Administrative appeal dismissed; court upheld first-instance verdict for traffic violation despite procedural errors.

Lietas Nr. 133026614

Lietas arhīva Nr. 104AA-1086-14/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 19.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese S.Amola,

tiesneses D.Kalniņa un I.Logina,

rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3 izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas

sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2014.gada 12.septembra spriedumu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF130720 par

Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk tekstā- CSN) 282.1.punkta prasību neievērošanu, proti par to, ka /pers. B/ 2014.gada 11.janvārī plkst.14.51 Rīgā

vadīja transportlīdzekli VW, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ pa Kristapa ielas pagalmu starp mājām Nr.20 un Nr.22, un veica kreiso pagriezienu

uz Kristapa ielu, kā rezultātā neievēroja ceļa zīmes Nr.301 prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk

tekstā- LAPK) 149.28panta otrajā daļā. /pers. B/ uzlikts naudas sods 55 euro. Protokolam pievienots videoieraksts.

Ar VP RRP KPP priekšnieka vietnieka 2014.gada 20.februāra lēmumu Nr.427 administratīvā pārkāpuma protokols atstāts negrozīts.

Izskatot lietu, iestāde secinājusi, ka tajā pastāv strīds par to, kuru transportlīdzekli /pers. B/ vadīja, kā arī vai protokols ir pieļaujams pierādījums

lietā, ņemot vērā tajā nepareizi norādītos datus.

No lēmuma izriet, ka protokola sastādītājs inspektors /pers. A/ lietā sniedzis dienesta ziņojumu, norādot, ka strādāja kopā ar policijas darbinieku

/pers. E/. Atradušies Rīgā, Kristapa ielā pie nama Nr.26. plkst.14.51 un ievēroja, ka transportlīdzeklis, braucot pa Kristapa ielas pagalmu starp mājām

Nr.20 un Nr.22, veica kreiso pagriezienu uz Kristapa ielu, kā rezultātā neievēroja ceļa zīmes Nr.301 prasības. Transportlīdzeklis tika apturēts un tā

vadītājam sastādīts protokols. Inspektors /pers. A/ atzinis, ka protokola sastādīšanas laikā tika pieļauta pārrakstīšanās kļūda, kļūdaini norādot

transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, taču ailē „ziņas par transportlīdzekli” norādījis pareizu transportlīdzekļa reģistrācijas numuru. Protokolā fiksēto

apstiprina video ieraksts.

Lietas ietvaros tika pārbaudīta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk tekstā-CSDD) datu bāzē pieejamā informācija, no kuras redzams,

ka transportlīdzekļa VW Passat, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, tumši zilā krāsā īpašnieks ir SIA /Nosaukums A/, taču to izmanto /pers. B/

Tāpat uz to, ka transportlīdzekli izmanto /pers. B/, norāda Ceļu policijas reģistra datu bāzē esošā informācija par administratīviem sodiem.

Lēmumā norādīts, ka iestādei nav šaubu, ka 2014.gada 11.janvārī tieši /pers. B/ vadīja transportlīdzekli VW, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/, līdz ar ko /pers. B/ pamatoti par LAPK 149.28panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu uzlikts naudas sods 55 euro apmērā.

Iestāde ņēmusi vērā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūru un secinājusi, ka apstāklis, ka sastādot lēmumu

amatpersona protokolā vienā vietā kļūdaini norādījusi transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, nevar mainīt lēmuma būtību un izdarītā pārkāpuma

sastāvu.

Iestāde secinājusi, ka protokols sastādīts pamatoti, lēmums pieņemts likumīgi, un policijas darbinieka pieļautā pārrakstīšanās kļūda nav par

pamatu lēmuma atcelšanai.

Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 12.septembra spriedumu iestādes 2014.gada 20.februāra lēmums Nr.427 tika atstāts negrozīts.

Tiesa atzinusi, ka iestādes lēmuma motivācija ir pareiza un pilnībā pietiekama. Iestāde, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus,

pamatoti atzinusi, ka ar protokolu /pers. B/ pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 149.28panta otrajā daļā minēto administratīvo

pārkāpumu. Iestādes lēmums ir likumīgs, pamatots, atbilst LAPK noteikumiem, kā arī izdots ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un

materiālo tiesību normas.

Tiesa norādījusi, ka administratīvā pārkāpuma protokols nav vienīgais pierādījums šajā lietā, jo lietas materiāliem pievienoti arī citi dokumenti un

video ieraksts, kas atbilst LAPK 243.- 244.pantā noteiktajam.

Bez tam, tiesa konstatējusi, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka tas sastādīts 2014.gada „01”. Minētais nerada šaubas, ka

administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts 2014.gada 11.janvārī, jo protokolā norādīts precīzs pārkāpuma izdarīšanas laiks, kā arī tas izriet no

inspektora /pers. A/ dienesta ziņojuma.

Par minētajām pārrakstīšanās kļūdām tiesa norādījusi, ka procesuālā pārkāpuma ietekme uz administratīvo aktu var būt divējāda, proti, ir pieļauts

tāds procesuālo tiesību normu pārkāpums, kas ietekmēja vai varēja ietekmēt lēmumu pēc būtības, un ir pieļauts tāds procesuālais pārkāpums, kas

lēmuma saturu pēc būtības neietekmēja un ietekmēt nevarēja.

Tiesa atsaukusies uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņu un secinājusi, ka pārrakstīšanās kļūdas konkrētajā lietā nav

tādas, kas varēja novest pie nepareiza lēmuma pieņemšanas.

Tāpat tiesa spriedumā norādījusi, ka nav iespējams saskatīt saprātīgu pamatojumu un izskaidrojumu tam, kāpēc lai policijas darbinieks

nepamatoti sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu un ziņojumā sniegtu nepatiesu lietas atspoguļojumu. Kā atzīts tiesu praksē, lai gan policijas

darbinieku sastādītie dokumenti (arī protokoli un ziņojumi) nav paši par sevi uzskatāmi par absolūti ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr policijas

darbinieku sastādītiem dokumentiem par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai

konstatētu, ka policijas darbinieki ir pieļāvuši nepilnības vai kļūdas dokumentu sastādīšanā, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi.

Vienlaicīgi tiesa spriedumā norādījusi, ka tā nevērtēs /pers. B/ argumentus, kas pamatoti ar Administratīvā procesa likuma normām, jo lietas par

iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā izskata saskaņā ar LAPK.

Par minēto tiesas spriedumu /pers. B/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā norādījis, ka par pārrakstīšanās kļūdu uzskatāma kāda nepareiza skaitļa

vai burta pierakstīšana, nevis cita transportlīdzekļa numura ierakstīšana. Minētais fakts ir fundamentāla nolaidība vai paviršība, taču šāda attieksme pret

dokumenta sastādīšanu liek šaubīties par citu darbību un secinājumu adekvātumu. Tā kā protokolā norādītais nav uzskatāms par maznozīmīgu

pārrakstīšanās kļūdu, nav pamatotas atsauces uz Augstākās tiesas Senāta judikatūru jautājumā par procesuālajiem pārkāpumiem un kļūdu nozīmīgumu.

/pers. B/ norādījis, ka joprojām uzskata, ka protokolā esošā kļūda ir būtiska un tāds protokols nav izmantojams kā pierādījums.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka Administratīvā procesa likums ir uzskatāms par vispārēju tiesību normu, kura, cita starpā, ekskluzīvi nosaka

administratīvā procesa pamatprincipus un tie nav ignorējami. Tiesa nepamatoti atteica analizēt iestādes rīcību atbilstoši Administratīvā procesa likuma

prasībām.

Bez tam, apelācijas sūdzības iesniedzējs norādījis, ka konkrētajā gadījumā virkne kļūdu nerada sekas ne iestādei, ne darbiniekiem, taču viņa

(/pers. B/) pieļauta viena (turklāt nekavējoties novērsta) kļūda radījusi būtiskas negatīvas sekas- naudas sodu un soda punktus.

Ņemot vērā minēto, /pers. B/ lūdz Rīgas rajona tiesas 2014.gada 12.septembra spriedumu atcelt.

Izvērtējot pieteikto lūgumu un ievērojot LAPK 289.20panta pirmās daļas nosacījumus, Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka apelācijas sūdzības

iesniegšanas kārtība ir ievērota.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida

procesā, bet pamats tiesai pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nebija objektīvi konstatējams.

M o t ī v u d a ļ a

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma, bet pārsūdzētais spriedums atstājams negrozīts.

Atbilstoši LAPK 28913.panta trešās daļas regulējumam tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums

konkrētā lietā ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to pievienojas nolēmuma motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu nesniedz.

Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka apelācijas sūdzībā norādītie apstākļi un argumenti jau ir ņemti vērā un izvērtēti spriedumā, ir motivēts, kādēļ

tie tiek noraidīti. Pirmās instances tiesa, izvērtējusi lietas materiālus, pierādījumus lietā, tai skaitā, apelācijas sūdzībā norādīto, pamatoti un likumīgi

secinājusi, ka apsūdzētā vaina ir pierādīta.

/pers. B/ savā apelācijas sūdzībā nav norādījis jaunus apstākļus vai tādus pierādījumus, kas nebūtu vērtēti pirmās instances tiesas spriedumā,

savukārt citāda apelācijas sūdzības iesniedzēja pierādījumu vērtēšana, nekā tos ir vērtējusi iestāde un tiesa, nevar būt par pamatu pirmās instances tiesas

sprieduma atcelšanai.

Tiesu kolēģija pievienojas iestādes un pirmās instances tiesas secinājumam, ka nav šaubu, ka tieši /pers. B/ protokolā norādītajā vietā un laikā

vadīja transportlīdzekli VW Passat, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, un, veicot kreiso pagriezienu, neievēroja ceļa zīmes Nr.301 prasības, līdz ar

ko persona pamatoti saukta pie atbildības saskaņā ar LAPK 149.28panta otro daļu.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu, 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, Krimināllietu tiesu

kolēģija

no s pri e da

Rīgas rajona tiesas 2014.gada 12.septembra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. B/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas sūdzību

noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Spriedums ir pieejams tiesas kancelejā no 2014.gada 19.decembra.

Tiesnese /personiskais paraksts/ S.Amola

Tiesnese /personiskais paraksts/ D.Kalniņa

Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Logina

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas apgabaltiesas tiesnese S.Amola

Rīgā, 19.12.2014.