Court allows theft conviction and orders compensation for stolen bicycles in a written trial.

Lietas arhīva Nr. K30-1356-22/35

ECLI:LV:RVPT:2022:0712.11092072221.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 12.jūlijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Lienīte Meldriņa,

rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot telpā, šādos apstākļos.

[1.1] 2021.gada 17.septembrī ap plkst.3.50 /pers. A/, atrodoties blakus ēkai /adrese/, mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma izdarīt svešas kustamas

mantas (nolaupīšanu) zādzību no ēkas /adrese/, pagraba (telpas).

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, vērstu uz zādzības izdarīšanu, /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā veidā, iekļuva ēkas

/adrese/, pagrabā (telpās), kurās viņam bez ēkas /adrese/, īpašnieku atļaujas nebija tiesības atrasties. Pēc tam tīši, prettiesiski, apzinoties savu darbību

noziedzīgo raksturu, uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, pirmstiesas izmeklēšanas laikā precīzi nenoskaidrotā veidā, lai novērstu šķēršļus

zādzības izdarīšanai, sabojāja piekaramo slēdzeni, ar kuru bija saslēgta ķēde, kurā bija saslēgti cietušajam /pers. B/ piederošie velosipēdi “LIV Rove” un

“Cannodate Trail 8”.

Pēc tam /pers. A/ no /adrese/, pagraba (telpas) paņēma velosipēdus “LIV Rove”, 550,00 euro vērtībā un “Cannodate Trail 8”, 1150,00 euro

vērtībā, kopējā velosipēdu vērtība 1700,00 euro un ar minētajiem velosipēdiem no notikuma vietas aizgāja.

Tādā veidā /pers. A/ ar savām prettiesiskajām darbībām nolaupīja cietušajam /pers. B/ piederošo kustamo mantu 1700,00 euro vērtībā, ar to

nodarīja cietušajam zaudējumus 1700,00 euro apmērā.

[1.2] Ar šādām savām prettiesiskajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

[2] Apsūdzētais, pabeidzot pirmstiesas procesu, norādīja, ka savu vainu atzīst pilnībā, atzīst cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju

1700,00 euro apmērā, piekrīt lietas izskatīšanai tiesā bez pierādījumu pārbaudes visā apjomā un vēlas aizstāvja piedalīšanos lietas izskatīšanā tiesā (lietas

73.lapa).

[3] Tiesnese, sagatavojot lietu, saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta pirmo prim daļu 2022.gada 6.jūnijā nolēma

lietu izskatīt rakstveida procesā, par ko paziņots lietas dalībniekiem, izskaidrojot tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret

lietas izskatīšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem (lietas 81., 83.-

84.lapa). Līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā noraidījums tiesas sastāvam nav pieteikts, iebildumi pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā netika

saņemti.

[3.1] 2022.gada 20.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts aizstāves Intas Masaļskas viedoklis par piemērojamo soda veidu un

mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem (lietas 93.-94.lapa).

Aizstāve norāda, ka apsūdzētajam konstatējams atbildību mīkstinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktu un

uzskata, ka Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi var sasniegt, nepiespriežot apsūdzētajam visbargāko sodu. Sabiedriskais darbs (viedoklī

norādīts – “Piespiedu darbs”) pilnībā spēs sasniegt Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi. Turklāt tas nodrošinās iespēju cietušajam

saņemt kompensāciju, jo, atrodoties brīvībā, apsūdzētajam būs iespēja strādāt algotu darbu un gūt ienākumus, no kuriem atlīdzināt cietušajam nodarītos

zaudējumus.

[3.2] 2022.gada 6.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts valsts apsūdzības uzturētāja Andreja Tihomirova viedoklis par

piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem (lietas 99.-100.lapa).

Valsts apsūdzības uzturētājs norāda, ka apsūdzētajam sods nosakāms brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem. Nosakot soda apmēru, ņemams vērā,

ka apsūdzētajam ir viens atbildību mīkstinošs apstāklis un viens atbildību pastiprinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu

un 47.panta otro daļu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu daļēji pievienot sodu pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022.gada 31.maija

sprieduma un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 19.maija sprieduma galīgo sodu lūdz noteikt brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 1 mēnesi un

sabiedrisko darbu uz 270 stundām.

Soda termiņā ieskaitīt kā izciestu 5 mēnešu brīvības atņemšanu un 8 stundas sabiedrisko darbu atbilstoši Rīgas rajona tiesas 2021.gada 29.aprīļa

spriedumam. Tostarp ieskaitīt brīvības atņemšanas sodā kā izciestu aizturēšanu no 2020.gada 9.septembra līdz 2020.gada 10.septembrim (vienu dienu)

saskaņā ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 19.maija spriedumu. Soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2021.gada 28.janvāra

plkst.10.30 līdz 2021.gada 28.janvāra plkst.13.45 kā vienu brīvības atņemšanas dienu saskaņā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022.gada

31.maija sprieduma un soda termiņā ieskaitīt atrašanos apcietinājumā no 2022.gada 19.maija līdz 2022.gada 7.jūnijam saskaņā ar Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesas 2022.gada 19.maija spriedumu.

Kā arī valsts apsūdzības uzturētājs lūdz piedzīt no /pers. A/ cietušā /pers. B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju 1700,00 euro apmērā.

[3.3] Apsūdzētais un cietušais līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav iesnieguši tiesai viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem

ar spriedumu saistītiem jautājumiem.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot tiesai iesniegtos viedokļus par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem

jautājumiem, atzīst, ka lietā taisāms notiesājošs spriedums, piespriežot apsūdzētajam /pers. A/ sodu.

[5] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu tiesa atzīst, ka pastāv pamats neveikt pierādījumu pārbaudi attiecībā uz visu

apsūdzību, ņemot vērā, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, piekrīt pieteiktā kaitējuma kompensācijas apmēram un tiesai pēc

lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu, kā arī apsūdzētais piekritis šādas pārbaudes neizdarīšanai.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam ir izskaidrota pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas. Līdz ar to saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu uzskaitījums un to analīze spriedumā netiek izdarīta.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pilnībā pierādīta ar

lietā esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā, viņa darbības pēc minētā panta ir kvalificētas pareizi.

[6] Nosakot soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro un trešo daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[6.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā

daļā atzīstams par smagu noziegumu, par kuru panta sankcijā paredzēti alternatīvi soda veidi.

Apsūdzētais/pers. A/ ar savām darbībām radīja cietušajam kaitējumu, izdarot kustamas mantas tīšu, prettiesisku zādzību, iekļūstot telpā. Minētās

darbības apsūdzētais izdarījis slepeni – bez cietušā klātbūtnes. Ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu apdraudētas cietušā mantiskās intereses, kas nodrošina

viņa iespējas rīkoties ar viņa īpašumā esošo kustamu mantu.

[6.2] Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš ir Latvijas Republikas nepilsonis, dzimis /datums/, ar 11.klašu izglītību, neprecējies,

nestrādā, agrāk vairakkārt sodīts, sodāmība nav dzēsta. Pēdējo reizi sodīts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022.gada 31.maija

spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 185.panta pirmās daļas, un, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, sods

noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu, bez mantas konfiskācijas. Tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā 2022.gada 18.jūnijā.

[6.3] Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņš savu vainu atzina pilnībā un

izdarīto nožēloja.

Tiesa, nosakot sodu, ņem vērā arī apstākli, ka apsūdzētais izmantojis savas Kriminālprocesa 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, kas

izpaužas vienkāršāka procesa veida izvēlē, tas ir, piekrītot tiesas izmeklēšanu veikt bez pierādījumu pārbaudes, tādā veidā sekmējot ātrāku

kriminālprocesa norisi gan pirmstiesas procesā, gan tiesā. Minētais apstāklis nav atzīstams to apstākļu uzskaitījumā, kuri atbilstoši Krimināllikuma

47.panta pirmajai daļai atzīstami par atbildību mīkstinošiem apstākļiem, jo pierādījumu pārbaudes neizdarīšana tiesas izmeklēšanā ir tiesas izvēles iespēja,

ko paredz Kriminālprocesa likums. Atbilstoši judikatūrā paustajām atziņām, šādu procesuālo tiesību izmantošana pastiprina savas vainas atzīšanu un

nožēlošanu (skat. Augstākās tiesas 2013.gada 11.oktobra lēmums lietā Nr.SKK-370/2013, Augstākās tiesas 2018.gada 19.jūnija lēmumu lietā

Nr.SKK-J-348/2018).

[6.4] Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīga nodarījuma recidīvu, jo apsūdzētais šajā kriminālprocesā noziedzīgo nodarījumu izdarīja 2021.gada 17.septembrī, tas ir, pēc

Rīgas rajona tiesas 2021.gada 29.aprīļa sprieduma krimināllietā Nr.11352010621 taisīšanas brīža par agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru

paredzēta atbildība Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un laikā, kad sodāmība nebija noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.

[6.5] Izvērtējot iepriekš minēto attiecībā uz apsūdzēto, lai sasniegtu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā paredzēto soda mērķi, proti, aizsargāt

sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais

un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka konkrētajā kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. A/ ir

nosakāms brīvības atņemšanas sods.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētais nav izdarījis attiecīgus secinājumus par savas rīcības prettiesiskumu un arvien turpinājis izdarīt jaunus noziedzīgus

nodarījumus, par ko liecina tas, ka inkriminēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis nedzēstas sodāmības laikā, iepriekš vairākkārt sodīts ar

brīvības atņemšanu, tostarp lielāko daļu izdarītie noziedzīgie nodarījumi vērsti pret mantiskajām interesēm, kas liecina par to, ka apsūdzētais nevērīgi

izturas pret likumu, nav izveidojusies sociāli pozitīva vērtības izpratne un iepriekš piemērotie sodi nav sasnieguši likumā definēto soda mērķi. Pie šādiem

apstākļiem tiesa atzīst, ka ar brīvības atņemšanu nesaistīta soda noteikšana nesasniegs Krimināllikuma 35.pantā paredzēto soda mērķi, tādējādi viņš ir

izolējams no sabiedrības, nolūkā īstenot viņa resocializāciju.

[6.6] Izvērtējot nosakāmā brīvības atņemšanas soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētājam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu pastāv viens

atbildību mīkstinošs apstāklis un viens atbildību pastiprinošs apstāklis, un atzīst, ka brīvības atņemšanas soda mērs nosakāms virs panta sankcijā

noteiktajai minimālajai robežai. Tiesa nekonstatē citus apstākļus, kas būtu par pamatu soda mēra mīkstināšanai vai pastiprināšanai.

[6.7] Tiesa nepiemēro apsūdzētajam papildsodu – mantas konfiskācija - ievērojot Krimināllikuma 42.panta trešajā daļā noteikto un ņemot vērā, ka

pirmstiesas procesā apsūdzētajam nav uzlikts arests viņa piederošajai mantai.

[6.8] Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu apsūdzētajam /pers. A/ galīgais sods nosakāms pēc spriedumu kopības, un, ievērojot

izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā personību, galīgais sods nosakāms daļēji saskaitot piespriestos sodus pēc

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022.gada 31.maija sprieduma un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 19.maija sprieduma.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanā ieskaitāms aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks pēc Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022.gada 31.maija sprieduma un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 19.maija sprieduma, un ar kuru ieskaitīts

soda izciešanas termiņā pavadītais laiks pēc Rīgas rajona 2021.gada 29.aprīļa sprieduma un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada

25.februāra sprieduma.

[6.9] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otro prim daļu sabiedriskais darbs izpildāms patstāvīgi un tā izpildi uzsākt pēc brīvības atņemšanas soda

izciešanas.

Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmajai daļai /pers. A/ 10 darbdienu laikā pēc viņa atbrīvošanas no brīvības atņemšanas

iestādes ir pienākums pieteikties sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai

dzīvesvietai vai, ja nav deklarētās dzīvesvietas, — tajā Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas viņa

faktiskā dzīvesvieta.

[7] Kriminālprocesa ietvaros apsūdzētais netika aizturēts un nav piemērots drošības līdzeklis.

Tiesa nesaskata pamatu apsūdzētajam piemērot drošības līdzekli, nolūkā nodrošināt sprieduma izpildi, jo krimināllietā Nr.11095096020

apsūdzētajam ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 19.maija spriedumu grozīts drošības līdzeklis uz apcietinājumu un šobrīd viņš atrodas

/vieta/.

[8] Pirmstiesas kriminālprocesā par cietušo atzīts /pers. B/, kurš Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieteica

materiālo kaitējuma kompensāciju 1700,00 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka cietušā mantiskā kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma. Tādējādi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta

pirmo daļu un 353.panta pirmās daļas 1.punktu kaitējuma kompensācija piedzenama no apsūdzētā par labu cietušajam, jo mantiskā kaitējuma

kompensācijas piedzenamais apmērs pierādīts ar pierādījumiem lietā un zaudējumi radīti apsūdzētā noziedzīgu darbību rezultātā. Apsūdzētajam nosakāms

termiņš kompensācijas labprātīgai samaksai 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesā dokumentus par

kaitējuma kompensāciju samaksu.

[9] Apsūdzētajam/pers. A/ valsts nodrošināto juridisko palīdzību iztiesāšanā īstenoja zvērināta advokāta palīdze Inta Masaļska, kurai saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 84.panta otro daļu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, par veikto palīdzību pienākas atlīdzība no valsts

budžeta līdzekļiem 95,00 euro apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta pirmo daļu šie procesuālie izdevumi piedzenami no apsūdzētā.

Apsūdzētajam nosakāms termiņš procesuālo izdevumu labprātīgai samaksai 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu

iesniegt tiesā dokumentus par procesuālo izdevumu samaksu.

[10] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietiskie pierādījumi šajā krimināllietā, kuri uzskaitīti lietisko pierādījumu

un dokumentu sarakstā, proti, piekaramā atslēga, kura iepakota konvertā un aizlīmēts ar drošības uzlīmi, un nomazgājums ar vates tamponu, kurš

iepakots konvertā un aizlīmēts ar drošības uzlīmi, pēc sprieduma stāšanās spēkā ir iznīcināmi, jo to turpmāka glabāšana nav lietderīga un tiem nav

vērtības.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmajai daļai un 135.panta otrajai daļai dokuments – DVD disks ar videoierakstiem, kas atrodas pie

krimināllietas materiāliem, pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā turpmāk glabājams pie krimināllietas materiāliem, jo tajā saturiski fiksētai

informācijai ir pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un

sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pie noteiktā soda daļēji pieskaitīt sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas 2022.gada 31.maija spriedumu un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 19.maija spriedumu, un galīgo sodu /pers. A/, personas kods

/personas kods/, noteikt brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem un 4 (četriem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un sabiedrisko darbu uz 270 (divi

simti septiņdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanā ieskaitāma izciestā soda daļa pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2022.gada 31.maija sprieduma un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 19.maija sprieduma:

- aizturēšanā pavadītais laiks no 2020.gada 9.septembra līdz 2020.gada 10.septembrim, kas atbilst 1 (vienai) brīvības atņemšanas dienai pēc Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 19.maija sprieduma;

- aizturēšanā pavadītais laiks no 2021.gada 28.janvāra plkst.10.30 līdz 2021.gada 28.janvārim plkst.13.45, kas atbilst 1 (vienai) brīvības

atņemšanas dienai pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022.gada 31.maija sprieduma;

- aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2021.gada 6.marta līdz 2021.gada 6.augustam, kas atbilst brīvības atņemšanai uz 5 (pieciem)

mēnešiem pēc Rīgas rajona tiesas 2021.gada 29.aprīļa sprieduma;

- apcietinājumā pavadītais laiks no 2022.gada 19.maija līdz 2022.gada 7.jūnijam pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 19.maija

sprieduma;

- un brīvības soda izciešanā pavadītais laiks no 2022.gada 8.jūnija līdz šī sprieduma stāšanās likumīgā spēkā;

- sabiedriskā darba soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2020.gada 8.septembra līdz 2020.gada 9.septembrim, kas

atbilst 8 (astoņām) sabiedriskā darba stundām pēc Rīgas rajona tiesas 2021.gada 29.aprīļa sprieduma.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otro prim daļu pamatsodu - sabiedriskais darbs - izpildīt patstāvīgi un tā izpildi uzsākt pēc brīvības atņemšanas

soda izciešanas.

Pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas /pers. A/ ir pienākums 10 darbdienu laikā pieteikties sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts

probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai vai, ja nav deklarētās dzīvesvietas, — tajā Valsts probācijas dienesta

teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta.

Drošības līdzekli /pers. A/ nepiemērot.

Cietušā/pers. B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju apmierināt.

Noteikt cietušajam /pers. B/, personas kods /personas kods/, kaitējuma kompensāciju par radīto zaudējumu 1700,00 euro (viens tūkstotis septiņi

simti euro 00 centi), ko piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/ labā.

Noteikt termiņu sprieduma daļā par kaitējuma kompensāciju piedziņu labprātīgai izpildei ? 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un

noteikt pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensāciju atlīdzināšanu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, procesuālos izdevumus 95,00 euro (deviņdesmit pieci euro 00 centi) apmērā par aizstāvja

veikto darbu kriminālprocesā, kas iemaksājami: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22,

maksājuma mērķī norādot krimināllietas numuru, un nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot vai nosūtot

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Lietiskos pierādījumus – piekaramo atslēgu, kura iepakota konvertā un aizlīmēts ar drošības uzlīmi, un nomazgājumu ar vates tamponu, kurš

iepakots konvertā un aizlīmēts ar drošības uzlīmi, pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā – iznīcināt.

Dokumentu – DVD disku ar videoierakstiem, pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā – glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Lienīte Meldriņa