Court dismissed TV company's appeal against Competition Council's refusal to investigate unfair competition claims. The court ruled that media publications regarding tariffs fall under civil defamation law, not competition law, as the publisher is not a market participant. Consequently, the Competition Council correctly lacked jurisdiction to initiate proceedings based on these specific facts.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42507907 (A2695-08/22)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2008. gada 30.jūnijā

Spriedumu taisīja Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Ļ.Kušnire

Lietas dalībnieki: Pieteicēja – sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dutkom TV”, reģistrācijas numurs 41503014963 Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātā iestāde – Konkurences padome Trešā persona – sabiedrība ar ierobežotu atbildību izdevniecības firma „Latgales Reklāma”, reģistrācijas numurs 41503000107

Pieteikuma priekšmets: labvēlīga administratīvā akta izdošana un Konkurences padomes 2007.gada 11.aprīļa lēmuma Nr.29 tiesiskuma izvērtēšana

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 15.martā Konkurences padomē saľemts pieteicējas iesniegums par lietas ierosināšanu sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību izdevniecības firmas „Latgales Reklāma” negodīgu konkurenci. Iesniegumā norādīts, ka pieteicēja, tāpat kā trešā persona, ir raidorganizācija, kas veido programmas un veic programmas izplatīšanu tirgū Daugavpilī, tādējādi minētie subjekti ir konkurenti Konkurences likuma izpratnē un konkurē savā starpā. Tāpat iesniegumā norādīts, ka trešās personas avīzē „Million” 2007.gada 6.februāra numurā Nr.10 3.lp. rubrikā „Mūsu pilsēta” ievietota publikācija „Atkal par Dautkomu” un 2007.gada 22.februāra numurā Nr.15 4.lp. rubrikā „Million pasts” ievietota publikācija, kuru parakstījuši P., M., B., P., M., A. un V., kas iesniedzēja ieskatā faktiski ietver aicinājumu Daugavpils iedzīvotājiem (Dautkom TV abonentiem) nemaksāt par jaunajiem tarifiem par kabeļtelevīziju. Minētās publikācijas ir trešās personas apzinātā darbība, kas vērsta uz negodīgu konkurenci, lai maldinātu sabiedrību, tostarp Dautkom TV abonentus un nodarītu savam konkurentam ievērojamus zaudējumus. Iesniedzējs uzskata, ka ar publikācijām tīši un mērķtiecīgi tika radīts iespaids, ka par pieteicējas sniegtajiem pakalpojumiem varētu nemaksāt pēc jaunajiem tarifiem un atbildība par to neiestāsies. Iesniegums pamatots ar Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punktu, tas ir, secinājumu ka konkrētajā gadījumā negodīgā konkurence ir izpaudusies kā nepilnīgas un izkropļotas informācijas izplatīšana par cita tirgus dalībnieka, Dautkom TV, darbību un attiecībām ar abonentiem sakarā ar sniedzamo pakalpojumu nozīmi, cenām, kas tādējādi var nodarīt iesniedzējam zaudējumus.

[2] Ar Konkurences padomes 2007.gada 11.aprīļa lēmumu Nr.29 nolemts neierosināt lietu uz pieteicējas iesnieguma pamata par Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punkta iespējamo pārkāpumu trešās personas darbībās. Lēmums pamatots ar atziľu, ka Konkurences likuma regulējums attiecināms uz tiesību subjektiem, kas atbilst tirgus dalībnieka statusam šā likuma 1.panta 9.punkta izpratnē. Iesniedzēja iebildumi ir vērsti pret masu informācijas līdzekļa izplatīto publikāciju saturu, kuru autors nav izdevniecības firma „Latgales Reklāma”. Saskaľā ar likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 16.panta trešajā daļā noteikto par laikrakstā kā masu informācijas līdzeklī publicējamo materiālu atbild laikraksta redaktors, kurš pēc sava tiesiskā statusa ir amatpersona, nevis tirgus dalībnieks, tādejādi Konkurences padomei nav tiesiska pamata izvērtēt laikraksta „Million” darbību atbilstību Konkurences likuma 18.panta trešās daļas.

[3] 2007.gada 21.maijā Administratīvajā rajona tiesā saľemts SIA „Dautkom TV” pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Pieteikumā norādīts tālāk minētais. [3.1] Ar Konkurences padomes 2007.gada 11.aprīļa lēmumu Nr.29 ir nolemts neierosināt lietu uz pieteicējas 2007.gada 12.marta iesnieguma pamata par Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punkta iespējamo pārkāpumu SIA „Daugavpils izdevniecības firma „Latgales reklāma” darbībās. [3.2] SIA „Daugavpils izdevniecības firma „Latgales Reklāma” avīzē „Million” 2007.gada 6.februāra numurā ir ievietota publikācijas „Atkal par Daukomu”, savukārt „Million” 2007.gada 22.februāra numurā ir ievietota publikācija – vēstule no avīzes lasītājiem. Minētajās publikācijās ir izteikts aicinājums pieteicējas klientiem turpināt maksāt par pieteicējas sniegtajiem pakalpojumiem pēc vecajiem, t.i., zemākiem, tarifiem. Publikācijās ietvertā informācija ir nepatiesa un tās faktiski kūda uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ievērojot to, ka pieteicēja un SIA „Daugavpils izdevniecības firma „Latgales reklāma” ir uzskatāmi par viena tirgus dalībniekiem, šādas publikācijas ir uzskatāmas par negodīgu konkurenci, Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punkta izpratnē, un var novest pie pieteicējas maksātnespējas.

[4] Atbildētāja, Konkurences padome, savā rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst un noraida kā nepamatotu. Paskaidrojumā norādīts tālāk minētais. [4.1] Pieteicējas iebildumi pēc būtības ir attiecināmi uz laikraksta „Million” izplatīto ziľu patiesumu un to vai šīs publikācijas ir uzskatāmas par noziedzīgiem nodarījumiem. Atbilstoši likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteikumiem šādu pārkāpumu izvērtēšana neietilpst Padomes kompetencē.

[ 4.2] Pārbaudes lieta par Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punkta pārkāpumiem nav ierosināta, jo netika konstatēts, ka SIA „Daugavpils izdevniecības firma „Latgales reklāma” būtu uzskatāma par avīzē „Million” publicētās informācijas” sniedzēju. Minēto informāciju ir sniegušas privātpersonas.

[5] Pieteicējas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Ievērojot, ka pieteicējai par tiesas sēdes norises laiku un vietu ir paziľots pienācīgi, ka no pieteicējas nav saľemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, tiesa nolēma lietu izskatīt bez pieteicēja pārstāvja.

[6] Atbildētāja, Konkurences padomes, pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz pārsūdzētajā lēmumā ietverto pamatojumu un paskaidrojumā tiesai norādītajiem iebildumiem un apsvērumiem.

[7] Trešās personas, SIA izdevniecības firmas „Latgales Reklāma”, pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka pārsūdzētais lēmums ir pareizs un pamatots, pamata lēmuma atcelšanai un cita satura administratīvā akta izdošanai nav.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, ľemot vērā tālāk norādītos apsvērumus, pieteikumu par labvēlīgā administratīvā akta izdošanu atzīst par nepamatotu un noraidāmu. Savukārt pārsūdzēto lēmumu tiesa atzīst par tiesisku, lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem atbilstošu.

[9] Lietā nav strīda, ka izdevniecības firma „Latgales Reklāma” ir laikraksta „Million” dibinātāja un, ka minētā laikraksta 2007.gada 6.februāra numurā Nr.10 rubrikā „Mūsu pilsēta” un 2007.gada 22.februāra numurā Nr.15 rubrikā „Milliona pasts” publicēta pieteicēju skaroša informācija. Lietā ir strīds par to, vai saistībā ar iepriekšminētajām publikācijām par konkurējošu tirgus dalībnieci attiecībā pret pieteicēju ir uzskatāma laikraksta „Million” dibinātāja - izdevniecības firma „Latgales reklāma” un vai tādejādi pastāv pamats lietas par izdevniecības firmas „Latgales reklāma” iespējamo Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punkta pārkāpumu ierosināšanai.

[9] No pārsūdzētā lēmuma redzams, ka Konkurence padome laikraksta „Million” dibinātāju neuzskata par konkurējošu tirgus dalībnieci Konkurences likuma izpratnē, jo, pirmkārt, laikraksta dibinātāja nav izplatītās informācijas autors, otrkārt, atbilstoši likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 16.panta trešajai daļai par laikrakstā kā masu informācijas līdzeklī publicējamo materiālu atbild laikraksta redaktors, kura rīcību Konkurences padome nav kompetenta vērtēt, jo laikraksta redaktors pēc sava tiesiskā statusa ir amatpersona, nevis tirgus dalībnieks. Analogs viedoklis šajā jautājumā ir arī trešajai personai.

Turpretī pieteicēja uzskata, ka lietā izšķiroša nozīme ir tam, ka pieteicēja un trešā persona ir konkurenti konkrētās preces konkrētā tirgus jomā, kā arī tam ka trešajai personai piederošajā laikrakstā tikusi izplatīta informācija, kura negatīvi ietekmē pieteicējas konkurētspēju.

[10] Negodīga konkurence Konkurences likuma 18.panata otrās daļas izpratnē ir darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Atbilstoši Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punktam negodīgā konkurence var izpausties šādās darbībās, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana: nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšanu par citu tirgus dalībnieku, kā arī par šā dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu, cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus. Konkurences likuma 19.panta pirmā daļa noteic, ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieka darbībās šā likuma 18.panta pārkāpumu, tā pieľem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Tādējādi, negodīga konkurence izpaužas konkrētā tirgus dalībnieka aktīvajās darbībās, tādēļ negodīgas konkurences pēc tiesību normā noteiktajiem kritērijiem konstatēšanai vispirms ir jākonstatē tādu aktīvu darbību esība, kas eventuāli var tikt uzskatītas par negodīgu konkurenci.

[11] Lietā nav strīda, ka pieteicēju skarošu informāciju, kas pieteicējas ieskatā mazina tās konkurētspēju, izplatīja laikraksts „Million”, nevis tās dibinātājaizdevniecības firma „Latgales Reklāma”. No pieteikuma redzams, ka pieteicēja laikraksta darbības piedēvē trešajai personai uz tā pamata, ka trešā persona ir laikraksta dibinātāja un pieteicējas konkurente attiecīgajā jomā. Tiesa piekrīt pieteicējai tiktāl, ka par negodīgu konkurenci var runāt, ja attiecīgie tiesību subjekti ir tirgus dalībnieki un konkurenti Konkurences likuma izpratnē. Taču tiesa nevar piekrist pieteicējai, ka konkurentam var pārmest negodīgu konkurenci par tā dibinātā laikraksta darbībām uz tā pamata vien, ka attiecīgais laikraksts pieder konkurentam. Masu informācijas līdzekļa dibinātāja un redakcijas savstarpējās attiecības regulē likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 15.pants, kas noteic: „Masu informācijas līdzekļa dibinātāja vai izdevēja un redakcijas savstarpējās attiecības, kā arī attiecības ar citām juridiskajām un fiziskajām personām regulē Latvijas Republikas likumi, civiltiesiskie un darba līgumi. Civiltiesiskie līgumi nosaka: 1) redakcijas pienākumu publicēt dibinātāja vai izdevēja materiālus, 2) redakcijas darbības finansēšanu, 3) no masu informācijas līdzekļa gūto ienākumu (peļņas) sadali, 4) dibinātāja vai izdevēja un redakcijas savstarpējas saistības pienācīgu ražošanas, sociālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanā redakcijas darbiniekiem, 5) citas civiltiesiskās attiecības starp dibinātāju vai izdevēju un redakciju.”

Šā likuma 16.pants noteic: „Redaktors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzekļa redakcijas un citu tā struktūrvienību darbu atbilstoši savai kompetencei, kuru nosaka šis likums, citi normatīvie akti, kā arī ar dibinātāju vai izdevēju noslēgtie līgumi. Redaktors (galvenais redaktors) vada masu informācijas līdzekļa redakcijas darbu, pārstāv to attiecībās ar dibinātāju, izdevēju, citām juridiskajām vai fiziskajām personām. Redaktors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzeklī publicējamo materiālu saturu.”

Tas nozīmē, ka apstāklis, ka attiecīgais tiesību subjekts ir laikraksta dibinātājs pats par sevi nerada pamatu atzīt, ka laikrakstā publicētie materiāli ir dibinātāja materiāli un dibinātājs ir atbildīgs par to publicēšanu un saturu. Par šādu atbildību konkurences kontekstā var runāt gadījumā, ja attiecīgās informācijas (materiālu) publicēšana izriet no dibinātāja un laikraksta civiltiesiskā līguma. Izskatāmajā lietā nav neviena pierādījuma, ka pieteicējas norādītie materiāli ir dibinātāja materiālie, kas publicēti, pamatojoties uz trešās personas un laikraksta „Million” civiltiesisku līgumu. Gluži otrādi, ar pierādījumiem lietā ir nodibināts, ka laikrakstā publicēto materiālu autori ir ar dibinātāju nesaistītās personas. Ľemot vērā minēto, tiesa atzīst ka pat tādā gadījumā, ja laikrakstā „Million” publicētās informācijas daba atbilstu Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punktā ietvertajiem kritērijiem, darbības tās publicēšanā un izplatīšanā nevarētu piedēvēt laikraksta dibinātājam. Nepastāvot konkrēta tirgus dalībnieka darbībām, kas var tikt interpretētas kā negodīga konkurence Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punkta izpratnē, nepastāv pamats lietas par iespējamo šīs tiesības normas pārkāpšanu ierosināšanai.

[12] Tiesa atzīst, ka Konkurences padome pamatoti un pareizi secināja, ka par attiecīgu publikāciju saturu konkrētajā gadījumā ir atbildīgs laikraksta „Million” redaktors, kura rīcības izvērtējums neietilpst Konkurences padomes kompetencē. No lietas redzams, ka vispārējās jurisdikcijas tiesā ir izskatīta pieteicējas prasība pret SIA „Daugavpils izdevniecības firmu „Latgales Reklāma”, laikrakstu „Miljons” un tā redaktoru G.Ņ. par godu un cieľu aizskarošu ziľu atsaukšanu. Daugavpils tiesa, izskatot lietu, konstatēja, ka attiecīgās publikācijas satur iedzīvotāju viedokļus par pieteicēju, nevis ziľas jeb faktus, ar 2007.gada 10.decembra spriedumu prasība noraidīja. Pieteicējas vēršanās vispārējās jurisdikcijas tiesā un minētās tiesas spriedums apstiprina Konkurences padomes secinājumus, ka pieteicējas strīds ir strīds par publikāciju saturu, kas attiecas uz civiltiesību nevis konkurences tiesību jomu. un tas ir izšķirams, pamatojoties uz Civillikuma un likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” regulējuma pamata, nevis Konkurences likuma pamata.

[13] Tiesa, ľemot vērā sprieduma [9]-[12] punktā norādīto, secina, ka izskatāmajā lietā nepastāv priekšnoteikumi labvēlīgā administratīvā akta izdošanai, tas ir, nepastāv priekšnoteikumi lietas ierosināšanai pret trešo personu, jo uz konkurences noteikumu pārkāpumu vērstas darbības trešās personas rīcībā nav konstatētas. Līdz ar to, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots, jo Konkurences padome pienācīgi nodibināja lietas faktiskos apstākļus, un devusi tiem pareizu juridisku novērtējumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291. pantu, Administratīvā rajona tiesa, nosprieda: noraidīt SIA „Dautkom TV” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošana un Konkurences padomes 2007.gada 11.aprīļa lēmuma Nr.29 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) Ļ.Kušnire

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese_________Ļ.Kušnire Rīgā, 2008. gada 30.jūnijā