Court partially allows child support claim based on minimum state standards regardless of parents' assets.

Lietas Nr. C30558915

Lietas arhīva Nr. C-5589-15/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Zdanovska

2015.gada 24.novembrī

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu, un

konstatēja:

2015.gada 1.septembrī /pers. A/ (turpmāk tekstā – prasītāja) iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par

uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgā bērna uzturam norādot, ka atbildētājs ir /pers. C/ tēvs, lai gan atbildētājs ir atzinis meitu par savu, uzturlīdzekļus maksā

neregulāri un nepilnā apmērā.

Prasība pamatota uz Civillikuma 177.pantu, 179.pantu, Ministru kabineta 15.01.2013. noteikumiem Nr.37 “Noteikumi par minimālo

uzturlīdzekļu apmēru bērnam”. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus meitas uzturam EUR 90 apmērā mēnesī, bet ne

mazāk kā 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās mēneša darba algas no 2015.gada 20.janvāra līdz 2019.gada 9.decembrim un ne mazāk kā 30

% apmērā no Ministru kabineta noteiktās mēneša darba algas no 2019.gada 10.decembra līdz bērna pilngadībai.

2015.gada 9.septembrī atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu vienlaikus ar prasības

pieteikuma norakstu nosūtīta paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 9.oktobrim. Atbildētājs tiesas noteiktajā

termiņā rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots, 2015.gada

13.oktobrī, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam par pamatotu un apmierināmu daļēji.

Kā redzams no /pers. C/ dzimšanas apliecības Nr./numurs/ puses lietā ir viņas vecāki.

Lietā nav strīda, ka bērna /pers. C/ pastāvīgā dzīves vieta ir pie prasītājas un viņa atrodas prasītājas ikdienas aizgādībā. Līdz ar to arī atbildētāja

pienākums ir līdzvērtīgi ar prasītāju rūpēties par bērna uzturēšanu, un šis pienākums negulstas tikai uz prasītāju.

Ņemot vērā to, ka prasītāja lūdz piedzīt līdzekļus bērna uzturam Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā, tiesa, vadoties no

Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā „Par ģimenes tiesību normu piemērošanu” paustajām atziņām, uzskata, ka spriedumā nav nepieciešams

norādīt un vērtēt bērna uzturam nepieciešamo ikmēneša aprēķinu, kā arī pušu mantisko stāvokli.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna

uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tādejādi likums nosaka atbildētāja

pienākumu piedalīties /pers. C/, kura dzīvo pie prasītājas, uzturēšanā, kamēr bērns var pats sevi apgādāt. Bez tam, Civillikuma 179.panta piektās daļas

izpratnē bērnam nodrošināmo uzturlīdzekļu apmērs ir samērojams ne vien ar vecāka mantas stāvokli, bet arī ar valstī noteikto iztikas minimumu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”

2.punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus, kas bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu

vecuma sasniegšanai ir 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas bet no bērna no septiņu gadu vecuma sasniegšanas

līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.”

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas

tarifa likmi” 2.punktā ir noteikts, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 360 euro.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ievērojot, ka /pers. C/ dzimusi /datums/, ka minimālā uzturlīdzekļu summa, kas atbildētājam ir

jānodrošina savam bērnam līdz bērna septiņu gadu vecumam ir EUR 90 mēnesī, bet no bērna septiņu gadu vecuma līdz bērna pilngadībai ir EUR 108

apmērā mēnesī.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr.SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas Satversmes

92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu

piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto

civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar tiesas spriedumu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var noteikt

prasības celšanas brīdi nevis 2015.gada 20.janvāri kā to lūdz prasītāja.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība daļā par uzturlīdzekļu piedziņu sākot no 2015.gada 20.janvāra līdz 2015.gada

1.septembrim ir noraidāma.

Sakarā ar to, ka Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga var mainīties un ņemot vērā to, ka uzturlīdzekļu piedziņai ir ilgstošs

raksturs, tiesa uzskata, ka nepilngadīgā bērna interesēs ir spriedumā noteikt, ka uzturlīdzekļu summa nevar būt mazāka par Ministru kabineta noteikto

minimālo uzturlīdzekļu apmēru atbilstoši bērna vecumam.

Atzīstot, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru ir jānodrošina katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, tiesa uzskata, ka prasītājas prasība ir

apmierināma daļēji, līdz ar ko no atbildētāja par labu prasītājai, /pers. C/ uzturam piedzenami līdzekļi EUR 90 apmērā mēnesī, sākot prasības celšanas

dienas – 2015.gada 1.septembra, bet no /pers. C/ septiņu gadu vecumam, tas ir, no 2019.gada 10.decembra līdz /pers. C/ pilngadībai, piedzenami

līdzekļi EUR 108 apmērā mēnesī.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas izdevumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.,

35.pantu ir izdevumi par valsts nodevas samaksu par prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, t.i. EUR 162 apmērā; saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta

otro daļu un trešo daļu tiesas izdevumi ir arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir

ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi, t.i. EUR 4,70 apmērā.

Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par piedziņu valsts labā – 10

dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru

bērnam” 2.punkta, un vadoties Civillikuma 177., 179., 219., panta un Civilprocesa likuma 34., 35., 39., 203., 204.1, 250.25pantu panta, tiesa

nosprieda:

apmierināt daļēji /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu un piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,

/pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus nepilngadīgās /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam 90 EUR (deviņdesmit

euro) mēnesī, sākot no 2015.gada 1.septembra līdz 2019.gada 9.devembrim, bet ne mazāk kā 25 % no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša

darba algas, bet no 2019.gada 10.decembra – 108 EUR mēnesī, bet ne mazāk kā 30 % no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas

līdz bērna pilngadībai.

Noraidīt /pers. A/prasību daļā par uzturlīdzekļu piedziņu, sākot no 2015.gada 20.janvāra līdz 2015.gada 1.septembrim.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu EUR 162 (viens simts sešdesmit divu euro) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četru un 70/100 euro) apmērā.

Noteikt /pers. B/sprieduma daļā par piedziņu valsts labā labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Dokuments, kas apstiprina valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā, iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas kancelejā tiesas sprieduma labprātīgas izpildes termiņa laikā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 20 dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Tiesnese K.Zdanovska