Court dismissed appeal against social insurance agency decision regarding EU benefit coordination rules.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42940209

Lietvedības Nr.A00286-10/40

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2010.gada 22.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras pilnvarotajam pārstāvim G.B.,

atklātā tiesas sēdē 2010.gada 1.jūnijā izskatīja administratīvo lietu S.K. pieteikumā par

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktores 2009.gada 20.jūlija lēmuma Nr.51-

11/NA/8707 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) direktores

2009.gada 20.jūlija lēmumu Nr.51-11/NA/8707 (turpmāk – Lēmums) nolemts:

[1.1] atcelt VSAA Ludzas nodaļas 2009.gada 21.aprīļa lēmumu Nr.5712 ,,Par

valsts sociālā pabalsta pārmaksas atgūšanu” daļā par aprēķināto valsts sociālā pabalsta

pārmaksās periodu;

[1.2] uzdot VSAA Ludzas nodaļai pārrēķināt S.K. valsts sociālā pabalsta

pārmaksas periodu, nosakot pareizu pārmaksāto ģimenes valsts pabalsta summu par

2008.gada jūliju un pievienojot pārmaksāto ģimenes valsts pabalsta summu par

2008.gada septembri;

[1.3] pieprasīt S.K. atmaksāt valsts sociālā pabalsta pārmaksu Latvijas

Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

[2] S.K. (turpmāk arī pieteicēja), nepiekrītot Lēmumam, 2009.gada 17.augustā

iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, kurā lūdz tiesu atcelt Lēmumu.

Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] 2006.gada 15.maijā pieteicēja reģistrēja savu uzturēšanās dzīvesvietu

Vācijā, pie savas mātes, lai varētu iekārtoties darbā un nodrošināt sev iztiku, ka arī, lai

uzsāktu mācības Vācijas Universitātē un iegūtu jurista kvalifikāciju. 2006.gada decembrī

pieteicēja atveda sev līdzi arī savu meitu S.S. Tas, ka pieteicēja dzīvo un mācās Vācijā,

vēl nenozīmē, ka viņa ir zaudējusi tiesisko saikni ar Latvijas valsti un pastāvīgo

dzīvesvietu no tā brīža, kad pieteicēja atstāja Latvijas teritoriju viņa zaudēja likumos

paredzētās tiesības saņemt ģimenes un bērna kopšanas pabalstu. EEK Padomes Regulas

Nr.1408/71 un Nr.574/72 satur regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kad pārklājas

normatīvie akti, un ir tiesības uz pabalstu saņemšanu pēc vairāku valstu likumdošanas.

[2.2] Viens no svarīgākiem Eiropas ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā

ietvertajiem principiem ir brīvā darbaspēka un kapitāla pārvietošanās kopienas

dalībvalsts teritorijās. Lai izvairītos no situācijas, kad tiek maksāti pabalsti divās

dalībvalstīs un lai noteiktu situācijas risināšanas ceļu šādos gadījumos, tika pieņemta

EEK Padomes Regulas Nr.1408/71 un izpildes regula Nr.574/72, kuru mērķis ir

paplašināt pabalstu saņemšanas tiesības, nevis ierobežot tās, tādējādi jebkurš

ierobežojums attiecībā uz pabalstu izmaksu ir pretējs Regulu pieņemšanas mērķiem.

[2.3] Izvēlēties Vāciju par savu pastāvīgo dzīvesvietu pieteicēja nolēma tikai

2008.gada vidū, kad pieteicēja arī sāka pretendēt uz ģimenes pabalstu tur un tad arī tika

pārtraukti Latvijas Republikas sociālo pabalstu maksājumi un šos pabalstus sākusi maksāt

Vācija, konkrēti no 2008.gada 1.septembra. Līdz 2008.gada 1.septembrim pieteicēja

nebija saņēmusi no Vācijas bērna kopšanas vai ģimenes pabalstu un nebija uz to

pretendējusi, kaut gan Vācijas pabalsts, kurš tiek maksāts par bērnu ir daudz augstāks

par Latvijas pabalstu. Pirmais sociālā pabalsta maksājums ir bijis 2009.gada

15.decembrī, kad pieteicēja saņēma naudu par periodu no 2009.gada septembrim līdz

2009.gada decembrim.

[2.4] Lēmuma 12.punktā nepareizi norādīts pants, kurš šajā gadījumā būtu

piemērojams, un 13.punktā ir nepareizi norādīti apstākļi, kad uz pieteicēju tiek attiecināti

Vācijas tiesību akti.

[2.5] VSAA direktore ir uzdevusi pārrēķināt pieteicējai valsts sociālā pabalsta

periodu, to papildinot, tādējādi, pretēji Administratīvā procesa likuma (turpmāk –APL)

81.panta trešās daļas noteikumiem, tiek uzdots pieņemt pieteicējai nelabvēlīgāku

lēmumu, kas nav atļauts pēc likuma.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 29.oktobrī saņemts VSAA (turpmāk

arī atbildētāja) rakstveida paskaidrojums lietā, kurā norādīts, ka atbildētāja pieteikumu

neatzīst, pamatojoties uz šādiem argumentiem.

[3.1] Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 4.panta pirmo daļu tiesības uz

valsts sociālajiem pabalstiem (šajā gadījumā ģimenes valsts pabalsts un bērna kopšanas

pabalsts) ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem

piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Valsts sociālo

pabalstu likuma 19.pantā ir noteikts, ka pēc pabalsta piešķiršanas pabalsta saņēmējam ir

pienākums nekavējoties informēt minēto iestādi par apstākļiem, kas varētu būt par

pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai pabalsta apmēra grozīšanai.

ES Padomes (EEK) Regulas Nr.1408/71 73. - 76.pants nosaka, ka gadījumos,

kad strādā tikai viens bērna vecāks, atbildīga par ģimenes pabalstu izmaksu ir strādājošā

vecāka nodarbinātības valsts, bet gadījumos, kad strādā abi bērna vecāki, atbildīga par

ģimenes pabalstu izmaksu ir tā vecāka nodarbinātības valsts, kurā kopā ar vecāku dzīvo

bērns. Tātad, otra vecāka dzīvesvietas vai nodarbinātības valstij ir pienākums pēc

attiecīga pieprasījuma veikt abu iesaistīto valstu pabalstu apmēru salīdzināšanu un

starpības gadījumā nodrošināt tās izmaksu un galarezultātā ģimenei jāsaņem ģimenes

pabalstus to iespējami lielākajā apmērā.

[3.2] Pieteicēja (S.S. māte) Latvijā nav bijusi nodarbināta, Vācijā viņa ir

reģistrējusies kā darba meklētāja. S.S. tēvs M.S. ir bijis nodarbināts Latvijā no

2008.gada 4.jūlija līdz 2008.gada 31.augustam, līdz ar to šajā laika periodā Latvija ir tā

kompetentā valsts, no kuras bija jāsaņem ģimenes valsts pabalsts.

[3.3] Pamatojoties uz Vācijas kompetentās institūcijas (2008.gada 2.oktobra

Familienkasse atbilde) informāciju, ka pieteicēja atrodas Vācijā no 2006.gada 15.maija

un viņas meita S.S. - no 2006.gada 3.decembra, un to (2008.gada 5.decembra

Familienkasse atbilde), ka pieteicējai Vācijā ir piešķirts bērna pabalsts no 2007.gada

1.janvāra (līdz ar to nav pamatots pieteicējas pieteikumā norādītais, ka patstāvīgā

dzīvesvieta Vācijā viņai ir tikai no 2008.gada vidus un ka viņa Vācijā līdz 2008.gada

1.septembrim nekādus pabalstus nav saņēmusi, tikai no 2009.gada septembra - tā

pieteikumā), 2008.gada 29.decembrī VSAA Ludzas nodaļa nosūtīja pieteicējai

paziņojumu par valsts sociālo (ģimenes valsts pabalsta un bērna kopšanas pabalsta)

pabalstu pārmaksas konstatēšanu laika periodā no 2006.gada 1.jūnija līdz 2008.gada

3.jūlija.

[3.4] Pieteicēja pieteikumā norāda, ka VSAA nepareizi piemēro ES Padomes

(EEK) Regulas Nr.1408/71 13.panta 2.punkta f) apakšpunktu.

ES Padomes (EEK) Regulas Nr.1408/71 2.pants nosaka, ka šī regula attiecas uz

darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, un uz studentiem, uz kuriem attiecas

vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, un kuri ir kādas dalībvalsts pilsoņi, vai kuri ir

bezvalstnieki vai bēgļi, kas dzīvo kādā dalībvalstī, kā arī viņu ģimenes locekļi vai viņus

kā apgādniekus zaudējušie ģimenes locekļi.

ES Padomes (EEK) Regulas Nr.1408/71 13.panta 2.punkta f) apakšpunkts

nosaka, ka tāda persona, uz kuru vairs neattiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, ja uz

viņu nekļūst piemērojami citas dalībvalsts tiesību akti, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību

aktiem, kurā tā dzīvo, saskaņā vienīgi ar šo tiesību aktu noteikumiem.

Tā kā, pamatojoties uz Vācijas kompetentās institūcijas sniegto informāciju, ka

pieteicēja dzīvo Vācijā no 2006.gada 15.maija, bet viņas meita S.S. - no 2006.gada

3.decembra, uz pieteicēju attiecināma ES Padomes (EEK) Regula Nr.1408/71, kas

nosaka, ka līdz brīdim, kad viņa dzīvoja Latvijā, uz viņu attiecas Latvijas tiesību akti,

bet no brīža, kad viņa izbrauca uz patstāvīgu dzīvi Vācijā, uz viņu attiecas Vācijas

tiesību akti.

[3.5] Pieteicēja pieteikumā norāda, ka VSAA direktore nevarēja izdot viņai

nelabvēlīgāku lēmumu, kā ir bijis pieņemts sākotnējs lēmums par pārmaksas periodu.

Tā kā augstāka iestāde (VSAA direktors) konstatēja, ka ir pārkāptas obligātās

materiālo tiesību normas attiecībā uz tiesībām saņemt valsts sociālos pabalstus, tad tā

pieņēma lēmumu par papildus pārmaksas periodu noteikšanu, proti, ne tikai no

2006.gada 4.jūnija līdz 2008.gada 3.jūlijam, bet arī no 2006.gada 1.jūnija (kad persona

izbrauca uz patstāvīgu dzīvi uz Vāciju) līdz 2006.gada 3.jūnijam un no 2008.gada

1.septembra līdz 2008.gada 30.septembrim (kad tika pārtraukta valsts sociālā pabalsta

izmaksa).

[4] Pieteicēja tiesas sēdē nav ieradusies. Ievērojot, ka pieteicējai par tiesas sēdes

vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā un pieteicēja izteikusi lūgumu skatīt lietu

bez viņas piedalīšanās (lietas 58.lapa), tiesa, uzklausot atbildētāju pārstāvošās iestādes

pārstāvja viedokli, nolēma skatīt lietu bez pieteicējas piedalīšanās.

Atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāvis tiesas sēdē pieteikumā ietverto

prasījumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos tiesai

norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[ 5 ] Tiesa, noklausoties administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumus,

pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[6] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus:

[6.1] 2006.gada 3.maijā VSAA Ludzas nodaļa pieņēma lēmumu Nr.14157 par

valsts sociālā pabalsta pārrēķināšanu, nosakot, ka personai tiek turpināts izmaksāt

ģimenes valsts pabalsts un tiek piešķirts bērna invalīda kopšanas pabalsts (lietas

24.lapa).

[6.2] 2006.gada 7.novembrī VSAA Ludzas nodaļa pieņēma lēmumu Nr.26235

par valsts sociālā pabalsta pārrēķināšanu, nosakot, ka personai tiek turpināts izmaksāt

ģimenes valsts pabalsts un bērna invalīda kopšanas pabalsts (lietas 24.lapa).

[6.3] 2007.gada 8.maijā VSAA Ludzas nodaļa pieņēma lēmumu Nr.8849 par

valsts sociālā pabalsta pārrēķināšanu, nosakot, ka personai tiek turpināts izmaksāt tikai

ģimenes valsts pabalsts (lietas 25.lapa).

[6.4] 2008.gada 7.maijā VSAA Ludzas nodaļa pieņēma lēmumu Nr.7309 par

valsts sociālā pabalsta pārrēķināšanu, nosakot, ka personai tiek turpināts izmaksāt

ģimenes valsts pabalsts (lietas 25.lapa).

[6.5] 2008.gada 25.septembrī VSAA Ludzas nodaļa pieņēma lēmumu Nr.15843,

ar kuru no 2008.gada 1.oktobra pieteicējai tika pārtraukta ģimenes valsts pabalsta un

bērna kopšanas pabalsta izmaksa par bērnu S.S.. Pabalstu izmaksa tika pārtraukta,

pamatojoties uz Vācijas kompetentās institūcijas saņemto informāciju par pieteicējas

dzīvesvietu Vācijā kopš 2006.gada 15.maija (lietas 31.lapa).

[6.6] Vācijas kompetentās institūcijas 2008.gada 2.oktobrī sniegtā informācija,

atbilstoši kurai pieteicēja dzīvo Vācijā kopš 2006.gada 15.maija un S.S. dzīvo Vācijā kopš

2006.gada 3.decembra (lietas 45.lapa). Bērnu pabalsts ir piešķirts no 2007.gada janvāra

(lietas 47.-48.lapa).

[6.7] 2008.gada 29.decembra paziņojumā VSAA Ludzas nodaļa pieteicējai

informē, ka ir konstatēta sociālā pabalsta pārmaksa Ls 598,23 apmērā par periodu no

2006.gada 1.jūnija līdz 2008.gada 3.jūlijam, kā arī pieteicēja tiek aicināta labprātīgi

atmaksāt pārmaksu (lietas 33.lapa).

[6.9] 2009.gada 21.aprīlī VSAA Ludzas nodaļa pieņēma lēmumu Nr.5712 par

valsts sociālās pabalsta pārmaksas atgūšanu, kurā norādīts, ka pieteicējai ir aprēķināta

valsts sociālo pabalstu pārmaksa Ls 598,23 apmērā par periodu no 2006.gada 1.jūnija

līdz 2008.gada 3.jūlijam (lietas 9.-10.lapa).

[6.9] VSAA 2009.gada 13.jūlija izziņa, atbilstoši kurai M.S. bija nodarbināts

Latvijā no 2008.gada 4.jūlija līdz 2008.gada 31.augustam (lietas 37.lapa).

[6.10] VSAA direktore 2009.gada 20.jūlijā pieņēma Lēmumu, ar kuru atcēla

VSAA Ludzas nodaļas 2009.gada 21.aprīļa lēmumu Nr.5712 ,,Par valsts sociālā

pabalsta pārmaksās atgūšanu” daļā par aprēķināto valsts sociālā pabalsta pārmaksās

periodu un uzdeva VSAA Ludzas nodaļai pārrēķināt pieteicējai valsts sociālā pabalsta

pārmaksas periodu, nosakot pareizu pārmaksāto ģimenes valsts pabalsta summu par

2008.gada jūliju un pievienojot pārmaksāto ģimenes valsts pabalsta summu par

2008.gada septembri, un pieprasīt pieteicējai atmaksāt valsts sociālā pabalsta pārmaksu

Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā (lietas 6.-8.lapa).

[7] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja Vācijā dzīvo kopš 2006.gada 15.maija,

savukārt viņas meita S.S. no 2006.gada 3.decembra. Lietā nav strīda par to, ka bērna

tēvs dzīvo Latvijā, ka Latvijā tika nodarbināts tikai laika periodā no 2008.gada 4.jūlija

līdz 2008.gada 31.augustam.

Lietā ir strīds par to vai pieteicējai ir izveidojusies ģimenes valsts pabalsta

pārmaksa, proti, vai VSAA pamatoti konstatējis, ka pieteicējai Latvijā ir izmaksāts

ģimenes valsts pabalsts laikā, kad uz pieteicēju attiecās citas dalībvalsts tiesību akti.

[8] VSAA konstatējusi, ka pieteicēja kopš 2006.gada 15.maija pastāvīgi nedzīvo

Latvijā, līdz ar to pieteicēja nebija tiesīga saņemt ģimenes valsts pabalstu un bērna

kopšanas pabalstu no Latvijas par laika periodu no 2006.gada 1.jūnija līdz 2008.gada

3.jūlijam un no 2008.gada 1.septembra līdz 2008.gada 30.septembrim. VSAA arī

konstatējusi, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju bērna tēvs M.S. bija

nodarbināts Latvijā periodā no 2008.gada 4.jūlija līdz 2008.gada 31.augustam. Līdz ar

to šajā periodā pieteicējai bija tiesības saņemt ģimenes pabalstus no Latvijas,

pamatojoties uz bērna tēva M.S. nodarbinātību.

[9] VSAA Lēmums ir pamatots ar Valsts sociālo pabalstu likuma 4.panta pirmo

daļu, 19.pantu un 20.panta pirmās daļas 2.punktu, kā arī APL 1., 7. un 17.pantu un

81.panta otrās daļas 3.punktu, ar ES Regulas (EEK) 1408/71 2.pantu, 13.panta 2.punkta

f) apakšpunktu un 73.,75.pantu, ES Regulas (EEK) 574/72 10.a panta b) punktu.

Valsts sociālo pabalstu likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz valsts

sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un

bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas

teritorijā.

Valsts sociālo pabalstu likuma 19.pants noteic, ka pabalsta pieprasītājam ir

pienākums iesniegt iestādei, kura piešķir valsts sociālo pabalstu, visus nepieciešamos

dokumentus. Pēc pabalsta piešķiršanas pabalsta saņēmējam ir pienākums nekavējoties

informēt minēto iestādi par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas

pārtraukšanai vai pabalsta apmēra grozīšanai. Savukārt šā likuma 20.panta pirmās daļas

2.punkts noteic, ka regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksas pārtrauc, ja

pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas

Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī.

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr.1408/71 „Par sociālā nodrošinājuma sistēmu

piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā” (turpmāk –

Regula Nr.1408/71) 2.pantu šī regula attiecas uz darbiniekiem vai pašnodarbinātām

personām, un uz studentiem, uz kuriem attiecas vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību

akti, un kuri ir kādas dalībvalsts pilsoņi, vai kuri ir bezvalstnieki vai bēgļi, kas dzīvo

kādā dalībvalstī, kā arī viņu ģimenes locekļi vai viņus kā apgādniekus zaudējušie

ģimenes locekļi.

Atbilstoši Regulas Nr.1408/71 13.panta 2.punkta f) apakšpunkta nosacījumiem

tāda persona, uz kuru vairs neattiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, ja uz viņu nekļūst

piemērojami citas dalībvalsts tiesību akti, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā

tā dzīvo, saskaņā vienīgi ar šo tiesību aktu noteikumiem.

Regulas Nr.1408/71 73.pants nosaka, ka darbiniekam vai pašnodarbinātai

personai, uz kuru attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, ir tiesības par tādiem viņa

ģimenes locekļiem, kas dzīvo kādā citā dalībvalstī, uz ģimenes pabalstiem, ko paredz

pirmās še minētas dalībvalsts tiesību akti, tā, it ka viņi dzīvotu šajā valstī. Atbilstoši

Regulas Nr.1408/71 75.panta pirmā daļa noteic, ka gadījumos, kas minēti 73.panta 1. un

3.punktā, ģimenes pabalstus nodrošina tās valsts kompetentā institūcija, kuras tiesību

akti attiecas uz darba ņēmēju, un gadījumā, kas minēts 74. panta 1.punktā, tos nodrošina

tās valsts kompetentā institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem bez darba palikušais

darba ņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstus. Tos nodrošina saskaņā ar noteikumiem, ko

piemēro šāda institūcija, ja fiziskā vai juridiskā persona, kurai maksājami šādi pabalsti,

uzturas, dzīvo vai atrodas kompetentajā valstī vai citā dalībvalstī.

No minētajām normām izriet, ka persona var būt pakļauta tikai vienas

dalībvalsts tiesību aktiem un uz viņu attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kurā persona

nodarbināta (students), neraugoties uz to, kurā no dalībvalstīm persona dzīvo. Minētais

attiecināms arī uz viņu ģimenes locekļiem, ja arī tie dzīvo citā dalībvalstī.

[10] Atbilstoši Vācijas kompetentās iestādes sniegtajai informācijai pieteicēja

Vācijā nav nodarbināta un ir reģistrējusies tur kā darba meklētāja, bet nav uzskatāma par

sociāli apdrošinātu personu. Ģimenes pabalsts pieteicējai Vācijā piešķirts no 2007.gada

janvāra.

Līdz ar to nav pamatots pieteicējas iebildums, ka Vāciju par pastāvīgo

dzīvesvietu izvēlējusies tikai 2008.gada vidus, ka ģimenes valsts pabalstu pieprasījusi

un Vācija ģimenes pabalstu maksā tikai no 2008.gada septembra.

Tādējādi VSAA pamatoti piemērojusi Regulas Nr.1408/71 13.panta 2.punkta f)

apakšpunktu un konstatējusi, ka no 2006.gada 15.maija uz pieteicēju attiecināmi Vācijas

tiesību akti, līdz ar to nav pamatots pieteicējas iebildums, ka VSAA attiecībā uz

pieteicēju ir piemērojusi nepareizo Regulas Nr.1408/71 punktu.

[11] Saskaņā ar APL 81.panta trešo daļu lēmums par apstrīdēto administratīvo

aktu (administratīvais akts) nedrīkst būt iesniedzēja interesēm nelabvēlīgāks nekā

apstrīdētais administratīvais akts, izņemot gadījumu, kad augstāka iestāde konstatē, ka

ir pārkāptas obligātās materiālo tiesību normas vai pārkāptas tādas procesuālo tiesību

normas, kas aizsargā sabiedrības intereses.

Kā konstatējams no lietas materiāliem, augstāka iestāde – VSAA direktore

konstatēja, ka ir pārkāptas obligātās materiālo tiesību normas attiecībā uz tiesībām

saņemt valsts sociālos pabalstus, tad tā pieņēma lēmumu par papildus pārmaksas

periodu noteikšanu, proti, arī no 2006.gada 1.jūnija, kad persona izbrauca uz patstāvīgu

dzīvi Vācijā, līdz 2008.gada 3.jūlijam un no 2008.gada 1.septembra līdz 2008.gada

30.septembrim, kad tika pārtraukta valsts sociālā pabalsta izmaksa.

Līdz ar to nav pamatots pieteicējas iebildums, ka atbildētāja nav ievērojusi APL

81.panta trešās daļas prasības un pieņēmusi pieteicējai nelabvēlīgāku administratīvo

aktu, kas pēc likuma nav atļauts.

[12] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa secina, ka Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūras 2009.gada 20.jūlija lēmums Nr.51-11/NA/8707 ir tiesisks, bet S.K. pieteikums

ir nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu,

291.panta pirmo daļu tiesa

nosprieda:

noraidīt S.K. pieteikumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

2009.gada 20.jūlija lēmuma Nr.51-11/NA/8707 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnese /paraksts/ S.Pujāte

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese S.Pujāte

Rēzeknē, 2010.gada 22.jūnijā