Court convicted defendant of drunk driving without license and imposed suspended sentence with license ban.

ECLI:LV:RIRT:2019:1204.11520087818.2.S

Lieta Nr.11520087818

Nr.K33-0329-19/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2019.gada 4.decembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese G.Lapiņa

piedaloties prokurorei A.Tulinskai un E.Zviedrei

aizstāvim R.Briedim

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas apsūdzēts

/pers. C/

personas kods /personas kods/

Aprakstošā daļa

/pers. C/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas),

atrodoties alkohola ietekmē.

/pers. C/ /datums/ap plkst.21.55 vadīja automašīnu Volvo S40 ar reģistrācijas numuru /registracijas numurs/ pa Talsu šoseju no Asaru prospekta

puses virzienā uz Staiceles ielu, Jūrmalā bez atbilstošām transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē. Veicot alkohola ietekmes

pārbaudi, /pers. C/ asinīs konstatēja 1,54 promiles alkohola.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Apsūdzētais tiesas sēdē sevi par vainīgu pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas neatzina un liecināja, ka tajā dienā pa dienu iedzēra alu.

Vakarā saprotot, ka nav vadītāja apliecība, brauca ar mašīnu uz Kauguriem. Kad brauca ar mašīnu saprata, ka kaut kas nav kārtībā, bet nedomāja, ka

tā salūzīs. Kad brauca pa apļveida kustību, mašīna salūza. Apsūdzētais izkāpa no mašīnas, apskatīja to un piezvanīja uz servisu, izsauca evakuatoru.

Liecināja, ka mašīnā bija alus un tajā brīdī, kad viss notika, atvēra alus pudeli un izdzēra pāris malku un nolēma novākt mašīnu no ceļa. Mēģināja braukt

uz priekšu un atpakaļ, bet mašīna brauca atpakaļgaitā. Braucot atpakaļgaitā, izbrauca no apļveida krustojuma un kad izbrauca uz Talsu šosejas redzēja,

ka pretī brauc policijas mašīna. Policijas mašīna apbrauca pa apli un piebrauca pie apsūdzētā. Apsūdzētais izbrauca no krustojuma un apturēja mašīnu

ceļa malā, neviens apsūdzēto neapturēja. Tajā brīdī, kad apsūdzētais apturēja mašīnu, pie apsūdzētā pienāca policijas darbinieks un prasīja “kas noticis,

vai nevajag palīdzību”. Apsūdzētais pateica, ka viss ir kārtībā, mašīna salūzusi, izsaukts evakuators. Kamēr visi stāvēja un runāja, policijas darbinieks

neko neteica, policijas darbinieks atgāja un atgriezās un tajā brīdī apsūdzētais izdzēra alus pudeli. Apsūdzētais nekur negāja, sēdēja mašīnā. Pēc tam

atbrauca ceļu policija un pateica, lai pienāk pie ceļu policijas transportlīdzekļa un palūdza veikt alkohola pārbaudi, no kuras veikšanas apsūdzētais

atteicās, jo saprata, ka no alus būs promiles. Pēc tam policijas darbinieki pateica, ja atsakās veikt uz vietas pārbaudi, tad jābrauc uz Rīgu.

Liecināja, ka policijas automašīna pie apsūdzētā automašīnas piebrauca no priekšpuses un tad ieslēdza bākugunis. Policijas darbinieki nebrauca

pakaļ, jo apsūdzētais jau bija novietoja savu mašīnu ceļa malā. Liecināja, ka neatpazina policijas darbinieku /amatpersona/, varbūt formas tērps maina

cilvēku.

Attiecībā par alkohola lietošanu liecināja, ka brīdī, kad iebrauca apļveida krustojumā un saprata, ka tālāk nekur nebrauks, tad atvēra alu un

izdzēra. Policijas darbinieki neteica, ka nedrīkst lietot alkoholu. Atzīst, ka /datums/ap plkst.21.55 vadīja automašīnu Volvo S40 ar reģistrācijas numuru

/registracijas numurs/ pa Talsu šoseju no Asaru prospekta puses virzienā uz Staiceles ielu, Jūrmalā bez atbilstošām transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.

Vadītāja apliecības nekad nebija iegūtas. Alkohola reibumā automašīnu nevadīja.

Liecināja, ka zina, ka liecības atšķiras no pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, jo tad vainu atzina, advokāta nebija, negribēja atrasties īslaicīgā

aizturēšanas vietā un tāpēc piekrita tām liecībām.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu nolasīja apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegtās liecības (lietas 18., 23.lapa).

2018.gada 26.novembrī /pers. C/ liecināja, ka vadītāja apliecība nekad nav bijusi, bet automašīnu prot vadīt. Alkoholu sāka lietot /datums/ap

plkst.19.00 un izdzēra 2 l alus. Automašīnu Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/, vadīja /datums/ap plkst.21.50 un brauca Jūrmalā pa

Talsu šoseju no Asaru prospekta puses Staiceles ielas virzienā atpakaļgaitā, kad apsūdzēto /datums/plkst.21.55 pie trešā ceļu krustojuma – Talsu šoseja,

Ventspils šoseja, Asaru prospekts – apturēja policija. Inspektors piedāvāja uz vietas veikt alkohola testu, no kā apsūdzētais atteicās. Pēc tam apsūdzēto

nogādāja Rīgā, Tvaika ielā 2, pie ārsta narkologa. Tika veikta medicīniskā pārbaude, nodeva analīzes un konstatēja 1,54%. Pēc tam sastādīja

medicīniskās pārbaudes protokolu, apsūdzētais ar to iepazinās un parakstīja. Pēc tam inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, ar ko

iepazinās un parakstīja. Automašīna pieder sievai un to, ka paņēma automašīnu sieva nezināja. Pilnībā atzīst, ka /datums/vadīja automašīnu atrodoties

reibuma stāvoklī un bez vadītāja apliecības. Aizturēšanas brīdī automašīnā atradās viens, izdarīto nožēlo.

Pēc liecību nolasīšanas apsūdzētais neapstiprināja savas pirmstiesas procesā sniegtās liecības. Liecināja, ka nepiekrīt tam, ka izdzēra 2 l alus un to,

ka brauca alkohola reibumā ar konstatētajām 1,54 promilēm.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, pierādīta pilnībā ar liecinieku liecībām un visiem

krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā.

Liecinieks/pers. E/ liecināja, ka apsūdzētais ir zināms, saistībā ar dienesta pienākuma pildīšanu. Liecināja, ka strādāja Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļā un tanī dienā bija norīkots strādāt operatīvās grupas vadības sastāvā, kas apkalpo izsaukumus. Tanī

dienā brauca no Kauguriem uz iecirkni pa Talsu šoseju apļveida krustojumā virzienā uz Asaru prospektu. Redzēja, ka priekšā, atpakaļgaitā brauc

automašīna Volvo S40. Mašīna brauca pa apļveida krustojumu atpakaļgaitā un izbrauca tieši pretī automašīnai, kurā atradās liecinieks. Bija pieņemts

lēmums apturēt braucošo automašīnu. Vadītājs ieslēdza bākugunis un /pers. C/ uzreiz apstājās ceļa malā. Liecinieks piegāja klāt un /pers. C/ izkāpa no

mašīnas, viņš nenoliedza faktu, ka braucis un tika izsaukta ceļu policijas ekipāža. Liecinieks tiesas zālē atpazina apsūdzēto, norādot, ka tā ir tā pati

persona. Liecināja, ka /pers. C/ visu laiku atradās redzeslokā līdz atbrauca ceļu policija. Ceļu policija atbrauca ātri. Liecināja, ka /pers. C/ mašīna bija

bojāta un uz priekšu nevarēja braukt.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta nolasīja liecinieka pirmstiesas procesā sniegtās liecības (lietas 8., 29.lapa).

/datums//amatpersona/ sastādīja ziņojumu, kurā norādīja, ka /datums/ap plkst.21.55 pamanīja uz apļveida krustojuma – Talsu šoseja, Ventspils

šoseja, Asaru prospekts, aizdomīgu transportlīdzekli Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/ kuru vadīja vīrietis. Vīrietis minēto

transportlīdzekli vadīja atpakaļgaitā pa apļveida krustojumu ar ieslēgtām avārijas signāla gaismām. Vīrietis atpakaļgaitā iebrauca Talsu šosejā un turpināja

braukt, kad aptuveni 20 metrus no krustojuma vīrietis tika apturēts. Liecinieks stādījās priekšā kā Valsts policijas darbinieks, uzrādīja dienesta apliecību.

Vīrietim tika palūgts izkāpt no transportlīdzekļa un uzrādīt personību apliecinošu dokumentu un vadītāja apliecību, uz ko vīrietis izsniedza mācību

braukšanas atļauju uz /pers. C/ vārda. Uz jautājumu, vai lietojis alkoholu, atbildēja apstiprinoši. Pēc tam atbrauca ceļu policijas darbinieki.

2018.gada 12.decembrī liecināja, ka /datums/strādāja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī. Plkst.21.55 uz apļveida

krustojuma – Talsu šoseja, Ventspils šoseja, Asaru prospekts, pamanīja transportlīdzekli Volvo S40 ar reģistrācijas numuru /registracijas numurs/, kuras

vadītājs to vadīja atpakaļgaitā braucot pa Talsu šoseju no Asaru prospekta puses Staiceles ielas virzienā ar ieslēgtām avārijas gaismām. Nolemts

automašīnu apturēt un pajautāt vai nav nepieciešama palīdzība. Automašīna Volvo tika apturēta apmēram 20 m no krustojuma. Pieejot pie automašīnas

Volvo vadītāja un uzsākot ar viņu sarunu, no viņa mutes liecinieks sajuta alkohola smaku. Automašīnas Volvo vadītājs uzrādīja braukšanas mācību

atļauju /numurs/ un tika noskaidrots, ka automašīnu Volvo S40, ar reģistrācijas numuru /registracijas numurs/, /datums/plkst.21.55 vadīja /pers. C/. Par

notikušo paziņots dežūrdaļai un izsaukta ceļu policija. Atbraucot ceļu policistam Valsts amatpersona, tika nodots /pers. C/, viņa vadītā automašīna un

dienesta ziņojums par apturēšanas apstākļiem. Līdz ieradās ceļu policija /pers. C/ pastāvīgi atradās liecinieka redzeslokā un nekādus dzērienus nelietoja.

Pēc liecību nolasīšanas, liecinieks apstiprināja savas pirmstiesas procesā sniegtās liecības un papildus liecināja, ka apsūdzētais nenoliedza tanī brīdī

alkohola lietošanas faktu. Apstiprināja, ka visi stāvēja pie /pers. C/ mašīnas. Liecināja, kad ieraudzīja automašīnu, tad automašīna bija kustībā, brauca pa

apļveida krustojumu un izbrauca no apļa, tad ieslēdza bākugunis un iespējams apsūdzētais, ieraugos ieslēgtas bākugunis, apstājās.

Liecinieka/pers. G/ liecības nolasītas pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu (lietas 27.-28.lapa).

2018.gada 26.novembrī liecinieks /pers. G/ liecināja, ka /datums/pildīja dienesta pienākumus. Aptuveni plkst.22.00 no dežūrdaļas saņemta

informācija, ka Jūrmalā pa Asaru prospektu no kempinga “Nemo” puses brauc automašīna Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/, kuras

vadītājs iespējams atrodas alkoholisko dzērienu ietekmē. Braucot pa apļveida krustojumu – Talsu šoseja, Ventspils šoseja, Asaru prospekts, tika

pamanītas divas policijas automašīnas un automašīna Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/. Piebraucot klāt, noskaidrots, ka Valsts

policijas Kriminālpolicijas darbinieks /amatpersona/ ir aizturējis automašīnas Volvo vadītāju. No policijas darbinieka pieņemts ziņojums. Pie policijas

darbinieka blakus atradās automašīnas Volvo vadītājs. Noskaidrots, ka vadītājs ir /pers. C/ un noskaidrots, ka viņam nav transportlīdzekļa vadīšanas

apliecība un nekad nav bijusi. Pēc tam veikta alkohola pārbaude, bet /pers. C/ atteicās. Sakarā ar ko vadītājs /pers. C/ tika vests uz Rīgu, Tvaika ielu 2

uz medicīnisko pārbaudi. Medicīniskās pārbaudes laikā vadītājs /pers. C/ nodeva asins analīzes, kur uzrādīja 1,54 promiles. Tika sastādīts protokols

Nr.PC398127 ar kuru viņš iepazinās un parakstīja. Vadītājs /pers. C/ no aizturēšanas brīža, kad ieradās liecinieks, visu laiku atradās liecinieka redzes

lokā un nekādus dzērienus nelietoja. Protokols PC398127 sastādīts pamatojoties uz /amatpersona/ ziņojumu.

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks savas pirmstiesas procesā sniegtās liecības apstiprināja. Liecināja, kas ieradās notikuma vietā, automašīna nebija

kustībā.

Lieciniece/pers. I/ liecināja, ka /pers. C/ šajā dienā, pusdienlaikā, izdzēra mazliet alu. To, ka brauca dzērumā neredzēja. Liecināja, ka viņš ir

vienīgais ģimenes uzturētājs, ģimenē ir pieci bērni. Liecināja, ka /datums/brauca no Mellužiem uz Kauguriem. Liecināja, ka apļveida krustojumā salūza

mašīna virzienā uz Kauguriem. Mašīna varēja braukt tikai atpakaļgaitā. Viņš izkāpa no mašīnas, apskatīja to, secināja, ka mašīna brauc tikai atpakaļgaitā

un tanī brīdī garām brauca policija un piedāvāja palīdzību. Attiecībā par alkohola reibumu liecināja, ka vakarā /pers. C/ nedzēra, bet pa dienu dzēra.

Liecināja, kad piebrauca policijas mašīna, lieciniece bija gan mašīnā, gan arī izkāpa no mašīnas. Policijas darbinieks piedāvāja palīdzību, jo redzēja, ka

mašīna salūzusi, pateica, ka izsauca evakuatoru. Precīzi nevar pateikt, vai notika dokumentu pārbaude. Pēc kā atbrauca vēl viena policijas mašīna,

gribēja veikt alkohola testu. Viņš atteicās, jo zināja, ka nekur nebrauks un izdzēra alu. Pēc tam policijas darbinieki pateica, ka vedīs viņu uz Rīgu nodot

analīzes. Liecināja, ka /pers. C/ bija mācību braukšanas atļauja un tanī dienā mācību braukšana nenotika.

Apsūdzētā vaina pierādīta ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem, kas arī norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un proti:

Ar 2018.gada 25.novembra administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC398127 (lietas 4.lapa) lietā pierādīts, ka Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 11.rotas jaunākais inspektors Valsts amatpersona sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka /datums/plkst.21.55 Jūrmalā, pa Talsu šoseju virzienā no Asaru prospekta uz Staiceles ielu /pers. C/

vadīja transportlīdzekli Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/, būdams alkohola reibumā – 1,54 promiles, kas konstatēts ar medicīniskās

pārbaudes protokolu Nr.6928. Pārbaudes laikā konstatēts, ka vadītājam nav transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Norādīts, ka ir pārkāpts Ceļu

satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkts un 28.panta pirmās daļas 4.punkts;

Ar Medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.6928 (lietas 7.lapa) lietā pierādīts, ka /pers. C/ /datums/plkst.23.30 asinīs ir konstatēta alkohola

koncentrācija - 1,54 promiles;

Ar faktiem, kas fiksēts CSDD izdrukā (lietas 31.-32.lapa) lietā pierādīts, ka /pers. C/ ir izsniegta mācību atļauja /numurs/;

Ar izdruku no CSDD (lietas 33.lapa) lietā pierādīts, ka transportlīdzekļa Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/, īpašniece ir /pers.

I/ (/pers. I/).

Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, kas iegūti procesuālo darbību rezultātā, tiesa pārkāpumus procesuālo dokumentu sastādīšanā un iegūto ziņu

fiksēšanā nekonstatē, līdz ar to minētie pierādījumi atzīstami par pieļaujamiem, ticamiem un attiecināmiem uz pierādīšanas priekšmetu šajā lietā.

Krimināllietā iesniegtie un tiesas sēdē pārbaudītie pierādījumi, pēc tiesas domām, izslēdz saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā

noziedzīgajā nodarījumā.

Apsūdzētais izvirzīja versiju, ka tajā dienā izdzēra vienu pudeli alus, pēc kā vakarā brauca ar automašīnu, tā salūza, pēc kā iedzēra pāris malkus

alus un lai automašīnu neatstātu apļveida krustojumā, izbrauca no apļveida krustojuma atpakaļgaitā un novietoja automašīnu ceļa malā. Pēc kā piebrauca

policijas darbinieki un prasījuši, vai nepieciešama palīdzība. Pēc sarunas ar policijas darbiniekiem turpinājis lietot alkoholu. Turklāt neapstrīd, ka lietoja

alkoholu, bet neatzīst konstatētās 1,54 promiles.

Vērtējot apsūdzētā izvirzīto versiju, tiesa secina, ka lietā nav strīda, ka /pers. C/ /datums/ap plkst.21.55 vadīja automašīnu Volvo S40, ar

reģistrācijas numuru /registracijas numurs/ pa Talsu šoseju no Asaru prospekta puses virzienā uz Staiceles ielu, Jūrmalā bez atbilstošām transportlīdzekļa

vadīšanas tiesībām.

Lietā pastāv strīds vai /pers. C/ vadīja transportlīdzekli atrodoties alkohola ietekmē, kuras minimālā alkohola koncentrācija sastādīja 1,54 promiles

un, vai /pers. C/ vispār vadīja transportlīdzekli alkohola ietekmē.

Ar liecinieka /amatpersona/ liecībām pierādīts, ka liecinieks redzēja, ka atpakaļgaitā brauc automašīna Volvo S40, pa apļveida krustojumu.

Policijas automašīnas vadītājs ieslēdza bākugunis un /pers. C/ uzreiz apstājās ceļa malā. Liecinieks piegāja pie /pers. C/ automašīnas un /pers. C/

nenoliedza faktu, ka vadījis automašīnu, pēc kā tika izsaukta ceļu policija. Liecināja, ka /pers. C/ visu laiku atradās liecinieka redzeslokā līdz atbrauca

ceļu policija.

Pirmstiesas procesā sniegtās liecinieka liecības nav pretrunā tiesas izmeklēšanas laikā liecinieka sniegtajām liecībām un papildus liecināja, ka /pers.

C/ palūdza uzrādīt personību apliecinošu dokumentu un vadītāja apliecību, uz ko vīrietis izsniedza mācību braukšanas atļauju uz /pers. C/ vārda. Uz

jautājumu, vai lietojis alkoholu, atbildēja apstiprinoši. Līdz ieradās ceļu policija /pers. C/ pastāvīgi atradās liecinieka redzeslokā un nekādus dzērienus

nelietoja.

Liecinieka/pers. G/ liecības papildina liecinieka /amatpersona/ liecības un ar liecinieka pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām pierādīts, ka no

dežūrdaļas saņemta informācija, ka Jūrmalā pa Asaru prospektu no kempinga “Nemo” puses brauc automašīna Volvo S40, reģistrācijas numurs

/registracijas numurs/, kuras vadītājs iespējams atrodas alkoholisko dzērienu ietekmē. Pie policijas darbinieka blakus atradās automašīnas Volvo vadītājs

- /pers. C/ un viņam nav transportlīdzekļa vadīšanas apliecības. Veikta alkohola pārbaude no kuras /pers. C/ atteicās. Pēc kā /pers. C/ nogādāts Rīgā,

Tvaika ielā 2 uz medicīnisko pārbaudi. Medicīniskās pārbaudes laikā vadītājs /pers. C/ nodeva asins analīzes, kur uzrādīja 1,54 promiles. Tika sastādīts

protokols Nr.PC398127 ar kuru viņš iepazinās un parakstīja.

Vērtējot liecinieku liecības, tiesa atzīst, ka liecinieku /amatpersona/ un /pers. E/ sniegtās liecības ir konsekventas, tās papildina viena otru un tiesai

šaubas tās nerada. Turklāt liecinieku liecības apstiprinās ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem – 2018.gada 25.novembra administratīvā

pārkāpuma protokolu Nr.PC398127 un medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.6928.

Turklāt ar liecinieces /pers. I/ liecībām pierādīts, ka apsūdzētais vadīja automašīnu /datums/virzienā no Mellužiem uz Kauguriem un to, ka apļveida

krustojumā salūza mašīna, pēc kā apsūdzētais brauca ar mašīnu atpakaļgaitā. Minētās liecības apstiprinās ar paša apsūdzētā sniegtajām liecībām.

Vērtējot liecinieces /pers. I/ liecības daļā par /pers. C/ alkohola lietošanas apstākļiem, tiesa secina, ka lieciniece norādīja, ka vakarā /pers. C/

nedzēra, bet dzēra tikai pa dienu, pēc kā norādīja, ka dzēra alu. Tiesa secina, ka arī ar liecinieces liecībām pierādīts fakts, ka /pers. C/ /datums/lietoja

alkoholiskos dzērienus un vadīja transportlīdzekli.

Vērtējot apsūdzētā liecības par apstākļiem kurā brīdī viņš /datums/lietoja alkoholiskos dzērienu, proti, pirms sāka vadīt transportlīdzekli, brīdī, kad

salūza transportlīdzeklis vai brīdī, kad sarunājās ar policijas darbiniekiem, tiesa secina, ka minētās apsūdzētā liecības neapstiprinās ar lietā esošajiem

pierādījumiem un liecinieka /amatpersona/ sniegtajām liecībām, kuras viņš sniedza būdams brīdināts par kriminālatbildību. Turklāt arī pats apsūdzētais

atzīst, ka brīdī, kad salūza, viņa vadītais transportlīdzeklis, viņš iedzēra pāris malkus alus un pēc tam vadīja transportlīdzekli, lai nogādātu to ceļa malā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais tiesas izmeklēšanas laikā, par alkohola lietošanas apstākļiem un to lietošanas biežumu un daudzumu, tādas liecības

sniedzis, lai izvairītos no kriminālatbildības par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Tam apstāklim, ka apsūdzētais tiesas izmeklēšanas laikā nespēja atpazīt liecinieku /amatpersona/, nav izšķirošas nozīmes un neattiecas uz

pierādīšanas priekšmetu šajā kriminālprocesā.

Kā arī nav nozīmes aizstāvja norādei, ka ir nesakritības liecībās ko sniedzis liecinieks /amatpersona/ un apsūdzētais daļā par to vai policijas

darbinieki apturēja apsūdzēto, vai arī viņš pats apturēja savu automašīnu, kad ieraudzīja policijas darbiniekus, jo ar liecinieka /amatpersona/ liecībām lietā

pierādīts, ka viņš redzēja apļveida krustojumā transportlīdzekli Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/, kuru vadīja vīrieti, kā vēlāk

noskaidrots, kas tas ir apsūdzētais /pers. C/.

Tas apstāklis, ka neviens no policijas darbiniekiem nedeva norādījumus apsūdzētajam par to, ka nedrīkst lietot alkoholiskos dzērienus, tiesa

norāda, ka ar liecinieka /amatpersona/ liecībām pierādīts, ka apsūdzētais nenoliedza to, ka bija lietojis alkoholu, kā arī pierādīts, ka līdz ieradās ceļu

policija apsūdzētais pastāvīgi atradās liecinieka redzeslokā un nekādus dzērienus nelietoja.

Apstāklis, ka apsūdzētā transportlīdzeklis pēc salūšanas apļveida krustojumā kļuva nevadāms atbilst daļēji patiesībai, jo ar paša apsūdzētā liecībām

pierādīts, ka viņš no apļveida krustojuma izbrauca atpakaļgaitā, līdz ar to var secināt, ka apsūdzētais tanī brīdī vadīja transportlīdzekli.

Aizstāvja norāde par to, ka policijas darbinieku prasība uzrādīt personu apliecinošu dokumentu bija likumīga, taču lūgums veikt alkohola ietekmes

pārbaudi bija nelikumīga, nav pamatota ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, bet ar liecinieka /amatpersona/ liecībām lietā ir pierādīts, ka uz

liecinieka jautājumu, vai lietojis alkoholu, apsūdzētais atbildēja apstiprinoši. Līdz ar to secināms, ka lūgums veikt alkohola ietekmes pārbaudi bija

pamatota.

Tiesa, tiesas izmeklēšanas laikā, nolasīja apsūdzētā liecības uz ko aizstāvība norādīja, ka liecības nav pamata lasīt, jo tās kā rakstveida pierādījumi

netika pārbaudīti. Tiesa norāda, ka Kriminālprocesa likuma 449.panta trešajā daļā norādītais jēdziens “rakstveida pierādījumi un citi dokumenti” nav

attiecināms uz personu liecībām, kas, lai arī ir fiksētas rakstveida formā, ir pakļautas citiem pārbaudes kritērijiem. Liecību nolasīšanas vai atskaņošanas

kritēriji noteikti Kriminālprocesa likuma 501.pantā. Minētajā pantā norādīts, ka jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var

nolasīt vai atskaņot, nosakot atsevišķus pamatus liecību nolasīšanai.

Novērtējot iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka ir pierādīta apsūdzētā vaina un apsūdzētā darbības, ka vadīja transportlīdzekli bez

transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē ir kvalificētas pareizi pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas.

Izdarot šādus secinājumus, tiesa atzīst, ka apsūdzētais par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms.

Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, tiesa konstatē, ka apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu apsūdzētā atbildību mīkstinoši apstākļi netiek konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, kā apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli, tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums

veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais 2018.gada 6.februārī administratīvi sodīts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta (lietas

34.lapa) un agrāk sodīts (lietas 35.-39., 50.-83., 85.-86., 88.-94.lapa) pēdējo reizi ar 2014.gada 6.janvāra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas

spriedumu pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas, 274.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, galīgais sods noteikts

brīvības atņemšana uz 4 gadiem 6 mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli iz 3 gadiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2014.gada

11.decembrī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2017.gada 1.maijā.

Ir deklarētā dzīvesvieta (lietas 40.lapa), bet faktiski dzīvo citā adresē, strādā algotu darbu. No apsūdzētā paskaidrojumiem izriet, ka ģimenē uztur

piecus bērnus, no kuriem apsūdzētais ir tēvs diviem pilngadīgiem bērniem, bet trīs ir sievas bērni, no kuriem daļa mācās skolā, kā arī sieva ir viņa

apgādībā. Strādā algotu darbu un ir vienīgais apgādnieks ģimenē, veselības stāvoklis ir apmierinošs (lietas 147., 149., 150.lapa), invaliditātes nav.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat.A.Judins. Kriminālsods nav

valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista Vārds, Nr.11 (762)m 19.03.2013.).

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību, kā arī lai panāktu Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi – aizsargāt

sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais

un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un izvērtējot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu,

viņa veselības un ģimenes stāvokli, to, ka apsūdzētais jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīja neizciesta papildsoda laikā, līdz ar to secināms, ka apsūdzētais

nekādus secinājumus nav izdarījis, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nosakāms brīvības atņemšanas sods, kā to lūdza

valsts apsūdzības uzturētāja.

Nosakot sodu, ievērojot lietā konstatētos apstākļus, izdarīto noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā personību, mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam nav piemērojams alternatīvs sods.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam ir konstatēts viens atbildību pastiprinošs apstāklis un nav konstatēti atbildību mīkstinoši

apstākļi.

Tiesa atzīst, ka piemērojams papildsods pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, pietuvinot to maksimālam apmēram, ievērojot to, ka

apsūdzētais vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā, kas sastāda 1,54 promiles.

Apsūdzētais jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis neizciesta papildsoda – policijas kontrole laikā, kas noteikta no 2017.gada 1.maija līdz

2020.gada 30.aprīlim, līdz ar to neizciestā papildsoda - policijas kontrole, daļa ir no 2019.gada 4.decembra līdz 2020.gada 30.aprīlim, tas ir, 4 (četri)

mēneši un 26 (divdesmit sešas) dienas.

Atbilstoši Krimināllikuma Pārejas noteikumu 13.punktam, ja notiesātais papildsoda izciešanas laikā izdarījis jaunu noziegumu, tiesa neizciesto

papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka galīgo sodu saskaņā ar šā likuma 51.panta noteikumiem, divas policijas kontroles dienas rēķinot

kā vienu brīvības atņemšanas dienu.

Galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, noteiktajam sodam daļēji pievienojot neizciesto papildsodu sodu pēc

2014.gada 6.janvāra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas sprieduma.

Daļēju soda saskaitīšanas principu tiesa piemēro, jo tas ir vairāk labvēlīgs apsūdzētajam.

Apsūdzētais /datums/plkst.23.50 aizturēts (lietas 15.lapa), atbrīvots – 2018.gada 26.novembrī plkst.14.40 (lietas 20.lapa). 2018.gada

26.novembrī piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts (lietas 25.-26.lapa).

Soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2018.gada 25.novembra līdz 26.novembrim. Drošības līdzeklis ir atstājams

negrozāms līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Lietisko pierādījumu lietā nav.

Lietā ir konstatēti procesuālie izdevumi 60,00 EUR (lietas 7., 14.lapa). Minētos procesuālos izdevumus apsūdzētais ir atlīdzinājis labprātīgi (lietas

151.lapa).

Tiesa atzīst, ka procesuālie izdevumi par transportlīdzekļa nogādāšanu glabāšanai un transportlīdzekļa glabāšanu 197,72 EUR apmērā ir

piedzenami no apsūdzētā (lietas 44.-45.lapa).

Apsūdzētais lūdza nodrošināt viņam valsts aizstāvi (lietas 120.-121.lapa), līdz ar to lietā radušies procesuālie izdevumi 40,00 EUR apmērā (lietas

130.lapa) par aizstāvības nodrošināšanu. Lietā nav ziņu, ka apsūdzētā mantiskais stāvoklis liedz veikt samaksu par aizstāvības nodrošināšanu, viņam nav

piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, līdz ar to tiesa atzīst, ka procesuālie izdevumi ir piedzenami no apsūdzētā pamatojoties uz

Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu.

Apsūdzētais un aizstāvis lūdza sagatavot pilnu tiesas spriedumu. Pilna sprieduma pieejamība noteikta 2019.gada 23.decembrī.

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 321.1 panta noteikumus, apsūdzētajam sprieduma tulkojuma pieejamības diena ir 2020.gada 10.janvārī.

Rezolutīvā daļā

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 530.pantiem, tiesa

nosprieda

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un sodīt viņu pēc šī panta ar

brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto papildsodu pēc 2014.gada 6.janvāra Rīgas pilsētas

Centra rajona tiesas sprieduma un galīgo sodu /pers. C/ noteikt brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda termiņā /pers. C/ ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2018.gada 25.novembra līdz

2018.gada 26.novembrim, tas ir, vienu brīvības atņemšanas dienu.

Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts - līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai

atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. C/ par labu valstij procesuālos izdevumus 40,00 EUR (četrdesmit euro 00 centi) apmērā par aizstāvības nodrošināšanu

kriminālprocesā.

Procesuālie izdevumi par aizstāvības nodrošināšanu iemaksājami: saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta Nr.

LV68TREL1060001239300, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22. Maksājuma uzdevuma mērķī norādīt vārdu, uzvārdu un personas

kodu, kā arī krimināllietas numuru, kvīts iesniedzama tiesas kancelejā.

Piedzīt no /pers. C/ par labu Nodrošinājuma valsts aģentūrai procesuālos izdevumus 197,72 EUR (viens simts deviņdesmit septiņi euro 72 centi)

apmērā.

Procesuālie izdevumi iemaksājami: saņēmējs Nodrošinājuma valsts aģentūra, reģistrācijas Nr.90009112024, saņēmēja banka Valsts kase

TRELLV22, norēķinu konts: LV86TREL2140651020000. Maksājuma uzdevumā obligāti norādīt piedziņas izdevumi, vārdu, uzvārdu, personas kodu,

administratīvā pārkāpuma lietas numuru, transportlīdzekļa marku, transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un EKK21499.

Noteikt 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas labprātīgai procesuālo izdevumu atlīdzināšanai. Uzlikt par pienākumu iesniegt Rīgas rajona

tiesas (Jūrmalā) kancelejā maksājuma apliecinošu dokumentu par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu.

Prokurors, apsūdzētais, aizstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna

sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām, ja saņemts lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu, tiesa pilnu spriedumu sagatavo

14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un

lūgums nav iesniegts.

Ja lietā tiek sagatavots pilns spriedums, par to var iesniegt apelācijas sūdzību vai protestu 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības

dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā (Jūrmalā).

Tiesnese G.Lapiņa