Court convicts defendant of misappropriation and imposes 140 hours of compulsory labor with civil compensation.

Lietas Nr. 11380046313

Lietas arhīva Nr. K36-0038-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Jēkabsons

ar tiesas sēžu sekretāri R.Feldmani

piedaloties prokurorei M.Jansonei

2014.gada 17.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē K.Mīlenbaha ielā 2, Talsos, krimināllietu /pers. E/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma

179.panta pirmās daļas. Tiesa

konstatēja:

/pers. E/(turpmāk – apsūdzētais) prettiesiski ieguva (piesavinājās) svešu mantu kā persona, kurai šī manta bija uzticēta.

2013.gada 16.jūlijā Talsos, AS “Talsu gaļa” ogu iepirkšanas projekta vadītāja /pers. F/, saskaņā ar 16.07.2013. noslēgto darba līgumu ar apsūdzēto, kurā

paredzēts, ka darbinieks atbildīgs par meža ogu iepirkšanu un piegādi uzņēmuma vajadzībām, kā arī uzņemas pilnu atbildību par viņam nodotajām darba devēja

naudas, materiālajām un citām vērtībām, apsūdzētajam ogu iepirkšanai pret parakstu izsniedza Ls 300.00, bet pēc 72 kg iepirkto melleņu piegādes par summu

Ls 96.00 2013.gada 21.jūlijā pret parakstu izsniedza vēl papildus Ls 100.00, kopumā uzticot viņam AS „Talsu gaļa” skaidras naudas līdzekļus Ls 304.00

apmērā. Par šo summu apsūdzētais ogas nepiegādāja, naudu Ls 304.00 apmērā neatgrieza, bet piesavinājās, izlietojot to savām vajadzībām, nodarot AS

„Talsu gaļa” mantisku kaitējumu Ls 304.00 apmērā.

Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja Krimināllikuma 179.pantāpirmajā daļāparedzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais tiesas sēdē sevi par vainīgu atzina pilnīgi un lūdza pierādījumu pārbaudi neizdarīt. Apsūdzētais atzīst cietušā pieteikto mantiskā kaitējuma

kompensāciju Ls 304.00 apmērā. Viņam ir saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Pēc lietas materiālu pārbaudes tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, ka viņš prettiesiski ieguva (piesavinājās) svešu mantu kā persona, kurai šī manta bija

uzticēta. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesa nolēma pierādījumu pārbaudi neizdarīt, ņemot vērā, ka apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā

apsūdzībā un tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu subjektīvo un objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai

/pers. E/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu, kvalificējot tās pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas, un secina, ka pastāv Kriminālprocesa likuma

520. panta pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Cietušā AS „Talsu gaļa” pārstāvis /pers. G/ tiesas sēdē uzturēja pieteikto mantiskā kaitējuma kompensāciju Ls 304.00 apmērā (l. 14.lpp.). Arī apsūdzētais

atzina mantiskā kaitējuma kompensāciju šādā apmērā.

Civillikuma 1779.pants uzliek par pienākumu katram atlīdzināt zaudējumus, ko tas ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas

un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālās un materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu

ir radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Šī panta otrajā daļā ir

noteikts, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamats.

Civillikuma 1784.pantā ir noteikts, ka, ja ārpus līgumiskām attiecībām kādam nodarīts zaudējums ar otras personas prettiesīgu darbību, tad zaudējuma

nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem un ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka zaudējumi cietušajai minētajā apmērā ir radušies apsūdzētā darbību rezultātā.

Tiesa atzīst, ka cietušā mantiskā kaitējuma kompensācija ir pamatota un pierādīta ar lietā esošiem rakstveida pierādījumiem to kopumā. Cietušā mantiskā

kaitējuma kompensācija piedzenama no apsūdzētā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, apsūdzētais izdarījis mazāk smagu noziegumu.

Apsūdzētais savu vainu vaļsirdīgi atzīst un izdarīto nožēlo, ko saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa atzīst par atbildību mīkstinošu apstākli.

Atbildību pastiprinošus apstākļus apsūdzētajam tiesa nekonstatē.

Apsūdzētais nav agrāk kriminālā kārtā sodīts(l.41.lpp.), uz doto brīdi algotu darbu nestrādā, viņam piešķirts bezdarbnieka statuss, apgādībā trīs nepilngadīgas

personas.

Novērtējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, apsūdzētā personību, mantisko un ģimenes stāvokli, nodarījuma raksturu, tiesa iegūst pārliecību, ka,

lai sasniegtu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā reglamentēto soda mērķi, aizsargātu sabiedrības drošību, sodītu vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, kā arī resocializētu sodīto personu, panākot, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas,

apsūdzētajam sods piespriežams piespiedu darba veidā uz 140 stundām, kas ir adekvāts izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam. Šāds soda veids ir adekvāts

izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, radītā kaitējuma apmēram, būs ievērotas cietušās intereses un sods būs pietiekoši audzinošs apsūdzētajam.

Tiesa uzskata, ka dotā noziedzīgā nodarījuma raksturs un sekas nav tādas, lai piemērotu brīvības atņemšanas sodu. Tāpat tiesa neatrod par mērķtiecīgu kā

soda veidu piemērot naudas sodu, jo tiesas rīcībā nav ziņu par apsūdzētā mantisko stāvokli.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētā mantai arests nav uzlikts un Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas sankcija paredz tiesai alternatīvu iespēju minētā soda

piemērošanā, tiesa attiecībā pret apsūdzēto nepiemēro papildsodu – mantas konfiskāciju.

Tiesa secina, ka lietisko pierādījumu lietā nav.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528. un 529.panta, tiesa

nosprieda:

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā, un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 140(viens simts

četrdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas.

Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā atstāt līdz sprieduma stāšanos spēkā.

/pers. H/ pienākumu 10 darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pieteikties Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajā struktūrvienībā – Raiņa

ielā 12A, Talsos, piespiedu darbu soda izciešanai.

Piedzīt no /pers. E/, /personas kods/, par labu AS „Talsu gaļa”, reģistrācijas Nr. 50003012501, Ls 304.00(trīssimts četrus latus) jeb EUR 432.55(četrsimts

trīsdesmit divus euro 55 centus) mantiskā kaitējuma kompensāciju.

Spriedumu daļā par sodu vai kriminālprocesuāliem pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu Tiesas kolēģijā,

sūdzību vai protestu iesniedzot Talsu rajona tiesā.

Tiesnesis A.Jēkabsons