Administrative penalty upheld for unauthorized office use of residential space violating construction law.

Lietas Nr. 130073315

Lietas arhīva Nr. 104AA-0153-16/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 10.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnesis G.Kveska

tiesneses L.Šteinerte un I.Vīgante

izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. V.B./, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas sūdzību par

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.novembra spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas būvvaldes 2015.gada 7.augusta

lēmums Nr.D57-BV-15-54, bet /pers. V.B./ sūdzība noraidīta.

Aprakstošā daļa

2015.gada 15.maijā Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenais būvinspektors R.Roze

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.00689 CB Nr.020649 par to, ka /pers. V.B./, personas kods /personas kods/, 2015.gada 23.februārī

plkst.12./adrese/ patvaļīgi ekspluatēja biroja telpas (neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam), tādējādi pārkāpjot Būvniecības likuma 21.panta

septītās daļas ceturto punktu.

Atbildība par izdarīto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 152.panta trešajā daļā (lietas

pielikumā 1.lpp.).

Ar Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes 2015.gada 30.jūnija lēmumu Nr. D57-BV-BKP-15-99 /pers. V.B./ saukts pie

administratīvās atbildības par LAPK 152.panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu uzliekot naudas sodu EUR 450,00 (četri simti piecdesmit

euro) apmērā (lietas pielikumā 12.-13.lpp.).

Izskatot /pers. V.B./ sūdzību Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs /pers.M/ 2015.gada 7.augustā pieņēma lēmumu Nr. D57-BV-15-54, ar kuru

atstāja negrozītu 2015.gada 30.jūnija lēmumu Nr. D57-BV-BKP-15-99 ( lietas pielikumā 20.-21.lpp.).

/pers. V.B./ pārsūdzēja minēto Lēmumu un ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.novembra spriedumu ir atstāts negrozīts

2015.gada 7.augusta lēmums Nr. D57-BV-15-54 , bet /pers. V.B./ sūdzība noraidīta (lietas 16. -20.lpp.).

Pirmās instances tiesa spriedumā norādījusi, ka lietā pastāv strīds par to, vai /pers. V.B./ pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK

152.panta trešās daļas.

Spriedumā atsaucoties uz lietas materiālos esošajā atzinumā konstatēto, ka dzīvokļa telpas tiek ekspluatētas biroja telpu vajadzībām, tiesa

norādījusi uz tiesu prakses atziņām, ka amatpersonu sastādītajiem dokumentiem ir publiska ticamība, citējusi Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada

23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409 un Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr.116008413.

Spriedumā vērtējot atzinumā izdarītos secinājumus, pirmās instances tiesa norādījusi, ka tai nav pamats apšaubīt Būvinspekcijas amatpersonas

atzinumā konstatētos apstākļus, kā arī būvinspektora kvalifikāciju un objektivitāti. Tiesa piekritusi atzinumā konstatētajiem faktiem un secinājusi, ka

dzīvojamās telpas funkcija ir tikusi mainīta.

Spriedumā atsaucoties uz Būvniecības likuma normām, tiesa secinājusi, ka konkrētajā gadījumā, patvaļīgi mainot dzīvokļa lietošanas veidu un

ekspluatējot to neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, pirms nodošanas ekspluatācijā, /pers. V.B./ ir izdarījis LAPK 152.panta trešajā daļā

paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka /pers. V.B./ pamatoti piemērots sods EUR 450,- , tas atbilst LAPK 152.panta trešajā daļā noteiktajai sankcijai,

ir pārkāpumam atbilstošs un samērīgs.

Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.novembra spriedumu /pers. V.B./ (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) iesniedzis

apelācijas sūdzību, kurā norādījis, ka minēto spriedumu uzskata par nepamatotu un atceļamu pilnā apmērā.

Sūdzības iesniedzējs atsaucoties uz spriedumu ir norādījis, ka nepiekrīt tiesas sniegtajai normatīvo aktu interpretācijai un uzskata, ka konkrētajā

gadījumā nevar piemērot analoģiju ar policijas rīcību konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus, kā tas ir darīts spriedumā.

Sūdzībā norādīts, ka nepastāv strīds par Zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ierakstīto dzīvokļa īpašumu nr.63, kas atrodas /adrese/ un

pieder fiziskai personai /pers. V.B./. Strīds ir par to, vai prasītājs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 152.panta trešās daļas.

Sūdzības iesniedzējs atsaucoties uz lietas materiāliem norādījis uz dzīvoklī esošajām un viņam piederošajām mantām, kā arī to, ka dzīvoklī ir

lietošanai derīga virtuve, tualete un vannas istaba. Dzīvoklī nav ierīkota ne ražotne, ne birojs, ne arī noliktava.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā fakts, ka dzīvoklis nav apdzīvots pastāvīgi, bet tajā atrodas viņam piederošas mantas, kuras var tikt izmantotas arī

biroja vajadzībām, nevar būt pamats, lai atzītu, ka dzīvokļa telpas tiek izmantotas biroja telpu vajadzībām.

Sūdzības iesniedzējs būvinspektora Valsts amatpersona protokolā fiksētos konstatējumus uzskata par kļūdainiem pieņēmumiem, bet cita veida

pierādījumu, ka dzīvokļa telpas tiek izmantotas biroja telpu vajadzībām, lietas materiālos nav.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav veicis patvaļīgu būvniecību, jo neviens normatīvais akts neaizliedz uzstādīt savam dzīvoklim skaņas izolāciju,

turklāt šo darbu veikšanai dzīvokļa konstrukcijas nav tikušas pārbūvētas.

Atsaucoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 11.pantā noteikto, sūdzībā norādīts, ka veiktā pārbūve neskar kopīpašumā esošo daļu vai citu dzīvokļu

īpašumus.

Sūdzības iesniedzējs lūdz pilnā apmērā atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.novembra spriedumu, būvvaldes lēmumus

un piedzīt no Rīgas pilsētas būvvaldes visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Par /pers. V.B./ sūdzību Rīgas pilsētas būvvalde ir iesniegusi viedokli, kurā norādīts, ka tiesa taisot spriedumu konkrētajā lietā pareizi piemērojusi

materiālo tiesību normas un atbilstoši izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, līdz ar to sūdzību uzskata par nepamatotu un

noraidāmu.

Motīvu daļa

Saskaņā ar LAPK 289.21pantā noteikto, apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā, rakstveida procesā un ievērojot šā

kodeksa divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Tiesas kolēģija uzskata, ka iesniegto apelācijas sūdzību, var izskatīt rakstveida procesā, izvērtējot lietas materiālus, neskatoties uz lūgumu lietu

skatīt tiesas sēdē mutvārdu procesā.

Tiesas kolēģija novērtējusi apelācijas sūdzības motīvus un pārbaudījusi lietas materiālos apkopotos pierādījumus atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.novembra spriedums ir atstājams negrozīts.

Ņemot vērā, ka /pers. V.B./ iesniegtajā apelācijas sūdzībā ir atrodamas atsauces uz Administratīvā procesa likuma normām, tiesas kolēģija uzskata

par nepieciešamu norādīt, ka pēc 2009.gada 1.janvāra Administratīvā procesa likuma piemērošana izskatot lietas par administratīvajiem pārkāpumiem,

nav paredzēta (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 26.novembra lēmums lietā SKA-791/2009 ;

2010.gada 29.marta lēmums SJA-14/2010). Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietvertais materiālo un procesuālo tiesību normu kopums ir

pilnīgs un izsmeļošs, līdz ar ko atsauces uz Administratīvā procesa likuma normām izskatot administratīvo pārkāpumu lietas, nav ņemamas vērā.

LAPK 28913.panta trešā daļa, pēc kuras prasībām vadās arī apelācijas instances tiesas, nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes

lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma

motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar apelācijas sūdzībā ietvertajiem

argumentiem, tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi un pirmās

instances tiesas spriedumā ietvertais nolēmuma pamatojums ir pilnībā pietiekams. Tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma

motivācijai un uzskata par nevajadzīgu atkārtoti sniegt izvērstu argumentu izklāstu. Iesniegtajā apelācijas sūdzībā faktiski ir atkārtoti rajona tiesā iesniegtās

sūdzības argumenti, uz kuriem tiesa jau ir sniegusi pilnīgus un pareizus atzinumus.

Tiesas kolēģija secina, ka lietā nepastāv strīds par apstākli, ka 2015.gada 23.februārī būvinspektors R.Roze pārbaudi ir veicis telpā, kuras

funkcionālais lietošanas veids ir dzīvoklis.

No iesniegtās apelācijas sūdzības satura var secināt, ka sūdzības iesniedzējs neapstrīd arī to būvdarbu apjomu, kurš ir veikts dzīvoklī /adrese/ un ir

fiksēts atzinumā par būves pārbaudi Nr. BV-15-902-atz. Šajā atzinumā fiksētās darbības, kuras ir saistītas ar dzīvokļa, tai skaitā tā griestu un ārdurvju,

aprīkošanu ar skaņu slāpējošu izolācijas slāni, Būvniecības likuma 1.panta 12.punkta izpratnē ir uzskatāmas par dzīvoklī veiktu būvniecību. Būvniecība ir

bijusi patvaļīga, jo atļaujas uz šo būvdarbu veikšanu nav saņemta. Kā redzams no lietas materiāliem, Rīgas pilsētas būvvalde ir secinājusi, ka par patvaļīgu

būvniecību sūdzības iesniedzēju pie administratīvās atbildības saukt nevar, jo ir iestājies LAPK 37.pantā noteiktais administratīvās atbildības noilgums.

Sūdzībā ir norādīts, ka dzīvoklī veiktos darbus nevar uzskatīt par patvaļīgu būvniecību, taču tiesas kolēģija pieturas pie pretēja viedokļa. Atbilstoši

Būvniecības likuma 1.panta 12.punktam, būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Savukārt Būvniecības likuma 1.panta 2.punkta

izpratnē būvdarbi ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu,

pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, ierīkotu vai nojauktu būvi. Tas darbu apjoms, kas ir veikts dzīvoklī /adrese/, neapšaubāmi ir uzskatāms

par dzīvoklī veiktu būvniecību.

Patvaļīgi veiktās būvniecības rezultātā dzīvoklī ir izdarītas izmaiņas, kuras arī fiksētas atzinumā par būves pārbaudi Nr. BV-15-902-atz. Par šo

izmaiņu raksturu un apjomu tiesas kolēģija, tāpat kā pirmās instances tiesa, var spriest tikai no atzinumam pievienotajām 12 fotogrāfijām un šajās

fotogrāfijās fiksēto dzīvokļa izmaiņu novērtējumam ir izšķiroša nozīme, lai izdarītu secinājumus par to, vai dzīvoklī ir veikti būvdarbi tādā apmērā, ka tas

vairs netiek izmantots (ekspluatēts) kā dzīvoklis, bet gan kā birojs (lietas pielikumā 4.-6.lpp.).

Tiesas kolēģija ir iepazinusies ar atzinumam pievienotajām fotogrāfijām un uzskata, ka pārbaudīto telpu pilnīgi noteikti vairs nevar uzskatīt par

dzīvokli un tā tiek izmantota kā vieta, kur tiek veiktas darbības ar lielas jaudas datortehnikas un tās darbības nodrošinošo ierīču, izmantošanu. Tiesas

kolēģijai nav pamata apšaubīt būvinspektora izdarīto atzinumu, ka šāda telpa pēc klasifikācijas atbilst biroja telpai (kods 1220). Par to, ka dzīvoklis

netiek apdzīvots, un tiek izmantots citām vajadzībām, liecina arī /pers. I/ iesniegumā Rīgas pilsētas būvvaldei izklāstītie fakti, - tiek traucēta kaimiņu

dzīvokļu elektroapgāde, ir paaugstināts skaņas līmenis, ilgstoši darbojas signalizācija (lietas pielikumā 7.lpp.).

Kā izriet no atzinumā par būves pārbaudi Nr. BV-15-902-atz satura, būve pēc veiktās pārbūves tika ekspluatēta kā birojs, nesaņemot attiecīgu

atļauju. Ekspluatācijas atļaujas saņemšanas nepieciešamību pēc veikto būvdarbu pabeigšanas nosaka Būvniecības likuma 21.panta pirmā daļa, bet

Būvniecības likuma 21.panta otrā daļa aizliedz izmantot būvi līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā.

Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā, atbildība ir paredzēta LAPK 152.panta trešajā daļā.

Iesniegtajā apelācijas sūdzībā /pers. V.B./ norāda uz Dzīvokļa īpašuma likuma 11.pantā ietvertajām normām, un tieši, uz šī panta pirmo un otro

daļu, taču tiesas kolēģija vērš sūdzības iesniedzēja uzmanību uz to, ka sūdzībā citētā likuma 11.panta pirmā daļa nosaka nepieciešamību dzīvokļa

rekonstrukcijas, renovēšanas vai restaurācijas gaitā ievērot normatīvo aktu prasības. Būvniecības likums neapšaubāmi ir uzskatāms par normatīvo aktu,

kura prasības ir jāievēro dzīvokļa rekonstrukcijas, renovēšanas vai restaurācijas gaitā. Bez tam dzīvokļa rekonstrukcijas, renovēšanas vai restaurācijas

gaitā nemainās dzīvokļa funkcionālā būtība, kas savukārt ir noticis ar sūdzības iesniedzējam piederošo dzīvokli.

Tiesas kolēģijai nav pamata vērtēt sūdzības iesniedzējam piemērotā administratīvā soda apmēru, jo iesniegtajā apelācijas sūdzībā nav ietverti

argumenti, kas būtu ņemami vērā pie soda noteikšanas.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.novembra spriedums ir tiesisks un pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrā daļas 1.punktu, 289.21pantu un 289.22pantu Krimināllietu tiesas

kolēģija

nosprieda

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.novembra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. V.B./ iesniegto sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Spriedums sastādīts 2016.gada 10.jūnijā.

Tiesnesis G.Kveska

Tiesnese L.Šteinerte

Tiesnese I.Vīgante