Court finds administrative violation of police control rules and imposes a 60 euro fine on the defendant.

Lietas arhīva Nr. 1-0266-17/2

ECLI:LV:JELT:2017:1219.115026617.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2017.gada 19.decembrī

Jelgavas tiesas tiesnese I.Salaka,

ar tiesas sēdes sekretāri D.Protizāni,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. C/, dzimis /datums/, personas kods: /personas kods/,

dzīvesvieta: /dzīvesvieta/,

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 177.panta.

Aprakstošā daļa

2017.gada 4.decembrī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas inspektores J.Markus š.g. 30.novembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC Nr.207481 un tam pievienotie

administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2017.gada 27.oktobrī plkst. 01.35 un 2017.gada 18.novembrī plkst.22.57 /pers. C/, kuram ar

Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2010.gada 25.augusta spriedumu, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2011.gada

18.februāra lēmumu, noteikts galīgais sods- brīvības atņemšana uz 6 gadiem, ar policijas kontroli uz 3 gadiem, policijas pārbaudes laikā neatradās savā

dzīvesvietā /dzīvesvieta/, ar ko pārkāpis policijas kontroles noteikumus, kas norādīti 2017.gada 2.oktobra lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu

piemērošanu 1.1.punktā (aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.06.00, atkarībā no darba grafika SIA “/Nosaukums/”).

Protokolā norādīts, ka /pers. C/ ir pārkāpis Latvijas sodu izpildes kodeksa „Pārejas noteikumi” 24.punkta 1.a) apakšpunktu, 2. un

4.apakšpunktu, vienlaikus neievērojot MK noteikumu Nr.479 (30.06.2008) „Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III nodaļas

25.punktu, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 177.pantā.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

2017.gada 13.decembrī tiesā saņemts /pers. C/ iesniegums, kurā izteikts lūgums lietu skatīt bez viņu klātbūtnes. Iesniegumā norādīts, ka

vainu atzīst pilnībā un izdarīto nožēlo, lūdz piemērot naudas sodu.

Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. C/ ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinies ar protokola saturu un viņam izskaidrotas Latvijas

APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmis protokola eksemplāru. Piezīmes par

protokola saturu /pers. C/ neizteica.

2017.gada 30.oktobra sniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 7.-8.lapa) /pers. C/ paskaidroja, ka 2017.gada 27.oktobrī

plkst.01.25 pēc mātes lūguma aizgājis uz degvielas uzpildes stacijas “Astarte” veikalu, lai nopirktu ūdeni. Pa ceļam palicis slikti, pacēlies asinsspiediens,

temperatūra, jo bijis slims ar angīnu. Netālu pamanījis taksometra vadītāju, kuram lūdzis viņu aizvest līdz Jelgavas slimnīcai. Braucot uz Jelgavas slimnīcu,

atrodoties apmēram pie Driksas upes viņam zvanījusi māte un informēja, ka esot atbraukuši policijas darbinieki. Mātei pa telefonu paskaidrojis, ka palicis

slikti un braucot uz slimnīcu. Minēto informāciju lūdza nodot arī policijas darbiniekiem, norādot, ka būšot mājās pēc 5-7 minūtēm. Taksometra vadītājam

palūdzis viņu vest atpakaļ, lai paspētu atzīmēties. Plkst.01.35 atbraucis mājās, bet neviena vairs neesot bijis, tāpēc aizgājis gulēt. Bijis nikns uz sevi, jo ja

tomēr būtu aizbraucis uz slimnīcu, būtu bijis attaisnojošs pierādījums, izziņa. Saprotot, ka izdarījis pārkāpumu, lūdz piedot un nesodīt, apsolot turpmāk

pastāvīgi uzturēties mājās, jo viņa draudzene esot stāvoklī. Apsola, ka tas vairāk neatkārtošoties.

Savukārt 2017.gada 30.novembra paskaidrojumā (lietas 9.-10.lapa) /pers. C/ paskaidroja, ka 2017.gada 18.novembrī pēc darba

atbraucis uz Jelgavu, kopā ar savu draudzeni /pers. D/. Ap plkst.21.00 pastaigājušies pa pilsētas centru, apmeklējot svētku uguņošanu un citus

pasākumus. Ap plkst.22.00 vēlējies iet mājās, bet viņa draudzenei palicis slikti, sasāpējies vēders un galva. Neesot varējis viņu atstāt vienu pašu, jo viņa

dzīvojot Olainē. Draudzeni nolēmis pavadīt līdz dzelzceļa stacijai uz vilcienu. Tur pamanījis, ka viņa mobilais telefons rādot nepareizi laiku, atpaliekot par

55 minūtēm. Pavadot draudzeni ātri devies uz mājām. Atrodoties netālu no dzīvesvietas, viņam piezvanījusi māte. Neesot paspējis laicīgi atgriezties

mājās, mājās ieradies ap plkst.23.15. Nesaprotot, kāpēc neviens neesot piezvanījis un pabrīdinājis, ka braukšot viņu pārbaudīt, jo policijas darbinieki

zinot viņa telefona numuru. Vainīgs esot, ka svētku dienā laicīgi neesot ieradies mājās.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka /pers. C/ ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā

paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus.

Latvijas APK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 177.pantam, par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole,

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajai tiesību normai, nepieciešams konstatēt faktu, ka persona, kurai

noteikts papildsods- policijas kontrole, ir tīši pārkāpusi noteiktās kontroles noteikumus.

Latvijas APK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi,

personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesnese konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā PC Nr.207481 norādītās ziņas ir pamatotas ar sekojošiem pierādīšanas

līdzekļiem- VP Zemgales RP Kārtības policijas nodaļas inspektoru A.Čaikovska un L.Minčenkovas ziņojumiem, lēmumu par lietvedības uzsākšanu

administratīvā pārkāpuma lietā, lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu u.c.

Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem konstatēts, ka /pers. C/ ar Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2010.gada 25.augusta

spriedumu notiesāts pēc Krimināllikuma 253.1panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem sešiem mēnešiem, ar policijas kontroli uz trīs

gadiem.

Ar Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2011.gada 18.februāra lēmumu /pers. C/ noteikts galīgais sods pēc spriedumu

kopības, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas noteikumiem, daļēji saskaitot brīvības atņemšanas sodus, kas noteikti ar Jelgavas tiesas

2010.gada 10.jūnija spriedumu un Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2010.gada 25.augusta spriedumu - brīvības atņemšana uz sešiem

gadiem un policijas kontroli uz trīs gadiem.

No lietā iegūtajiem pierādījumiem redzams, ka pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas un kontroles lietas iekārtošanas, kā arī konkrēta

ierobežojuma- aizlieguma atstāt dzīvesvietu /dzīvesvieta/, no plkst.22.00 līdz 06.00 (atkarībā no darba maiņas grafika), 2017.gada 27.oktobrī un

18.novembrī pēc plkst.22.00 (konkrēti plkst.01.35 un attiecīgi plkst.22.57) /pers. C/ norādītajā dzīves vietā neatradās.

Ar IeM Informācijas centra Soda reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 22.lapa) konstatēts, ka /pers. C/

gada laikā administratīvi sodīts trīs reizes, tajā skaitā par analoga rakstura pārkāpuma izdarīšanu, proti, pēc Latvijas APK 177.panta, pēdējo reizi-

2017.gada 3.jūlijā pēc Latvijas APK 171.panta otrās daļas ar naudas sodu 150 euro apmērā, kas nav izpildīts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka /pers. C/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un tiesnesei nav

radušās pamatotas šaubas par to, ka viņš pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, izciešot ar tiesas nolēmumu piespriesto papildsodu- policijas kontroli,

2017.gada 27.oktobrī un 18.novembrī neatradās savā dzīves vietā, tādējādi pārkāpjot 2017.gada 2.oktobra lēmumu par policijas kontroles

ierobežojumu piemērošanu 1.1.apakšapunktu, kas piemēroti saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa sadaļas „Pārejas noteikumi” 24.punkta

1.apakšpunkta a)punktu, kā arī 2. un 4.apakšpunktu, vienlaikus pārkāpjot arī MK 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda- policijas

kontrole- īstenošanas kārtība” III daļas 25.punktu (minētos noteikumus atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa „Pārejas noteikumu” 24.punkta

4.apakšpunktam (21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 01.10.2011.) piemēro policijas kontroles īstenošanai).

MK 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III nodaļas 25.punkts nosaka, ka

par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par

policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu noteiktos pienākumus.

Tiesnese atzīst, ka tādējādi /pers. C/ ar savām darbībām ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ir

pārkāpis policijas kontroles noteikumus un viņa vaina pierādīta ar administratīvās lietas materiāliem kopumā- ar administratīvā pārkāpuma protokolu PC

Nr.207481, 2017.gada 27.oktobra lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, VP Zemgales RP Kārtības policijas nodaļas

inspektoru A.Čaikovska un L.Minčenkovas ziņojumiem, 2017.gada 2.oktobra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, paša /pers. C/

paskaidrojumiem un citiem rakstveida pierādījumiem.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā, /pers. C/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 177.panta soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un mantisko

stāvokli, proti, strādā algotu darbu, apgādājamo nav, administratīvi sodīts. Par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesnese

atzīst izdarītā vaļsirdīgu nožēlošanu, bet par atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktu tiek atzīts, ka

pārkāpumu izdarījusi persona, kas gada laikā atkārtoti izdarījusi līdzīgu pārkāpumu un agrāk izdarījusi noziegumu.

Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķa sasniegšanai /pers. C/ ir

piemērojams naudas sods tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu un smagumu. Nosakot naudas soda apmēru, tiesnese ņem vērā,

ka lietā konstatēts gan atbildību mīkstinošs, gan atbildību pastiprinošs apstāklis.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 213., 244., 268.1., 270., 272., 275., 289.6 - 289.7 ., 289.13 un 289.16 -

289.18 un 299.pantu tiesnese

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. C/, personas kods: /personas kods/, Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un

sodīt ar naudas sodu 60 euro apmērā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 19.decembrī.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no nolēmuma saņemšanas dienas, naudas sodu iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551

naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 202.kabinetā.

Maksājuma dokumentā uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs un administratīvā pārkāpuma protokola numurs.

Tiesnese I.Salaka