Court dismisses appeal against police decision, ruling procedural defects did not affect substantive rights.

Lieta Nr.A42289405 (A238-07/20)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā, 2007.gada 8.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: Tiesnese: B.Lietiņa,

piedaloties: pieteicējam – R.R., atbildētāja – Latvijas Republikas pusē aicinātās iestādes – Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pilnvarotajam pārstāvim – Aldim Goldšmitam;

atklātā tiesas sēdē, Antonijas ielā 6, Rīgā, izskatīja administratīvo lietu R.R. pieteikumā par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (RGPP KPP) 2005.gada 31.marta lēmuma Nr.938 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 9.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts R.R. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums (reģ.nr.7034) par RGPP KPP 2005.gada 31.marta lēmuma Nr.938 atcelšanu. [2] Ar RGPP KPP 2005.gada 31.marta lēmumu Nr.938 atstāts spēkā RGPP KPP Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka A.Vancoviča 2004.gada 22.oktobra lēmums Nr.050-PK 259361 un pieteicēja sūdzība noraidīta. [3] Pieteicējs lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā, lūdzot to atcelt sekojošu iemeslu dēļ: [3.1] 2004.gada 15.jūlijā Rīgā, nobraucienā no Salu tilta uz Krasta ielu noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā pieteicējs nav bijis iesaistīts.

Par šo ceļu negadījumu pieņemtais Ceļu policijas lēmums pieteicējam nav ticis nosūtīts. [3.2] Pieteicējs iepazīstoties ar lietas materiāliem secināja, ka nav ne reizi uzaicināts sniegt paskaidrojumus administratīvā pārkāpuma lieta’, kā arī viņam piederošā automašīna, kas piedalījās ceļu satiksmes negadījumā nav tikusi apskatīta. [3.3] Pieteicējs norāda, ka viņa automašīnai nav nekādu bojājumu, tāpēc ir maz ticams, ka tā ir vispār bijusi šajā ceļu satiksmes negadījumā. [3.4] Pieteicējs apstrīdēja RGPP KPP Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka A.Vancoviča 2004.gada 22.oktobra lēmumu Nr.050-PK 259361, taču RGPP KPP 2005.gada 31.martā ar lēmuma Nr.938 to atstāja spēkā.

Pamatojoties uz minēto, pieteicējs lūdz tiesu atcelt RGPP KPP 2005.gada 31.marta lēmumu Nr.938. [4] Atbildētāj savā rakstveida paskaidrojumā Administratīvajai rajona tiesai, norāda, ka pieteikumu neatzīst sekojošu iemeslu dēļ: [4.1] 2004.gada 15.jūlijā, Rīgā ap plkst.13.59, Krasta ielā iepretim namam Nr.5, no Salu tilta puses Ķengaraga virzienā, notika automobiļa VW Passat, v.r.n.z. /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, vadītāja R.S., sadursme ar automobili VAZ- 21063, v.r.n.z. /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, vadītājs nav noskaidrots, pēc kā automobiļa VAZ-21063 vadītājs aizbrauca no ceļu satiksmes negadījuma vietas, neziņojot par notikumu Ceļu policijai likumā noteiktajā kārtībā. [4.2] Par Ceļu satiksmes negadījumu automobiļa VW Passat, v.r.n.z. /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, vadītāja R.S. tūlīt pēc notikuma ziņoja Ceļu policijai par Ceļu satiksmes negadījumu likumā noteiktajā kārtībā. [4.3] RGPP KPP Ceļu policijas inspektors U.Jaunalksnis 2004.gada 15.jūlijā par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, kurā bija iesaistīts nenoskaidrots automobiļa vadītājs, sastādīja apskates protokolu Nr.PK 259361. [4.4] Automobiļa VW Passat, v.r.n.z. /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, vadītāja R.S. paskaidrojumā, ko sniegusi 2004.gada 15.jūlijā, norāda, ka braukusi pa Salu tilta nobraukuma ieskriešanās joslu, virzienā uz Ķengaragu, bet tā kā priekšā braucošais automobilis apstājies, viņai arī nācās apturēt savu automobili.

Tajā brīdī viņa sajutusi triecienu pa automobiļa aizmugurējo daļu. Izkāpjot no automobiļa viņa secināja, ka viņas automobiļa aizmugurējā daļā iebraucis automobilis VAZ-21063, v.r.n.z. /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/. Pēc notikušā vīrietis, kurš vadīja automobili VAZ-21063, neko nepaskaidrojot aizbrauca no ceļu satiksmes negadījuma vietas. [4.5] Pēc CSDD datu bāzes ir noskaidrots, ka automobilis VAZ-21063, v.r.n.z. /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/ pieder R.R., kuram dzīves vietas adrese ir noteikta Kuldīgas rajona, Kurmales pagasta, /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/, LV- 3314. [4.6] 2004.gada 9.augustā GPP KPP Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieks A.Vancovičs nosūtīja atsevišķu uzdevumu Kuldīgas rajona Ceļu policijas nodalās priekšniekam, kurā ir lūgums veikt R.R. aptaujāšanu, pēc dzīvesvietas, kuras adrese ir Kuldīgas rajona, Kurmales pagasta, /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/, LV-3314 par notikušo ceļu satiksmes negadījumu uz Krasta ielas. [4.7] 2004.gada 12.oktobrī no Kuldīgas rajona Ceļu policijas nodaļas priekšnieka tika saņemta atbilde, ka norādītajā adresē R.R. ilgu laiku jau nedzīvo, ko apstiprināja arī kaimiņi. [4.8] RPGPP KPP Ceļu policijas nodalās priekšnieka vietnieks A.Vancovičs 2004.gada 22.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.050-PK259361 par administratīvās lietvedības izbeigšanu ceļu satiksmes negadījuma lietā, uzskatot, ka ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana ar VAZ-21063, v.r.n.z. /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, kas pieder R.R., ir pierādīta, norādot, ka R.R. vairākkārtīgi ir izsūtītas pavēstes pēc dzīves vietas.

Minētā persona pēc vairākkārtīgiem uzaicinājumiem Ceļu policijā neieradās un pēc meklēšanas pasākumiem deklarētajā dzīves vietā netika atrasta. [4.9] Noskaidrot personu, kura 2004.gada 15.jūlijā vadīja R.R. piederošo automobili, izraisot ceļu satiksmes negadījumu un no notikuma vietas aizbrauca, nav iespējams, jo minētā automobiļa īpašnieks nav atrasts. Negadījumā iesaistītā automobiļa vadītāja neko konkrētu par automobiļa VAZ-21063, v.r.n.z. /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/ vadītāju paskaidrot nevarēja.

Ja konkrēto transporta līdzekli bez tā īpašnieka neviens cits neizmanto, tad reāli par ceļu satiksmes negadījuma izraisītāju ir uzskatāms pats automobiļa īpašnieks -pieteicējs. Atbildētāja ieskatā pieteicējs ir apzināti nav ieradies policijā, lai sniegtu ziņas par viņa īpašumā esošo transporta līdzekli. [5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā izklāstītajiem argumentiem. [6] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā, kā arī rakstveida paskaidrojumā tiesai sniegtajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, uzklausījusi pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms kā nepamatots. [8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.pantu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Administratīvajā procesā tiesa noskaidro, vai administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, vai tas atbilst materiālo tiesību normām, un vai administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu. [9] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.panta ceturtajai daļai, iestāde administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem(..), kā arī vispārējiem tiesību principiem.

Pamatojumā norāda attiecīgā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu. Tiesa konstatē, ka atbildētājs Lēmumu pamatojis ar Ceļu satiksmes noteikumu 8., 34., un 75.pantu, LAPK 280.panta pirmās daļas 4.punktu, 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 70.panta otro daļu, 188.un 189.pantu. [10] Lietā nav strīda par to, ka 2004.gada 15.jūlijā, Rīgā pklst.13.50 Krasta ielā iepretim namam nr.5 no Salu tilta puses Ķengaraga virzienā notika automobiļu VWPassat (v.n.z. /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/) sadursme ar automobili VAZ- 21063 (v.n.z. /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/), pēc kā automobiļa VAZ-21063 vadītājs no ceļu satiksmes negadījuma vietas aizbrauca, neziņojot par notikumu ceļu policijai.

Pieteicējs kā automašīnas VAZ-21063(v.n.z. /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/) īpašnieks norāda, ka pats 2004.gada 15.jūlijā nav vadījis sev piederošo automašīnu, bet bijis to nodevis lietošanā citām personām un apstrīd atbildētāja Lēmumu, norādot uz pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem, kā rezultātā pieteicējs nav varējis realizēt savas tiesības. [11] No lietas materiāliem konstatējams, ka ir daļēji patiess pieteicēja apgalvojums, ka viņam nav ticis nosūtīts uzaicinājumu ierasties uz lietas izskatīšanu, jo atbildētājs nosūtījis pavēstes uz neatbilstošu adresi. [11.1] No lietas materiāliem konstatējams, ka pavēstes ar uzaicinājumu ierasties policijas nodaļā pieteicējam nosūtītas divas reizes uz adresi: /dzēsta adrese/, Jūrmala, LV-2008 (lietas lapas 25-26).

Kā norādījis pieteicējs, viņa deklarētā dzīves vieta ir /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/, Kurmales pagasts, Kuldīgas rajons. Arī no lietas materiālos esošās CSDD datu bāzes izdrukas konstatējams, ka reģistrētā automašīnas VAZ 21063 (/dzēsts valsts reģistrācijas numurs/) īpašnieka adrese reģistrēta - /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/, Kurmales pagasts, Kuldīgas rajons (lietas lapa 30). Ne rakstveida paskaidrojumā, ne tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis nevarēja pamatot kādēļ pavēstes nav tikušas nosūtītas uz pieteicēja deklarēto dzīves vietu. [12.2] No lietas materiāliem tāpat konstatējams, ka atbildētājs, nolūkā noskaidrot automašīnas VAZ 21063 (/dzēsts valsts reģistrācijas numurs/) īpašnieku un saņemt ceļa satiksmes negadījuma lietā viņa paskaidrojumu, atsevišķā uzdevuma formā ir uzdevis Kuldīgas rajona Ceļu policijas nodaļas priekšniekam, organizēt konkrētās automašīnas īpašnieka aptaujāšanu (lietas lapa 29).

Kā secināms no Kuldīgas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka 2004.gada 6.septembra ziņojuma, saņemt automašīnas VAZ 21063 īpašnieka paskaidrojumus nav iespējams, jo persona norādītajā (deklarētajā) dzīves vietā nav atrodams. Savukārt, aptaujājot kaimiņus noskaidrots, ka pieteicējs ilgstoši neuzturas savā dzīves vietā, jo strādā Rīgā. (lietas lapa 31). [13] Administratīvajā procesa likuma 62.panta pirmā daļa nosaka, ka lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā.

Šī panta otrā daļā ir noteikti izņēmumi, kad personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, proti, 1) ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkāda kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

3) no gadījuma izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta. Kā konstatējams no lietas materiāliem, atbildētājs, tiesai nezināmu un objektīvi nenoskaidrojamu iemeslu dēļ, pavēstes ar aicinājumu ierasties pieteicējam ar viņa transportlīdzekli paskaidrojumu sniegšanai, ir nosūtījis uz adresi, kurā pieteicējs nav sastopams. Tai pat laikā tiesa secina, ka atbildētājs ir veicis papildus pasākumus (atsevišķa uzdevuma veidā), nolūkā noskaidrot pieteicēja kā ceļu satiksmes negadījumā iespējams iesaistītā transportlīdzekļa īpašnieka viedokli un paskaidrojumu.

Līdz ar minēto, lietā ir atzīstams, ka atbildētājs ir izpildījis Administratīvā procesa likuma 62.pantā noteikto administratīvā akta adresāta (trešo personu) uzklausīšanas pienākumu, kā arī atbildētājs ir sniedzis neuzklausīšanas iemeslu atspoguļojumu administratīvā akta pamatojumā, kā to prasa Administratīvā procesa likuma 62.panta trešās daļas nosacījumi. Līdz ar minēto, tiesa lietā nekonstatē atbildētāja pieļautus procesuālo normu pārkāpumus, kas būtu ietekmējuši Lēmumu pēc būtības un tādējādi būtu pamats, administratīvā akta atcelšanai. [14] Izvērtējusi lietas materiālus to savstarpējā kopsakarā tiesa nonāk pie secinājuma, ka nav pamatots pieteicēja arguments, ka apstāklis, ka, pieņemot sākotnējo lēmumu konkrētajā administratīvajā procesā, atbildētājs nav uzklausījis pieteicēja viedokli, ir radījis pieteicējam nelabvēlīgas sekas. [14.1] Sākotnējais administratīvais akts konkrētajā administratīvajā procesā (lēmums Nr. 050-PK259361) ir pieņemts 2004.gada 22.oktobrī (lietas lapa 8). [14.2] Pieteicējs par minētā lēmuma pieņemšanu ir uzzinājis 2004.gada 25.decembrī no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja paziņojuma un iesniedzis sūdzību atbildētājam par lēmuma Nr. 050-PK259361, atcelšanu 2005.gada 21.februārī (saņemts pie atbildētāja 23.02.2005). [14.3] No lietā esošajiem materiāliem ir konstatējams, ka atbildētājs pieteicēja sūdzību (apstrīdēšanas iesniegumu) ir pieņēmis un lietu, izskatījis pēc būtības, pieņēma tiesā pārsūdzēto lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu (Lēmumu), Administratīvā procesa likuma 81.panta izpratnē.

Tādējādi, lietā atzīstams, ka pieteicējs ir realizējis savas administratīvā procesa dalībnieka tiesības un apstāklis, ka pieteicējs nav ticis uzklausīts pieņemot sākotnējo administratīvo aktu, nav ietekmējis pieteicēja kā procesa dalībnieka subjektīvās tiesības, proti, tiesības uz konkrētā lēmuma apstrīdēšanu augstākā iestādē. Šāds pieteicēja tiesību aizskārums būtu konstatējams gadījumā, ja atbildētājs būtu atteicies izskatīt pēc būtības pieteicēja iesniegumu, pamatojoties uz Administratīvā procesa likumā noteiktā administratīvā akta pārsūdzības termiņa nokavējumu. [15] Tiesa šīs lietas ietvaros nevērtē pieteicēja argumentus, kas attiecināmi uz pieteicēja kā transportlīdzekļa VAZ 21063 (v.n.z. /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/) īpašnieka un pieteicēja nenorādītām trešajām personām, kā personām, kurām konkrētais transportlīdzeklis bijis nodots lietošanā konstatētā ceļu satiksmes negadījumā brīdī savstarpējām civiltiesiskajām attiecībām, kas nav pakļautas izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā. Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiesa secina, ka atbildētāja Lēmums ir tiesisks un pamatots, tādēļ atstājams spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu Administratīvā rajona tiesa, nosprieda:

noraidīt R.R. pieteikumu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese B.Lietiņa