Court convicted defendant of drunk driving without license and imposed suspended sentence with license ban.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle under the influence of alcohol without a valid license. The defendant admitted to drinking beer and driving after realizing he lacked a license, though he denied guilt during the trial. The court found the evidence sufficient and sentenced him to five months imprisonment, suspended for four years, with a four-year ban on driving.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 1. daļa; Krimināllikuma 51. panta 1. daļa: Driving a vehicle under the influence of alcohol without a license constitutes a crime punishable by imprisonment, which may be suspended if the defendant shows repentance and poses no danger to society.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2019:1204.11520087818.2.S
Lieta Nr.11520087818
Nr.K33-0329-19/26
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2019.gada 4.decembrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese G.Lapiņa
piedaloties prokurorei A.Tulinskai un E.Zviedrei
aizstāvim R.Briedim
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas apsūdzēts
/pers. C/
personas kods /personas kods/
Aprakstošā daļa
/pers. C/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas),
atrodoties alkohola ietekmē.
/pers. C/ /datums/ap plkst.21.55 vadīja automašīnu Volvo S40 ar reģistrācijas numuru /registracijas numurs/ pa Talsu šoseju no Asaru prospekta
puses virzienā uz Staiceles ielu, Jūrmalā bez atbilstošām transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē. Veicot alkohola ietekmes
pārbaudi, /pers. C/ asinīs konstatēja 1,54 promiles alkohola.
Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
Apsūdzētais tiesas sēdē sevi par vainīgu pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas neatzina un liecināja, ka tajā dienā pa dienu iedzēra alu.
Vakarā saprotot, ka nav vadītāja apliecība, brauca ar mašīnu uz Kauguriem. Kad brauca ar mašīnu saprata, ka kaut kas nav kārtībā, bet nedomāja, ka
tā salūzīs. Kad brauca pa apļveida kustību, mašīna salūza. Apsūdzētais izkāpa no mašīnas, apskatīja to un piezvanīja uz servisu, izsauca evakuatoru.
Liecināja, ka mašīnā bija alus un tajā brīdī, kad viss notika, atvēra alus pudeli un izdzēra pāris malku un nolēma novākt mašīnu no ceļa. Mēģināja braukt
uz priekšu un atpakaļ, bet mašīna brauca atpakaļgaitā. Braucot atpakaļgaitā, izbrauca no apļveida krustojuma un kad izbrauca uz Talsu šosejas redzēja,
ka pretī brauc policijas mašīna. Policijas mašīna apbrauca pa apli un piebrauca pie apsūdzētā. Apsūdzētais izbrauca no krustojuma un apturēja mašīnu
ceļa malā, neviens apsūdzēto neapturēja. Tajā brīdī, kad apsūdzētais apturēja mašīnu, pie apsūdzētā pienāca policijas darbinieks un prasīja “kas noticis,
vai nevajag palīdzību”. Apsūdzētais pateica, ka viss ir kārtībā, mašīna salūzusi, izsaukts evakuators. Kamēr visi stāvēja un runāja, policijas darbinieks
neko neteica, policijas darbinieks atgāja un atgriezās un tajā brīdī apsūdzētais izdzēra alus pudeli. Apsūdzētais nekur negāja, sēdēja mašīnā. Pēc tam
atbrauca ceļu policija un pateica, lai pienāk pie ceļu policijas transportlīdzekļa un palūdza veikt alkohola pārbaudi, no kuras veikšanas apsūdzētais
atteicās, jo saprata, ka no alus būs promiles. Pēc tam policijas darbinieki pateica, ja atsakās veikt uz vietas pārbaudi, tad jābrauc uz Rīgu.
Liecināja, ka policijas automašīna pie apsūdzētā automašīnas piebrauca no priekšpuses un tad ieslēdza bākugunis. Policijas darbinieki nebrauca
pakaļ, jo apsūdzētais jau bija novietoja savu mašīnu ceļa malā. Liecināja, ka neatpazina policijas darbinieku /amatpersona/, varbūt formas tērps maina
cilvēku.
Attiecībā par alkohola lietošanu liecināja, ka brīdī, kad iebrauca apļveida krustojumā un saprata, ka tālāk nekur nebrauks, tad atvēra alu un
izdzēra. Policijas darbinieki neteica, ka nedrīkst lietot alkoholu. Atzīst, ka /datums/ap plkst.21.55 vadīja automašīnu Volvo S40 ar reģistrācijas numuru
/registracijas numurs/ pa Talsu šoseju no Asaru prospekta puses virzienā uz Staiceles ielu, Jūrmalā bez atbilstošām transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.
Vadītāja apliecības nekad nebija iegūtas. Alkohola reibumā automašīnu nevadīja.
Liecināja, ka zina, ka liecības atšķiras no pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, jo tad vainu atzina, advokāta nebija, negribēja atrasties īslaicīgā
aizturēšanas vietā un tāpēc piekrita tām liecībām.
Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu nolasīja apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegtās liecības (lietas 18., 23.lapa).
2018.gada 26.novembrī /pers. C/ liecināja, ka vadītāja apliecība nekad nav bijusi, bet automašīnu prot vadīt. Alkoholu sāka lietot /datums/ap
plkst.19.00 un izdzēra 2 l alus. Automašīnu Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/, vadīja /datums/ap plkst.21.50 un brauca Jūrmalā pa
Talsu šoseju no Asaru prospekta puses Staiceles ielas virzienā atpakaļgaitā, kad apsūdzēto /datums/plkst.21.55 pie trešā ceļu krustojuma – Talsu šoseja,
Ventspils šoseja, Asaru prospekts – apturēja policija. Inspektors piedāvāja uz vietas veikt alkohola testu, no kā apsūdzētais atteicās. Pēc tam apsūdzēto
nogādāja Rīgā, Tvaika ielā 2, pie ārsta narkologa. Tika veikta medicīniskā pārbaude, nodeva analīzes un konstatēja 1,54%. Pēc tam sastādīja
medicīniskās pārbaudes protokolu, apsūdzētais ar to iepazinās un parakstīja. Pēc tam inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, ar ko
iepazinās un parakstīja. Automašīna pieder sievai un to, ka paņēma automašīnu sieva nezināja. Pilnībā atzīst, ka /datums/vadīja automašīnu atrodoties
reibuma stāvoklī un bez vadītāja apliecības. Aizturēšanas brīdī automašīnā atradās viens, izdarīto nožēlo.
Pēc liecību nolasīšanas apsūdzētais neapstiprināja savas pirmstiesas procesā sniegtās liecības. Liecināja, ka nepiekrīt tam, ka izdzēra 2 l alus un to,
ka brauca alkohola reibumā ar konstatētajām 1,54 promilēm.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, pierādīta pilnībā ar liecinieku liecībām un visiem
krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā.
Liecinieks/pers. E/ liecināja, ka apsūdzētais ir zināms, saistībā ar dienesta pienākuma pildīšanu. Liecināja, ka strādāja Valsts policijas Rīgas reģiona
pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļā un tanī dienā bija norīkots strādāt operatīvās grupas vadības sastāvā, kas apkalpo izsaukumus. Tanī
dienā brauca no Kauguriem uz iecirkni pa Talsu šoseju apļveida krustojumā virzienā uz Asaru prospektu. Redzēja, ka priekšā, atpakaļgaitā brauc
automašīna Volvo S40. Mašīna brauca pa apļveida krustojumu atpakaļgaitā un izbrauca tieši pretī automašīnai, kurā atradās liecinieks. Bija pieņemts
lēmums apturēt braucošo automašīnu. Vadītājs ieslēdza bākugunis un /pers. C/ uzreiz apstājās ceļa malā. Liecinieks piegāja klāt un /pers. C/ izkāpa no
mašīnas, viņš nenoliedza faktu, ka braucis un tika izsaukta ceļu policijas ekipāža. Liecinieks tiesas zālē atpazina apsūdzēto, norādot, ka tā ir tā pati
persona. Liecināja, ka /pers. C/ visu laiku atradās redzeslokā līdz atbrauca ceļu policija. Ceļu policija atbrauca ātri. Liecināja, ka /pers. C/ mašīna bija
bojāta un uz priekšu nevarēja braukt.
Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta nolasīja liecinieka pirmstiesas procesā sniegtās liecības (lietas 8., 29.lapa).
/datums//amatpersona/ sastādīja ziņojumu, kurā norādīja, ka /datums/ap plkst.21.55 pamanīja uz apļveida krustojuma – Talsu šoseja, Ventspils
šoseja, Asaru prospekts, aizdomīgu transportlīdzekli Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/ kuru vadīja vīrietis. Vīrietis minēto
transportlīdzekli vadīja atpakaļgaitā pa apļveida krustojumu ar ieslēgtām avārijas signāla gaismām. Vīrietis atpakaļgaitā iebrauca Talsu šosejā un turpināja
braukt, kad aptuveni 20 metrus no krustojuma vīrietis tika apturēts. Liecinieks stādījās priekšā kā Valsts policijas darbinieks, uzrādīja dienesta apliecību.
Vīrietim tika palūgts izkāpt no transportlīdzekļa un uzrādīt personību apliecinošu dokumentu un vadītāja apliecību, uz ko vīrietis izsniedza mācību
braukšanas atļauju uz /pers. C/ vārda. Uz jautājumu, vai lietojis alkoholu, atbildēja apstiprinoši. Pēc tam atbrauca ceļu policijas darbinieki.
2018.gada 12.decembrī liecināja, ka /datums/strādāja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī. Plkst.21.55 uz apļveida
krustojuma – Talsu šoseja, Ventspils šoseja, Asaru prospekts, pamanīja transportlīdzekli Volvo S40 ar reģistrācijas numuru /registracijas numurs/, kuras
vadītājs to vadīja atpakaļgaitā braucot pa Talsu šoseju no Asaru prospekta puses Staiceles ielas virzienā ar ieslēgtām avārijas gaismām. Nolemts
automašīnu apturēt un pajautāt vai nav nepieciešama palīdzība. Automašīna Volvo tika apturēta apmēram 20 m no krustojuma. Pieejot pie automašīnas
Volvo vadītāja un uzsākot ar viņu sarunu, no viņa mutes liecinieks sajuta alkohola smaku. Automašīnas Volvo vadītājs uzrādīja braukšanas mācību
atļauju /numurs/ un tika noskaidrots, ka automašīnu Volvo S40, ar reģistrācijas numuru /registracijas numurs/, /datums/plkst.21.55 vadīja /pers. C/. Par
notikušo paziņots dežūrdaļai un izsaukta ceļu policija. Atbraucot ceļu policistam Valsts amatpersona, tika nodots /pers. C/, viņa vadītā automašīna un
dienesta ziņojums par apturēšanas apstākļiem. Līdz ieradās ceļu policija /pers. C/ pastāvīgi atradās liecinieka redzeslokā un nekādus dzērienus nelietoja.
Pēc liecību nolasīšanas, liecinieks apstiprināja savas pirmstiesas procesā sniegtās liecības un papildus liecināja, ka apsūdzētais nenoliedza tanī brīdī
alkohola lietošanas faktu. Apstiprināja, ka visi stāvēja pie /pers. C/ mašīnas. Liecināja, kad ieraudzīja automašīnu, tad automašīna bija kustībā, brauca pa
apļveida krustojumu un izbrauca no apļa, tad ieslēdza bākugunis un iespējams apsūdzētais, ieraugos ieslēgtas bākugunis, apstājās.
Liecinieka/pers. G/ liecības nolasītas pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu (lietas 27.-28.lapa).
2018.gada 26.novembrī liecinieks /pers. G/ liecināja, ka /datums/pildīja dienesta pienākumus. Aptuveni plkst.22.00 no dežūrdaļas saņemta
informācija, ka Jūrmalā pa Asaru prospektu no kempinga “Nemo” puses brauc automašīna Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/, kuras
vadītājs iespējams atrodas alkoholisko dzērienu ietekmē. Braucot pa apļveida krustojumu – Talsu šoseja, Ventspils šoseja, Asaru prospekts, tika
pamanītas divas policijas automašīnas un automašīna Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/. Piebraucot klāt, noskaidrots, ka Valsts
policijas Kriminālpolicijas darbinieks /amatpersona/ ir aizturējis automašīnas Volvo vadītāju. No policijas darbinieka pieņemts ziņojums. Pie policijas
darbinieka blakus atradās automašīnas Volvo vadītājs. Noskaidrots, ka vadītājs ir /pers. C/ un noskaidrots, ka viņam nav transportlīdzekļa vadīšanas
apliecība un nekad nav bijusi. Pēc tam veikta alkohola pārbaude, bet /pers. C/ atteicās. Sakarā ar ko vadītājs /pers. C/ tika vests uz Rīgu, Tvaika ielu 2
uz medicīnisko pārbaudi. Medicīniskās pārbaudes laikā vadītājs /pers. C/ nodeva asins analīzes, kur uzrādīja 1,54 promiles. Tika sastādīts protokols
Nr.PC398127 ar kuru viņš iepazinās un parakstīja. Vadītājs /pers. C/ no aizturēšanas brīža, kad ieradās liecinieks, visu laiku atradās liecinieka redzes
lokā un nekādus dzērienus nelietoja. Protokols PC398127 sastādīts pamatojoties uz /amatpersona/ ziņojumu.
Pēc liecību nolasīšanas liecinieks savas pirmstiesas procesā sniegtās liecības apstiprināja. Liecināja, kas ieradās notikuma vietā, automašīna nebija
kustībā.
Lieciniece/pers. I/ liecināja, ka /pers. C/ šajā dienā, pusdienlaikā, izdzēra mazliet alu. To, ka brauca dzērumā neredzēja. Liecināja, ka viņš ir
vienīgais ģimenes uzturētājs, ģimenē ir pieci bērni. Liecināja, ka /datums/brauca no Mellužiem uz Kauguriem. Liecināja, ka apļveida krustojumā salūza
mašīna virzienā uz Kauguriem. Mašīna varēja braukt tikai atpakaļgaitā. Viņš izkāpa no mašīnas, apskatīja to, secināja, ka mašīna brauc tikai atpakaļgaitā
un tanī brīdī garām brauca policija un piedāvāja palīdzību. Attiecībā par alkohola reibumu liecināja, ka vakarā /pers. C/ nedzēra, bet pa dienu dzēra.
Liecināja, kad piebrauca policijas mašīna, lieciniece bija gan mašīnā, gan arī izkāpa no mašīnas. Policijas darbinieks piedāvāja palīdzību, jo redzēja, ka
mašīna salūzusi, pateica, ka izsauca evakuatoru. Precīzi nevar pateikt, vai notika dokumentu pārbaude. Pēc kā atbrauca vēl viena policijas mašīna,
gribēja veikt alkohola testu. Viņš atteicās, jo zināja, ka nekur nebrauks un izdzēra alu. Pēc tam policijas darbinieki pateica, ka vedīs viņu uz Rīgu nodot
analīzes. Liecināja, ka /pers. C/ bija mācību braukšanas atļauja un tanī dienā mācību braukšana nenotika.
Apsūdzētā vaina pierādīta ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem, kas arī norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un proti:
Ar 2018.gada 25.novembra administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC398127 (lietas 4.lapa) lietā pierādīts, ka Valsts policijas Rīgas reģiona
pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 11.rotas jaunākais inspektors Valsts amatpersona sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka /datums/plkst.21.55 Jūrmalā, pa Talsu šoseju virzienā no Asaru prospekta uz Staiceles ielu /pers. C/
vadīja transportlīdzekli Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/, būdams alkohola reibumā – 1,54 promiles, kas konstatēts ar medicīniskās
pārbaudes protokolu Nr.6928. Pārbaudes laikā konstatēts, ka vadītājam nav transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Norādīts, ka ir pārkāpts Ceļu
satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkts un 28.panta pirmās daļas 4.punkts;
Ar Medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.6928 (lietas 7.lapa) lietā pierādīts, ka /pers. C/ /datums/plkst.23.30 asinīs ir konstatēta alkohola
koncentrācija - 1,54 promiles;
Ar faktiem, kas fiksēts CSDD izdrukā (lietas 31.-32.lapa) lietā pierādīts, ka /pers. C/ ir izsniegta mācību atļauja /numurs/;
Ar izdruku no CSDD (lietas 33.lapa) lietā pierādīts, ka transportlīdzekļa Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/, īpašniece ir /pers.
I/ (/pers. I/).
Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, kas iegūti procesuālo darbību rezultātā, tiesa pārkāpumus procesuālo dokumentu sastādīšanā un iegūto ziņu
fiksēšanā nekonstatē, līdz ar to minētie pierādījumi atzīstami par pieļaujamiem, ticamiem un attiecināmiem uz pierādīšanas priekšmetu šajā lietā.
Krimināllietā iesniegtie un tiesas sēdē pārbaudītie pierādījumi, pēc tiesas domām, izslēdz saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā
noziedzīgajā nodarījumā.
Apsūdzētais izvirzīja versiju, ka tajā dienā izdzēra vienu pudeli alus, pēc kā vakarā brauca ar automašīnu, tā salūza, pēc kā iedzēra pāris malkus
alus un lai automašīnu neatstātu apļveida krustojumā, izbrauca no apļveida krustojuma atpakaļgaitā un novietoja automašīnu ceļa malā. Pēc kā piebrauca
policijas darbinieki un prasījuši, vai nepieciešama palīdzība. Pēc sarunas ar policijas darbiniekiem turpinājis lietot alkoholu. Turklāt neapstrīd, ka lietoja
alkoholu, bet neatzīst konstatētās 1,54 promiles.
Vērtējot apsūdzētā izvirzīto versiju, tiesa secina, ka lietā nav strīda, ka /pers. C/ /datums/ap plkst.21.55 vadīja automašīnu Volvo S40, ar
reģistrācijas numuru /registracijas numurs/ pa Talsu šoseju no Asaru prospekta puses virzienā uz Staiceles ielu, Jūrmalā bez atbilstošām transportlīdzekļa
vadīšanas tiesībām.
Lietā pastāv strīds vai /pers. C/ vadīja transportlīdzekli atrodoties alkohola ietekmē, kuras minimālā alkohola koncentrācija sastādīja 1,54 promiles
un, vai /pers. C/ vispār vadīja transportlīdzekli alkohola ietekmē.
Ar liecinieka /amatpersona/ liecībām pierādīts, ka liecinieks redzēja, ka atpakaļgaitā brauc automašīna Volvo S40, pa apļveida krustojumu.
Policijas automašīnas vadītājs ieslēdza bākugunis un /pers. C/ uzreiz apstājās ceļa malā. Liecinieks piegāja pie /pers. C/ automašīnas un /pers. C/
nenoliedza faktu, ka vadījis automašīnu, pēc kā tika izsaukta ceļu policija. Liecināja, ka /pers. C/ visu laiku atradās liecinieka redzeslokā līdz atbrauca
ceļu policija.
Pirmstiesas procesā sniegtās liecinieka liecības nav pretrunā tiesas izmeklēšanas laikā liecinieka sniegtajām liecībām un papildus liecināja, ka /pers.
C/ palūdza uzrādīt personību apliecinošu dokumentu un vadītāja apliecību, uz ko vīrietis izsniedza mācību braukšanas atļauju uz /pers. C/ vārda. Uz
jautājumu, vai lietojis alkoholu, atbildēja apstiprinoši. Līdz ieradās ceļu policija /pers. C/ pastāvīgi atradās liecinieka redzeslokā un nekādus dzērienus
nelietoja.
Liecinieka/pers. G/ liecības papildina liecinieka /amatpersona/ liecības un ar liecinieka pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām pierādīts, ka no
dežūrdaļas saņemta informācija, ka Jūrmalā pa Asaru prospektu no kempinga “Nemo” puses brauc automašīna Volvo S40, reģistrācijas numurs
/registracijas numurs/, kuras vadītājs iespējams atrodas alkoholisko dzērienu ietekmē. Pie policijas darbinieka blakus atradās automašīnas Volvo vadītājs
- /pers. C/ un viņam nav transportlīdzekļa vadīšanas apliecības. Veikta alkohola pārbaude no kuras /pers. C/ atteicās. Pēc kā /pers. C/ nogādāts Rīgā,
Tvaika ielā 2 uz medicīnisko pārbaudi. Medicīniskās pārbaudes laikā vadītājs /pers. C/ nodeva asins analīzes, kur uzrādīja 1,54 promiles. Tika sastādīts
protokols Nr.PC398127 ar kuru viņš iepazinās un parakstīja.
Vērtējot liecinieku liecības, tiesa atzīst, ka liecinieku /amatpersona/ un /pers. E/ sniegtās liecības ir konsekventas, tās papildina viena otru un tiesai
šaubas tās nerada. Turklāt liecinieku liecības apstiprinās ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem – 2018.gada 25.novembra administratīvā
pārkāpuma protokolu Nr.PC398127 un medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.6928.
Turklāt ar liecinieces /pers. I/ liecībām pierādīts, ka apsūdzētais vadīja automašīnu /datums/virzienā no Mellužiem uz Kauguriem un to, ka apļveida
krustojumā salūza mašīna, pēc kā apsūdzētais brauca ar mašīnu atpakaļgaitā. Minētās liecības apstiprinās ar paša apsūdzētā sniegtajām liecībām.
Vērtējot liecinieces /pers. I/ liecības daļā par /pers. C/ alkohola lietošanas apstākļiem, tiesa secina, ka lieciniece norādīja, ka vakarā /pers. C/
nedzēra, bet dzēra tikai pa dienu, pēc kā norādīja, ka dzēra alu. Tiesa secina, ka arī ar liecinieces liecībām pierādīts fakts, ka /pers. C/ /datums/lietoja
alkoholiskos dzērienus un vadīja transportlīdzekli.
Vērtējot apsūdzētā liecības par apstākļiem kurā brīdī viņš /datums/lietoja alkoholiskos dzērienu, proti, pirms sāka vadīt transportlīdzekli, brīdī, kad
salūza transportlīdzeklis vai brīdī, kad sarunājās ar policijas darbiniekiem, tiesa secina, ka minētās apsūdzētā liecības neapstiprinās ar lietā esošajiem
pierādījumiem un liecinieka /amatpersona/ sniegtajām liecībām, kuras viņš sniedza būdams brīdināts par kriminālatbildību. Turklāt arī pats apsūdzētais
atzīst, ka brīdī, kad salūza, viņa vadītais transportlīdzeklis, viņš iedzēra pāris malkus alus un pēc tam vadīja transportlīdzekli, lai nogādātu to ceļa malā.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētais tiesas izmeklēšanas laikā, par alkohola lietošanas apstākļiem un to lietošanas biežumu un daudzumu, tādas liecības
sniedzis, lai izvairītos no kriminālatbildības par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
Tam apstāklim, ka apsūdzētais tiesas izmeklēšanas laikā nespēja atpazīt liecinieku /amatpersona/, nav izšķirošas nozīmes un neattiecas uz
pierādīšanas priekšmetu šajā kriminālprocesā.
Kā arī nav nozīmes aizstāvja norādei, ka ir nesakritības liecībās ko sniedzis liecinieks /amatpersona/ un apsūdzētais daļā par to vai policijas
darbinieki apturēja apsūdzēto, vai arī viņš pats apturēja savu automašīnu, kad ieraudzīja policijas darbiniekus, jo ar liecinieka /amatpersona/ liecībām lietā
pierādīts, ka viņš redzēja apļveida krustojumā transportlīdzekli Volvo S40, reģistrācijas numurs /registracijas numurs/, kuru vadīja vīrieti, kā vēlāk
noskaidrots, kas tas ir apsūdzētais /pers. C/.
Tas apstāklis, ka neviens no policijas darbiniekiem nedeva norādījumus apsūdzētajam par to, ka nedrīkst lietot alkoholiskos dzērienus, tiesa
norāda, ka ar liecinieka /amatpersona/ liecībām pierādīts, ka apsūdzētais nenoliedza to, ka bija lietojis alkoholu, kā arī pierādīts, ka līdz ieradās ceļu
policija apsūdzētais pastāvīgi atradās liecinieka redzeslokā un nekādus dzērienus nelietoja.
Apstāklis, ka apsūdzētā transportlīdzeklis pēc salūšanas apļveida krustojumā kļuva nevadāms atbilst daļēji patiesībai, jo ar paša apsūdzētā liecībām
pierādīts, ka viņš no apļveida krustojuma izbrauca atpakaļgaitā, līdz ar to var secināt, ka apsūdzētais tanī brīdī vadīja transportlīdzekli.
Aizstāvja norāde par to, ka policijas darbinieku prasība uzrādīt personu apliecinošu dokumentu bija likumīga, taču lūgums veikt alkohola ietekmes
pārbaudi bija nelikumīga, nav pamatota ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, bet ar liecinieka /amatpersona/ liecībām lietā ir pierādīts, ka uz
liecinieka jautājumu, vai lietojis alkoholu, apsūdzētais atbildēja apstiprinoši. Līdz ar to secināms, ka lūgums veikt alkohola ietekmes pārbaudi bija
pamatota.
Tiesa, tiesas izmeklēšanas laikā, nolasīja apsūdzētā liecības uz ko aizstāvība norādīja, ka liecības nav pamata lasīt, jo tās kā rakstveida pierādījumi
netika pārbaudīti. Tiesa norāda, ka Kriminālprocesa likuma 449.panta trešajā daļā norādītais jēdziens “rakstveida pierādījumi un citi dokumenti” nav
attiecināms uz personu liecībām, kas, lai arī ir fiksētas rakstveida formā, ir pakļautas citiem pārbaudes kritērijiem. Liecību nolasīšanas vai atskaņošanas
kritēriji noteikti Kriminālprocesa likuma 501.pantā. Minētajā pantā norādīts, ka jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var
nolasīt vai atskaņot, nosakot atsevišķus pamatus liecību nolasīšanai.
Novērtējot iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka ir pierādīta apsūdzētā vaina un apsūdzētā darbības, ka vadīja transportlīdzekli bez
transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē ir kvalificētas pareizi pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas.
Izdarot šādus secinājumus, tiesa atzīst, ka apsūdzētais par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms.
Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos
un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, tiesa konstatē, ka apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu apsūdzētā atbildību mīkstinoši apstākļi netiek konstatēti.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, kā apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli, tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums
veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais 2018.gada 6.februārī administratīvi sodīts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta (lietas
34.lapa) un agrāk sodīts (lietas 35.-39., 50.-83., 85.-86., 88.-94.lapa) pēdējo reizi ar 2014.gada 6.janvāra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas
spriedumu pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas, 274.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, galīgais sods noteikts
brīvības atņemšana uz 4 gadiem 6 mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli iz 3 gadiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2014.gada
11.decembrī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2017.gada 1.maijā.
Ir deklarētā dzīvesvieta (lietas 40.lapa), bet faktiski dzīvo citā adresē, strādā algotu darbu. No apsūdzētā paskaidrojumiem izriet, ka ģimenē uztur
piecus bērnus, no kuriem apsūdzētais ir tēvs diviem pilngadīgiem bērniem, bet trīs ir sievas bērni, no kuriem daļa mācās skolā, kā arī sieva ir viņa
apgādībā. Strādā algotu darbu un ir vienīgais apgādnieks ģimenē, veselības stāvoklis ir apmierinošs (lietas 147., 149., 150.lapa), invaliditātes nav.
Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un
piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat.A.Judins. Kriminālsods nav
valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista Vārds, Nr.11 (762)m 19.03.2013.).
Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību, kā arī lai panāktu Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi – aizsargāt
sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais
un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un izvērtējot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu,
viņa veselības un ģimenes stāvokli, to, ka apsūdzētais jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīja neizciesta papildsoda laikā, līdz ar to secināms, ka apsūdzētais
nekādus secinājumus nav izdarījis, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nosakāms brīvības atņemšanas sods, kā to lūdza
valsts apsūdzības uzturētāja.
Nosakot sodu, ievērojot lietā konstatētos apstākļus, izdarīto noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā personību, mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam nav piemērojams alternatīvs sods.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam ir konstatēts viens atbildību pastiprinošs apstāklis un nav konstatēti atbildību mīkstinoši
apstākļi.
Tiesa atzīst, ka piemērojams papildsods pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, pietuvinot to maksimālam apmēram, ievērojot to, ka
apsūdzētais vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā, kas sastāda 1,54 promiles.
Apsūdzētais jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis neizciesta papildsoda – policijas kontrole laikā, kas noteikta no 2017.gada 1.maija līdz
2020.gada 30.aprīlim, līdz ar to neizciestā papildsoda - policijas kontrole, daļa ir no 2019.gada 4.decembra līdz 2020.gada 30.aprīlim, tas ir, 4 (četri)
mēneši un 26 (divdesmit sešas) dienas.
Atbilstoši Krimināllikuma Pārejas noteikumu 13.punktam, ja notiesātais papildsoda izciešanas laikā izdarījis jaunu noziegumu, tiesa neizciesto
papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka galīgo sodu saskaņā ar šā likuma 51.panta noteikumiem, divas policijas kontroles dienas rēķinot
kā vienu brīvības atņemšanas dienu.
Galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, noteiktajam sodam daļēji pievienojot neizciesto papildsodu sodu pēc
2014.gada 6.janvāra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas sprieduma.
Daļēju soda saskaitīšanas principu tiesa piemēro, jo tas ir vairāk labvēlīgs apsūdzētajam.
Apsūdzētais /datums/plkst.23.50 aizturēts (lietas 15.lapa), atbrīvots – 2018.gada 26.novembrī plkst.14.40 (lietas 20.lapa). 2018.gada
26.novembrī piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts (lietas 25.-26.lapa).
Soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2018.gada 25.novembra līdz 26.novembrim. Drošības līdzeklis ir atstājams
negrozāms līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Lietisko pierādījumu lietā nav.
Lietā ir konstatēti procesuālie izdevumi 60,00 EUR (lietas 7., 14.lapa). Minētos procesuālos izdevumus apsūdzētais ir atlīdzinājis labprātīgi (lietas
151.lapa).
Tiesa atzīst, ka procesuālie izdevumi par transportlīdzekļa nogādāšanu glabāšanai un transportlīdzekļa glabāšanu 197,72 EUR apmērā ir
piedzenami no apsūdzētā (lietas 44.-45.lapa).
Apsūdzētais lūdza nodrošināt viņam valsts aizstāvi (lietas 120.-121.lapa), līdz ar to lietā radušies procesuālie izdevumi 40,00 EUR apmērā (lietas
130.lapa) par aizstāvības nodrošināšanu. Lietā nav ziņu, ka apsūdzētā mantiskais stāvoklis liedz veikt samaksu par aizstāvības nodrošināšanu, viņam nav
piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, līdz ar to tiesa atzīst, ka procesuālie izdevumi ir piedzenami no apsūdzētā pamatojoties uz
Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu.
Apsūdzētais un aizstāvis lūdza sagatavot pilnu tiesas spriedumu. Pilna sprieduma pieejamība noteikta 2019.gada 23.decembrī.
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 321.1 panta noteikumus, apsūdzētajam sprieduma tulkojuma pieejamības diena ir 2020.gada 10.janvārī.
Rezolutīvā daļā
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 530.pantiem, tiesa
nosprieda
/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un sodīt viņu pēc šī panta ar
brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto papildsodu pēc 2014.gada 6.janvāra Rīgas pilsētas
Centra rajona tiesas sprieduma un galīgo sodu /pers. C/ noteikt brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda termiņā /pers. C/ ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2018.gada 25.novembra līdz
2018.gada 26.novembrim, tas ir, vienu brīvības atņemšanas dienu.
Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts - līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai
atstāt negrozītu.
Piedzīt no /pers. C/ par labu valstij procesuālos izdevumus 40,00 EUR (četrdesmit euro 00 centi) apmērā par aizstāvības nodrošināšanu
kriminālprocesā.
Procesuālie izdevumi par aizstāvības nodrošināšanu iemaksājami: saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta Nr.
LV68TREL1060001239300, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22. Maksājuma uzdevuma mērķī norādīt vārdu, uzvārdu un personas
kodu, kā arī krimināllietas numuru, kvīts iesniedzama tiesas kancelejā.
Piedzīt no /pers. C/ par labu Nodrošinājuma valsts aģentūrai procesuālos izdevumus 197,72 EUR (viens simts deviņdesmit septiņi euro 72 centi)
apmērā.
Procesuālie izdevumi iemaksājami: saņēmējs Nodrošinājuma valsts aģentūra, reģistrācijas Nr.90009112024, saņēmēja banka Valsts kase
TRELLV22, norēķinu konts: LV86TREL2140651020000. Maksājuma uzdevumā obligāti norādīt piedziņas izdevumi, vārdu, uzvārdu, personas kodu,
administratīvā pārkāpuma lietas numuru, transportlīdzekļa marku, transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un EKK21499.
Noteikt 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas labprātīgai procesuālo izdevumu atlīdzināšanai. Uzlikt par pienākumu iesniegt Rīgas rajona
tiesas (Jūrmalā) kancelejā maksājuma apliecinošu dokumentu par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu.
Prokurors, apsūdzētais, aizstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna
sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām, ja saņemts lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu, tiesa pilnu spriedumu sagatavo
14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un
lūgums nav iesniegts.
Ja lietā tiek sagatavots pilns spriedums, par to var iesniegt apelācijas sūdzību vai protestu 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības
dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā (Jūrmalā).
Tiesnese G.Lapiņa