Court approved a debt protection plan for a Latvian company under insolvency law provisions.

Lietas arhīva Nr. C-4807-17/29

ECLI:LV:RLPT:2017:1124.C29480717.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 24.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese A.Kraukle

rakstveida procesā izskatīja AS “Elijas projekts” pieteikumu par tiesiskās aizsardzības pasākuma plāna apstiprināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 9.augustā saņemts AS „Elijas projekts” (turpmāk – parādniece) tiesiskās aizsardzības

procesa pieteikums. Ar tiesas 2017.gada 10.augusta lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta. Noteikts parādniecei

termiņš tiesiskās aizsardzības plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem un, iesniedzot to, tiesā apstiprināšanai līdz 2017.gada 10.oktobrim.

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 12.oktobra lēmumu pagarināts termiņš tiesiskās aizsardzības pasākuma plāna

izstrādei un saskaņošanai līdz 2017.gada 13.novembrim.

[3] Tiesā 2017.gada 9.novembrī saņemts parādnieces pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa plāna apstiprināšanu, kurā ietverts lūgums par

parādnieces uzraugošo personu iecelt Sandru Velhoviku, sertifikāta Nr.00210.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 10.novembra lēmumu parādnieces tiesiskās aizsardzības procesa lietā iecelta uzraugošā

persona Sandra Velhovika.

[4] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 23.novembrī saņemts uzraugošās personas atzinums par parādnieces tiesiskās

aizsardzības procesa pasākuma plānu 2017.gada 16.oktobra redakcijā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, iepazinusies ar pieteikumiem un rakstveida pierādījumiem, atzīst, ka pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna

apstiprināšanu ir pamatots un apmierināms.

[6] Maksātnespējas likuma 32.panta pirmā daļa noteic, ka tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams juridiskajām personām,

personālsabiedrībām, individuālajam komersantam, ārvalstī reģistrētai personai, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības

produktu ražotājiem.

Tiesa atzīst, ka parādniece, kā Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā reģistrēta juridiska persona, ir atzīstama par tiesiskās aizsardzības procesa

subjektu Maksātnespējas likuma 32.panta pirmās daļas izpratnē.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.6panta trešo daļu, tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa

īstenošanu, ja, pamatojoties uz uzraugošās personas atzinumu un citiem pierādījumiem, kā arī, izvērtējot zvērināta revidenta atzinumu, ja tāds pievienots

tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānam, un kreditoru iebildumus, ja tādi saņemti, konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

atbilst Maksātnespējas likuma prasībām un tas ir atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

Civilprocesa likuma 341.6panta piektā daļa noteic, ka, taisot spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, tiesa apstiprina tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Parādniece lūdz piemērot tiesiskās aizsardzības procesa plānu, jo parādniece uzskata, ka ir iespējams segt kreditoru prasījumus saprātīgā termiņā,

vienojoties ar kreditoriem. Lai sasniegtu noteikto mērķi, parādniece ir izstrādājusi un tiesas noteiktajā termiņā ir iesniegusi tiesiskās aizsardzības procesa

plānu un lūdz tiesu to apstiprināt.

No lietas materiāliem konstatējams, ka parādniecei kopējās parādsaistības uz tiesiskās aizsardzības pasākuma plāna sastādīšanas dienu

nenodrošinātajiem kreditoriem ir 172 429,36 EUR un nodrošinātiem kreditoriem 4 609 801,84 EUR.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 42.panta trešo daļu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots, ja to atbalsta: 1) nodrošināto

kreditoru grupa - tie nodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopā veido divas trešdaļas no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu

summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu; 2) nenodrošināto kreditoru grupā - tie nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido

vairāk nekā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu.

Plāns ir saskaņots ar nodrošinātajiem kreditoriem Valsts ieņēmuma dienestu un AS „SEB banka”, kuru galvenie prasījumi kopumā veido

4 609 801,84 EUR jeb 100% no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas.

Plāns saskaņots ar nenodrošinātajiem kreditoriem - AS „Latvijas Neatkarīgā Televīzija”, SIA „Multi mēdiju aģentūra”, SIA „Gelko”, SIA

„Auditorfirma Vitre”, SIA „Preiss Būve”, SIA „Naftinieks”, SIA „Reneva”, SIA ”Romberg”, SIA „Impel Serviks”, SIA „Celtniecības kvalitātes

aģentūra”, biedrība „Sinagogas lietu pārvalde”, kuru galvenie prasījumi veido 70,02% no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas.

Nodrošinātais kreditors Valsts ieņēmuma dienests ar 2017.gada 12.oktobra lēmumu Nr.30.5-4.4.1/84382 (lietas 126.-129.lapa) piekrīt

parādnieces tiesiskās aizsardzības procesa plānam.

Nenodrošinātie kreditori ar saviem parakstiem ir apliecinājuši savu piekrišanu parādnieces tiesiskās aizsardzības procesa plānam (lietas 83.-

93.lapa).

Šādos apstākļos tiesa atzīs, ka ir pierādīts, ka tiesiskās aizsardzības procesa plāns ir saskaņots ar Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā

noteikto kreditoru, kā arī saņemta nodokļu administrācijas piekrišana.

[8] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 38.panta pirmo daļu, tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes: 1) maksājumu

saistību izpildes atlikšanu; 2) kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu

izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu; 3) parādnieka - kapitālsabiedrības - pamatkapitāla palielināšana (arī ieguldot

pamatkapitālā kreditoru prasījumu tiesības pret parādnieku); 4) parādnieka - komercsabiedrības - reorganizācija (46.pants); 5) citas metodes, kas atbilst

tiesiskās aizsardzības procesa mērķim.

Tādejādi, Maksātnespējas likums paredz četras pastāvīgas metodes, kas atbilst tiesiskās aizsardzības procesa mērķim. Maksātnespējas likuma

40.panta otrās daļas un tiesas noteiktajā termiņā parādniece iesniedza tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kā arī tiesā saņemts tiesiskās

aizsardzības procesa uzraugošās personas Sandras Velhovikas atzinums.

Pārbaudījusi parādnieces tiesiskās aizsardzības procesa plānu, tiesa secina, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāns atbilst

Maksātnespējas likuma 40.panta prasībām, un tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānā norādītās metodes atbilst Maksātnespējas likuma 38.panta

prasībām.

Parādniece plāno tiesiskās aizsardzības procesa laikā izmantot Maksātnespējas likuma 38.pantā norādītās metodes, tas ir: blakus saistību dzēšana,

maksājumu saistību izpildes atlikšana un sadalīšana, kārtējo maksājumu saistību izpildes sadalīšana un pagarināšana tiesiskās aizsardzības plāna ietvaros

un aizdevuma līguma pagarināšana vai jauna aizdevuma piesaiste.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā izvēlētās metodes palīdzēs atjaunot parādnieces maksātspēju.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā, kreditoru ieguvums, parādniecei īstenojot tiesiskās aizsardzības procesa plānu un turpinot darbu, būs lielāks,

nekā gadījumā, ja parādniecei tiktu pasludināts maksātnespējas process. Maksātnespējas gadījumā visu nenodrošināto kreditoru prasījumu segšana

nebūtu iespējama, ko apstiprina nodrošināto kreditoru saistību un to dzēšanai novirzāmo līdzekļu apmērs. Tostarp, parādniece nav pārtraukusi veikt

komercdarbību un paredzējusi tiesiskās aizsardzības procesa laikā turpināt komercdarbības veikšanu, tādejādi turpinot pildīt saistības pret kreditoriem.

Maksātnespējas likuma 40.panta trešajā daļa noteic, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna uzdevums ir nodrošināt, lai plānu

nesaskaņojot kreditoru ieguvums, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja šā plāna apstiprināšanas brīdī

parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 45.panta pirmajai daļai parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts un saistošs arī tiem

kreditoriem, kuri piekrišanu tam nav devuši. Tādejādi kreditoriem, kuri plānu nav saskaņojuši, ir pienākums ievērot tiesiskās aizsardzības procesa plānā

noteikto parādnieka saistību izpildes kārtību. Tas nozīmē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir jābūt pamatojumam plānu nesaskaņojošo

kreditoru interešu aizsardzībai, kā to arī paredz Maksātnespējas likuma 40.panta ceturtās daļas 15.punkts, kas dod iespēju tiesai izvērtēt, vai plānu

nesaskaņojošo kreditoru tiesības ir ievērotas.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 43.panta noteikumiem tiesā saņemts tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinums, kurā

norādīts, ka parādnieces izstrādātais tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir pozitīvs, t.i., parādniece ir izstrādājusi Maksātnespējas likuma

noteiktajam regulējumam un prasībām atbilstošu plānu, kā arī ir to saskaņojusi ar kreditoriem noteiktajā kārtībā. Nav konstatēts, ka būtu noticis kreditoru

aizskārums, kas neļautu apstiprināt šādu plānu.

Novērtējot minēto, tiesa atzīst, ka parādnieces tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns atbilst Maksātnespējas likuma prasībām, un tas ir

atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

Ņemot vērā parādnieces tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un administratora atzinumā norādīto, tiesa atzīst, ka parādniece ir

ievērojusi Maksātnespējas likuma 40.panta trešajā daļā noteikto nosacījumu, jo ir pietiekams pamats secinājumam, ka, apmierinot šo pieteikumu, tiks

sasniegts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna uzdevums, proti, tiks nodrošināts, lai plānu nesaskaņojošo kreditoru ieguvums, īstenojot

tiesiskās aizsardzības procesu, būtu vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja šā plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas

process.

Šādos apstākļos, nekonstatējot Maksātnespējas likuma 32.panta trešajā daļā un 34.pantā norādītos šķēršļus tiesiskās aizsardzības procesa

īstenošanai, tiesa atzīst, ka pieteikums ir apmierināms un ir apstiprināms parādnieces tiesiskās aizsardzības procesa plāns.

[9] Maksātnespējas likuma 48.panta pirmā daļa noteic, ka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par diviem

gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

Tiesa atzīst, ka parādnieces lūgtais tiesiskās aizsardzības procesa termiņš - divi gadi ir samērīgs ar tiesiskās aizsardzības procesa plānā

paredzētajām metodēm, ievērojamo saistību apmēram, kā arī termiņš atbilst Maksātnespējas likuma 48.panta pirmajai daļai, līdz ar to ir atbalstāms.

[10] Civilprocesa likuma 341.6panta sestā daļa noteic, ka spriedumā par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, tiesa norāda ieķīlātās mantas

sarakstu, uz kuru līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai attiecināmi ierobežojumi nodrošinātajiem kreditoriem īstenot savas tiesības.

Atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītajam, parādniecei pieder manta, kas kalpo par nodrošinājumu abu nodrošināto

kreditoru prasījumiem un kas ir nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai. Minētā manta norādīta tiesiskās aizsardzības

procesa plāna 13.punktā.

Līdz ar to, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 341.6panta sesto daļu, atzīst, ka attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā

13.punktā norādīto mantu attiecināmi ierobežojumi, saskaņā ar kuriem nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības attiecībā uz šo mantu līdz

tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, izņemot Maksātnespējas likuma 37.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos.

Rezolutīvā daļā

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 341.6pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt AS “Elijas projekts”, reģistrācijas Nr.40003020634, juridiskā adrese: Elijas iela 17-2, Rīga, pieteikumu.

Pasludināt AS “Elijas projekts”, reģistrācijas Nr.40003020634, juridiskā adrese: Elijas iela 17-2, Rīga, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

Apstiprināt AS “Elijas projekts”, reģistrācijas Nr.40003020634, juridiskā adrese: Elijas iela 17-2, Rīga, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu

plānu 2017.gada 16.oktobra redakcijā.

Noteikt AS “Elijas projekts”, reģistrācijas Nr.40003020634, juridiskā adrese: Elijas iela 17-2, Rīga, tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma

īstenošanas termiņu - 2 (divi) gadi no sprieduma pasludināšanas dienas.

Noteikt, ka uz AS “Elijas projekts”, reģistrācijas Nr.40003020634, juridiskā adrese: Elijas iela 17-2, Rīga, piederoši mantu, kas norādīta

tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna 13.punktā, līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai attiecināmi ierobežojumi nodrošinātajiem

kreditoriem īstenot savas kreditora tiesības.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese A.Kraukle