Court dismisses claim for damages against municipality for private individual's administrative violation in administrative proceedings.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the plaintiff's request for damages against the municipality in administrative proceedings, ruling that the loss resulted from a private individual's act rather than an official administrative act. The court held that claims for compensation arising from private torts must be pursued in civil court, not administrative court. Consequently, the lower court's decision to reject the application was upheld as legally correct.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 191. pants; Privātpersonas izdarītais administratīvais pārkāpums nav pamats prasībai atlīdzināt zaudējumus administratīvā procesa kārtībā, jo šādi zaudējumi jāatlīdzina vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. SKA-0710-16
LĒMUMS
Rīgā 2016.gada 26.februārī
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesnese V.Kakste
tiesnese Dz.Amerika
tiesnesis A.Guļāns
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2015.gada 30.decembra lēmumu, ar kuru atteikts
pieņemt pieteikumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicēja /pers. A/ vērsās /pašvaldība/, lūdzot atlīdzināt materiālos zaudējumus 360 euro apmērā, kas viņai radušies /pers. B/ izdarītā
administratīvā pārkāpuma rezultātā, /pers. B/ sunim nokožot pieteicējas aitas.
[2] Ar /pašvaldība/ 2015.gada 26.novembra lēmumu pieteicējai atteikts atlīdzināt zaudējumus.
[3] Pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par pienākuma uzlikšanu pašvaldībai atlīdzināt pieteicējai zaudējumus.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2015.gada 30.decembra lēmumu pieteicējas pieteikumu atteikts pieņemt, pamatojoties uz
Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu. Lēmumā norādīts, ka prasījums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā, jo
pieteicējas prasīto zaudējumu pamatā nav ne iestādes prettiesisks administratīvais akts vai faktiskā rīcība, ne arī iestādes prettiesisks lēmums
administratīvā pārkāpuma lietā, bet gan privātpersonas darbības, kas radījušas administratīvā pārkāpuma sastāvu. Citas personas izdarīts administratīvais
pārkāpums nevar būt pamats, lai prasītu atlīdzināt zaudējumus administratīvā procesa ietvaros. Pieteicējai kā cietušajai vispārīgi ir tiesības prasīt atlīdzināt
zaudējumus, kas tai nodarīti /pers. B/ izdarītā administratīvā pārkāpuma rezultātā, ceļot prasību par zaudējumu atlīdzību vispārējās jurisdikcijas tiesā
Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.
[5] Pieteicēja iesniedza blakus sūdzību par tiesneša lēmumu. Blakus sūdzībā pieteicēja norāda, ka pieteicēja nejūt pašvaldības atbalstu cīņā pret
suņiem, kas nokož pieteicējas aitas, kuru īpašnieki paliek nesodīti un pārkāpumus atkārto, bet nodarītos zaudējumus neatlīdzina. Pieteicēja pašvaldībai
lūgusi, lai tā /pers. B/ vietā kompensē radītos zaudējumus. Pieteicējas ieskatā, pret šādu problēmu, kad viņai netiek atlīdzināti nodarītie zaudējumi, viņa
nespēj cīnīties bez pašvaldības palīdzības. Vienlaikus pašvaldība pārsūdzētajā lēmumā nepamatoti norādīja, ka lēmums bija pārsūdzams administratīvajā
tiesā, tādēļ pašvaldībai zaudējumi, kas pieteicējai radušies saistībā ar valsts nodevas samaksu par pieteikuma iesniegšanu tiesā, būtu jāatlīdzina.
Motīvu daļa
[6] Administratīvās apgabaltiesas lēmumā ietvertais pamatojums par to, ka pieteicējas prasījums par pienākuma uzlikšanu pašvaldībai atlīdzināt
zaudējumus, kas tai radušies citas personas izdarītā administratīvā pārkāpuma rezultātā, nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā tiesā, ir pareizs,
tādēļ atbilstoši Administratīvā procesa likuma 286.panta trešajai daļai Augstākā tiesa tam pievienojas.
Atbildot uz blakus sūdzības argumentiem, norādāms turpmāk minētais.
[7] Pieteicēja var prasīt pašvaldībai atlīdzināt tādus zaudējumus, kas pieteicējai radušies tieši pašvaldības izdota administratīvā akta (lēmuma) vai
faktiskās rīcības rezultātā. Šajā gadījumā zaudējumus ir radījusi citas personas darbība. Kā lietā pareizi norādīts, ja privātpersona otrai privātpersonai
neatlīdzina zaudējumus, to atlīdzināšanu var prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā, nevis administratīvajā tiesā. Tāpat ne jebkurš
jautājums saistībā ar pieteicējas komunikāciju ar pašvaldību (lūgums palīdzēt atgūt zaudējumus no privātpersonas) ir pakļauts administratīvās tiesas
kontrolei.
[8] Papildus norādāms, ka pašvaldība vienīgi kontrolē Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.266 „Labturības prasības mājas
(istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” prasību ievērošanu. Ja šādi noteikumi tiek
pārkāpti, pašvaldība atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 106.pantam var pārkāpējam piemērot administratīvo sodu, ko pašvaldība ir
darījusi. Savukārt Ministru kabineta 2012.gada 19.jūnija noteikumi Nr.428 „Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai”
noteic Pārtikas un veterinārā dienesta kompetenci, kur var vērsties saistībā ar suņa uzbrukumu. Ja dienestam būs pamats lietas ierosināšanai, komisija var
dot atzinumu un dienests pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību.
[9] Pašvaldība 2015.gada 26.novembra lēmumā, ko pieteicēja pārsūdzējusi tiesā, kļūdaini norādījusi, ka šāds lēmums ir pārsūdzams tiesā. Tomēr
pašas pieteicējas ziņā, izvērtējot lēmumā norādītos argumentus, ir izlemt, vai tā pārsūdzībai ir pamats.
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1.punktu, 324.panta pirmo daļu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departaments
n o l ē m a
Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2015.gada 30.decembra lēmumu, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese V.Kakste
Tiesnese Dz.Amerika
Tiesnesis A.Guļāns