Court dismissed appeal against parking fine, upholding police decision based on valid evidence of expired permit.

Lietas arhīva Nr. 1A-0526-20/18

ECLI:LV:RVPT:2020:0915.1A30052620.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2020.gada 15.septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Feldmane

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 8, administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ sūdzībā par Rīgas pašvaldības policijas 2020.gada

1.jūlija lēmumu Nr.RPP-20-2394-ls administratīvā pārkāpuma lietā.

Aprakstošā daļa

2020.gada 9.jūnijā Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes kārtībnieks Edgars Bērziņš sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu-lēmumu Nr.513708145 (turpmāk tekstā – Lēmums) par to, ka 2020.gada 9.jūnijā plkst.18.40 transportlīdzeklis AUDI A4 AVANT, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk tekstā – Transportlīdzeklis) bija novietots stāvēšanai Silciema ielā 15 K-4, Rīgā, ceļa zīmes 523. ar

papildzīmi 849. darbības zonā bez atļaujas, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk tekstā – CSN) 122.3.apakšpunktā noteiktās prasības.

Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 43.2pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 12.punktu nolēma uzlikt

naudas sodu 40 EUR transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam).

/pers. A/ (turpmāk tekstā – Sūdzības iesniedzējs) Lēmumu apstrīdēja.

Ar Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk tekstā - Iestāde) 2020.gada 1.jūlija lēmumu D57/01/513708145/1 Nr.RPP-20-2394-ls (turpmāk tekstā

– Apstrīdētais lēmums) nolemts Amatpersonas lēmumu atstāt negrozītu, bet sūdzības iesniedzēja sūdzību noraidīt.

Apstrīdētājā lēmumā norādīts, ka Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmajā daļā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šī likuma, Ceļu

satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu

norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, ka arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības; 41.panta pirmajā daļā noteikts,

ka ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas likumos un citos normatīvajos aktos tam pilnvarotas personas.

RPP Vidzemes pārvaldes darbinieki notikuma vietā ieradās pēc 2020.gada 9.jūnijā plkst.17.36 pa tālruni saņemtas sūdzības par to, ka Silciema

ielā 15 K-4, Rīgā, vairāki transportlīdzekļi, tajā skaitā Transportlīdzeklis, novietoti stāvēšanai ar atļaujām, kurām beidzies derīguma termiņš.

No administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem materiāliem - Lēmuma un fotoattēliem, konstatējams, ka nama Silciema ielā 15 K-4, Rīgā, pagalmā

uzstādīta Ceļu satiksmes noteikumu 523. ceļa zīmes ar 849. papildzīmi, kuras darbības zonā Transportlīdzeklis novietots stāvēšanai, bet Transportlīdzeklī

redzamā vietā nav izvietota 849.papildīzmē noteiktā derīga atļauja.

Normatīvais regulējums neparedz policijas darbiniekiem ne tiesības, ne pienākumus veikt padziļinātu pārbaudi, vai transportlīdzekļa vadītājam

speciālā atļauja vispār ir vai nav, ja tā nav izvietota transportlīdzekļa salonā pie priekšējā stikla.

Tiesu praksē līdzīgos gadījumos ir atzīts, ka situācijā, kad vadītājs nolēmis novietot transportlīdzekli stāvēšanai konkrētā vietā, vadītājam vispirms ir

jāpārliecinās par ceļu satiksmes režīmu konkrētajā vietā. [..] jebkuram transportlīdzekļa vadītājam novietojot stāvēšanai savu transportlīdzekli, neatkarīgi

no savas rīcības motīviem, ir pienākums pārliecināties par transportlīdzekļu stāvēšanas režīmu konkrētajā ceļa posmā.

Lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti LAPK 239.pantā noteiktie apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

2020.gada 10.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta administratīvā pārkāpuma lieta ar tai pievienoto Sūdzības iesniedzēja

sūdzību par Apstrīdēto lēmumu, kurā norādīts, ka Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt Apstrīdēto lēmumu.

Sūdzībā norādīts, ka Sūdzības iesniedzējam pieder Transportlīdzeklis, kas 2020.gada 9.jūnijā plkst.20:55 bija novietots stāvēšanai pie ēkas

Silciema ielā 15 k-4, Rīgā, kurā Sūdzības iesniedzējam pieder dzīvoklis. Stāvēšanas atļaujas termiņš bija beidzies 2020.gada aprīlī un ar 2020.gada

13.martu Latvijā izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību, kura rezultātā RNP slēdza klientu apkalpošanas centrus, daļēji

apturot savu darbību. Uz sūdzības iesniedzēja māju apkalpojošā RNP klientu centra ārdurvīm un uz sūdzība iesniedzēja kāpņu telpas durvīm tika uzlīmēts

RNP sagatavots informatīvs paziņojums, kur, sadaļā par „Dokumentu un citas informācijas apmaiņas kārtību līdz turpmākajiem paziņojumiem", ir

uzrakstīts: „Maksas pakalpojumu pieteikumi tiek apturēti". Automašīnas novietošanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšana ir maksas pakalpojums,

kas saistīts ar jaunas atļaujas izgatavošanu, uz APP sastādīšanas brīdi 9.jūnijā turpmākie paziņojumi no RNP puses nav bijuši un ārkārtas situācija vēl bija

spēkā.

Apstrīdētais lēmums pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, kas saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā

lietā Nr. SKA-708/2011 izriet no Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena un kas noteikts Administratīvā

procesa likuma 10.pantā.

Sakarā ar to, ka Sūdzības iesniedzējam nav bijis iespējams savu automašīnas novietošanas atļauju pagarināt, sūdzības iesniedzējs izdarīja visu

iespējamo, lai apliecinātu savas tiesības šajā vietā automašīnu novietot, un cerēju, ka ārkārtas situācijā, kad Rīgas pašvaldības uzņēmums nepilda savu

pienākumu, šī paša pienākuma nepildīšanas dēļ šī pati pašvaldība sūdzības iesniedzēju nesodīs.

2020.gada 6.augustā tiesā saņemti Iestādes paskaidrojumi par sūdzību, kas pēc savas būtības ir analogi Apstrīdētā lēmuma motivācijai. Papildus

norāda, ka sūdzībā norāda, ka atļauja, kuras derīguma termiņš beidzās 2020.gada aprīlī, bija izvietota Transportlīdzeklī laikā, kad tika sastādīts Lēmums.

Iestāde norāda, ka ar minēto Sūdzības iesniedzējs ir atzinis, ka Transportlīdzeklim Lēmuma sastādīšanas laikā nebija izsniegta derīga

849.papildzīmē noteiktā atļauja, līdz ar ko Sūdzības iesniedzējam nebija tiesību novietot Transportlīdzekli stāvēšanai Lēmumā norādītajā vietā.

Sūdzības iesniedzējs bija atbildīgs par CSN prasību ievērošanu neatkarīgi no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” rīcības, jo minētās iestādes darbība

nevar apturēt tiesiski izvietotu ceļa zīmju darbību.

Iestāde Apstrīdētajā Lēmumā ir norādījusi plašu un detalizētu pamatojumu, kāpēc Sūdzības iesniedzēja sūdzība ir noraidāma, bet Apstrīdētais

lēmums un Lēmums atstājams negrozīts.

Iestāde lūdz tiesu noraidīt Sūdzības iesniedzēja sūdzību par Apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 5.punktu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta sesto un

septīto daļu, 2020.gada 14.jūlijā lietas dalībniekiem paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2020.gada 15.septembrī.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējot sūdzībā norādīto un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secina, ka Sūdzības iesniedzēja sūdzība ir nepamatota un ir

noraidāma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (turpmāk tekstā – AAL) Pārejas noteikumu 1.pkt, AAL stājoties spēkā 2020. gada 1. jūlijā, spēku

zaudē Latvijas APK. Atbilstoši AAL Pārejas noteikumu 3.pkt. administratīvo pārkāpumu lietās sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu

pārkāpšanu vai attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ja pārkāpums izdarīts līdz šā likuma spēkā

stāšanās dienai, procesu pabeidz, piemērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Ceļu satiksmes likuma normas.

Tā kā konkrētajā lietā ar transportlīdzekli AUDI A4 AVANT, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ izdarītais administratīvais

pārkāpums fiksēts 2020.gada 9.jūnijā, t.i., pirms AAL spēkā stāšanās dienas - 2020.gada 1.jūlija, ievērojot AAL Pārejas noteikumu 3.pkt., tiesa vadās

no Latvijas APK normām, kas bija spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6pantu, (redakcijā līdz 2020.gada 30.jūnijam), izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai visa starpā

jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā,

vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams

personai.

No sūdzības satura saprotams, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Sūdzības iesniedzējam piederošā un viņa valdījumā esošā automašīna AUDI A4

AVANT, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ administratīvā pārkāpuma protokolā – lēmumā Nr.513708145 norādītajā laikā un vietā

novietota stāvēšanai bez attiecīgas atļaujas.

Saskaņā ar Latvijas APK 149.10panta piektās daļas 12.punktu, kas bija spēkā līdz 2020.gada 30.jūnijam, par stāvēšanu teritorijā, kurā

iebraukšana apzīmēta ar 523. ceļa zīmi, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Sūdzības iesniedzējs savu sūdzību argumentē ar to, ka Transportlīdzeklī aiz vējstikla bija novietota stāvēšanas atļauja, kuras derīguma termiņš

beidzies 2020.gada aprīlī, un Sūdzības iesniedzējs nevarēja atjaunot stāvēšanas atļauju, jo valstī bija noteikts ārkārtas stāvoklis sakarā ar COVID-19

izplatību un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” klientu apkalpošanas centri bija slēgti.

Tiesa, izvērtējot Sūdzības iesniedzēja argumentus, Iestādes paskaidrojumus un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, konstatē, ka Sūdzības

iesniedzējs nav ievērojis Ceļu satiksmes likuma 19.pantā noteikto pienākumu – pildīt Ceļu satiksmes likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo

aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, kā arī ievērot ceļa zīmju prasības.

Tiesu praksē līdzīgos gadījumos ir atzīts, ka situācijā, kad vadītājs nolēmis novietot transportlīdzekli stāvēšanai konkrētā vietā, vadītājam vispirms ir

jāpārliecinās par ceļu satiksmes režīmu konkrētajā vietā. [..] jebkuram transportlīdzekļa vadītājam, novietojot stāvēšanai savu transportlīdzekli, neatkarīgi

no savas rīcības motīviem, ir pienākums pārliecināties par transportlīdzekļu stāvēšanas režīmu konkrētajā ceļa posmā.

Izvērtējot Apstrīdēto lēmumu, tiesa atzīst, ka Apstrīdētā lēmuma saturs liecina par lietas faktisko apstākļu izvērtējumu, tajā skaitā par Sūdzības

iesniedzēja norādīto apstākļu izvērtējumu, kā arī Apstrīdētajā lēmumā norādīto motivāciju par soda piemērošanas pamatotību un tā apmēru, kas atbilst

Latvijas APK noteiktajiem principiem par administratīvā soda piemērošanu.

Sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz jauniem apstākļiem, kuri nav tikuši vērtēti Apstrīdētajā lēmumā.

Tas, ka Sūdzības iesniedzējs 2020.gada 9.jūnijā plkst.18:40, novietojot transportlīdzekli AUDI A4 AVANT, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, stāvēšanai Silciema lielā 15 K-4, Rīgā, bez derīgas stāvēšanas atļaujas, izvietojot aiz Transportlīdzekļa vējstikla stāvēšanas atļauju,

kurai beidzies derīguma termiņš, liecina par Sūdzības iesniedzēja paviršu attieksmi pret Ceļu satiksmes likumā un Ceļu satiksmes noteikumos noteikto

transportlīdzekļa vadītāja pienākumiem, kas nevar būt par pamatu Apstrīdētā lēmuma atcelšanai.

Sūdzības iesniedzējs lietā iesniedzis SIA ‘Rīgas namu pārvaldnieks” paziņojumu par to, ka klientu apkalpošanas centri ir slēgti saistībā ar COVID-

19 izplatību, šajā paziņojumā norādot, ka sazināties vai konsultēties var telefoniski vai sūtot vēstules uz elektroniskā pasta adresi, ko Sūdzības iesniedzējs

acīmredzami nav darījis, ko tiesa atzīst par nepietiekamu, lai Sūdzības iesniedzēju atbrīvotu no administratīvās atbildības.

Fakts, ka Sūdzības iesniedzējs, kas ir saukts pie administratīvās atbildības, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi

nevar kalpot par pamatu, lai atceltu Apstrīdēto lēmumu.

Vienlaikus, izvērtējot piemērotā soda apmēru saistībā ar AAL 4. pantā noteikto, ka normatīvajam aktam, kas atzīst administratīvo pārkāpumu par

nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz

pārkāpumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas, tiesa norāda sekojošo.

Sūdzības iesniedzējam kā Transportlīdzekļa īpašniekam par Latvijas APK 149.10panta piektās daļas 12.pkt., kas bija spēkā līdz 2020.gada

30.jūnijam, paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērots administratīvas sods 40 EUR apmērā, kas atbilst Ceļu satiksmes likuma 57.panta

piektās daļas 12.punktā noteiktajam sodam (par stāvēšanu teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 523. ceļa zīmi, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa

vadītājam astoņu naudas soda vienību apmērā, t.i. 8 vienības X (1 vienība = 5 EUR) = 40 EUR), kas atbilst piemērotajam sodam saskaņā ar Latvijas

APK.

Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa, kas bija spēkā līdz 2020.gada 30.jūnijam, paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma

motivācijai. Šajā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējusi lietas materiālus, tiesa secina, ka konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas ietvaros Iestāde ir ievērojusi vispārīgos tiesību

principus un normatīvo aktu, procesuālo normu regulējumu, Sākotnējais lēmums atbilst Latvijas APK prasībām, kas bija spēkā līdz 2020.gada

30.jūnijam, līdz ar ko tiesa pilnībā pievienojas Apstrīdētajā lēmumā ietvertajam pamatojumam, atzīst to par pareizu un pilnībā pietiekamu un pievienojas

iestādes nolēmuma motivācijai, ievērojot Latvijas APK 289.13panta trešās daļas, kas bija spēkā līdz 2020.gada 30.jūnijam, nosacījumus, kā dēļ sūdzību

atzīst par nepamatotu un noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto, Administratīvās atbildības likuma 4.pantu, Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 1. un 3.pkt un Latvijas

APK 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13panta otrās daļas 1.pkt., redakcijā līdz 2020.gada 30.jūnijam, tiesa,

no s pri e da :

noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas 2020.gada 1.jūlija lēmumu Nr.RPP-20-2394-ls administratīvā pārkāpuma

lietā.

Spriedumu pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesas spriedums pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 15.septembrī.

Tiesnese A.Feldmane