Court declared employer's termination invalid due to lack of union consent but dismissed reinstatement claim.
Legislator summary
AI generatedThe court declared the employer's termination of the employee invalid because the union's prior consent was not obtained, as required by law. Although the employer admitted the termination was void, the employee withdrew their request for reinstatement and back pay during the trial. Consequently, the court terminated the proceedings regarding reinstatement and damages while ordering the state to recover court costs.
Legislator headnote
AI generatedDarba likuma 110. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 223. panta 4. punkts: Termination of a labor contract with a union member without prior union consent is void, but if the employee subsequently waives the claim for reinstatement, the court must terminate proceedings on that specific request.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1205-18/6
ECLI:LV:VRT:2018:0309.C21017018.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Limbažos, 2018.gada 9.martā
Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese D.Glinka
ar sekretāri L.Saklauri,
piedaloties prasītājam /pers. A/, pilnvarotajam pārstāvei /pers. B/,
atbildētājas pārstāvjiem Jurim Graudiņam, Ilzei Žūriņai-Davidčukai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /nosaukums A/ par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu
darbā, vidējās izpeļņas piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs/pers. A/ iesniedzis tiesā ar Darba likuma 51.panta otro un trešo daļu, 101.panta pirmo daļu, 110., 122., 124., 125., 126.pantu pamatotu
prasību, kurā lūdz tiesu: 1) atzīt par spēkā neesošu darba devēja /nosaukums A/2017.gada 15.decembra darba līguma uzteikumu Nr. 128/1.8.1 un
atjaunot /pers. A/ iepriekšējā darbā; 2) piedzīt no atbildētāja vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu.
Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka 2014.gada 29.oktobrī viņš pieņemts darbā /nosaukums A/ par sētnieku ar slodzi 0,5. Noslēgts Darba
līgums. 2017.gada 15.decembrī prasītājs iepazīstināts ar atbildētāja direktores pienākumu izpildītājas /pers. C/ parakstītu 2017.gada 15.decembra darba
devēja uzteikumu Nr. 128/1.8.1, ar kuru prasītājam piedāvāts turpināt darba tiesiskās attiecības, veicot grozījumus esošajā darba līgumā. Paziņots, ka
nepiekrītot turpināt darba tiesiskās attiecības un ieņemt sētnieka amata vietu ar slodzi 0,2, ar prasītāju tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības 2018.gada
14.janvārī.
Prasītājs strādā /nosaukums A/ un /nosaukums B/; no 1998.gada ir Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības biedrs, /nosaukums
C/Padomes loceklis, /nosaukums C/revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Saskaņā ar LIZDA Padomes lēmumu Nr. 19/17 no 15.03.2017., lēmumu
attiecībā par arodbiedrības biedru pieņem augstākstāvoša arodbiedrības institūcija.
Saskaņā ar Darba likuma 110.panta pirmo daļu, darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram bez attiecīgās
arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot Darba likuma 47.panta un 101.panta pirmās daļas 4., 8., 10.punktā noteiktos gadījumus, ar kuriem
uzteikums nav saistīts. Darba devējs nav lūdzis arodbiedrības iepriekšēju piekrišanu darba uzteikšanai prasītājam, kas ir patstāvīgs pamats darba devēja
uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu un darbinieka atjaunošanai darbā.
LR AT Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 6.jūnija spriedumā lietā Nr. SKC-764/2012. pausta atziņa, ka darbiniekam - arodbiedrības
biedram, nepiekrītot darba līguma grozījumiem, darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, tikai saņemot arodbiedrības piekrišanu, tādējādi prasību par
iepriekšēju uzteikuma saskaņošanu ar attiecīgo arodbiedrību nepārprotami attiecinot arī uz gadījumu, kad darba devēja uzteikums saistīts ar Darba likuma
98.pantu. Darba likuma 98.pants nav patstāvīgs uzteikuma pamats. Darba devēja uzteikumā nav atrodama atsauce uz Darba likuma 101.panta pirmās
daļas konkrētu punktu.
No Darba devēja uzteikuma un pievienotās Vienošanās pie 2014.gada 29.oktobra Darba līguma Nr. 65 un sētnieka Amata apraksta prasītājs
konstatē, ka ar Limbažu novada domes 2017.gada 26.oktobra lēmumu “Par Limbažu novada izglītības iestāžu tehnisko darbinieku amata vienībām un
darba slodzēm, ko finansē no pašvaldības budžeta” nolemts palielināt sētnieka apkopjamās teritorijas platības, kas atbilstu vienai darba slodzei. Atbilstoši
prasītāja pārziņā esošajai apkopjamai platībai tiek piedāvāts turpināt darbu uz 0,2 slodzi šobrīd esošās 0,5 slodzes vietā. Atbilstoši piedāvātās
Vienošanās Nr. 1/2018 pie darba līguma 3.punktam, darba devējs piedāvā prasītājam strādāt par sētnieku uz 0,2 slodzēm piecas darba dienas nedēļā
astoņas stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka prasītāja darba dienas ilgums atbilstoši piedāvātajiem darba līguma grozījumiem būtu katru dienu viena stunda un
36 minūtes. Šādā darba laikā nav iespējams izpildīt darbu atbilstoši piedāvātajam amata aprakstam. Atbildētājs grasās nepalielināt prasītājam noteikto
darba samaksu atbilstoši valdības lēmumam par minimālās darba algas celšanu 2018.gadā.
Atbildētāja 2017.gada 15.decembra uzteikums Nr. 128/1.8.1 ar spriedumu atzīstams par spēkā neesošu un prasītājs atjaunojams darbā pie
atbildētāja ar iepriekšējiem darba līguma nosacījumiem.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos prasību neatzīst (lietas 18.-19 lapa). 2017.gada 15.decembrī /pers. A/ iepazīstināts ar darba devēja
piedāvājumu Nr. 128/1.8.1 par grozījumu veikšanu esošā darba līgumā, informējot, ka nepiekrītot turpināt darba tiesiskās attiecības un ieņemt sētnieka
amatu ar slodzi 0,2, tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar 2018.gada 14.janvāri. Dokuments sagatavots, pamatojoties uz Limbažu novada domes
2017.gada 26.oktobra lēmumu (protokols Nr. 18,47 paragrāfs), ar kuru apstiprināti noteikumi “Par Limbažu novada izglītības iestāžu tehnisko
darbinieku amatu vienībām un darba slodzēm, ko finansē no pašvaldības budžeta” 6.punktam, saskaņā ar kuru sētnieka/labiekārtošanas strādnieka darba
slodžu skaits tiek noteikts pēc aprēķina: viena darba slodze uz 1 ha apkopjamās teritorijas, bet ne mazāk kā 0,2 slodzes iestādē. 2017.gada 27.decembrī
saņemts /pers. A/ iesniegums ar prasītāja aprēķiniem, ka sētnieka turpmākai slodzei jābūt 0,25. Šie aprēķini nebija pamatoti saskaņā ar pieņemtajiem
Limbažu novada domes noteikumiem. 2017.gada 29.decembrī prasītājam sagatavota atbilde Nr. 129/1.8.1 ar skaidrojumu par slodžu aprēķinu atbilstoši
iestādes apkopjamai teritorijai, kas, pamatojoties uz zemes plānu, ir 1700 kv/m, un ar lūgumu - izvērtēt piedāvājumu un noslēgt vienošanos par darba
līguma grozījumiem noteikto slodžu lielumā. Limbažu novada domes noteikumi “Par Limbažu novada izglītības iestāžu tehnisko darbinieku amatu
vienībām un darba slodzēm, ko finansē no pašvaldības budžeta” stājās spēkā ar 2018.gada 1.janvāri. Prasītājam līdz 2.janvārim bija jāsniedz atbilde, vai
viņš piekrīt darba līguma grozījumiem. 2.janvārī prasītājs atbildēja, ka vēlētos strādāt, bet neuzskatīja, ka slodze ir pārāk maza. Pēc viņa lūguma - vēl
kādu laiku padomāt, puses mutvārdos vienojās, ka prasītājs sniegs atbildi 2018.gada 5.janvārī.
Darba devējs nepieprasīja arodbiedrības saskaņojumu, jo nebija nodoma uzteikt darba līgumu. Grozījumu piedāvājums saturēja informāciju par
darba līguma izbeigšanu, kas tika traktēts kā uzteikums.
Darba likuma 98.pantā regulēta kārtība, kādā darba devējs, pamatojoties uz 101.panta noteikumiem, var uzteikt darba līgumu, vienlaicīgi
piedāvājot darbiniekam turpināt darba tiesiskās attiecības atbilstoši darba līguma noteikumiem. Šāda uzteikuma spēkā stāšanās ir ierobežota ar
nosacījumu, kura iestāšanās atkarīga vienīgi no darbinieka gribas, tas ir, vai darbinieks piekrīt vai nepiekrīt darba devēja priekšlikumam. Darbiniekam
nepiekrītot turpināt darba tiesiskās attiecības atbilstoši grozītajiem darba līguma noteikumiem, darba devēja uzteikums stājas spēkā, kā rezultātā darba
tiesiskās attiecības tiek izbeigtas.
Pēc prasītāja 5.janvāra atbildes, ka neparakstīs grozījumus, sagatavots dokuments Nr. 2/1.8.1 (08.01.2018.) par uzteikumu arodbiedrības
biedram. Līdz 12.01.2018. no arodbiedrības netika saņemta atbilde. Netika izdots rīkojums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar /pers.
A/. /nosaukums A/ sagatavots dokuments Nr.5/1.8.1 (12.01.2018.), kurā atsaukts 2017.gada 15.decembra piedāvājumā par grozījumiem darba
tiesisko attiecību izbeigšanas termiņš 2018.gada 14.janvāris (pēdējā darba diena), līdz ar to uzteikums nav spēkā. Prasītājs ar šo dokumentu iepazīstināts
12.01., bet to neparakstīja, solot parakstīt vēlāk, paņēma vienu eksemplāru. Minēto dokumentu prasītājs parakstīja 2018.gada 15.janvārī, kad viņš
ieradās darbā, veica savus darba pienākumus, tādā veidā atzīstot, ka uzteikums nav spēkā.
2018.gada 15.janvārī saņemta atbilde no arodbiedrības (Nr.1-11.1/28), kur norādīts, ka iesniegums saņemts pēc prasības iesniegšanas tiesā un
gaidīs atbildi no tiesas. Nav spēkā esoša darba līguma uzteikuma, /pers. A/ turpina darbu, un prasības pieteikums nav pamatots.
Prasītājs un viņa pārstāve tiesas sēdē uzturēja prasību daļā, kur lūgts atzīt par spēkā neesošu darba devēja 2017.gada 15.decembra darba līguma
uzteikumu Nr. 128/1.8.1, bet pārējā daļā prasību neuzturēja (lietas 41.lapa). Nolasīja un iesniedza pievienošanai lietai rakstveida paskaidrojumus, kas
tiek pievienoti saskaņā ar Civilprocesa likuma 166.pantu (lietas 42.-44.lapa). Papildus norādīja, ka atbildētājs nenoskaidroja, ka /pers. A/ ir
arodbiedrības biedrs, nesaņēma arodbiedrības piekrišanu darba līguma uzteikšanai. Prasītājs atsaucas uz LR AT Senāta spriedumu SKC-764/2012.,
saskaņā ar kuru iepriekšēja arodbiedrības saskaņojuma neesamība ir patstāvīgs pamats darba devēja uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu un
darbinieka atjaunošanai darbā. Atbildētāja rīcība neatbilst darba likuma 101.panta pirmās daļas jēgai. Savukārt, Darba likuma 101.panta sestā daļa
uzliek darba devējam pienākumu noskaidrot darbinieka līdzdalību arodbiedrībā. Uzteikums neatbilst Darba likuma prasībām. Prasītājs kopš 15.01.2017.
atgriezies darbā un turpina strādāt. Darbs kaulus nelauž. Apkopj to pašu teritoriju, ko līdz šim. Par sētnieka apkopjamās platības lielumu 1700 kv/m
/pers. A/ uzzinājis tikai tiesvedības laikā. Faktiski teritorija ir vēl mazliet lielāka. Darbu prasītājs veic tādu pašu, bet darba alga tiek noņemta. Prasītājs
saņēmis atbildētāja direktores 12.01.2018. paziņojumu, ka nav spēkā uzteikumā norādītais darba tiesisko attiecību izbeigšanas termiņš 2018.gada
14.janvāris (pēdējā darba diena). Pats uzteikums nav atsaukts. Prasītājs nav piekritis slodzes samazinājumam līdz 0,2. Nenoliedz, ka par vienu
nostrādātu mēnesi saņēmis darba samaksu, kas aprēķināta EUR 215, izmaksai EUR 153, no kuras pēc arodbiedrības biedra naudas samaksas saņēmis
EUR 150,41.
Atbildētājas pārstāvji tiesas sēdē neatzina prasību. Uzturēja rakstveida paskaidrojumos izteikto viedokli, papildus paskaidroja, ka 2014.gada
29.oktobrī noslēgtajā Darba līgumā prasītāja sētnieka slodze bija noteikta 0,5. Savukārt, 2017.gada 15.decembra uzteikumā prasītājam tika piedāvāta
slodze 0,2, atbilstoši Limbažu novada domes 2017.gada 26.oktobra lēmumam (protokols Nr. 18,47 paragrāfs), ar kuru apstiprināti noteikumi “Par
Limbažu novada izglītības iestāžu tehnisko darbinieku amatu vienībām un darba slodzēm, ko finansē no pašvaldības budžeta”. Domes lēmumu, kas
saistošs arī /nosaukums A/, atbildētājs nevar komentēt. Atbildētājai un novada domei ir centralizēta grāmatvedība. Sētnieku slodzes tiek noteiktas,
vadoties no Domes apstiprinātā nolikuma. /pers. A/ apkopjamā platība ir 1735 kv/m, kas nozīmē, ka slodze ir 0,173. Tā kā slodze nevar būt mazāka par
0,2, tad Darba līguma grozījumos sētnieka slodze noteikta 0,2. Atbildētāja direktore 12.01.2018. ir atsaukusi uzteikuma termiņu, vairs nav spēkā arī pats
uzteikums. Atbildētājs lūdz ņemt vērā tiesu praksi - AT Senāta 2012.gada 20.decembra spriedumā SKC-1513/2012 paustās atziņas, ka darba devējs
var atsaukt termiņu, un šādā gadījumā tiek atsaukts pats uzteikums. Ar pašvaldību direktore vienojusies, ka lielākus darbus - zālāju pļaušanu, sniega
tīrīšanu veiks pašvaldības traktortehnika. Nekādi papildus pienākumi prasītājam nav pielikti, kā arī netiks maksāts nevienai citai personai. Atbildētāja par
uzteikumu darba līguma grozījumu sakarā ir paziņojusi prasītāja arodbiedrībai, kura nesniedza viedokli. Šogad piešķirts papildus finansējums. Direktore
lūgusi Domi palielināt /nosaukums A/ sētnieka slodzi, bet saņēmusi atteikumu. Šobrīd ir rīkojums par 0,5 slodzēm. 2018.gada 15.janvārī prasītājs
atgriezās darbā. Uz šo brīdi nav prasītāja tiesību aizskāruma. Prasībai nav pamata un tā nav apmierināma.
Motīvu daļa
Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, iepazinusies un izvērtējusi civillietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.
/nosaukums A/Nolikuma 1.-6.punktā noteikts, ka /nosaukums A/ir Limbažu novada pašvaldības iestāde, kuru dibinājusi, reorganizē un likvidē
Limbažu novada dome. /nosaukums A/ ir juridiska persona (lietas 31.-36.lapas).
Lietā noskaidrots, ka 2014.gada 29.oktobrī prasītājs /pers. A/ pieņemts darbā /nosaukums A/ par sētnieku, profesiju klasifikācijas kods 9613 01,
13 amatu saime-fiziskais un kvalificētais darbs, IA apakšsaimes līmenis uz 0,5 slodzēm, ar amatalgas likmi 320,00 EUR mēnesī. Darbiniekam noteikta
pamata darba alga par pienākuma veikšanu uz 1 slodzi 160,00 EUR, kas izmaksājama bezskaidrā naudā katra mēneša 7.datumā pārskaitot naudu uz
Darbinieka norādīto bankas kontu. Noslēgts Darba līgums Nr. 65 (lietas 7.-9.lapa).
Saskaņā ar /nosaukums A/sētnieka Amata aprakstu Nr. 7, sētnieka amata mērķis ir iestādes apkārtnes teritorijas uzkopšana.
Sētnieks funkcionāli pakļauts /nosaukums A/ saimniecības pārzinim, administratīvi - /nosaukums A/ direktoram (lietas 10.lapa).
Lietā nav strīda, ka ar Limbažu novada domes 2017.gada 26.oktobra lēmumu “Par Limbažu novada izglītības iestāžu tehnisko darbinieku amata
vienībām un darba slodzēm, ko finansē no pašvaldības budžeta” (protokols Nr. 18,47 paragrāfs) apstiprināti noteikumi “Par Limbažu novada izglītības
iestāžu tehnisko darbinieku amatu vienībām un darba slodzēm, ko finansē no pašvaldības budžeta”. Saskaņā ar Noteikumu 6.punktu,
sētnieka/labiekārtošanas strādnieka darba slodžu skaits tiek noteikts pēc aprēķina: viena darba slodze uz 1 ha apkopjamās teritorijas, bet ne mazāk kā
0,2 slodzes iestādē.
2017.gada 15.decembrī prasītājs iepazīstināts ar atbildētāja 2017.gada 15.decembra darba devēja dokumentu Nr. 128/1.8.1 “Par grozījumiem
darba līgumā” (uzteikums), ar kuru prasītājam piedāvāts turpināt darba tiesiskās attiecības, veicot grozījumus esošajā darba līgumā. /pers. A/ arī
informēts, ka nepiekrītot turpināt darba tiesiskās attiecības un ieņemt sētnieka amata vietu ar slodzi 0,2, ar viņu tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības
2018.gada 14.janvārī.
Uzteikumā /nosaukums A/norāda, ka piekrītot Darba līguma grozījumiem turpināt darba tiesiskās attiecības un ieņemt sētnieka amata vietu
/nosaukums A/ ar slodzi 0,2, prasītājam līdz 2018.gada 2.janvārim jāparaksta un jāiesniedz /nosaukums A/ direktorei Vienošanos pie 2014.gada
29.oktobra Darba līguma Nr. 65.
Uzteikums pamatots ar Limbažu novada domes 2017.gada 26.oktobra lēmumu (protokols Nr. 18,47 paragrāfs), ar kuru apstiprināti noteikumi
“Par Limbažu novada izglītības iestāžu tehnisko darbinieku amatu vienībām un darba slodzēm, ko finansē no pašvaldības budžeta”, par organizatorisku
izmaiņu veikšanu, kuru rezultātā palielinātas sētnieka apkopjamās teritorijas platības (lietas 11.lapa).
Saskaņā ar Uzteikuma pielikumā esošo 2018.gada 2.janvāra Vienošanās Nr. 1/2018 pie Darba līguma 2.un 4.punktu (lietas 12.lapa), darbiniekam
/pers. A/ paredzēts turpināt darbu pie Darba devēja ar 2018.gada 15.janvāri, strādājot par sētnieku uz 0,2 slodzēm, piecas darba dienas nedēļā, astoņas
stundas nedēļā, ar amatalgas likmi EUR 430 par vienu slodzi; darbinieka mēnešalgu EUR 86,00.
Prasītājs nepiekrita augstākminētajiem piedāvātajiem Darba līguma grozījumiem.
Lietā nebija strīda, ka prasītājs no 1998.gada ir Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības biedrs, /nosaukums C/Padomes loceklis,
/nosaukums C/revīzijas komisijas priekšsēdētājs, ko apliecina arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības 09.01.2018. izziņa (lietas
15.lapa).
Darba likuma 101.panta sestā daļa noteic darba devēja pienākumu pirms darba līguma uzteikšanas noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku
arodbiedrības biedrs.
No lietas apstākļiem tiesa secina, ka atbildētājs pirms 15.12.2017. Uzteikuma sastādīšanas dienas nav centies izpildīt Darba likuma 101.panta
sestās daļas prasības, nav pārliecinājies, vai izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar konkrēto darbinieku, nav piemērojama speciālā tiesību norma - Darba
likuma 110.pants.
Darba likuma 110.panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās
arodorganizācijas iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 47.panta pirmajā daļā un 101.panta pirmās daļas 4., 8. un
10.punktā.
Savukārt, Darba likuma 110.panta otrā daļa nosaka darbinieku arodbiedrības pienākumu laikus, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc darba
devēja pieprasījuma saņemšanas, informēt darba devēju par savu lēmumu. Ja darbinieku arodbiedrība septiņu dienu laikā neinformē darba devēju par
savu lēmumu, uzskatāms, ka darbinieku arodbiedrība piekrīt darba devēja uzteikumam.
No rakstveida pierādījuma - atbildētāja 2018.gada 8.janvāra vēstules Nr.2./1.8.1 (lietas 22.lapa) tiesa secina, ka atbildētājs informēja /nosaukums
C/ starpnovadu arodorganizāciju par darba uzteikumu arodorganizācijas biedram /pers. A/ 2018.gada 8.janvārī, kad prasītājs jau bija iesniedzis tiesā
prasības pieteikumu.
Tiesa uzskata, ka darba devējam bija savlaicīgi jāpieprasa arodorganizācijas piekrišana /pers. A/ darba uzteikumam, lai līdz 2017.gada
15.decembrim - uzteikuma sastādīšanas dienai būtu pagājušas Darba likuma 110.panta otrajā daļā noteiktās septiņas darba dienas.
Arodorganizācijas informēšana 2018.gada 8.janvāra vēstulē Nr.2./1.8.1 par darba līguma uzteikšanu, kas bija notikusi 15.decembrī, nav atzīstama
par savlaicīgu un tiesisku rīcību.
/nosaukums C/arodorganizācija 15.01.2018. atbildē norādījusi atbildētājam uz saskaņošanas termiņa neievērošanu, bet nav paudusi piekrišanu
uzteikumam (lietas 25.lapa).
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2012.gada 6. jūnija spriedumā lietā Nr. SKC–764/2012 ir atzinis, ka ja
darbinieks, kurš ir arodbiedrības biedrs, nav piekritis darba attiecību turpināšanai atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, darba
devējs tiesīgs uzteikt darba līgumu, tikai saņemot arodbiedrības piekrišanu. Šādas piekrišanas nepieciešamība izriet no Darba likuma 98.panta pirmās
daļas, kas grozīta 2005.gada 13.oktobrī, ietverot norādi uz Darba likuma 101.panta pirmajā daļā noteiktajiem darba devēja uzteikuma pamatiem.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts paplašinātā sastāvā 2013.gada 26.aprīlī lietā Nr. SKC-1144/2013, vērtējot Darba likuma 101.panta
sesto daļu un 110.panta pirmo daļu, ir atzinis, ka šajās tiesību normas imperatīvā formā noteikti priekšraksti, kas darba devējam jāievēro, uzteicot darba
līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram (Senāta 2009.gada 25.novembra spriedums lietā Nr. SKC- 649). No minētā izriet, ka darba devēja
atkāpšanās no Darba likuma 101.panta sestajā daļā un 110.panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma izpildes, neatkarīgi no šādas rīcības motīviem, ir
traktējama kā darba attiecību ar darbinieku – arodbiedrības biedru izbeigšanas būtisks pārkāpums un tādēļ kalpo par patstāvīgu pamatu uz darbinieka
tiesību aizskāruma novēršanu vērsta prasījuma apmierināšanai (Senāta 2011.gada 22.jūnija spriedums lietā Nr. SKC-933).
/nosaukums A/ nenoliedz, ka no arodbiedrības nepieprasīja saskaņojumu darba uzteikšanai, jo neesot bijis nodoma uzteikt darba līgumu.
Tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka atbildētājs neievēroja darba līguma uzteikšanas kārtību, pārkāpjot Darba likuma 110.panta nosacījumus.
Saskaņā ar Darba likuma 125.pantu darba devēja pienākums ir pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai darba
līguma uzteikšanas kārtībai. Tiesas ieskatā, atbildētājs nav pierādījis, ka darba līguma uzteikums atbilst noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai.
Darba likuma 124.panta pirmā daļa noteic, ka, ja darba devēja uzteikums nav tiesiski pamatots vai ir pārkāpta noteiktā darba līguma uzteikšanas
kārtība, tas saskaņā ar tiesas spriedumu atzīstams par spēkā neesošu.
No /nosaukums A/ 12.01.2018. vēstulē “Par uzteikuma termiņu” informējusi prasītāju, ka nav spēkā 15.12.2017. piedāvājumā par grozījumiem
darba līgumā Nr. 128/1.8.1. norādītais iespējamais darba tiesisko attiecību izbeigšanas termiņš - 2018.gada 14.janvārī (pēdējā darba diena).
Ar iepriekšminēto paziņojumu prasītājs iepazinās un parakstīja 15.01.2018. (lietas 24.lapa).
Nav strīda, ka prasītājs ieradās darbā 15.01.2018., kā arī kopš iepriekšminētā datuma turpina pildīt /nosaukums A/ sētnieka pienākumus. Saskaņā
ar /pers. A/ paskaidrojumiem, viņam uzkopšanā nodotā teritorija (1700-1735 kv/m) nav mainījusies. Par pēdējo mēnesi ir aprēķināta darba samaksa
EUR 215. Pēc nodokļu un arodorganizācijas biedra naudas ieturēšanas izmaksāti EUR 150.
Atbildētājs tiesas sēdē atzina uzteikumu par spēkā neesošu, jo ir atsaukts tā termiņš, un prasītājs turpina darbu.
Tajā pat laikā lietā nav rakstveida pierādījumu par visa uzteikuma atsaukšanu, kas prasītājam radītu pārliecību par strīda iznākumu darba ņēmēja
labā, ka puses būtu vienojušās par Darba līguma nosacījumiem, kuri būtu spēkā no 15.01.2018.
Tiesas ieskatā, lai izbeigtu pušu interpretācijas par uzteikuma juridisko spēku un nekonkrēto situāciju, 15.12.2017. darba līguma uzteikums Nr.
128/1.8.1 /pers. A/ atzīstams par spēkā neesošu.
Prasība uzturētajā apmērā apmierināma.
Prasītājs tiesas sēdē neuzturēja lūgumu par atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas piedziņu.
Prasītāja atteikšanās no prasības atbilst Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas pirmajam punktam, kas paredz prasītāja tiesības atteikties no
prasības pilnībā vai daļēji.
Civilprocesa likuma 223.panta pirmās daļas ceturtais punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības. Pie
augstākminētajiem apstākļiem tiesvedība izbeidzama prasības daļā par atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas piedziņu, izskaidrojot pusēm Civilprocesa
likuma 225.panta normu, ka, izbeidzot tiesvedību lietā, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu, uz tā paša
pamata nav pieļaujama. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami
no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai, tāpēc no atbildētāja valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva EUR 70 un
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,77 saskaņā ar aprēķinu (lietas 2.lapa).
Civilprocesa likuma 204.1 pantā teikts, ka spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 190., 192., 193., 204.1 pantu, 223.panta pirmās daļas 4) punktu,
187.panta otro daļu, tiesa
nosprieda:
Atzīt par spēkā neesošu /nosaukums A/2017.gada 15.decembra darba līguma uzteikumu Nr. 128/1.8.1 “Par grozījumiem darba līgumā” /pers. A/,
personas kods /personas kods/.
Izbeigt tiesvedību par /pers. A/ atjaunošanu darbā /nosaukums A/un vidējās izpeļņas piedziņu.
Piedzīt no /nosaukums A/, reģistrācijas /numurs/, juridiskā adrese /adrese/, par labu valstij nesamaksāto valsts nodevu EUR 70,00 (septiņdesmit
euro) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,77 (trīs euro un septiņdesmit septiņi centi).
Spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu izpildāms labprātīgi desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena - 2018.gada 9.marts.
Vidzemes rajona tiesas tiesnese D.Glinka