Court dismisses administrative case due to insufficient evidence and unclear violation description in police protocol.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative case against the defendant because the police protocol failed to clearly describe the specific violation or the lawful order refused. The defendant did not appear in court, but the court proceeded without them as no statutory grounds for suspension existed. Ultimately, the court ruled that the prosecution's burden of proof was not met and the case lacked a clear composition of the offense.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants; 237.pants; 239.pants 1.p. 1.da.: An administrative case must be dismissed when the prosecution fails to prove the offense composition or the violation description in the protocol is unclear and ambiguous.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 137006414
Lietas arhīva Nr. 1-0064-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā 2014.gada 28.aprīlī
Tukuma rajona tiesa
tiesnese R.Bruce,
ar tiesas sēdes sekretāri D.Paiķi,
atklātā sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālu attiecībā par /pers. A/, personas kods /personas kods/, strādā SIA
/Nosaukums A/, agrāk administratīvi sodīts, dzīvo /adrese A/, saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma
izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā,
Tiesa
konstatēja
2014.gada 19.martā Tukuma rajona tiesā saņemti administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par /pers. A/ saukšanu pie
administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
175.pantā.
2014.gada 14.martā Tukuma novada pašvaldības policijas inspektors Jānis Vembris sastādījis administratīvā pārkāpuma
protokolu Nr.FB710465, par to, ka 2014.gada 14.martā plkst.18.10, Tukumā, Jelgavas ielā, pie Mālkalna, /pers. A/ ļaunprātīgi
nepakļāvās policijas likumīgajām prasībām. Uz uzaicinājuma pienākt pie policijas transportlīdzekli personas metās bēgt, uzsākot
pakaļdzīšanos skrienot viņam kliedzu, lai apstājās persona atskatījās un turpināja bēgt, noķerot personu, persona izrādīja fizisku
pretošanos un uz lūguma izbeigt pretošanos persona nereaģēja.
/pers. A/ darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 175.panta.
Tukuma novada pašvaldības policijas pilnvarotais pārstāvis tiesas /pers. C/ sēdē paskaidroja, ka protokolu sastādījis, jo persona bija
uzmākusies garāmgājējiem, kuri izsauca policiju. Kad viņš ieradās notikuma vietā, personas, kas uzmācās gājējiem, jau bija
aizgājušas. Brauca meklēt un netālu, pie Mālkalna ievēroja divus vīriešus, kuri līdzinājās aprakstītajām personām. Uzsauca , lai
apstājās, viens apstājās, bet /pers. A/ metās bēgt. Kad panāca /pers. A/, tas pretojās, kad viņu mēģināja saķert aiz elkoņa, viņš
izvairoties trāpīja pa seju.
Tiesas sēdē /pers. A/ tiesas sēdē nebija ieradies, par tiesas sēdi ir informēts likumā paredzētajā kārtībā. Tiesā nav saņemts lūgums
par lietas izskatīšanas atlikšanu. Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez personas klātbūtnes, jo nepastāv
Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 28911. panta l. daļā paredzētie apstākļi, kas nepieļauj lietas izskatīšanu.
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem nav pierādīta /pers. A/ vaina administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības
policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās
kārtības sargāšanas un dienesta pienākumus uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz
laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokolā aprakstītās, /pers. A/ darbības nav atzīstamas par nepakļaušanos policijas
darbinieku likumīgajām prasībām.
Atbilstoši likuma „Par policiju” 12. un 22.panta saturam izriet, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta
pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs .
No protokola satura nav saprotams kādas likumīgās prasības policijas darbinieks pildīja un kādēļ bija /pers. A/ jāaiztur, kādu
pārkāpumu vai noziedzīgu darbību viņš izdarījis, turklāt, nav saprotams kādā veidā pretošanās policijai tika izdarīta.
LAPK 248.pants nosaka, ka protokolā bez ziņām par tā sastādītāju un pārkāpēja personību jānorāda pārkāpuma būtība,
turklāt pārkāpuma būtībai ir jābūt skaidri un konkrēti izklāstītai. Likuma izpratnē administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments,
kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība.
Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no vienas puses,
institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie
administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot
procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt
pierādījumus). Tātad lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā -jaunu faktu
norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības. Konkrētajā gadījumā nav saprotams, kā izpaudās pārkāpums un
kādā veidā norādītās likuma normas ir pārkāptas.
Latvijas APK 237.pants nosaka, ka lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un
objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot
cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas
garā un nostiprināt likumību. Likuma prasības konkrētajā situācijā netika ievērotas.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta otro daļu pierādīšanas pienākums tiesā ir iestādei. Piemērojot administratīvo sodu, ir
jāievēro nevainīguma prezumpcija, pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas uz amatpersonu un šaubu gadījumā risinājumam ir
jābūt par labu privātpersonai (in dubio pro civis). Ievērojot minēto, visas šaubas par sūdzības iesniedzēja vainu administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā ir tulkojamas par labu sūdzības iesniedzējam.
Ņemot vērā minēto administratīvā lietvedība ir izbeidzama, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta pirmās
daļas 1. punktu, jo lietā nav konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 175.pantu, 239.panta pirmās daļas 1. punktu 289. 6 pantu,289.13 pantu 289.16
pantu, tiesa
nosprieda
Izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/ pēc Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 175.panta .
Pilns spriedums tiks sastādīts 2014.gada 9.maijā un būs pieejams tiesas kancelejā. Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā
no pilna nolēmuma pieejamības diena Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.
Tukuma rajona tiesas tiesnese R.Bruce