Court convicts defendant of minor bodily harm and imposes combined prison term with unserved labor sentence.

Lietas Nr. 11250008716

Lietas arhīva Nr. K19-0127-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā, 2016.gada 9.martā

Kuldīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Liena Jansone

piedaloties prokuroram Gintam Mežiņam

izskatīja atklātā tiesas sēdē neatliekamības kārtībā saņemto krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 130.panta otrās daļas. Izskatot lietu, tiesa

ko n s t a t ē j a

/pers. A/ tīši nodarīja vieglus miesas bojājumus šādos apstākļos:

/pers. A/ 2015.gada 1.decembrī, apmēram pulksten 17.30, būdams iepriekš sodīts ar 2015.gada 19.novembra Kuldīgas rajona tiesas spriedumu,

neizciesta soda laikā, būdams alkohola ietekmē, atrodoties savā dzīvesvietā /adrese/, savstarpējā konflikta laikā ar vecomāti /pers. B/, nolūkā nodarīt

/pers. B/ miesas bojājumus, tīši izdarīja vienu sitienu ar galvu /pers. B/ pa galvu. Minētās darbības rezultātā /pers. B/ guva miesas bojājumus – sista brūce

ar zemādas hematomu pieres rajonā. Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgus

veselības traucējumus no 7 dienām līdz 21 dienai.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā.

Cietusī/pers. B/ pirmstiesas procesā bija pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 11,39 apmērā, kuru tiesas sēdē neuzturēja,

paskaidrojot, ka apsūdzētajam nav līdzekļu šāda materiālā zaudējuma atlīdzībai un tāpēc cietusī savu pieteikto kaitējuma kompensāciju uzturēt nevēlās.

Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas atzina pilnībā, t.i., pilnībā atzina apsūdzībā

norādītos faktiskos apstākļus, to juridisko kvalifikāciju. Apsūdzētais nožēloja izdarīto, izteica lūgumu un piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas

izmeklēšanā, pilnībā apzinādamies pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, ka šajā apsūdzībā spriedums ir pārsūdzams tikai

daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, kas viņam tiesas izmeklēšanā izskaidrots.

Ņemot vērā apsūdzētā attieksmi pret izvirzīto apsūdzību un prokurora iztiesāšanā izteikto viedokli, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta

pirmās daļas nosacījumiem tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais pilnīgi atzīst sevi par vainīgu viņam izvirzītajā

apsūdzībā, tiesai, iepazīstoties ar lietas materiāliem, nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainīgumu viņam izvirzītās apsūdzības apjomā pēc Krimināllikuma

130.panta otrās daļas un apsūdzētais piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas ar lietas materiāliem ir pierādīta pilnīgi, viņa izdarītais

noziedzīgais nodarījums ir kvalificējams pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas - vieglu miesas bojājumu nodarīšana, un par šī noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu /pers. A/ ir sodāms. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu, pierādījumu analīze un uzskaitījums attiecībā par noziedzīga

nodarījuma kvalifikāciju spriedumā netiek norādīts.

No lietas materiāliem redzams, ka apsūdzētais /pers. A/ dzimis /datums/, ieguvis vidējo izglītību, strādā gadījuma darbus, šķīries (lietas 32.lapa),

agrāk sodīts:

1. 2002.gada 30.aprīlī Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, nosacīti ar

pārbaudes laiku uz 1 gadu;

2. 2011.gada 19.jūlijā ar Kuldīgas rajona prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas ar

piespiedu darbu uz 60 stundām, sods izciests 2011.gada 25.augustā;

3. 2015.gada 19.novembrī Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 120 stundām, spriedums

stājies spēkā 2015.gada 1.decembrī, sods nav izciests (lietas 39.-40.lapa). Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta Kuldīgas teritoriālās

struktūrvienības sniegto informāciju, uz lietas izskatīšanas brīdi /pers. A/ piespiedu darbu izciešanu ir uzsācis un ir nostrādājis 53 piespiedu darba

stundas.

Pēdējā gada laikā /pers. A/ ir divas reizes administratīvi sodīts (lietas 38.lapa).

Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja ka viņa apgādībā ir viens nepilngadīgs bērns, kura aprūpē viņš nepiedalās. Pastāvīga darba apsūdzētajam nav,

viņš strādā gadījuma darbus pie dažādām personām. Attiecībā par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais paskaidroja, ka viņam konflikti ir tikai ar

viņa ģimenes locekļiem – vecomāti un tēvu, kuri paši viņu uz šādu rīcību izprovocējot, izvirzot pret apsūdzēto nepamatotas pretenzijas. Ar citiem

cilvēkiem viņam konfliktu neesot. Apsūdzētais noliedz, ka noziedzīgo nodarījumu izdarīšana būtu saistāma ar alkohola pastiprinātu lietošanu.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, ņem vērā noziedzīgā nodarījumu izdarīšanas apstākļus, motīvus,

nodarīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu, apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas klasificējas kā

mazāk smags noziegums, par kuru paredzēta atbildība brīvības atņemšanas uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgas brīvības atņemšanas, piespiedu darbu

vai naudas soda veidā. Vērtējot šā noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa ņem vērā, ka šādu kriminālprocesu uzsāk tikai pēc personas pieteikuma, kurai

nodarīts kaitējums. Minētais dod pamatu prezumpcijai, ka sabiedrības interešu apdraudējums šāda noziedzīga nodarījuma rezultātā vērtējams kā neliels,

ja salīdzina ar citiem mazāk smagiem noziegumiem, par kuriem kriminālprocess tiek veikts sabiedrības interesēs.

Vienlaikus, izvērtējot /pers. A/ izdarītā nozieguma raksturu, tiesa ņem vērā, ka noziegums bijis vērsts pret gados vecu sievieti – /pers. A/ vecomāti,

kuras mājā apsūdzētais dzīvo, t.i., apsūdzētais miesas bojājumus ir nodarījis personai, kura fiziski nav spējīga sevi aizstāvēt pret apsūdzētā vardarbību.

Tanī pašā laikā apsūdzētais ir bijis fiziski vardarbīgs pret personu, kas viņu savā ziņā aprūpē – dodot gan pajumti, gan gatavojot ēdienu, kas pēc tiesas

ieskata ir vērtējama kā ciniska vispārpieņemto morāles normu atklāta ignorēšana.

Izvērtējot radīto kaitējumu, tiesa ņem vērā, ka ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu apsūdzētais nodarījis cietušajai mantisku kaitējumu EUR 11,39

apmērā, kas saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22.pantā noteikto ir vērtējams kā neliels mantiskais

zaudējums, jo nodarījuma izdarīšanas brīdī tas nepārsniedz Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu (EUR 360).

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punkts paredz atbildību mīkstinošu apstākli, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu,

vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto. Pēc likuma jēgas šo apstākli par atbildību mīkstinošu var atzīt, ja pastāv visu triju likumā norādīto darbību kopums,

bet šajā kriminālprocesā nav konstatēta noziedzīga nodarījuma izdarītāja pieteikšanās par vainīgu. Tomēr apstākli, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies

izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā un izdarīto nožēlojis, tiesa uzskata par iespējamu atzīt kā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma

47.panta otrajā daļā paredzēto.

Par apsūdzētā izdarītā nozieguma atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu atzīstams noziedzīgu

nodarījumu recidīvs. Bez tam, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atbildību pastiprinošu

apstākli ir atzīstams noziedzīgā nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē.

Nosakot soda veidu un apmēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa izvērtēja prokurora viedokli par soda noteikšanu brīvības atņemšanas soda veidā, 6

mēnešu apmērā, galīgo sodu nosakot saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta nosacījumiem, noteiktajam sodam izskatāmajā lietā pilnībā pievienojot sodu,

kas nav izciests pēc Kuldīgas rajona tiesas 2015.gada 19.novembra sprieduma – 67 piespiedu darba stundas, galīgo sodu nosakot ar brīvības atņemšanu

uz 6 mēnešiem un piespiedu darbu uz 67 stundām.

Cietusī, kas tiesas sēdē norādīja, ka nevēlas izlīgt ar apsūdzēto, kas ir viņas mazdēls, un attiecībā par prokurora pieprasīto soda veidu un mēru

atzina, ka šāds sods būtu atbilstošs izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, jo apsūdzētais, atrodoties alkohola reibumā, arī jau agrāk cietušo ir fiziski

ietekmējis. Līdz ar to, lai gan apsūdzētais ir viņas mazdēls, cietusī paskaidroja, ka viņai ir bail atrasties ar apsūdzēto vienā mājā un paskaidroja, ka pēc

viņas ieskata, apsūdzētais saņemot vieglāku sodu, nemainīsies un nekādus secinājumus savas turpmākās uzvedības maiņai, neizdarīs. Bez tam, cietusī

tiesas sēdē noliedza apsūdzētā paskaidroto, ka viņš ir atvainojies cietušajai par izdarīto. Cietusī norādīja, ka vienīgais, ko apsūdzētais ir darījis pēc

kriminālprocesa uzsākšanas – iedevis cietušajai Valsts probācijas dienestā saņemtu rakstveida informāciju par izlīguma slēgšanu kriminālprocesa ietvaros.

Apsūdzētais tiesas sēdē norādīja, ka viņaprāt viņam par izdarīto noziegumu būtu nosakāms piespiedu darba sods, jo brīvības atņemšanas soda

izciešana nevienu personu labāku nepadarot, tikai sliktāku.

Izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa ņem vērā noskaidrotās ziņas par apsūdzētā personu raksturojošā aspektā. Tiesa vērtē paša

apsūdzētā attieksmi, kas ir tiesas izmeklēšanā paustā nožēla un solījums turpmāk neizdarīt likumpārkāpumus. Vienlaikus tiesa ņem vērā apsūdzētā tiesas

sēdē pausto attieksmi pret notikušo un to, ka apsūdzētais cenšas attaisnot savu rīcību ar savu vājo nervu sistēmu un cietušās nepamatotajām pretenzijām

pret apsūdzētā uzvedību, kas tiesas ieskatā norāda uz apsūdzētā kopumā degradēto morāles un ētikas vērtību izpratni. Turklāt, ņemot vērā cietušās tiesas

sēdē norādīto, ka viņai laikā, kad apsūdzētais ir alkoholisko dzērienu ietekmē, ir bail atrasties pašai savā mājā, liecina par apsūdzētā nekritisko attieksmi

pret alkohola ietekmi uz viņa rīcību.

Līdz ar to, tiesa secina, ka apsūdzētajam pastāv dziļa problēma ilgtermiņā ievērot likumpaklausīgu dzīvesveidu. Tiesas ieskatā apsūdzētā personībā

konstatējama nespēja izprast cēloņu un seku kopsakarību, kas kopsakarā ar degradēto morāli ētisko vērtību izpratni un nepietiekami kritisko attieksmi

pret paša veiktajām darbībām, traucē atturēties no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas.

Neraugoties uz apsūdzētā tiesas sēdē pausto attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu – savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu, tiesas

vērtējumā apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā absolūti neizvērtēja cēloņu un seku kopsakarības, kuras nav centies izprast ne nozieguma

izdarīšanas, ne vēlākā laikā. Tiesas ieskatā apsūdzētajam pastāv recidīva risks, ja turpinās lietot alkoholu, kas ievērojami samazina iespēju nodibināt

pastāvīgas darba tiesiskās attiecības, kas ir viens no priekšnoteikumiem normālai funkcionēšanai sabiedrībā, kā arī kavē izvērtēt un apzināties

likumpaklausību kā prioritāti.

Izvērtējot visu minēto un Krimināllikuma 130.panta otrās daļas soda sankcijā paredzētos soda veidus par šo noziedzīgo nodarījumu, lai sasniegtu

soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un

panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka šajā kriminālprocesā

apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms Krimināllikuma 130.panta otrās daļas soda sankcijā paredzētais sods – brīvības atņemšana.

Pie šādas atziņas tiesa nonāk, ņemot vērā apstākli, ka ne ar Kuldīgas rajona tiesas 2011.gada 19.jūlija spriedumu piespriestā soda – piespiedu

darbs, izciešana, ne ar Kuldīgas rajona tiesas 2015.gada 19.novembra spriedumu piespriestā soda – piespiedu darbs, piemērošana, nav atturējusi

apsūdzēto no jaunu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas. Turklāt, ņemot apsūdzētā kopumā negatīvi vērtējamo personību un viņa pazemināto sabiedrisko

normu, principu un noteikumu sistēmas izpratni, kā rezultāts ir nekritiska attieksmi pret savām darbībām un attieksmi pret citiem cilvēkiem, tiesa atzīst, ka

tikai ar reāla brīvības atņemšanas soda piemērošanu ir iespējams panākt pozitīvas izmaiņas apsūdzētā turpmākā attieksmē pret citiem cilvēkiem.

Nosakot piemērojamā soda – brīvības atņemšana mēru, tiesa ņemot vērā, ka lietā ir konstatēti divi atbildību pastiprinoši apstākļi, atzīst, ka sods

nav nosakāms pietuvināti tā Krimināllikuma 130.panta otrās daļas sankcijā noteiktajam minimālajam apmēram. Vienlaikus, ņemot vērā to, ka lietā ir

konstatēts arī viens apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam piemērojamais sods nav nosakāms arī tā Krimināllikuma

130.panta otrās daļas sankcijā noteiktajā maksimālajā apmērā. Bez tam, ievērojot apstākli, ka apsūdzētais iepriekš nekad nav izcietis reālu brīvības

atņemšanas sodu, tiesa uzskata, ka brīvības atņemšanas sodas izskatāmajā lietā ir nosakāms mazākā apmērā, nekā to ir lūdzis prokurors, un ka izciešot

sodu arī mazākā apmērā, ar šāda soda piemērošanu ir iespējams sasniegt Krimināllikumā noteikto soda piemērošanas mērķi.

Izlemjot jautājumu par galīgā soda noteikšanu, tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu izskatāmajā lietā ir izdarījis ar Kuldīgas rajona

tiesas 2015.gada 19.novembra spriedumu noteiktā un neizciestā soda – piespiedu darbs uz 120 stundām, izciešanas laikā.

Līdz ar to, izskatāmajā lietā galīgais sods ir nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta nosacījumiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu

nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma. Savukārt saskaņā ar

Krimināllikuma 52.panta 2.1pantu, ja pēc vairākiem spriedumiem ir piespriesti pamatsodi – piespiedu darbs un brīvības atņemšana, kuras termiņš

nepārsniedz trīs gadus, tad sodu – piespiedu darbs izpilda patstāvīgi. Šādos gadījumos piespiedu darba izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda

izciešanas.

Tiesa, ievērojot apstākli, ka sods izskatāmajā lietā tiek noteikts brīvības atņemšanas veidā, kas ir saskaitāms ar neizciesto sodu – piespiedu darbs,

kas noteikts ar Kuldīgas rajona tiesas 2015.gada 19.novembra spriedumu, kā arī ņemot vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu piespiedu

darba un brīvības atņemšanas sodi ir izciešami atsevišķi, atzīst, ka pēc spriedumu kopības piemērojamais galīgais sods ir nosakāms, piemērojot noteikto

sodu pilnīgas saskaitīšanas principu.

Tiesai nav izlemjams jautājums par kaitējuma kompensācijas piedziņu par labu cietušajai, jo cietusī tiesas sēdē pieteikumu par kaitējuma

kompensāciju neuzturēja.

2016.gada 22.februārī /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 34.lapa), kas ir atceļams pēc sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā.

Šajā kriminālprocesā tiesai nav izlemjamu jautājumu par procesuālajiem izdevumiem un par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512. pantu, tiesa

no s p r ie d a

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz

4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, galīgo sodu /pers. A/ noteikt pēc spriedumu kopības, izskatāmajā lietā noteiktajam sodam pilnībā pievienojot

sodu, kas nav izciests pēc Kuldīgas rajona tiesas 2015.gada 19.novembra sprieduma – piespiedu darbs 67 (sešdesmit septiņas) stundas, un sodīt /pers.

A/ ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem un piespiedu darbu uz 67 (sešdesmit septiņām) stundām.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 52.panta 2.1daļas nosacījumiem, piespiedu darbs un brīvības atņemšanas sods izpildāmi atsevišķi, piespiedu darba

izpildi uzsākot pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

/pers. A/ 2016.gada 22.februārī piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā - atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem 10 dienu laikā no

pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, sūdzību vai protestu iesniedzot Kuldīgas

rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 11.martā.

Tiesnese L. Jansone