

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2012.gada 11.janvārī prasītājs /pers.A/ cēlis prasību Siguldas tiesā pret atbildētājiem zemnieku saimniecību “Druškas”, SIA “Agro

Dialogs” un zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par kustamā mantas izslēgšanu no mantas aprakstes akta, pienākuma noteikšanu

atdot mantu un zaudējumu piedziņu un, pamatojoties uz Civillikuma 1635., 1641., 1645., 1776.-1792., 2354.pantu un Tiesu izpildītāju

likuma 5.pantu, lūdzis: piedzīt no zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta kaitējuma atlīdzību Ls 8 996, uzlikt par pienākumu zvērinātam

tiesu izpildītājam Aināram Šustam un SIA “Agro Dialogs” vienas dienas laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atdot prasītājam

2011.gada 28.novembra mantas aprakstes aktā Nr.806 par kustamām mantas apraksti izpildu lietā Nr.635-C31/2011 norādītās

kustamās mantas un piedzīt no atbildētājiem visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts šāds pamatojums.

2011.gada 28.novembrī, nebrīdinot prasītāju kā nekustamā īpašuma /adrese 2/, īpašnieku, tajā iegājis zvērināts tiesu izpildītājs Ainārs

Šusts kopā ar policijas darbinieku /pers. A/, kā arī /pers. B/ un /pers. C/ un uzsācis kustamas mantas apraksti, sastādot par to aktu

Nr.806.

Akts sastādīts, veicot izpildu darbības Siguldas tiesas 2011.gada 11.aprīlī izsniegtā izpildu raksta Nr.C35086510 par Ls 2 437

piedziņu no zemnieku saimniecības “Druškas” izpildei.

Zvērināts tiesu izpildītājs ar klātesošajām personām iegājis trešās personas īpašumā, kas nepieder parādniekam, un ļaunprātīgi,

visticamāk, rupjas paviršības dēļ, izdarot kustamās mantas apraksti, nav pārbaudījis un nav pārliecinājies, ka bez īpašnieka ziņas

iegājis prasītāja īpašumā. Šo faktu nevarēja nezināt arī klātesošais policijas darbinieks.

Nepārbaudot nekustamā īpašuma piederību un nepārbaudot mantas piederības statusu parādniekam, zvērināts tiesu izpildītājs

aprakstījis prasītājam piederošu mantu, aktā par kustamās mantas apraksti norādot, ka apraksta kustamu mantu /adrese/.

Nelikumīgu darbību rezultātā aprakstīti 17 m3 kokmateriālu, kā norādīts aktā – metāllūžņi (reāli dabā - metāla stieples un četri

elektromotori darba kārtībā), traktora piekabe un 600 gabali ķieģeļu.

Neskatoties uz nelikumīgi aprakstīto trešās personas mantu, tiesu izpildītājs aprakstīto mantu nodevis glabāšanā kādam, prasītājam

nezināmam, /pers. B/, kurš kā nepilnvarota persona 2011.gada 11.novembrī izvedis no prasītājam piederošā nekustamā

īpašuma /nosaukums 2/ prasītājam piederošu divasu piekabi un zāģmateriālus 15 m3, kas bijuši iekrauti viņam piederošajā

transporta piekabē, taču pēc tiesu izpildītāja rīkojuma tie izkrauti un nodoti /pers. B/. Zāģmateriālu izkraušanas rezultātā transporta

piekabei atlauzti gala un sānu borti, saplēsts tents. Borti šobrīd ir pazuduši un pie piekabes vai nekustamā īpašuma /nosaukums 2/

teritorijā vairs neatrodas. Piekabe ir kļuvusi nederīga un kravu pārvadāšanai un uzglabāšanai vairs nav izmantojama, tādējādi tā savu

nozīmi ir zaudējusi.

Ar šādu prettiesisku rīcību, ieejot svešā, parādniekam nepiederošā, īpašumā, piesavinoties prasītājam piederošus zāģmateriālus,

nododot tos glabāšanā svešai personai un zāģmateriālu izkraušanas rezultātā sabojājot piekabi, tiesu izpildītājs ir nodarījis

zaudējumus trešai personai (prasītājam) piekabes tirgus vērtības apmērā, t.i., Ls 8 996.

Tā kā tiesu izpildītājs ir vainojams kaitējuma nodarīšanā, viņam zaudējumi jāatlīdzina. Viņa rīcībā ir konstatējami visi atlīdzinājuma

juridiskie priekšnosacījumi – prettiesiska rīcība, cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un kaitējumu, kaitējuma fakts un nodarītāja

vaina. Līdz ar to pret tiesu izpildītāju tiek celta prasība par kaitējuma nodarīšanu amata darbību izpildes rezultātā.

Tāpat tiek celta prasība pret parādnieku un piedzinēju par trešai personai piederošās mantas izslēgšanu no aprakstes akta un

pienākuma noteikšanu tiesu izpildītājam, parādniekam un piedzinējam atdot aprakstīto mantu.

2012.gada 26.martā Siguldas tiesā saņemti Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.86 zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta rakstveida

paskaidrojumi par prasības pieteikumu, kuros lūgts prasību noraidīt.

Paskaidrojumos norādīti šādi argumenti.

Atbilētāja Aināra Šusta lietvedībā ir Siguldas tiesas 2011.gada 11.aprīlī izdotais izpildu raksts Nr.C35086510 par Ls 2 437,94

piedziņu no zemnieku saimniecības “Druškas” par labu SIA “Agro Dialogs”.

Tā kā tiesas spriedums labprātīgi nav izpildīts, saskaņā ar Civilprocesa likuma 557.pantu piemēroti piespiedu izpildes līdzekļi un,

pamatojoties ar piedzinējas pieteikumu, piedziņa vērsta uz parādnieces kustamo mantu.

Ievērojot Civilprocesa likuma 555.panta septītās daļas 2.punkta un ceturtās daļas prasības, 2011.gada 11.novembrī ierakstītā

sūtījumā uz zemnieku saimniecības “Druškas” juridisko adresi: /adrese/, nosūtīts paziņojums, ka 2011.gada 28.novembrī, plkst.13:00

zvērināts tiesu izpildītājs ieradīsies parādnieka juridiskajā adresē, lai veiktu parādniekam piederošās kustamās mantas apķīlāšanu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 555.panta sestajai daļa, ja tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā izsūtījis paziņojumu par nozīmētajām

izpildu darbībām, ir uzskatāms, ka parādniekam par šīm veicamajām darbībām ir paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Pārbaudot informāciju pēc Valsts Zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem, konstatēts, ka nekustamais

īpašums ar kadastra numuru /kadastra numurs/, /adrese/, ar platību 0,7500 ha, pieder fiziskām personām - kopīpašuma 1/2

domājamā daļa - /pers.A/, un kopīpašuma 1/2 domājamā daļa - /pers. D/. Kopīpašums nav reāli sadalīts.

Kustamas mantas aprakste ieplānota un veikta adresē /adrese/. Īpašuma precīza atrašanās vieta, kā arī tā sastāvs, pārbaudīti pēc

Valsts Zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmas datiem, apraksti veicot nekustamā īpašuma /nosaukums/” teritorijā.

2011.gada 28.novembrī plkst.13:00, ierodoties /adrese/, konstatēts, ka parādnieka pārstāvis uz kustamas mantas apķīlāšanu nav

ieradies. Mantas aprakstē piedalījies piedzinējas SIA “Agro Dialogs” pārstāvis /pers. B/.

Ievērojot Tiesu izpildītāju likuma 42.pantu un faktu, ka /adrese/, ir parādnieka juridiskā adrese, atbildētājs izmantojis savas likumā

noteiktās tiesības ieiet konkrētajā īpašumā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 558.panta pirmo daļu veikt tā apskati.

Tā kā parādnieks pie apskates nav piedalījies, saskaņā ar Civilprocesa likuma 574.panta sesto daļu pieaicināts Valsts policijas

Rīgas reģiona pārvaldes Siguldas iecirkņa pārstāvis, kura klātbūtnē veikta īpašuma apskate.

Nekustamajā īpašumā atrodošās telpas bijušas atvērtas, un ēkas daļēji sagruvušā stāvoklī. Nekustamajam īpašumam nav bijis

nožogojuma, tas bijis atvērts, neapsargāts un brīvi pieejams jebkuram. Bijis skaidri saskatāms, ka nekustamajā īpašumā esošā

manta netiek glabāta ar pienācīgu rūpību, jo neapšaubāmi pie tās varēja neierobežoti piekļūt trešās personas.

2011.gada 28.novembrī /adrese/, veikta parādniekam zemnieku saimniecībai “Druškas” piederošās kustamās mantas aprakste,

kuras laikā aprakstīta šāda manta:

- kokmateriāli, dažāda veida un dažāda izmēra, apzāģēti, jauni, apmēram 17 m3, vienas mantas novērtējums Ls 50, kopējais

novērtējums Ls 850;

- metāla lūžņi - nereģistrētas traktora piekabes, trīs gab., lietotas, apmēram 2 tonnas, vienas mantas novērtējums Ls 150, kopējais

novērtējums Ls 300;

- metāla lūžņi, dažādi, lietoti, 600 kg, vienas mantas novērtējums Ls 0,15, kopējais novērtējums Ls 90;

- ķieģeļi dažādi, gan bojāti, gan jauni, 600 gab., vienas mantas novērtējums Ls 0,03, kopējais novērtējums Ls 18.

Kopā aprakstīta kustamā manta par kopējo summu Ls 1 258.

Parādnieka mantas novērtēšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 578.pantu zvērināts tiesu izpildītājs veicis pēc šai apvidū esošajām

cenām, ievērojot tās nolietojuma pakāpi.

Mantas aprakstes akts sastādīts, ievērojot Civilprocesa likuma 577.panta nosacījumus.

Lai nodrošinātu apķīlātās mantas apsardzību, par mantas glabātāju iecelts /pers. B/, kurš paskaidrojis, ka nevarēs nodrošināt

apķīlātās mantas apsardzību tajā adresē, kur tā apķīlāta, līdz ar ko manta tikusi izņemta un nodota mantas glabātājam, lai tas

nodrošinātu pienācīgu mantas glabāšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 579.pantu.

Prasītāja norādītajam, ka glabāšanā nodotā manta tikusi izvesta 2011.gada 11.novembrī no viņam piederošā nekustamā

īpašuma /nosaukums 2/ nav nekādas saistības ar zvērināta tiesu izpildītāja darbībām, jo izpildu lietā Nr.635-C3.1/2011 mantas

glabātājs iecelts 2011.gada 28.novembrī, kad arī notikusi aprakstītās kustamās mantas nodošana glabāšanā.

Pretēji prasītāja apgalvotajam, aprakstītie kokmateriāli atradušies piekabē, kura jau aprakstes brīdī bijusi acīmredzami bojāta, un no

tās pārkrauti uz mantas glabātāja sagādāto transportu, papildus nesabojājot minēto piekabi. Atbildētāja piekabe nav tikusi sabojāta,

tai nav atlauzti borti un saplēsts tents. Līdz ar to prasība par kaitējuma nodarīšanu trešās personas mantai ir nepamatota.

Prasītāja apgalvojumam, ka manta sabojāta 2011.gada 28.novembrī, laika periodā, kad tur tikusi veikta mantas aprakste, piedaloties

policijas pārstāvim, ir nepieciešami pierādījumi, un personas, kas tur atradās mantas aprakstes laikā un parakstīja mantas aprakstes

aktu, var apliecināt, ka nekāda kaitējuma nodarīšana nekādai mantai netika veikta, nedz sabojājot piekabi, nedz kādā citā veidā.

Kustamās mantas aprakste notikusi 2011.gada 28.novembrī, un prasītājs uzzinājis šo faktu tajā pašā dienā, par ko liecina viņa veiktie

vairākkārtīgie telefona zvani gan uz zvērināta tiesu izpildītāja biroju, gan personīgi zvērinātam tiesu izpildītājam. Prasītājam tikušas

izskaidrotas veiktās darbības, kā arī izskaidrota kārtība viņa tiesību aizsardzībai.

Par veikto kustamās mantas apķīlāšanu Civilprocesa likuma 581.panta pirmajā daļā paredzētā sūdzība nav iesniegta, līdz ar ko

2011.gada 21.decembrī izsludināta apķīlātās kustamās mantas izsole, kura bija nozīmēta uz 2012.gada 16.janvāri. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 589.panta pirmās daļas 1.punktu izsole pasludināta par nenotikušu.

Prasītāja tiesības konkrētajā gadījumā norāda Civilprocesa likuma 633.pants, jo persona, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz

aprakstīto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, uz kuru tiek vērsta piedziņa, vai tā daļu, jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu

piekritības. Panta otrā daļa, savukārt, precizē, ka prasība par mantas izslēgšanu no aprakstes akta, ceļama pret parādnieku un

piedzinēju.

Prasītāja iesniegtā akta par savstarpējo saistību izpildījumu un kustamo mantu nodošanu īpašumā nolūks varētu būt izvairīšanās no

parāda nomaksas. Turklāt nav iespējams konstatēt, kad šis akts ir ticis sagatavots, jo uz akta kā sagatavošanas datums norādīts

„2011.gada 30.jūnijs”, savukārt, tas parakstīts 2012.gada 30.jūnijā tikai no /pers.A/ puses, kā arī uz tā nav paraksta par minēto mantu

pieņemšanu.

Ar 2011.gada 28.novembrī veikto kustamās mantas apķīlāšanu nav nodarīti nekādi zaudējumi nedz parādniekam zemnieku

saimniecībai “Druškas”, nedz trešajai personai – prasītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 573.panta pirmo daļu parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā,

apzīmogošanā un apsardzībā. Citu personu tiesību aizsardzība, izpildot nolēmumu, noteikta Civilprocesa likuma 633.pantā, un, ja

tiesa lems, ka aprakstītā kustamā manta pieder prasītājam, ieceltajam mantas glabātājam kustamā manta būs jānodod atpakaļ pēc

tiesu izpildītāja lēmuma par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma pieņemšanas.

Izskatāmajā prasībā prasītājam jāpierāda savas īpašumtiesības uz konkrēto mantu, lai tai tiktu noņemts apķīlājums, un mantas

glabātājam rastos pienākums apķīlāto mantu atdot tās īpašniekam. Gadījumā, ja mantas glabātājs nebūtu nodrošinājis Civilprocesa

likuma 579.panta ceturtajā daļā noteiktās prasības, t.i., atsavinājis, ieķīlājis vai izlietojis citam uzdevumam, par tās izšķērdēšanu,

atsavināšanu, noslēpšanu vai apmainīšanu viņš tiktu saukts pie kriminālatbildības. Zaudējumu, kas būtu radušies nepienācīgas

mantas uzglabāšanas gadījumā, ja šis fakts ir pierādāms, piedziņa būtu vēršama pret mantas glabātāju, līdz ar ko tiesai sākotnēji

jālemj par mantas izslēgšanu no aprakstes akta Civilprocesa likuma 633.panta kārtībā.

Prasītājs, ceļot prasību, nav ievērojis likumā paredzēto kārtību, kā arī, nekādā veidā nav pierādījis zvērināta tiesu izpildītāja atbildību,

kā arī iespējamo zaudējumu esamību.

Ar Siguldas tiesas 2013.gada 4.marta spriedumu /pers.A/ prasība noraidīta. No /pers.A/ par labu valstij piedzīti ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi Ls 17,98.

Izskatot lietu sakarā ar /pers.A/ apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija ar 2013.gada 25.novembra lēmumu

atcēlusi Siguldas tiesas 2013.gada 4.marta spriedumu pilnībā un lietu pieņēmusi jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā kā pirmās

instances tiesā.

2014.gada 28.martā Rīgas apgabaltiesā saņemts atbildētājas SIA “Agro Dialogs” iesniegums, kurā norādīts, ka prasība netiek atzīta.

SIA “Agro Dialogs” īpašumu ieguvusi izsoles, ko rīkojis tiesu izpildītājs, rezultātā. Tiesu izpildītāja rīcība likumā noteiktā kārtībā nav

apstrīdēta, tādēļ sabiedrības atbildības nevar būt.

2014.gada 27.martā Rīgas apgabaltiesā saņemti zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta paskaidrojumi, kuros papildus Siguldas

tiesai sniegtajiem paskaidrojumiem norādīts uz šādiem argumentiem.

Nepamatots ir prasītāja vairākkārt norādītais, ka aprakste veikta parādniekam nepiederošā īpašumā. Vēršot piedziņu uz parādnieka

piederošu kustamo mantu, nav nozīmes, vai parādnieka juridiskā adrese ir reģistrēta tam piederošā nekustamajā īpašumā.

Parādnieka juridiskajā adresē esošā kustamā manta ir apķīlājama, ja vien netiek pierādīts, ka manta nepieder parādniekam.

Atbildētājam nav bijis pamata atlikt izpildu darbību – kustamas mantas pārdošanu izsolē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

559.panta pirmo daļu. Izsole ir izsludināta likumā noteiktā kārtībā un parādnieka zemnieku saimniecības “Druškas” kustamo mantu

par izsoles sākumcenu ir, apmaksājot radušos sprieduma izpildes izdevumus, pārņēmusi piedzinēja SIA “Agro Dialogs”, pēc kā ar

2012.gada 2.marta aktu Nr.211 kustamā manta nodota SIA “Agro Dialogs”.

Prasītājs nav pierādījis savas tiesības uz aprakstīto zemnieku saimniecības “Druškas” kustamo mantu, tā ir pārdota izsolē un nodota

pircējam. Līdz ar to prasība par pienākuma noteikšanu atdot aktā norādītās mantas ir noraidāma.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 9.aprīļa lēmumu /pers.A/ uzlikts naudas sods EUR 100 par pierādījumu

savlaicīgu neiesniegšanu.

2014.gada 28.aprīlī Rīgas apgabaltiesā saņemts prasītāja /pers.A/ iesniegums par atbrīvošanu no naudas soda samaksas, kurā lūgts

ņemt vērā faktu, ka viņš viens audzina un uztur nepilngadīgo dēlu, kā arī to, ka pierādījums (izziņa no Valsts tehniskās uzraudzības

aģentūras), par kura savlaicīgu neiesniegšanu viņam uzlikts naudas sods, saņemts tikai 2014.gada 8.aprīlī, pamatojoties uz advokāta

2014.gada 2.aprīļa pieprasījumu. Savukārt, vienošanās ar advokātu noslēgta tikai 2014.gada 2.aprīlī, jo iepriekš bijušas ierobežotas

iespējas maksāt honorāru.

Tiesas sēdē prasītājs /pers.A/ prasību uzturēja saskaņā ar tajā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka tiesu izpildītājs

iegājis un mantu aprakstījis svešā īpašumā. Pie kā atrodas aprakstītā manta, nezina, tādēļ nevar precīzi noformulēt prasījumus.

Atbildētājs zvērināts tiesu izpildītājs Ainārs Šusts prasību neatzina. Sniedza analogus paskaidrojumus rakstveidā iesniegtajiem.

Papildus paskaidroja, ka par iespējami sabojātu aprakstīto mantu atbildīgs ir mantas glabātājs, līdz ar ko ir aktuāls jautājums par īsto

atbildētāju lietā. Prasītājs arī nav lūdzis atzīt viņam īpašuma tiesības uz aprakstīto mantu, līdz ar ko prasījums faktiski ir neizpildāms.

Atbildētāju zemnieku saimniecības “Druškas” un SIA “Agro Dialogs” pārstāvji uz tiesas sēdi nav ieradušies.

No lietas materiāliem redzams, ka zemnieku saimniecībai “Druškas” un SIA “Agro Dialogs” par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā

kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz to juridiskajām adresēm.

SIA “Agro Dialogs” pilnvarotais pārstāvis savā 2014.gada 8.jūlija iesniegumā lūdzis izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes.

Zemnieku saimniecība “Druškas” par sava pārstāvja neierašanās iemesliem tiesu nav informējusi un atlikt lietas izskatīšanu nav

lūgusi.

Ņemot vērā iepriekš norādīto un, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas

atlikšanai, Civillietu tiesu kolēģija saskaņā ar šī likuma 156.panta pirmo daļu uzskata par iespējamu lietu izskatīt atbildētāju zemnieku

saimniecības “Druškas” un SIA “Agro Dialogs” pārstāvju prombūtnē.

Motīvu daļa

Noklausījusies tiesas sēdē klātesošo lietas dalībnieku paskaidrojumus un novērtējusi tos kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasība ir nepamatota un noraidāma.

Lietā nav strīda, ka Rīgas apgabaltiesas 86.iecirkņa zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta lietvedībā ir izpildu lieta Siguldas tiesas

2011.gada 11.aprīlī izdotā izpildu raksta Nr.C35086510 par Ls 2 437,94 piedziņu no zemnieku saimniecības “Druškas” par labu

SIA “Agro Dialogs” izpildei.

Nav strīda arī par to, ka zvērinātam tiesu izpildītājam bija pamats veikt tiesas nolēmuma piespiedu izpildi, tostarp, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 555.panta septītās daļas 2.punktu aprakstot zemnieku saimniecībai “Druškas” piederošo kustamo mantu, jo

pēdējā tiesas nolēmumu labprātīgi nebija izpildījusi un piedzinējs savā pieteikumā par izpildu darbību uzsākšanu to bija lūdzis.

No lietas materiāliem pievienotā 2011.gada 28.novembra akta Nr.806 (lietas 60.lapa) redzams, ka 2011.gada 28.novembrī

nekustamajā īpašumā, kura adrese ir /adrese/, piedaloties policijas pārstāvim /pers. A/, piedzinējas pārstāvim /pers. B/ un lieciniecei

/pers. C/, veikta kustamas mantas aprakste, kā rezultātā aprakstīta šāda manta par kopējo summu Ls 1 258:

1) kokmateriāli, dažāda veida un dažāda izmēra, apzāģēti, jauni, apmēram 17 m3, vienas mantas novērtējums Ls 50, kopējais

novērtējums Ls 850;

2) metāla lūžņi - nereģistrētas traktora piekabes, trīs gab., lietotas, apmēram 2 tonnas, vienas mantas novērtējums Ls 150, kopējais

novērtējums Ls 300;

3) metāla lūžņi, dažādi, lietoti, 600 kg, vienas mantas novērtējums Ls 0,15, kopējais novērtējums Ls 90;

4) ķieģeļi dažādi, gan bojāti, gan jauni, 600 gab., vienas mantas novērtējums Ls 0,03, kopējais novērtējums Ls 18.

Saskaņā ar aktā norādīto apķīlātās mantas apsardzības nodrošināšanai par mantas glabātāju iecelts /pers. B/.

Lietā nav apstrīdēts fakts, ka zemnieku saimniecības “Druškas” juridiskā adrese ir /adrese/, līdz ar ko tiesu kolēģija, pievienojoties

zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta viedoklim, atzīst, ka pēdējam bija tiesisks pamats (Civilprocesa likuma 555.panta septītās

daļas 2.punkts, 558., 573.pants) apķīlāt zemnieku saimniecības “Druškas” juridiskajā adresē esošu kustamo mantu, to aprakstot, kaut

arī nekustamais īpašums, kurā reģistrētā parādnieka juridiskā adrese pieder citām personām, konkrētajā gadījumā - prasītājam

kopīpašumā ar /pers. D/.

Pierādījumi, kas apstiprinātu prasītāja apgalvojumu, ka kustamās mantas aprakste ir veikta prasības pieteikumā norādītajā

nekustamajā īpašumā /adrese 2/, nevis aktā norādītajā nekustamajā īpašumā “Druškas”, lietā nav iesniegti. Turklāt prasītājs tiesas

sēdē neapstrīdēja zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta norādīto, ka zemnieku saimniecībai “Druškas” piederošās kustamā mantas

aprakste veikta nekustamajā īpašumā, kas vienādās daļās pieder prasītājam /pers.A/ kopīpašumā ar /pers. D/, kas, tiesu kolēģijas

ieskatā, izslēdz iespējamību par mantas aprakstīšanu nekustamajā īpašumā /adrese 2/, jo tā vienīgais īpašnieks, savukārt, ir prasītājs

/pers.A/.

Kā izriet no prasības pieteikumā norādītā un prasītāja paskaidrojumiem tiesas sēdē, tad faktiski prasītājs prasību ir cēlis pret

zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu, lūdzot uzlikt par pienākumu zvērinātam tiesu izpildītājam atdot kustamās mantas, kas

aprakstītas 2011.gada 28.novembra aktā Nr.806. Tā kā šīs mantas esot viņa īpašums, un tiesu izpildītājs ir prettiesiski tās aprakstījis

un prettiesiski aizvedis, viņam esot pienākums mantas atdot. Kur aprakstītā manta šobrīd atrodas, paskaidrot nevarēja un nevarēja arī

precizēt, kāds tieši ir prasījums pret katru no atbildētājiem.

No Civilprocesa likuma 633.panta izriet, ka personai, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz aprakstīto kustamo mantu (..), uz kuru

tiek vērsta piedziņa, ir jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības. Prasība par mantas izslēgšanu no aprakstes akta (..)

ceļama pret parādnieku un piedzinēju. Ja manta jau pārdota, prasība iesniedzama arī pret personām, kurām manta nodota.

Kā redzams no Siguldas tiesas 2012.gada 31.oktobra sagatavošanas tiesas sēdes protokola (lietas 82.lapa) prasītājam noteikts

pienākums precizēt un papildināt savus prasījumus atbilstoši Civilprocesa likuma 633.panta nosacījumiem, izskaidrojot procesuālo

darbību neizdarīšanas sekas.

/pers.A/ savu sākotnējo prasību atbilstoši Civilprocesa likuma 633.panta jēgai un būtībai nav nedz papildinājis, nedz precizējis, t.i.,

nav lūdzis atzīt aprakstīto mantu par viņam piederošu un nav lūdzis to izslēgt no aprakstes akta, līdz ar ko, ievērojot Civilprocesa

likuma 192.pantā noteikto tiesas pienākumu ievērot prasījuma robežas, tiesu kolēģijai nav tiesiska pamata noteikt atbildētājiem

pienākumu atdot prasītājam 2011.gada 28.novembra aktā Nr.806 par kustamās mantas apraksti norādīto aprakstīto kustamo mantu.

Turklāt šāds prasījums saskaņā ar Civilprocesa likuma 633.pantu pret tiesu izpildītāju vispār nav vēršams.

Tāpat tiesu kolēģija atzīst, ka prasītājs savas īpašuma tiesības uz aprakstes aktā norādīto kustamo mantu ar pārliecinošiem

pierādījumiem lietā nav pierādījis.

Prasītāja īpašuma tiesības uz dažāda veida un izmēra apzāģētiem kokmateriāliem 17 m3 apmērā, pretēji prasītāja apgalvotajam,

neapstiprina apliecinājumi koku ciršanai (lietas 25.-27.lapa), kas izsniegti /pers. E/ par tiesībām laika periodā no 2009.gada

2.februāra līdz 2009.gada 31.decembrim veikt kopšanas cirti 1,30 ha platībā, nosakot izcērtamo apjomu 50 m3, /pers.A/ par tiesībām

laika periodā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim veikt kailcirti 0,80 ha platībā un /pers.A/ par tiesībām laika

periodā no 2010.gada 6.maija līdz 2010.gada 31.decembrim veikt kailcirti 4,90 ha platībā, jo nav konstatējams cēloniskais sakars

starp koku ciršanas apliecinājumos paredzēto darbu apjomu veikšanas rezultātā iespējami iegūtajiem kokmateriāliem un tiem

zāģmateriāliem, kas norādīti kustamas mantas aprakstes aktā.

Tāpat prasītāja īpašuma tiesības uz kustamas mantas aprakstes aktā norādīto kustamo mantu neapstiprina prasītāja iesniegtais akts

par savstarpējo saistību izpildījumu un kustamās mantas nodošanu īpašumā (lietas 36., 37.lapa).

Kā redzams no akta, tas sastādīts 2011.gada 30.jūnijā, bet prasītājs to gan savā, gan zemnieku saimniecības “Druškas” vārdā

parakstījis tikai 2012.gada 30.jūnijā, t.i., vairāk kā sešus mēnešus pēc kustamās mantas aprakstes akta sastādīšanas.

Pie tam persona, kas parakstījusi 2011.gada 30.jūnija pilnvaru Nr.21 /pers.A/ (lietas 33.lapa) nodot zemnieku saimniecības mantu,

nav identificējama. Savukārt, kā izriet no zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta paskaidrojumiem tiesas sēdē, kā arī paša prasītāja

lietā iesniegtā Rīgas rajona tiesas 2014.gada 31.janvāra sprieduma citā, ar šo nesaistītā, civillietā, /pers. E/, pilnvaras izsniegšanas

laikā būdama vienīgā ar paraksta tiesībām apveltītā persona zemnieku saimniecībā “Druškas”, aptuveni no 2010.gada uzturas

ārzemēs (Kiprā) un Latvijā nav sasniedzama.

Tiesu kolēģija atzīst, ka iepriekš norādītie apstākļi kopsakarā nerada ticamību prasītāja iesniegtajos dokumentos norādīto ziņu

patiesumam, līdz ar ko nav pamata atzīt, ka tie pierāda prasītāja īpašuma tiesības uz aktā par savstarpējo saistību izpildījumu un

kustamās mantas nodošanu īpašumā uzskaitīto kustamo mantu.

Tāpat prasītāja /pers.A/ īpašuma tiesības uz aprakstes aktā norādītiem metāla lūžņiem – trim nereģistrētām traktora piekabēm,

nepierāda Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2013.gada 16.maija izziņa (lietas 166.lapa), no kuras izriet, ka /pers.A/ īpašumā

2013.gada 16.maijā ir reģistrēta virkne traktortehnikas, tostarp, traktora piekabes ar attiecīgām valsts numura zīmēm, kā arī Valsts

tehniskās uzraudzības aģentūras 2014.gada 8.aprīļa izziņa par zemnieku saimniecībai “Druškas” īpašumā un turējumā reģistrētu

traktortehniku, no kuras izriet, ka 2011.gada 28.novembrī saimniecībai īpašumā ir reģistrēta viena 2008.gada izlaiduma traktora

piekabe.

No kustamās mantas aprakstes akta un zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka aprakstītās

traktora piekabes bijušas bez valsts numura zīmēm, bez šasijas numuriem, neidentificējamas, ieaugušas zālē.

Neviens cits pierādījums lietā neapstiprina prasītāja apgalvoto, ka Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2013.gada 16.maija izziņā

norādītās traktora piekabes ir tās pašas, kuras aprakstījis zvērināts tiesu izpildītājs Ainārs Šusts.

Tas vien, ka saskaņā ar Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2014.gada 8.aprīlī sniegto informāciju zemnieku saimniecībai

“Druškas” 2011.gada 28.novembrī īpašumā bija viena 2008.gada izlaiduma traktora piekabe, pretēji prasītāja juridiskās palīdzības

sniedzēja tiesas sēdē apgalvotajam, neizslēdz faktu, ka tai varēja piederēt citas nereģistrētas un neidentificējamas traktoru piekabes,

kuras aprakstījis zvērināts tiesu izpildītājs Ainārs Šusts.

Tāpat šis apstāklis pats par sevi nepierāda faktu, ka aprakstītās traktora piekabes piederējušas prasītājam /pers.A/.

Šādos apstākļos tiesu kolēģija secina, ka prasītāja iesniegto pierādījumu kopums nav pietiekams, lai atzītu par pierādītu faktu par

viņa īpašuma tiesībām uz 2011.gada 28.novembra aktā Nr.806 par kustamas mantas apraksti norādītajiem metāllūžņiem - trim

nereģistrētām traktora piekabēm.

Tāpat tiesu kolēģija atzīst, ka prasītāja īpašuma tiesības uz kustamas mantas aprakstes aktā norādītiem dažādiem (jauniem un

bojātiem) 600 gab. ķieģeļu nepierāda prasītāja iesniegtais Rīgas rajona prokuratūras prokurora 2013.gada 11.oktobra lēmums par

krimināllietas nodošanu tiesai (lietas 172.-175.lapa), jo no lēmuma izriet, ka prasītājam traktora piekabe ar nenoskaidrotu ķieģeļu

skaitu nozagta jau 2011.gada 2.novembrī, bet 2011.gada 7.novembrī tā ar dažiem ķieģeļiem novietota atpakaļ nekustamajā īpašumā

/adrese 2/.

Tā kā šie notikumi risinājušies 2011.gada novembra sākumā, bet zemnieku saimniecības “Druškas” kustamā manta nekustamajā

īpašumā/adrese/, aprakstīta 2011.gada 28.novembrī, saistība starp prasītājam piederošajā traktora piekabē 2011.gada 7.novembrī

esošiem dažiem ķieģeļiem un 2011.gada 28.novembrī kustamās mantas aprakstes aktā norādītiem 600 dažādiem ķieģeļiem nav

konstatējama.

Ievērojot iepriekš norādīto, Civillietu tiesu kolēģija secina, ka prasītāja prasība par kustamās mantas izslēgšanu no mantas aprakstes

akta un pienākuma noteikšanu atdot mantu kā nepamatota ir noraidāma.

Tāpat tiesu kolēģija par nepamatotu un noraidāmu atzīst prasītāja prasību par zaudējumu (kaitējuma atlīdzinājumu) Ls 8 996 piedziņu

no zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta.

Pieprasīto zaudējumu apmēru prasītājs saistījis ar, viņaprāt, atbildētāja sabojātās divasu transporta piekabes tirgus vērtību, norādot,

ka piekabe sabojāta, mantas glabātājam /pers. B/ pēc tiesu izpildītāja rīkojuma 2011.gada 11.novembrī izkraujot no tās aprakstītos

zāģmateriālus un izvedot tos no prasītājam piederošā nekustamā īpašuma/nosaukums 2/.

Turklāt no prasības pieteikumā norādītā izriet, ka zāģmateriālu izkraušanas rezultātā transporta piekabei atlauzti gala un sānu borti,

saplēsts tents. Borti ne tikai atlauzti, bet arī pazuduši un pie piekabes vai nekustamā īpašuma /nosaukums 2/ teritorijā vairs

neatrodas. Piekabe kļuvusi nederīga un vairs nav izmantojama kravu pārvadāšanai un uzglabāšanai. Tā ir zaudējusi savu sākotnējo

nozīmi.

Civillikuma 1635.pants, ar kuru prasītājs pamatojis savu prasību, noteic, ka katrs tiesību aizskārums, t.i., katra pati par sevi neatļauta

darbība, dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma un piedziņas pamati ir šādi: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama

darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa, 2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais sakars

starp zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 209.lpp.).

Tiesu kolēģija atzīst, ka prasītājs nevienu no obligātajiem priekšnoteikumiem zaudējumu atlīdzībai nav pierādījis.

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Mūsdienu valodā ar jēdzienu „zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu un

citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību

tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – R.: Mans Īpašums, 1998, 267.lpp.).

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasītāja norādītais mantiskais zaudējums - divasu transporta piekabes tirgus vērtība Ls 8 996, ko

prasītājs pamatojis ar interneta vietnē www.ss.lv atrodamo informāciju, konkrētajā gadījumā nevar tikt atzīta par zaudējumiem

Civillikuma 1770.panta izpratnē, kurus atbildētājam būtu pienākums atlīdzināt saskaņā ar šī likuma 1779.pantu.

Interneta portālā esošā informācija (lietas 28.lapa) liecina par eventuālu bortu puspiekabes Krone pārdošanas vērtību, taču tā

neapstiprina tieši prasītājam piederošās transporta piekabes vērtību zemnieku saimniecības “Druškas” kustamās mantas

aprakstīšanas laikā 2011.gada 28.novembrī. Turklāt nekāda prasītājam piederošo transporta piekabi raksturojoša informācija lietā

nav iesniegta.

Tādējādi tiesu kolēģija secina, ka no šī aspekta fakts par jebkādu prasītāja mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu lietas

iztiesāšanā ar pierādījumiem nav apstiprinājies.

Prasītāja iesniegtie pierādījumi – transportlīdzekļu vērtēšanas tabulas un izdrukas par dēļu un ķieģeļu cenām (lietas 196.-202.lapa)

nepamato prasībā norādīto zaudējumu apmēru, jo, kā tiesu kolēģija norādījusi jau iepriekš, prasība par zaudējumu piedziņu (kaitējuma

atlīdzinājumu) sasaistīta ar apstākļiem par bojāto transporta piekabi un tās tirgus vērtību, t.i., prasībai ir cits pamats un uz to iesniegtie

pierādījumi nav attiecināmi.

Judikatūrā pausts viedoklis: lai apmierinātu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, tiesai jākonstatē, ka vienlaikus pastāv visi minētie

priekšnoteikumi (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 11.marta spriedumu lietā Nr.SKC–83/2013 ), un primārais lietā

noskaidrojamais jautājums ir par zaudējumu esamības faktu un to apmēru (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 11.marta

spriedumu lietā Nr.SKC–376/2011).

Tā kā zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs nav nodibināts, kas ir viens no trim obligātajiem priekšnosacījumiem, lai iestātos

zaudējumu atlīdzināšanas pienākums, Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka pārējo zaudējumu priekšnoteikumu esība, proti, atbildētāja

zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta neattaisnojama darbība un cēloniskā sakarība starp zaudējumiem un vainojamo rīcību, nav

pārbaudāma, jo šiem apstākļiem pašiem par sevi nav nozīmes.

Iespējams, prasītāja mantas samazinājums, varētu būt noticis aprakstītās kustamās mantas glabātāja /pers. B/ rīcības dēļ, jo, kā izriet

no prasītāja norādītā, transporta piekabe sabojāta, mantas glabātājam izvedot aprakstītos zāģmateriālus, taču prasība pret /pers. B/

nav celta, tādēļ šie apstākļi konkrētās tiesvedības ietvaros nav pārbaudāmi.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka arī prasītāja prasība par zaudējumu (kaitējuma atlīdzinājuma) piedziņu

kā nepamatota ir noraidāma.

Noraidot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu no prasītāja valsts ienākumos piedzenami iepriekš

nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Atbilstoši lietas materiāliem (lietas 2.lapa), Tiesu informācijas sistēmas pavēstu uzziņai un pasta iestāžu noteiktajiem tarifiem, kopējie

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā ir EUR 50,44 (Ls 35,45).

Līdz ar to, ņemot vērā prasītāja pie prasības pieteikuma iesniegšanas samaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70

(Ls 3,30 (lietas 11.lapa)), nesamaksātā izdevumu daļa, kas piedzenama no prasītāja ar spriedumu, ir EUR 45,74 (EUR 50,44 –

EUR 4,70 = EUR 45,74).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājam nosakāms termiņš sprieduma daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

piedziņu labprātīgai izpildei - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izvērtējot prasītāja /pers.A/ lūgumu par viņa atbrīvošanu no naudas soda, tiesu kolēģija atzīst, ka tas ir nepamatots un noraidāms.

Prasītājs savā lūgumā nekādus citus apstākļus, papildus tiem, kurus tiesu kolēģija izvērtējusi jau 2014.gada 9.aprīlī, pieņemot lēmumu

par naudas soda kā procesuālās sankcijas piemērošanu un atzīstot pierādījumu savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus par

neattaisnojošiem, nav norādījis. Norādīto iemeslu pārvērtēšanai nav pamata.

Savu nespēju samaksāt uzlikto naudas sodu prasītājs motivējis ar apstākli, ka viņa aizgādībā ir nepilngadīgs dēls.

Tiesu kolēģija atzīst, ka fakts par nepilngadīga bērna atrašanos aizgādībā pats par sevi nav pamats personas atbrīvošanai no naudas

soda Civilprocesa likuma 68.panta izpratnē.

Saistībā ar savu mantisko stāvokli prasītājs nekādus pierādījumus lūgumam nav pievienojis, līdz ar ko nav pamata arī secināt, ka viņa

mantiskais stāvoklis objektīvi liedz samaksāt naudas sodu.

Secīgi, tiesu kolēģija uzskata, ka /pers.A/ lūgums par viņa atbrīvošanu no naudas soda kā nepamatots ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193. un 204.1pantu Civillietu tiesu kolēģija

n o s p r i e d a:

noraidīt /pers.A/ prasību pret zemnieku saimniecību “Druškas”, SIA “Agro Dialogs” un zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par

kustamās mantas izslēgšanu no mantas aprakstes akta, pienākuma noteikšanu atdot mantu un zaudējumu piedziņu.

Noraidīt /pers.A/lūgumu par atbrīvošanu no naudas soda EUR 100 apmērā samaksas.

Piedzīt no /pers.A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 45,74

(četrdesmit piecus euro, 74 centus), nosakot, ka maksājuma dokuments par šo izdevumu samaksu tiem paredzētajā kontā

sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas kancelejā.

Noteikt /pers.A/termiņu sprieduma daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei – desmit dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā 20 dienu laikā no pilna

sprieduma sagatavošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2014.gada 24.jūlijā.

Tiesnese A.Veita