Court partially allowed appeal, increasing interest period and awarding costs in construction guarantee debt dispute.

Lietas arhīva Nr. CA-0411-20/7

ECLI:LV:RAT:2020:0103.C29854011.6.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 3.janvārī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Ilze Ramane,

tiesnese Dzintra Zvaigznekalna-Žagare

tiesnesis Juris Freimanis,

ar tiesas sēžu sekretāri Lieni Alksni,

piedaloties prasītāja pārstāvim zvērinātam advokātam Jurim Narkēvičam, atbildētāja pārstāvim zvērinātam advokātam Jurim Obrickim,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu “/Nosaukums A/” prasībā pret maksātnespējīgo akciju sabiedrību “/Nosaukums B/”

par ieturētā garantijas nodrošinājuma piedziņu un maksātnespējīgās akciju sabiedrības /Nosaukums B/ pretprasībā par tiesību atzīšanu uz garantijas laika

ieturējuma summu un ieskaita piemērošanu, ar trešo personu SIA “/Nosaukums C/”, sakarā ar maksātnespējīgās akciju sabiedrības “/Nosaukums B/”

apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 31.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “/Nosaukums A/” 2011.gada 16.novembrī, pamatojoties uz Civillikuma 1416., 1587.,

1838., 1757.pantu, 1765.panta pirmo un otro daļu, 1798., 1799., 1801.pantu, cēla Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību ar turpmākiem

precizējumiem un papildinājumiem pret akciju sabiedrību (turpmāk – AS) “/Nosaukums B/” (pirms nosaukuma maiņas – /Nosaukums B/) par

pamatparāda 127 496,21 euro un likumisko procentu par kapitāla lietošanu piedziņu. Likumisko nokavējuma procentu aprēķins veikts par laiku no

2011.gada 15.augusta līdz 2019.gada 9.oktobrim 62 350,86 euro apmērā.

2013.gada 27.maijā AS “/Nosaukums B/” iesniedza pretprasību. Pretprasības 2016.gada 5.jūlija grozījumos, pamatojoties uz Civillikuma 1587.,

1800., 1807., 1808., 1847., 1848., 1853. un 1854.pantu, lūgts atzīt tiesības ieturēt (neizmaksāt) būvdarbu garantijas laika garantijas (nodrošinājuma)

summu no SIA “/Nosaukums D/” pienākošās atlīdzības par būvdarbu izpildi 5 % apmērā no līguma kopējās vērtības jeb 127 467,21 euro un piemērot

ieskaitu.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 12.februāra lēmumu civillietā kā trešā persona atbildētāja pusē pieaicināta SIA

“/Nosaukums C/”.

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 31.augusta spriedumu prasība apmierināta daļēji, piedzenot no atbildētājas par labu

prasītājai galveno parādu 127 496,21 euro un likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2011.gada 15.augusta līdz 2016.gada 15.jūnijam 37

012,32 euro. Prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu 64,96 euro piedziņu noraidīta.

Atbildētājas pretprasība noraidīta.

Spriedums pamatots ar turpmāk norādīto.

[2.1] Atsaucoties uz Civillikuma 2212.panta pirmo daļu, tiesa konstatēja, ka 2007.gada 31.maijā atbildētāja kā galvenā būvuzņēmēja un SIA

“/Nosaukums D/” kā apakšuzņēmēja noslēdza uzņēmuma līgumu Nr.070531/P.R593/C (turpmāk – līgums).

Saskaņā ar līguma 1.1. un 1.2.punktu SIA “/Nosaukums D/” apņēmās veikt un nodot būvniecības darbus objektā “Daudzfunkcionālā ēka” /adrese/

(turpmāk objekts): nepieciešamo darbu izpildei DVP izstrādi un saskaņošanu; būvbedres izrakšanu ar nostiprinājuma izbūvi un GŪL pazemināšanu;

pamatnes sagatavošanu betonēšanas darbiem un demontāžu; betonēšanas darbu izpildi nulles ciklam (pazemes stāvvieta) un virszemes daļai (7.stāvi);

darbu izpildei nepieciešamo ģeodēzisko mērījumu veikšanu, t.sk. pārseguma nivelēšanu un ēkas karkasa vertikalitētes mērījumus; jaunbūves ēkas

nosēšanas monitoringu (bez ekspertīzes veikšanas); apkārt esošo konstrukciju notīrīšanu no betona traipiem; izpilddokumentācijas sagatavošanu un

iesniegšanu.

Savukārt saskaņā ar līguma 1.3.punktu atbildētāja apņēmās līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā veikt samaksu SIA “/Nosaukums D/” par

kvalitatīvi veiktajiem darbiem.

Atbilstoši līguma 2.7.2.punktam darbu garantijas laika garantijas (nodrošinājuma) summas apmērs tika noteikts 10% līdz saņemtais avanss ir

vienāds ar apakšuzņēmēja darbu izpildi no būvniecības sākuma, pēc šī nosacījuma izpildes garantijas laika garantijas (nodrošinājuma) summas apmērs

tika noteikts 5% no kopējās līguma summas.

Līguma 2.7.6.punktā noteiktas atbildētājas tiesības ieturēt garantijas laika nodrošinājumu saskaņā ar 2.7.2.punktu no izpildīto darba izmaksu

summas līdz darbu garantijas termiņa (8.1. un 8.2.punkts) beigām. Pēc garantijas termiņa beigām un rēķina saņemšanas atbildētāja 10 darba dienu laikā

pārskaita SIA “/Nosaukums D/” garantijas laika nodrošinājuma summu, ja darbu veikšanas vai darbu garantijas laikā nav veikti atskaitījumi no šīs

summas.

Saskaņā ar līguma 8.1.punktu SIA “/Nosaukums D/” veiktajiem darbiem kvalitātes garantijas jeb būvdarbu defektu novēršanas laiks noteikts 36

mēneši. Atbilstoši līguma 8.2.punktam kvalitātes garantijas laiks tiek rēķināts no galējā darbu pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas dienas.

Atbildētāja un SIA “/Nosaukums D/” 2008.gada 12.augustā parakstīja aktu par objektā paveiktajiem darbiem Ls 1 792 096,71 vērtībā, kas

nodoti un pieņemti pilnā apjomā. Par izpildītajiem darbiem pasūtītājam pretenziju nebija.

Tiesa atzinusi, ka lietā nav strīda par to, ka atbildētāja, pamatojoties uz līguma 2.7.2. un 2.7.6.punktu, ieturēja un nav izmaksājusi SIA

“/Nosaukums D/” garantijas laika nodrošinājumu Ls 179 209,70. Saskaņā ar līgumu šīs summas samaksa atbildētājai bija jāveic pēc 2011.gada

12.augusta, ja darbu garantijas laikā no tās netiks veikti atskaitījumi defektu novēršanai.

2008.gada 8.septembrī pasludināts SIA “/Nosaukums D/” maksātnespējas process.

2008.gada 23.decembrī maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums D/” administrators un prasītāja noslēdza līgumu Nr.CBBK (turpmāk – cesijas

līgums) par visu prasījuma tiesību pret parādniekiem, tostarp, atbildētāju, kas cedentam pastāv uz darījuma noslēgšanas brīdi, arī tādas, kuru izpildes

termiņš vēl nav iestājies un iestāsies tikai nākotnē, cesiju.

Strīda par to, ka cesijas līgums ir spēkā, nav.

Tiesa konstatēja, ka 2009.gada 19.novembrī prasītāja paziņoja atbildētājai par cesiju un pieprasīja veikt Ls 179 209,70 samaksu.

Atbildētāja 2009.gada 10.decembra atbildē informēja prasītāju, ka par cesiju uzzinājusi no 2009.gada 19.novembra pretenzijas. Saskaņā ar

2008.gada 26.augusta aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu, konstatēts, ka atbildētāja ir ieturējusi līgumā paredzēto garantijas laika nodrošinājumu

10% apmērā – Ls 179 209,70.

Pamatojoties uz maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums D/” pretenziju, atbildētāja 2009.gada 5.februārī un 25.februārī samaksājusi tai Ls 49 604,85

un Ls 40 000. Līdz ar to maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums D/” prasījums pret atbildētāju atlicis Ls 89 604,85 (127 496,21 euro) un šī prasījuma

izpildes termiņš iestāsies 2011.gada 12.augustā un samaksa varēs notikt, ja garantijas laikā maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums D/” veiktajos darbos

neatklāsies defekti, vai atklājušies defekti tiks novērsti prasītājas spēkiem un līdzekļiem līgumā paredzētā termiņā un kārtībā.

2010.gada 11.martā SIA “/Nosaukums D/” maksātnespējas process izbeigts un tā izslēgta no komercreģistra.

[2.2] Prasītāja garantijas laikā no atbildētājas nesaņēma ziņas par defektiem, tāpēc 2011.gada 15.augusta pretenzijā pieprasīja atbildētājai veikt Ls

89 604,85 (127 496,21 euro) samaksu. Tā kā samaksa netika veikta, pamatojot uz cesijas līgumu, prasītāja cēla pret atbildētāju prasību tiesā.

Tā kā cesijas līgums ir spēkā, prasītājai ir prasījuma tiesības pret atbildētāju, kuras radušās 2011.gada 12.augustā, prasītāja ir paziņojusi

atbildētājai par prasījuma cedēšanu 2009.gada 19.novembrī, bet 127 496,21 euro nav samaksāti ne cedentam, ne cesionāram, turklāt atbildētājas

pretprasības apmierināšnai nav pamatota, tiesa atzina, ka prasība par pamatparāda atlikuma 127 496,21 euro piedziņu ir apmierināma.

Atsaucoties uz Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzina, ka likumiskie procenti par laiku no 2011.gada

15.augusta līdz 2016.gada 15.jūnijam pēc matemātiskiem aprēķiniem ir 37 012,32 euro.

Tā kā lietā nav strīda par to, ka atbildētāja nav veikusi parāda samaksu, prasība šajā daļā apmierināta, piedzenot tos no atbildētājas. Prasību daļā

par likumisko procentu piedziņu 64,96 euro apmērā noraidīta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa atzina prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas 6 % gadā no nesamaksātā galvenā parāda (127

496,21 euro) līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus par to, ka procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[2.3] Pretprasību par tiesību atzīšanu uz garantijas laika ieturējuma summu un ieskaita piemērošanu tiesa atzina par nepamatotu.

Tiesa norādīja, ka pretprasība pamatota ar Civillikuma 1808.pantu un apstākli, ka pēc pasūtītāja SIA “/Nosaukums E/.” pieprasījuma 2010.gadā ir

novērsti defekti SIA “/Nosaukums D/” objektā veiktajos darbos.

Tiesa konstatēja, ka 2007.gada 26.janvārī SIA “/Nosaukums E/.” kā pasūtītājs un atbildētāja kā uzņēmēja noslēdza uzņēmuma līgumu

Nr.01/01/07 par ēkas /adrese/, rekonstrukciju un jauna korpusa izbūvi. Līgumā paredzētas uzņēmējas tiesības darbu veikšanai piesaistīt

apakšuzņēmējus.

Saskaņā ar minētā līguma 7.1.25.punktu atbildētāja apņēmās uz sava rēķina novērst visus defektus un trūkumus, kuri objektā atklāsies 24 mēnešu

laikā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā 2009.gada 28.oktobrī.

N o 2010.gada 22.marta, 2010.gada 7.maija u n 2010.gada 18.oktobra SIA “/Nosaukums E/.” pretenzijām par objektā konstatētajiem

bojājumiem, atbildētājas tāmēm par to novēršanu un SIA “/Nosaukums E/.” un atbildētājas parakstītajiem pieņemšanas un nodošanas aktiem tiesa

secināja, ka atbildētāja ir veikusi defektu novēršanas darbus.

Vienlaicīgi tiesa atzina, ka lietā nav strīda, ka atbildētājai ne pirms cesijas, ne tās laikā, ne paziņošanas par cesiju laikā, t.i., 2009.gada 19.novembrī,

nav bijuši grozītajā pretprasībā norādītie pretprasījumi. Līdz ar to tiesa atzina, ka tiesību atzīšanai uz garantijas laika ieturējuma summu 127 496,21 euro

(89 604,85 Ls) un ieskaita piemērošanu attiecībā pret cesionāru nav pamata.

Norādīts, ka pat piekrītot, ka cedenta prasījums bija aprobežots ar nosacījumu, proti, izmaksa cesionāram veicama, ja, notekot garantijas

termiņam, nebūs atklājušies defekti, nav loģiska izskaidrojuma, kāpēc atbildētāja, zinot, ka 2011.gada 12.augustā ir iestājies pienākums atmaksāt naudu,

nav šos pretprasījumus un ieskaitu pieteikusi savlaicīgi, saņemot 2011.gada 15.augusta prasītājas pretenziju.

Sākotnēji pretprasība celta par cesijas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, neminot argumentus par atbildētājas izdevumiem, kas tai radušies

2010.gadā, novēršot defektus objektā. Pirmie iebildumi saistībā ar minēto celti 2013.gada 27.decembrī, t.i., pēc trim gadiem, kopš šo defektu

novēršanas.

Savukārt pretprasība par tiesību atzīšanu uz garantijas laika ieturējuma summu, kas pēc atbildētājas norādītā radās, novēršot SIA “/Nosaukums

D/” objektā veikto darbu defektus, un ieskaita piemērošanu, pieteikta 2016.gada jūlijā – sešus gadus pēc tam, kad tika novērsti defekti objektā, un tikai

pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums civillietā Nr.C33297212, kuras ietvaros bija apstrīdēts cesijas līgums.

Ņemot vērā norādīto, tiesa atzina, ka atbildētājas pretprasība ir nepamatota un noraidāma.

[2.4] Apmierinot prasību, no atbildētājas prasītājas labā piedzīti prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 1 710,77 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “c” apakšpunktu, otro un ceturto daļu no atbildētājas prasītājas labā piedzīti ar

lietas vešanu saistītie izdevumi 3 645,71 euro.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.pantu, no atbildētājas valsts ienākumos piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 34,44 euro.

[3] Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 31.augusta spriedumu atbildētāja SIA “/Nosaukums B/” iesniedza apelācijas

sūdzību, pārsūdzot spriedumu prasības apmierinātajā daļā un daļā, ar kuru atbildētāja pretprasība noraidīta.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka atbildētāja kā galvenā būvuzņēmēja un SIA “/Nosaukums D/” kā apakšuzņēmēja noslēdza līgumu par dažādu

celtniecības darbu veikšanu objektā, kas detalizēti uzskaitīti līguma 1.1.punktā un līguma pielikumos. Šos darbus varot raksturot kā pilna spektra betona

un dzelzsbetona ieklāšanas darbus (pamati, sienas, nesošās konstrukcijas, pārsegumi, kā arī attiecīgo betonējumu hidroizolācijas veikšana).

Prasības summa pēc būtības atbilst būvdarbu garantijas laika garantijas (nodrošinājuma) summai. Nav strīda, ka SIA “/Nosaukums D/” nolīgtos

būvdarbus ir izpildījusi, un notekot līgumā paredzētajam 36 mēnešu garantijas laikam, bet ne ātrāk kā 2011.gada 12.augustā, tai šo summu – 127 496,21

euro, vajadzētu saņemt no atbildētāja, ja vien garantijas laikā neatklātos kādi ar noteikto garantiju aptvertie defekti.

Atbildētājs uzskata ka līdz ar SIA “/Nosaukums D/” maksātnespējas procesa izbeigšanu, pret šo juridisko personu vairs nav iespējams izvirzīt

nekādas juridiskas vai finansiālas pretenzijas.

Savukārt pirmās instances tiesa spriedumā nav apšaubīta atbildētāja pretprasījuma – garantijas laikā radušos būvniecības defektu izlabošanas

nepieciešamības, pastāvēšana pēc būtības. Nav apšaubīts, ka garantijas laikā atklātos defektus fiziski un lietā esošajos dokumentos norādītajā laikā

atbildētāja ir novērsusi, ieguldot savu darbu un līdzekļus, un objekta pasūtītājs SIA “/Nosaukums E/.” atbildētāja izpildītos garantijas remonta darbus ir

pieņēmis gan pēc to fiziskā apjoma, gan kā izpildītus noteiktajā kvalitātē, gan pēc to novērtējuma naudas izteiksmē.

Tiesa nav norādījusi kuram – cedentam vai cesionāram, atbildētājai bija jāizvirza pretenzijas par garantijas laikā atklātajiem defektiem. Tādējādi

nav atbildējusi uz jautājumu, vai šos pretprasījumus pēc 2010.gada 15.marta bija iespējams pieteikt cedentam, kad SIA “/Nosaukums D/” vairs

nepastāvēja. Tajā pašā laikā atzīstot, ka pretenzijas pret cesionāru (prasītāju) nevar izvirzīt, jo par cesiju bija paziņots jau 2009.gada 19.novembrī, kad

pretenzijas vēl nebija radušās. Turklāt pēc tam tiesai atzīstot, ka šo pretprasījumu izvirzīšana notikusi ar novēlošanos.

Tiesa nav analizējusi atbildētājas argumentus par līguma 12.1.2., 12.5.punkta nosacījumiem, proti, ka līdz līguma priekšlaicīgas izbeigšanas brīdim

ar līgumu uzņemtās un nodibinātās saistības, kaut arī tās būtu vērstas uz nākotnē paredzamu periodu, paliek spēkā, kamēr pusēm uzliktie pienākumi, tajā

skaitā, par kādas no pusēm paredzamo rīcību maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums D/” aicināšanai izpildīt garantijas laikā atklājušos ar garantiju

aptvertos būvdarbus, vairs nav piemērojami, jo šāds pienākums rodas brīdī, kad pats līgums jau ir izbeidzies, bet ne ātrāk.

Tādējādi atbildētāja līgumiskais pienākums piecu dienu laikā informēt SIA “/Nosaukums D/” par nepieciešamību izpildīt savas garantijas laika

garantijas remonta saistības vairs nepastāv, bet informēšanas pienākums pret cesionāru nav nodibināts. Tātad nav nodibināti arī nekādi līgumiski noteikti

termiņi, kādos varētu tikt izteiktas pretenzijas pret cesionāru.

Šāds pienākums atbildētājai informēt citu personu – prasītāju, par nepieciešamību izpildīt saistību, vairs nav līgumiska attiecība, kas būtu

aprobežota ar kādiem līgumā noteiktiem termiņiem, bet tā ir no Civillikuma 1895.panta izrietoša atbildētājas tiesība, kuras noilguma termiņš ir desmit gadi

no brīža, kad ir radusies situācija, kurā pret pretējo pusi var formulēt prasījumu.

Līdz ar to nav iestājies nedz informēšanas pienākums, nedz savu tiesību aizstāvēšanas termiņa noilgums. Tā kā pušu tiesiskās attiecības radušās uz

cesijas līguma pamata, uz tām attiecināms Civillikumā paredzētais desmit gadu noilguma termiņš un nav piemērojams Komerclikumā noteiktais noilguma

termiņš, kas attiecināms uz komercdarījumiem.

Lūgts prasību noraidīt, bet atbildētāja celto pretprasību apmierināt.

[4] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 12.decembra spriedumu prasība un pretprasība noraidīta kā bezpriekšmetiska, jo

pretprasības pamatā norādītie apstākļi par garantijas nodrošinājuma izmantošanu SIA “/Nosaukums D/” veiktajos darbos konstatēto defektu novēršanai

pēc būtības ir iebildumi pret celto prasību.

[5] Par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 12.decembra spriedumu prasītāja iesniedza kasācijas sūdzību, lūdzot spriedumu

atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai.

[6] Ar Latvijas Republikas Senāta 2019.gada 19.augusta spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 12.decembra

spriedums atcelts daļā, ar kuru noraidīta SIA “/Nosaukums A/” prasība un atbildētājas labā piedzīti tiesas izdevumi, valsts ienākumos piedzīti ar lietas

vešanu saistītie izdevumi un lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai.

Spriedums daļā, ar kuru noraidīta maksātnespējīgās AS /Nosaukums B/ pretprasība atstāts negrozīts.

[7] Apelācijas instances tiesas sēdē lietas dalībnieki sniedza paskaidrojumus.

[7.1] Atbildētājas pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem argumentiem, prasību neatzina.

[7.2] Prasītāja pārstāvis uzturēja prasību pilnā apmērā atbilstoši 2019.gada 9.oktobra prasības summas aprēķinam, ņemot vērā nokavējuma

procentu aprēķinu par laiku līdz 2019.gada 9.oktobrim.

[7.3] Trešās personas SIA “RE&RE” pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, neinformējot tiesu par neierašanās iemesliem, līdz ar to nolemts uzsāk

lietas izskatīšanu bez trešās personas pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[8] Uzklausot lietas dalībnieku paskaidrojumus un novērtējot tos saistībā ar lietā esošajiem pierādījumiem, apsverot apelācijas sūdzības

argumentus, pamatojoties uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un

prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācija instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

[8.1] Iesniedzot apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, atbildētāja to būtībā pārsūdzēja pilnā apjomā. Ar apelācijas instances

tiesas spriedumu prasītājas prasība un atbildētājas pretprasība noraidītas pilnīgi.

Ar kasācijas instances tiesas spriedumu apelācijas instances spriedums daļā par pretprasības noraidīšanu atstāts negrozīts, līdz ar to spriedums daļā

par pretprasības noraidīšanu stājies likumīgā spēkā 2019.gada 19.augustā.

Ievērojot norādīto un Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 3.punktā noteikto, apelācijas instances tiesā sakarā ar atbildētājas apelācijas

sūdzību pēc būtības izskatāma prasība par ieturētā garantijas nodrošinājuma 127 496,21 euro un likumisko nokavējuma procentu par laiku no

2011.gada 15.augusta līdz 2019.gada 9.oktobrim piedziņu.

[8.2] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu,

jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā – prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti),

ievērojot, ka meklējamos faktus norāda puses (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 21.marta spriedumu lietā Nr. SKC-98/2012 (C37045210)).

[8.2.1] Lietā nav strīda, ka SIA “/Nosaukums D/” ir veikusi atbildētājas un SIA “/Nosaukums D/” 2007.gada 13.maijā noslēgtajā līgumā

paredzētos būvniecības darbus objektā un atbildētāja tos ir pieņēmusi 2008.gada 12.augustā parakstot aktu par objekta būvniecības darbu nodošanu un

pieņemšanu. Par izpildītajiem darbiem atbildētājai pretenzijas nav bijušas.

Saskaņā ar līguma 8.1., 8.2.punktu SIA “/Nosaukums D/” veikto darbu kvalitātes garantijas jeb būvdarbu defektu novēršanas laiks noteikts 36

mēneši no darbu pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas dienas.

Tāpat nav strīda par to, ka atbildētāja ir ieturējusi līgumā paredzēto garantijas nodrošinājumu un pēc garantijas laika notecējuma, kas iestājās

2011.gada 12.augustā, nav atmaksājusi garantijas nodrošinājuma daļu 127 496,21 euro.

SIA “/Nosaukums D/” 2008.gada 23.decembrī ir cedējusi prasītājai no līguma izrietošās prasījuma tiesības. Cesijas līgums ir spēkā esošs.

Atbildētāja ir saņēmusi 2009.gada 19.novembra paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju prasītājai un pieprasījumu veikt 127 496,21 euro samaksu.

Starp pusēm nav strīda par ieturētās un neatmaksātās garantijas naudas apmēru – 127 496,21 euro.

[8.2.2] Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi tos faktiskos apstākļus, uz kuriem pamatoti viņas prasījumi

par ieturētās garantijas naudas piedziņu. Prasītāja, ceļot prasību, pret atbildētāju ir pierādījusi gan prasības aktīvo pamatu – uz cesijas līguma pamata

iegūto prasījuma tiesību saņemt 2007.gada 31.maija atbildētājas un SIA “/Nosaukums D/” līguma 2.7.6.punktā paredzēto atbildētājas ieturēto garantijas

laika nodrošinājuma summu, gan prasības pasīvo pamatu – atbildētāja nav veikusi garantijas laika nodrošinājuma summas samaksu.

Atbildētāja nav apstrīdējusi prasītāja norādīto, ka garantijas laikā līdz 2011.gada 12.augustam atbildētāja nav informējusi prasītāju par SIA

“/Nosaukums D/” objektā veiktajos darbos konstatētiem defektiem un to novēršanu ar atbildētājas spēkiem, kā arī par defektu novēršanas izmaksām.

2009.gada 10.decembra atbildē uz prasītājas 2009.gada 19.novembra pretenziju atbildētāja atzina neizmaksātās garantijas nodrošinājuma naudas

apmēru Ls 89 604,85 (127 496,21 euro) un savu pienākumu izmaksāt ieturēto summu pēc 2011.gada 12.augusta, ja garantijas laikā SIA “/Nosaukums

D/” veiktajos darbos neatklāsies defekti (sk. lietas 1.sējuma 33.-34.lapā).

Arī no apelācijas sūdzības satura izriet, ka atbildētāja neapstrīd celtās prasības pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos prasītājas norādītos apstākļus.

Tādējādi ir iestājies atbildētājas pienākums pierādīt savu iebildumu pamatotību.

[9] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai atbildētājai pastāv pamats izmantot līguma 8.3.paredzētās tiesības uz ieturētās

garantijas naudas summu 127 496,22 euro.

Apstrīdot celtās prasības pamatotību (sk. pretprasības grozījumus lietas 1.sējuma 205.-209.lapā), atbildētāja norāda, ka līguma 8.1.punktā

paredzētajā garantijas termiņā objektā tika konstatēti defekti, kurus, izpildot būvdarbus, bija pieļāvusi apakšuzņēmēja SIA /Nosaukums D/. Atbildētājas

izdevumi, novēršot šos defektus, bija Ls 116 992,22 (176 430,31 euro). Tāpēc neatmaksātā garantijas nodrošinājuma daļa 127 496,21 euro, atbilstoši

līguma 8.3.punkta noteikumiem, izmantota atbildētājas izdevumu segšanai.

[9.1] Atbildētāja 2013.gada 27.decembrī tiesā iesniegtie rakstveida pierādījumi apstiprina, ka atbildētājai ir radušies izdevumi, kas saistīti ar

objekta garantijas laikā konstatēto defektu novēršanu.

Atbildētājai iesniegtajā 2010.gada 22.marta SIA “/Nosaukums E/.” (turpmāk – objekta pasūtītājs) pretenzijā Nr.19/10 norādīts, ka objektā

pagrabstāvā (autostāvvietā) konstatēts sienas bojājums (horizontāla plaisa), caur kuru ēkas iekšienē ieplūst gruntsūdens. Tāpat norādīts, ka bojājumu

cēlonis, visticamāk, ir defekts hidroizolācijā, kā rezultātā ir bojāta ārsiena pamatu līmenī, iekšējais apmetums, krāsojums. Lūgts sākt rīkoties ūdens

ieplūšanas likvidēšanai, konstatējot bojājumu cēloni, novērst radušos bojājumus. Pretenzijai pievienotas fotoizdrukas (lietas 1.sējuma 99.lapā).

No 2010.gada 8.jūlija atbildētājas un objekta pasūtītāja parakstītā defektu novēršanas pieņemšanas nodošanas akta izriet, ka atbildētāja pašas

spēkiem izpildīja defekta novēršanas darbus, kas norādīti 2010.gada 22.marta pretenzijā Nr.19/10, saskaņā ar atbildētājas 2010.gada 30.marta lokālo

tāmi “Pamatu konstrukciju plaisu remonts un pastiprināšana” par kopējo summu Ls 72 541,28 bez PVN par ietves bruģa seguma noņemšanu un

ieklāšanu; betona pamatu bojājumu novēršanu, ārsienu atjaunošanu, pagraba iekšējās sienas apmetuma atjaunošana (sk. lietas 1.sējuma 97., 100.-

101.lapā).

2010.gada 7.maija objekta pasūtītāja pretenzijā Nr.23/10 atbildētājai norādīts, ka objektā nav novērsti un konstatēti jauni defekti un bojājumi,

kurus lūgts novērst. Tajā skaitā pretenzijas 3.punktā norādīts “Sienas bojājumi pagrabstāvā – plaisas atdalījies apmetums, sāļu izdalīšanās caur

ārsienu.” Pretenzijai pievienotas fotoizdrukas (lietas 1.sējuma 105.-107.lapā).

No 2010.gada 9.jūlija atbildētājas un objekta pasūtītāja parakstītā defektu novēršanas pieņemšanas nodošanas akta izriet, ka atbildētāja pašas

spēkiem izpildīja defekta novēršanas darbus, kas norādīti 2010.gada 7.maija pretenzijā Nr.23/10, saskaņā ar atbildētājas 2010.gada 14.maija lokālo

tāmi “Pagraba betona sienu plaisu sanācija un bojājumu novēršana” par kopējo summu Ls 23 065,74 bez PVN par iekšējo sienu bojājumu novēršanu

(sk. lietas 1.sējuma 102., 108.-109.lapā).

2010.gada 18.oktobra objekta pasūtītāja pretenzijā Nr.48/10 atbildētājai lūgts novērst konstatētos defektus un bojājumus objektā. Norādīts, ka

veicot iepriekšējo pretenziju analīzi, konstatēts, ka būvnieks gada laikā nav izrādījis atbilstošu aktivitāti defektu novēršanā. Tajā skaitā pretenzijā norādīts,

ka vairākkārt ir atgādināts par lietus ūdens noplūdi caur stikloto fasādi. Veikti sīki kosmētiskie remonti, kuri nedaudz nomaskē defektus. Ūdens noplūde

redzama otrā stāva gaitenī, lifta šahtā, pirmā stāva autostāvvietā – griestu rajonā tek otrā stāva terases savienojums ar stāva vienlaidus pārsegumu (sk.

lietas 1.sējuma 111.112.lapā).

Saskaņā ar 2010.gada 21.decembra atbildētājas un objekta pasūtītāja parakstīto defektu novēršanas pieņemšanas nodošanas aktu, atbildētāja

pašas spēkiem izpildīja defekta novēršanas darbus, kas norādīti 2010.gada 18.oktobra pretenzijā Nr.48/10, saskaņā ar atbildētājas 2010.gada

26.oktobra lokālo tāmi “Dz.betona konstrukciju remonts un plaisu novēršana” par kopējo summu Ls 28 389,33 bez PVN par terases bruģa seguma

noņemšanu un atjaunošanu, bojāto dz.betona konstrukciju labošanu, terases grīdas hidroizolāciju, sienu un griestu atjaunošanu (sk. lietas 1.sējuma 110.,

113.-114.lapā).

Vienlaicīgi Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka attiecīgie pierādījumi nesatur ziņas, kas apstiprinātu atbildētāja apgalvojumu, ka atbildētājas

2010.gada 30.marta lokālā tāmē “Pamatu konstrukciju plaisu remonts un pastiprināšana” par kopējo summu Ls 72 541,28 bez PVN, 2010.gada

14.maija lokālā tāmē “Pagraba betona sienu plaisu sanācija un bojājumu novēršana” par kopējo summu Ls 23 065,74 bez PVN un 2010.gada

26.oktobra lokālā tāmē “Dz.betona konstrukciju remonts un plaisu novēršana” par kopējo summu Ls 28 389,33 bez PVN norādītie darbi veikti tieši

SIA “/Nosaukums D/” objektā veiktajos būvdarbos pieļauto defektu novēršanai.

Apstāklim, ka lokālās tāmes ir parakstījis objekta pasūtītāja pārstāvis, izskatāmajā strīdā būtu pierādīšanas nozīme vien tad, ja ar citiem tiesas sēdē

pārbaudītiem pierādījumiem tiktu apstiprināts, ka tajās norādītie darbi tika veikti novēršot defektus, kurus izpildot darbus objektā pieļāva SIA

“/Nosaukums D/”.

Savukārt objekta pasūtītāja pretenzijām pievienotās fotoizdrukas, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā, izskatāmajā strīdā pierādīšanā nav

izmantojamas, jo to kvalitāte nepieļauj tajās fiksēto ziņu identificēšanu.

[9.2] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvim, atbilstoši Civilprocesa likuma 94.panta ceturtās daļas prasībām, norādīts uz attiecīgu pierādījumu

neesamību lietā. Turklāt uz šo apstākli norādīts Senāta spriedumā, izskatot lietu sakarā ar prasītāja kasācijas sūdzību. Tāpat atbildētājam tika norādīts uz

iesniegto fotoizdruku kvalitāti, kas nepieļauj to izmantošanu pierādīšanā. Atbildētāja pārstāvis apelācijas instances tiesā nevēlējās izmantot tiesības iesniegt

papildus pierādījumus lietā.

[9.2.1] Par kļūdainu Civillietu tiesas kolēģija atzīst atbildētāja argumentu, ka objektā konstatēto defektu saistību ar SIA “/Nosaukums D/”

veiktajiem darbiem pamato objekta pasūtītāja pretenzijas, lokālās tāmes un atbildētāja un objekta pasūtītāja parakstītie defektu novēršanas darbu

pieņemšanas un nodošanas akti savstarpējā saistībā ar līguma 1.1.punktu.

Saskaņā ar līguma 1.1.punktu SIA “/Nosaukums D/” apņēmās objektā izpildīt un nodot atbildētājai šādus darbus:

1) nepieciešamo darbu izpildei DVP izstrādi un saskaņošanu;

2) būvbedres izrakšanu ar nostiprinājuma izbūvi un GŪL pazemināšanu;

3) pamatnes sagatavošanu betonēšanas darbiem;

4) torņa celtņa montāžu, ekspluatāciju un demontāžu;

5) betonēšanas darbus nulles ciklam (pazemes stāvvieta) un virszemes daļai (7 stāvi);

6) darbu izpildei nepieciešamo ģeodēzisko mērījumu veikšanu, t.sk. pārsegumu

nivelēšana un ēkas karkasa vertikalitātes mērījumi;

7) jaunbūves ēkas nosēšanas monitorings (bez ekspertīzes veikšanas);

8) apkārt esošo konstrukciju notīrīšana no betona traipiem;

9) izpilddokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu.

No 2008.gada 12.augusta akta par objekta būvniecības darbu nodošanu un pieņemšanu izriet, ka pie 2007.gada 31.maija atbildētājas un SIA

“/Nosaukums D/” līguma ir bijušas noslēgtas vairākas vienošanās par papilddarbiem. Notikusi arī vienošanās par atlaidi no kopējās līguma summas.

Rezultātā kopējā līguma summa no Ls 2 033 813,58 pieaugusi līdz Ls 2 048 675,30.

Tāpat aktā norādīts, ka darbi paveikti saskaņā ar apstiprinātajiem izpildīto darbu aktiem par summu Ls 1 792 096,71. Izpildītie darbi pieņemti pilnā

apjomā un par tiem pasūtītājam (atbildētājai) pretenziju nav. Savukārt atlikušie darbi par summu Ls 256 578,59 pēc pušu vienošanās netiks pildīti.

Tādējādi lietā nav pierādījumu tam, konkrēti kādus būvdarbus objektā ir izpildījusi SIA “/Nosaukums D/”. Lietā nav arī iesniegtas ar pierādījumiem

apstiprinātas ziņas, kas dotu pamatu konstatēt, ka SIA “/Nosaukums D/” ir bijusi vienīgais atbildētāja apakšuzņēmējs, kas veica visus būvniecības darbus

objektā.

Šādos apstākļos atbildētājas apgalvojums, ka atbildētājas 2010.gada 30.marta lokālā tāmē “Pamatu konstrukciju plaisu remonts un pastiprināšana”

par kopējo summu Ls 72 541,28 bez PVN, 2010.gada 14.maija lokālā tāmē “Pagraba betona sienu plaisu sanācija un bojājumu novēršana” par kopējo

summu Ls 23 065,74 bez PVN un 2010.gada 26.oktobra lokālā tāmē “Dz.betona konstrukciju remonts un plaisu novēršana” par kopējo summu Ls 28

389,33 bez PVN norādītie darbi bija jāveic novēršot defektus, kuri radušies tieši SIA “/Nosaukums D/” objektā veiktajos būvdarbos, nav pamatots.

[9.2.2] Saskaņā ar līguma 10.1.punktu jebkuras pretenzijas par izpildīto darbu kvalitāti, nepienācīgu izpildi vai neizpildi līgumslēdzējiem jāpiestāda

rakstveidā. Savukārt līguma 10.2.punktā noteikt, ka pretenzijas par veikto darbu kvalitāti var tikt pieteiktas garantijas laikā.

Par pamatotu Civillietu tiesas kolēģija atzīst atbildētājas argumentu, ka laikā, kad tika saņemtas objekta pasūtītāja pretenzijas Nr.19/10, Nr.23/10,

Nr.48/10, SIA “/Nosaukums D/” bija likvidēta līdz ar to atbildētājai nepastāvēja iespēja pieteikt pretenzijas SIA “/Nosaukums D/” atbilstoši līguma

8.3.punktā noteiktajam.

Vienlaicīgi, šis apstāklis, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā, nebija šķērslis savlaicīgi (garantijas laikā) informēt prasītāju (cesionāru) par garantijas

laikā konstatētajiem defektiem un defektu novēršanai nepieciešamajiem garantijas laika nodrošinājumam ieturētajiem naudas līdzekļiem. Tādējādi

pamatojot atbildētājas rīcību garantijas ieturējuma naudas līdzekļu izmantošanu garantijas laikā konstatēto defektu novēršanai.

Lietas materiāliem pievienotā atbildētājas 2009.gada 10.decembra atbilde uz prasītājas pretenziju par garantijas nodrošinājuma atmaksu (sk. lietas

1.sējuma 33.lapā), apstiprina, ka atbildētāja objekta pasūtītāja pretenziju Nr.19/10, Nr.23/10, Nr.48/10 par konstatētajiem defektiem iesniegšanas

laikā bija informēta par to, ka SIA “/Nosaukums D/” savas no līguma izrietošās prasījuma tiesības par garantijas laika ieturējuma samaksu pret atbildētāju

ir cedējusi prasītājai.

Nav strīda, ka atbilstoši Civillikuma 1800.pantam, uz prasītāju kā cesionāru ir pārgājušas tikai no līguma izrietošās prasījuma tiesības uz garantijas

laika nodrošinājumam ieturēto naudas summas atmaksu. Prasītāja un atbildētāja nav nodibinājušas līgumiskas attiecības, uz kuras pamata prasītāja būtu

uzņēmusies saistību garantijas laikā atklājušos defektus novērst ar saviem spēkiem.

Tādējādi atbildētājai konstatējams tiesisks pamats, ņemot vērā līguma 8.3.punktā noteikto, objektā konstatēto defektu novēršanai izmantot

garantijas laikam ieturēto garantijas nodrošinājumu, ja defekti bija radušies SIA “/Nosaukums D/” nekvalitatīva darba rezultātā vai izmantojot

nekvalitatīvas iekārtas, materiālus un izejvielas, kā arī pieļauto tehnisko kļūdu vai atkāpju rezultātā.

Ņemot vērā norādīto un prasītājas kā cesionāra tiesības, beidzoties garantijas laikam, saņemt ieturēto garantijas naudu, atbildētājas rīcība,

neinformējot prasītāju par garantijas laikā konstatētajiem defektiem, nedodot iespēju cesionāram pārliecināties par atbildētājas pieteikto pretenziju

pamatotību un attiecināmību tieši uz SIA “/Nosaukums D/” veiktajiem darbiem, atzīstama par neatbilstošu līguma 10.1.punkta noteikumiem.

Līguma 10.1.punktā noteikt, ka pretenzijas piestādāmas rakstveidā, nenosakot, ka pretenziju par piestādīto darbu kvalitāti var iesniegt tikai

būvdarbu izpildītājam. Līdz ar to, atbildētājas līguma 8.3.punktā paredzētās tiesības bija izlietojamas, iesniedzot prasītājai kā cesionāram rakstisku

pretenziju par SIA “/Nosaukums D/” objektā veikto darbu kvalitāti, tādējādi pamatojot savas tiesības neatmaksāt ieturēto garantijas naudas daļu

127 496,21 euro apmērā.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētāja šo pienākumu saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu garantijas laikā nav izpildījusi. Informāciju par

attiecīgajiem izdevumiem atbildētāja iesniedza tikai tiesā 2013.gada 27.decembrī.

[9.3] Pie šādiem apstākļiem izvērtējot lietā iesniegto pierādījumu kopumu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu prasītājas argumentu (sk.

prasītāja pieteikumu par rakstveida pierādījumu patiesuma apstrīdēšanu lietas 1.sējuma 116.-119.lapā, prasītājas paskaidrojumi par

pretprasību lietas 1.sējuma 224.-226.lapā), ka atbildētāja nav iesniegusi tiesā ziņas par tādiem faktiem, kas apstiprinātu cēlonisko sakaru starp SIA

“/Nosaukums D/” objektā veiktajiem būvdarbiem un atbildētājas veiktajiem darbiem, novēršot SIA “/Nosaukums E/.” pretenzijās norādītos objekta

bojājumus. Līdz ar to nav konstatējams pamats atbildētājai izmantot līguma 8.3.punktā paredzētās tiesības SIA “/Nosaukums D/” neizmaksāto garantijas

nodrošinājuma naudu izmantot objekta pasūtītāja pretenzijās norādīto defektu novēršanai.

Tādējādi ar tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem nav guvuši apstiprinājumu atbildētājas iebildumu pamata fakti, līdz ar to prasība par garantijas

laika nodrošinājumam ieturētās garantijas naudas piedziņu 127 496,21 euro piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[10] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus. Atbilstoši 2019.gada 9.oktobra prasības summas aprēķinam,

likumiskie nokavējuma procentus prasītājs aprēķinājis par laiku no 2011.gada 16.augusta līdz 2019.gada 9.oktobrim par astoņiem gadiem un 55 dienām

62 350,86 euro.

Atbilstoši Civillikuma 1756.pantam pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu

bezprocentīgs.

Saskaņā ar līguma 2.7.6.punktu atbildētāja pienākums samaksāt prasītājai garantijas laika nodrošinājuma summu iestājās pēc garantijas termiņa

beigām (2011.gada 12.augustā) un rēķina saņemšanas.

Atbildētāja nav apstrīdējusi lietas materiāliem pievienotā prasītājas 2011.gada 15.augusta rēķina (sk. lietas 1.sējuma 44.lapā) saņemšanu. Lietā

nav strīda, ka atbildētāja samaksu nav veikusi. Tādējādi prasītājai pastāv tiesisks pamats likumisko nokavējuma procentu aprēķinam par samaksas

nokavējuma laiku.

Lai gan līgumā noteikts, ka garantijas laika nodrošinājuma summu atbildētājai jāpārskaita desmit darba dienu laikā no rēķina saņemšanas, rēķinā

norādīts samaksas termiņš līdz 2011.gada 5.septembrim.

Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētāja parādnieka nokavējums, saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu

iestājās 2011.gada 6.septembrī.

Tādējādi likumisko nokavējuma procentu aprēķins ir pamatots un apmierināms par laiku no 2011.gada 6.septembra līdz 2019.gada 9.oktobrim,

piedzenot no atbildētājas prasītāja labā likumiskos nokavējuma procentus par astoņiem gadiem un 33 dienām 61 889,80 euro apmērā.

Pārējā daļā – 461,06 euro apmērā, prasība par likumisko procentu piedziņu nav pamatota un ir noraidāma.

[11] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem

likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājai nosakāmas tiesības līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no neatmaksātās pamatsummas 127 496,21 euro. Ievērojot

Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums būs sasniedzis kapitāla lielumu.

[12] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pietiekami,

pamatoti un pareizi, savukārt apelācijas sūdzībā izteiktie argumenti nevar būt par pamatu citādu secinājumu izdarīšanai un celtās prasības pilnīgai

noraidīšanai.

Tādējādi prasība apmierināma, piedzenot no atbildētāja prasītājas labā galveno parādu (garantijas laika ieturējuma summu) 127 496,21 euro un

likumisko nokavējuma procentus par laiku no 2011.gada 6.septembra līdz 2019.gada 9.oktobrim 61 889,80 euro, kopā 189 386,01 euro.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Tādējādi no atbildētājas prasītājas labā piedzenami ceļot prasību samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 1706,06 euro (Ls

1199,03 (Ls 1194,26 + Ls 4,77 = Ls 1199,03), sk. lietas 1.sējuma 8., 9.lapā) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (Ls 3,30, sk. lietas

1.sējuma 10.lapā), kopā 1710,76 euro.

Ievērojot to, ka pēc prasības celšanas tiesā prasītāja palielināja prasības summu, par kuru, atbilstoši Civilprocesa likuma 36.panta otrās daļas

noteikumiem, valsts nodeva nav jāpiemaksā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmās daļas noteikumiem nesamaksātā valsts nodevas daļa

piedzenama no atbildētājas valsts ienākumos.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „e” apakšpunkta prasībām, valsts nodeva no apmierinātās prasības summas

189 386,01 euro maksājama 3495,99 euro. Tādējādi no atbildētājas valsts ienākumos piedzenama valsts nodevas nesamaksātā daļa 1789,93 euro

(3495,99 euro – 1706,06 euro = 1789,93 euro).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi pirmās instances tiesā un apelācijas instances

tiesā kopā radušies 48,26 euro (sk. lietas uzziņas lapās un TIS).

Prasītāja un atbildētāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus katra ir samaksājušas 4,70 euro (sk. lietas 1.sējuma 10., 79.lapā), kopā 9,40 euro.

Tādējādi no atbildētājas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 38,86

euro (48,26 euro - 9,40 euro = 38,86 euro).

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmo daļu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji. Savukārt Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punkts nosaka, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir

izdevumi par advokāta palīdzību.

Prasītājas izdevumus advokāta palīdzības samaksai pirmās instances tiesā apstiprina zvērināta advokāta Jura Narkēviča rēķini 3645,71 euro un

maksājuma dokumenti par rēķinu apmaksu (sk. lietas 1.sējuma 187.-201.lapā).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka attiecīgie izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir attiecināmi uz izskatāmo lietu un nepārsniedz Civilprocesa

likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “c” apakšpunktā noteikto izdevumu maksimālo apmēru (9469,30 euro, t.i., ne vairāk par pieciem

procentiem no prasības apmierinātās daļas.

Pie šādiem apstākļiem no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā 3645,71 euro.

Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā šādi izdevumi advokāta palīdzības samaksai atzīstami par taisnīgiem un samērīgiem ņemot vērā, ka civillieta ir

iztiesāta visās tiesas instancēs.

[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 434.panta ceturtajai daļai un 204.1 pantam atbildētājai nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš no sprieduma

spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 431. - 434.pantu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no maksātnespējīgās akciju sabiedrības “/Nosaukums B/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, galveno parādu 127 496,21 euro, likumiskos nokavējuma procentus par laiku no

2011.gada 6.septembra līdz 2019.gada 9.oktobrim 61 889,80 euro, tiesas izdevumus 1710,76 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 3645,71

euro, kopā 194 742,48 euro.

Samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bankas kontā /kredītiestāde/, konta

Nr./konta numurs/.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no maksātnespējīgās

akciju sabiedrības “/Nosaukums B/” likumiskos procentus – 6% gadā, no nesamaksātās parāda pamatsummas 127 496,21 euro, ievērojot, ka procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no maksātnespējīgās akciju sabiedrības “/Nosaukums B/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos valsts nodevu 1789,93

euro.

Valsts ienākumos piedzītā valsts nodeva iemaksājama bankas kontā: saņēmējs: Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV55 TREL 1060 1909 1120 0; iemaksas mērķis: valsts nodeva civillietā Nr.C29854011.

Piedzīt no maksātnespējīgās akciju sabiedrības “/Nosaukums B/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 38,86 euro.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami bankas kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts

kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0; iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā

Nr.C29854011.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu apstiprinoši dokumenti

nekavējoties jāiesniedz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei

zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentam 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, kasācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.

Tiesneši (personiskais paraksts) Ilze Ramane

(personiskais paraksts) Dzintra Zvaigznekalna-Žagare

(personiskais paraksts) Juris Freimanis