Court fully allows landlord's small claims suit for unpaid property management fees and interest.

Lietas Nr. C28267816

Lietas arhīva Nr. C-0651-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 12.janvārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Ramane

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 27.maijā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmo un trešo daļu,

likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1587., 1720., 1765.pantu, cēla tiesā prasību pret /pers.

A/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda, likumisko procentu un līgumsoda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese//adrese/.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas ierakstiem atbildētājai kopš 2011.gada 27.jūlija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo

īpašumu /adrese A//adrese/. 2011.gada 21.decembrī puses noslēgušas Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas apsaimniekošanas līgumu (turpmāk – Līgums).

Saskaņā ar Līgumu atbildētājai jāveic maksājumus atbilstoši prasītāja izrakstītājiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša

beigām. Maksājumu kavējuma gadījumā prasītājam ir tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētājas līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas

par katru nokavēto dienu.

Prasītājs ir izpildījis no līguma izrietošās saistībās – sniedzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču atbildētāja

Līgumā noteiktos pienākumus, nav izpildījusi. Atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem

pakalpojumiem vai izrakstītājiem rēķiniem.

Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, atbildētājai izveidojies parāds par laiku no 2011.gada 27.jūlija līdz

2016.gada 1.maijam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem 1798,02 euro, aprēķināts līgumsods par laiku

no 2014.gada 3.oktobra līdz 2016.gada 1.maijam 169,78 euro un likumiskie procenti par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.maijam 78,84

euro, kopā 2046,64 euro apmērā.

Atbildētāja 2015.gada 7.septembrī brīdināta par parāda esamību, bet līdz prasības iesniegšanai parāds nav samaksāts.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas parādu 1798,02 euro, līgumsodu 169,78 euro, likumiskos procentus 78,84 euro, un tiesas izdevums, kā arī

atzīt prasītāja tiesības saņemt 6% par laiku līdz sprieduma izpildei, norādot, ka nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2016.gada 6.jūnijā atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu līdz 2016.gada 6.jūlijam. Noteiktajā termiņā, ne arī līdz civillietas

izskatīšanas dienai atbildētāja paskaidrojumu tiesā nav iesniegusi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana

nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā prasītājam uz juridisko adresi un

atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts 2016.gada 15.jūlijā ierakstītā pasta sūtījumā, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta

otrās daļas noteikumiem uzskatāms, ka lietas dalībniekiem paziņots lietas izskatīšanas datums rakstveida procesā. Civilprocesa likuma 250.26 pantā

noteiktie priekšnoteikumi lietas izskatīšanai tiesas sēdē nav konstatēti.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmā daļa nosaka, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem

noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan,

atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa

likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteikts, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Prasības pieteikumam pievienotais 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī apstiprina, ka SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” uz līguma pamata apņēmies apsaimniekot Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, valdījumā vai pārvaldīšanā esošos nekustamos īpašumus,

tajā skaitā daudzdzīvokļu māju /adrese/ k-1.

2014.gada 7.aprīļa Uzņēmumu reģistra izziņa Nr.7-3-55517 apstiprina, ka 2010.gada 29.decembrī notikusi reorganizācija, apvienojot

komercsabiedrības, tajā skaitā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, un izveidojot SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. Atbilstoši

Komerclikuma 335.panta piektajā daļas noteikumiem, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai

sabiedrībai. Tādējādi prasītājam prasījuma tiesības radušās uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likuma pamata. Turklāt, prasītāja

tiesības prasīt no atbildētājas saistību izpildi izriet arī no lietas materiāliem pievienotā 2011.gada 21.decembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līguma Nr.6-13/262.

Atbilstoši Civillikuma 1402.panta noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietas materiāliem pievienotā zemesgrāmatas izdruka apstiprina, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/, kadastra numurs /numurs

A/, atbildētājai nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A//adrese/, pamatojoties uz 2011.gada 20.jūlija pirkuma līgumu.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta noteikumiem dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure,

aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt šī likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa

īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Prasības pieteikumam pievienotais dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.6-13/262 apstiprina, ka prasītājs un atbildētāja

nodibinājuši tiesiskās attiecības, uz kuru pamata īpašniekam no 2011.gada 21.decembra radies pienākums maksāt par mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem pakalpojumiem, ne tikai uz likuma, bet arī līguma pamata.

Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu nosaka

Ministru kabineta 2005.gada 22.februāra noteikumi Nr.135 un 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks

daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma

maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Tādējādi atbildētājai kā dzīvokļa /adrese A/, īpašniecei uz likuma un līguma pamata ir pienākums norēķināties par saņemtajiem ar dzīvokļa lietošanu

saistītajiem pakalpojumiem (komunālajiem) pakalpojumiem un mājas apsaimniekošanas izdevumiem.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu. Tiesa atzīst, ka pušu noslēgtais dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums atbilst Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma būtiskajām sastāvdaļām. Līgums nav

apstrīdēts un līdz ar to, kā spēkā esošs tas ir saistošām abām līgumslēdzējām pusēm.

Saskaņā ar līguma 5.1.punktu atbildētājai ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem līdz rēķinā norādītajam datumam. Kā arī

līguma 5.1.punktā paredzēts, ka maksa par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu maksājama apsaimniekotājam vienlaikus ar maksu par saņemtajiem

pakalpojumiem. Atbilstoši līguma 5.2.punkta noteikumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa noteikta saskaņā ar Latvijas

Republikas normatīvajiem aktiem.

Lietas materiāliem pievienotais prasības summas aprēķins apliecina, ka atbildētājas parāds veidojies no 2011.gada jūnija līdz 2016.gada maijam.

2016.gada 18.aprīļa rēķins Nr.12145208/04991 apstiprina prasītāja saistību izpildi – rēķina izsniegšanu. Tāpat rēķins apstiprina parāda par ar dzīvokļa

lietošanu saistītajiem un apsaimniekošanas izdevumu esamību 1798,02 euro.

Atbildētāja tiesai nav iesniegusi ziņas par faktiem, kas dotu pamatu apšaubīt prasītāja apgalvojumu, ka atbildētājai bija nodrošināta iespēja saņemt

ar dzīvokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītos pakalpojumus, kā arī ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt veiktā aprēķina atbilstību faktiski sniegtajiem

un saņemtajiem pakalpojumiem. Turklāt atbildētāja nav iesniegusi arī tādas ziņas, kas dotu pamatu atzīt, ka parāda aprēķins būtu veikts neatbilstoši

sniegto pakalpojumu kvalitātei. Tādējādi prasība daļā par ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu maksājumu un mājas apsaimniekošanas izdevumu

parāda piedziņu par laiku no 2011.gada 27.jūlija līdz 2016.gada 1.maijam 1798,02 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.

Prasītājs par saistību nepienācīgu izpildi aprēķinājis apsaimniekošanas līgumā paredzēto līgumsodu par laiku no 2014.gada 3.oktobra līdz

2016.gada 1.maijam 169,78 euro apmērā.

Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt, Civillikuma

1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā

nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma 5.5. punktā atbildētāja uzņēmusies saistību maksāt līgumsodu par līgumā noteikto

maksājumu kavējumu 0,2 % apmērā no kopējās parāda summas par katru kavēto dienu. Tādējādi prasība par līgumsoda piedziņu ir līgumiski pamatota.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad parādnieks

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma 5.1. punktā noteikts, ka maksu

par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašnieks, saskaņā ar apsaimniekotāja izrakstītajiem

rēķiniem, veic pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz rēķina norādītajam datumam. Atbildētāja nav apstrīdējusi, ka prasītājs ir izrakstījis un piesūtījis

rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem.

Kā izriet no izdrukas par maksājumiem atbildētāja maksājumus veikusi neregulāri neievērojot līgumā noteikto samaksas kārtību. Tādejādi

secināms, ka līgumā uzņemtās saistības atbildētāja nav pildījusi pienācīgā kārtā – nav veicis regulāru un pilnīgu saņemto pakalpojumu apmaksu, pieļaujot

parādnieka nokavējumu. Pastāvot šādiem apstākļiem prasītajam konstatējams tiesisks pamats līgumsoda aprēķinam un līgumsoda piedziņas prasībai.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (likuma redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 1.janvāra) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest

sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu

īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbildētāja ir pieļāvusi ilgstošu saistību pienācīgu neizpildi, savukārt prasībā norādītais piedzenamā līgumsoda apmērs nepārsniedz 10 % no

pamatparāda apmēra. Tādējādi tiesas ieskatā, prasītājs, rīkojies labā ticībā, ievērojot likumdevēja gribu, kas izteikta Civillikuma 1716.panta trešajā daļā,

aprobežojot līgumā paredzētā piedzenamā līgumsoda apmēru.

Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav iesniegusi tiesai nekādas ziņas par faktiem, kas ļautu konstatēt kādu no Civillikuma 1656. vai 1657.pantā

norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma sekām, līdz ar to prasība par līgumsoda 169,78 euro

apmērā piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un tie aprēķināmi 6% gadā no nesamaksātās parāda summas.

No lietas materiāliem pievienotā 2015.gada 7.septembra brīdinājuma redzams, ka prasītājs informējis atbildētāju par parāda esamību, lūdzot veikt

samaksu par kavētajiem maksājumiem, vai arī vienoties par parāda atmaksas grafiku, brīdinot atbildētāju par nodomu, iesniegt prasību tiesā, ja parāds

par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem netiks samaksāts. Līdz ar to, tiesa secina, ka atbildētāja pieļāvusi parādnieka nokavējumu un

prasītājam ir radušās tiesības veikt likumisko nokavējuma procentu aprēķinu no nesamaksātās parāda summas.

Prasītājs par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.maijam aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 78,84 euro apmērā no

nesamaksātās parāda summas. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, līdz ar to prasība par likumisko nokavējuma procentu

piedziņu par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.maijam ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētājas prasītāja labā likumisko

nokavējuma procentus 78,84 euro apmērā.

Civillikuma 1838.pants nosaka tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus, kas liktu

apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai, ka būtu veikusi parāda samaksu pilnībā vai lielākā apmērā kā to norādījis prasītājs.

Tādejādi tiesa uzskata prasība ir pamatota un apmierināma piedzenot no atbildētājas prasītāja labā parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par laiku no 2011.gada 27.jūlija līdz 2016.gada 1.maijam 1798,02 euro, līgumsodu

169,78 euro un likumiskos procentus par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.maijam 78,84 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmās un ceturtās daļas

noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas

tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 1798,02 euro.

Ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”

apakšpunkta prasībām, valsts nodeva 307 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā 311,70 euro.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tādejādi, tiesa nosaka atbildētājai 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 195., 204.1, 250.25 panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā parādu par

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par laiku no 2011.gada 27.jūlija līdz 2016.gada

1.maijam 1798,02 euro, līgumsodu 169,78 euro, likumiskos procentus par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim 78,84, euro, un

tiesas izdevumus 311,70 euro, kopā 2358,34 euro (divi tūkstoši trīs simti piecdesmit astoņi euro 34 centi).

Samaksa izdarāma vienā no prasītāja kredītiestādēm:

AS Swedbank, LV98 HABA 0551 0307 3483 7;

AS Citadele banka, LV83 PARX 0013 0443 8001 9;

AS SEB banka, LV65UNLA 0050 0171 8682 0;

AS DnB banka, LV63 RIKO 0002 0131 9759 6;

AS Nordea Bank Finland Plc Latvijas Fil., LV57 NDEA 0000 0830 6955 0.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus – 6%

gadā, no nesamaksātās pamatparāda summas 1798,02 euro, ievērojot ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

/pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2017.gada 12.janvāris.

Tiesnese I.Ramane