Court imposes administrative detention for three days for willful violation of police control restrictions.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the prosecution, imposing administrative detention on the defendant for three days. The defendant admitted to leaving his residence at 22:25 on July 8, 2017, despite being under police control restrictions, citing a need to buy medicine for his father. The court found the violation intentional and aggravated by the defendant's prior record and failure to pay previous fines, rejecting his excuse as insufficient.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 22. panta: The court may impose administrative detention as the most severe penalty when a person willfully violates police control restrictions, considering aggravating circumstances such as prior convictions and failure to pay fines.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:VENT:2017:0911.140012417.1.S
Lieta Nr. 140012417
SPRIEDUMS
Ventspilī 2017. gada 11. septembrī
Ventspils tiesas tiesnese Olga Macpane
izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas tiesā saņemta 2017. gada 17. jūlijā, nosūtījusi Valsts Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils
iecirkņa Kārtības policijas nodaļa (2017. gada 12. jūlija protokolu Nr. PC 203264 sastādījusi Kārtības policijas biroja patruļpolicijas nodaļas
kārtībniece Līva Prauliņa) pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 177. panta attiecībā pret
/pers. D/, personas kods /personas kods/, dzimis /datums/, dzīvo /adrese A/, agrāk administratīvi sodīts, un
k o n s t a t ē j a
/pers. D/, būdams persona, kurai noteikta policijas kontrole, tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus, un konkrēti:
2017. gada 8. jūlijā plkst. 22.25 /pers. D/ neatradās savā dzīvesvietā /adrese A/, līdz ar ko tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus, kas viņam
noteikti 2016. gada 19. februārī saskaņā ar Kurzemes apgabaltiesas 2013. gada 18. decembra spriedumu.
Ar savu rīcību /pers. D/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177. pantā.
Valsts policijas pārstāvis tiesas sēdē neieradās un tiesā nav saņemts lūgums par administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu, līdz ar to lieta tika
izskatīta bez iestādes pārstāvja klātbūtnes.
Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu neieradās un par neierašanās iemesliem nepaziņoja. Saskaņā ar Latvijas APK
260. panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. /pers. D/ par lietas izskatīšanas laiku un
vietu tika savlaicīgi paziņots, 18. jūlijā nosūtot pavēsti, ievērojot Latvijas APK 268. 1 un 289.6 panta nosacījumus. /pers. D/ uz lietas izskatīšanu
neieradās, kā arī no viņa nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar ko secināms, ka viņš nevēlas izmantot savas tiesības piedalīties lietas
izskatīšanā, tādēļ lieta tika izskatīta bez viņa klātbūtnes.
Lietā ir /pers. D/ sniegtais paskaidrojums par izdarīto pārkāpumu (lietas 7. lapa), kur norādījis, ka savu vainu atzīst, ka tiešām protokolā norādītajā
laikā nav atradies savā dzīvesvietā. Policijas kontroles ierobežojumu atrasties pēc plkst. 22.00 mājās pārkāpis, jo bija jādodas uz aptieku pēc zālēm
tēvam.
Izvērtējot visus lietā iegūtos pierādījumus, tiesnese uzskata, ka /pers. D/ vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnīgi ar šādiem lietā esošiem
pierādījumiem:
- 2017. gada 12. jūlija administratīvā pārkāpuma protokolu (lietas 3. lapa), kurā fiksēts pārkāpums un tā izdarīšanas apstākļi;
- Valsts policijas Ventspils iecirkņa notikumu reģistrācijas žurnāla izdruku (lietas 4. lapa), ar kuru apstiprinās, ka /pers. D/ atradās ārpus savas
dzīvesvietas plkst. 22.25, tā pārkāpjot policijas kontroles ierobežojumu;
- Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektoru E.Šubrovskas un S.Piko ziņojumu (lietas 5.
lapa), no kura redzams, ka policijas darbinieki konstatējuši, ka 2017. gada 8. jūlijā plkst. 22.25 /pers. D/, kuram piemērots papildsods - policijas
kontrole, neatradās savā dzīvesvietā;
- Kurzemes apgabaltiesas 2013. gada 18. decembra spriedumu (lietas 18.-23. lapa), no kura redzams, ka policijas kontrole /pers. D/ noteikta uz 2
gadiem 6 mēnešiem;
- Brasas cietuma izziņu un paziņojumu (lietas 11., 12. lapa) par to, ka /pers. D/ no ieslodzījuma vietas atbrīvots 2016. gada 14. februārī;
- lēmumu par policijas kontroles lietas iekārtošanu un lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (lietas 9., 10. lapa), ar kuru
notiesātajam no 2017. gada 30. janvāra paredzēti vairāki ierobežojumi, tostarp aizliegts atstāt dzīvesvietu – /adrese A/ laikā no plkst. 22.00 līdz 6.00, ar
lēmumu /pers. D/ ir iepazīstināts un viņam izskaidrota lēmuma būtība, kā arī tas, ka ierobežojumu neievērošanas gadījumā var tikt saukts pie
administratīvās atbildības.
Saskaņā ar Krimināllikuma 45. pantu (likuma redakcijā līdz 2015. gada 1. janvārim), policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā
piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem
ierobežojumiem.
Atbilstoši Krimināllikuma pārejas noteikumu 13. punktam un Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24. punktam papildsodu - policijas
kontrole – pēc Krimināllikuma 45. panta izslēgšanas turpina izciest personas, kurām tas piespriests līdz 2014. gada 31. decembrim, un tā īstenošanai
piemēro Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 479 „Papildsoda - policijas kontrole - īstenošanas kārtība”. Tāpat šo pārejas
noteikumu 24. punkta 1) apakšpunkts kā vienu no ierobežojumiem personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, paredz iespēju
piemērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā.
Tiesnese uzskata, ka ar lietā savāktajiem pierādījumiem, kurus nav pamata apšaubīt, ir pierādījies, ka /pers. D/, neatrodoties noteiktā laikā savā
dzīvesvietā, nepārprotami ir pārkāpis policijas kontroles ierobežojumus. Lietas izskatīšanas laikā netika gūti tādi pierādījumi, kas liecinātu par to, ka
/pers. D/ nav tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus (nepārvarama vara, slimība u.c.). Līdz ar to /pers. D/ rīcībā saskatāms Latvijas APK 177.
pantā paredzētais pārkāpums - policijas kontroles noteikumu tīša pārkāpšana un par to viņam nosakāms sods.
Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas APK 32. pantam tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, ka tas apdraud noteikto pārvaldes kārtību,
pārkāpēja personību, ka /pers. D/ agrāk vairākkārt administratīvi sodīts (lietas 8. lapa), viņam ir pastāvīga dzīvesvieta, strādā gadījuma darbus. Tāpat
tiek vērtēti atbildību ietekmējošie apstākļi, ka saskaņā ar Latvijas APK 33. panta pirmo punktu atbildību mīkstinošs ir apstāklis, ka /pers. D/ vaļsirdīgi
nožēlojis izdarīto, bet atbilstoši Latvijas APK 34. panta 2. punktam atbildību pastiprinošs ir apstāklis, ka gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums,
par kuru viņš jau administratīvi sodīts.
Izvērtējot šos visus apstākļus kopumā, vainīgā vieglprātīgo attieksmi pret viņam noteiktajiem ierobežojumiem un vainīgā izteikto iemeslu, kura dēļ
neatradās dzīvesvietā, kā arī apstākli, ka par agrāk izdarītajiem pārkāpumiem uzliktos naudas sodus nav samaksājis, tiesnese uzskata, ka Latvijas APK
22. pantā noteikto soda mērķi - audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likuma ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,
kā arī lai tiklab pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus, - var panākt, vienīgi piemērojot panta sankcijā paredzēto bargāko soda
veidu - administratīvo arestu.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 272., 274., 275. un 289.16 pantu, tiesnese
n o s p r i e d a
/pers. D/ pēc Latvijas APK 177. panta sodīt ar administratīvo arestu uz 3 (trīs) diennaktīm.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesai, sūdzību iesniedzot Ventspils tiesā.
Sprieduma sastādīšanas un pieejamības diena tiesas kancelejā – 2017. gada 11. septembris.
Tiesnese O.Macpane