Court fully allows landlord's eviction claim and orders recovery of overpaid state court fees from tenants.

Lieta Nr. C33 4376 14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2015.gada 31.martā

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese J.Mauliņa,

ar tiesas sēžu sekretāri D.Kalniņu,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. C/, atbildētājiem /pers. D/ un /pers. E/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „RĪGAS PILSĒTBŪVNIEKS” prasībā pret /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, nepilngadīgajiem /pers. G/,

/pers. H/ un /pers. I/ par dzīvojamo telpu īres un sniegto pakalpojumu parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

2014.gada 22.septembrī prasītājs SIA „RĪGAS PILSĒTBŪVNIEKS” cēlis tiesā prasību (lietas 4.-8.lapa), 2015.gada 9.februārī un 2015.gada

12.martā Jelgavas tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi (lietas 123., 140.lapa) pret atbildētājiem /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, nepilngadīgajiem

/pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ par dzīvojamo telpu īres un sniegto pakalpojumu parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, lūdz izbeigt 2009.gada 1.jūnijā par dzīvojamo telpu Rīgas rajonā (tagad – Baldones novadā), /adrese/ noslēgto

dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.3-3.1/RPB-09-249-lī un izlikt atbildētājus /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, nepilngadīgos /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/

viņu ģimenes locekļus un citas ar viņiem dzīvojošas personas, kā arī viņiem piederošas mantas; piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. D/, /pers. E/, /pers.

F/ par labu prasītājam īres un komunālo maksājumu parādu un līgumsodu par maksājumu kavējumiem 4 629,86 euro un tiesāšanās izdevumus, t. sk.

valsts nodevu, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Prasītājs savu prasību motivē ar to, ka 2009.gada 1.jūnijā, pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2009.gada

1. jūnija rekomendāciju Nr.037536 un Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 209.gada 27.maija lēmumu (protokols Nr.136,

3.10.38.punkts), starp prasītāju un atbildētāju /pers. D/ tika noslēgts beztermiņa Dzīvojamo telpu īres līgums Nr.3-3.1/RPB-09-249-lī par

neprivatizējama divistabu dzīvokļa Rīgas rajonā (tagad – Baldones novadā), /adrese/ izīrēšanu (turpmāk – Īres līgums). Paskaidro, ka Īres līguma

1.6.punktā noteikts, ka vienlaikus ar īrnieku līguma 1.1.punktā minēto dzīvojamo telpu lietošanas tiesības tiek piešķirtas arī šī līguma 1.pielikumā

minētajām personā. Prasības pieteikuma sagatavošanas brīdī 1.pielikumā bija norādīti: īrniece /pers. D/, dēls /pers. E/, vedekla /pers. F/, nepilngadīgā

mazmeita /pers. G/. Vēlāk pielikums tika papildināts ar ierakstiem par nepilngadīgo /pers. H/ un nepilngadīgo /pers. I/. Gan īres līguma 7.1.punktā pielīgts,

gan likuma „Par dzīvojamo telpu īri 10.pantā noteikts, ka īrnieka ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņu, tāpat kā īrniekam ir visas tiesības un jāpilda

visi pienākumi, kas paredzēti Īres līgumā. Turklāt pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku noteikta solidāra mantiskā atbildība par Īres līguma

saistībām.

Paskaidro, ka saskaņā Īres līguma 5.1.2.punktu atbildētāji apņēmās savlaicīgi un pilnā apmērā veikt īres maksu un maksu par komunālajiem

pakalpojumiem. Maksājuma kavējumā gadījumos par katru nokavēto kalendāro dienu maksājams līgumsods 0,2% apmērā no termiņā nesamaksātās

summas saskaņā ar Īres līguma 2.4.punktu. Prasītājs norāda, ka arī Civillikuma 2141.punktā noteikts īrnieka pienākums maksāt īres maksu līgumā

noteiktajos termiņos, bet novilcinot maksājumus viņam jāmaksā nokavējuma procenti.

Norāda, ka atbildētāji kops 2009.gada septembra neapmaksā pilnā apmērā prasītāja izsniegtos rēķinus un nepilda līgumā uzņemtās saistības, kā

rezultātā izveidojies parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

Prasītājs vairākkārt atgādinājis atbildētājiem un brīdinājis viņus par parādu, aicinājis to samaksāt vai vienoties par parāda atmaksas termiņu un

grafiku. 2013.gada 18.martā prasītājs saņēmis īrnieces iesniegumu, kurā norādīts, ka atzīst parādu 1 770 LVL, lūgts noslēgt vienošanos par parāda

samaksu uz 12 mēnešiem. Puses 2013.gada 18.martā noslēdza vienošanos par parāda pakāpenisku samaksu. Atbildētāja apņēmās gada laikā no

vienošanās noslēgšanas brīža dzēst savu parādu, līdz katra mēneša pēdējai darba dienai veikt maksājumu prasītāja bankas kontā 150 LVL apmērā un

pēdējo maksājumu 120 LVL ne vēlāk kā līdz 2014.gada 30.martam. Atbildētāja nepildīja Vienošanās pielīgto, prasītājs izmantoja vienošanās 9.punktā

pielīgto un vienošanās zaudēja spēku 2013.gada 1.maijā, atbildētāju parāds turpināja pieaugt.

2014.gada 8.maijā prasītājs nosūtīja atbildētājiem pirmstiesas brīdinājumu un brīdinājums par atbildētāju parādu par īri komunālajiem

pakalpojumiem tika publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis’”.

Norāda, ka atbildētāju parāds uz 2015.gada 26.janvāri ir: parāds par īri un komunālajiem maksājumiem 4 208,96 EUR un līgumsods, ievērojot

Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikto, 420,90 EUR. Vērš uzmanību uz to, ka no 2009.gada septembra atbildētāji veic nepilnus maksājumus, bet

no 2013.gada 16.maija maksājumi vispār nav veikti, un parāds turpina pieaugt.

Prasītājs prasību, tās grozījumus pamato ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 1., 12., 28., 28.2 pantu, Civillikuma 1587., 2141.pantu.

Atbildētāji /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ tiesā rakstveida paskaidrojumus nav iesnieguši.

Tiesas sēdē nav ieradusies atbildētāja /pers. F/, kurai par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām –

nosūtīta pavēste uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu. Atbildētājai sūtītā pavēste nav saņemta atpakaļ Jelgavas tiesā. Iepriekš norādītais ir pamats tiesai

atzīt, ka atbildētāja aicināta uz tiesas sēdi atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1 panta prasībām.

Atbildētāja/pers. F/ tiesu nav informējusi par saviem neierašanās attaisnojošiem iemesliem, atbildētājas iesniegumi nav saņemti, lūgumi nav

pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti, tiesai nav zināmi viņas neierašanās attaisnojoši iemesli.

Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu nolēma skatīt lietu bez atbildētājas /pers. F/ klātbūtnes, jo nesaskatīja citus, Civilprocesa likuma

209. un 210.pantā norādītos, lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. C/ prasību uzturēja pilnā apmērā kā norādīts prasības pieteikuma grozījumos. Lūdza ņemt vērā visu prasībā

un grozījumos norādīto. Lūdza piedzīt parādu 4 208,96 EUR, līgumsodu 420,90 EUR, tiesāšanās izdevumus 657,58 EUR, izbeigt

dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt atbildētājus no strīdus dzīvokļa.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. D/ prasību atzina pilnīgi, par ko parakstījās, un paraksts pievienots lietas materiāliem. Norādīja, ka parāds ir tikai

mantisku grūtību un veselības problēmu dēļ, ne jau alkohola vai kādu citu atkarību dēļ.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. E/ prasību atzina pilnīgi, par ko parakstījās, un paraksts pievienots lietas materiāliem. pievienojās /pers. D/

sniegtajiem paskaidrojumiem.

Motīvu daļa

Novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzklausījusi prasītāja pārstāvja un atbildētāju paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka

prasība par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas ir pamatota un apmierināma pilnīgi

tā, kā to tiesas sēdē uzturēja prasītāja pārstāvis.

No Komersanta reģistrācijas apliecības redzams, ka 07.05.2002. Komercreģistrā reģistrēta un Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

„RĪGAS PILSĒTBŪVNIEKS” (lietas 104.lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka nams /adrese/, Rīgas rajonā (tagad - Baldones novadā) atrodas SIA „RĪGAS PILSĒTBŪVNIEKS”

apsaimniekošanā un pārvaldīšanā.

Ar 2009.gada 1.jūnija Rīgas domes komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes Rekomendāciju Nr.037536 par dzīvojamo telpu izīrēšanu (lietas

22.lapa) pierādīts, ka /pers. D/, pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 27.05.2009. lēmumu (protokols Nr.136,

3.10.38.punkts) ir tiesīga noslēgt īres līgumu ar sekojošu dzīvojamo telpu: atsevišķu 2 istabu dzīvokli ar ērtībām (dzīvojamā platība 31 m2, kopējā platība

49,50 m2) /adrese/, Rīgas rajonā. Norādīts, ka dzīvoklis netiek nodots privatizācijai, tas saglabāts pašvaldības īpašumā.

Ar Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.3-3.1/RPB-09-249-lī, kas noslēgts 2009.gada 1.jūnijā starp SIA „RĪGAS PILSĒTBŪVNIEKS” un /pers.

D/, apstiprinās, ka /pers. D/ ir dzīvokļa /adrese/, Rīgas rajonā, īrniece (lietas 13.-19.lapa). Minētā līguma 8.2.punktā norādīts, ka ar īrnieku kopā

dzīvojošie īrnieka ģimenes locekļi norādīti Līguma 1.pielikumā, kas ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa. No minētā Līguma, tā 1.pielikuma (lietas 19.,

137.lapa), redzams, ka līguma noslēgšanas brīdī dzīvokļa lietošanas tiesības ir īrniecei /pers. D/, viņas dēlam /pers. E/, vedeklai /pers. G/ un

nepilngadīgajai mazmeitai /pers. G/, bet lietas izskatīšanas 1.pielikumā papildus iekļauti nepilngadīgie /pers. H/ un /pers. I/. Tiesai nav pamata apšaubīt

norādītos faktus.

Ar lietā esošo Dzīvojamo telpu nodošanas un pieņemšanas aktu (lietas 20.lapa) pierādīts, ka /pers. D/ rīcībā tika nodota dzīvojamā telpa 49,50

m2 kopplatībā, tai skaitā dzīvojamā platība 31 m2. Nav apstrīdēts fakts, ka dzīvoklis nodots atbildētājas un viņas ģimenes locekļu lietošanā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana

citai personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā

atbilstoši likumam „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā. Minētā panta otrā daļā

noteikts, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

No lietas materiāliem (lietas 37., 102., 100.-101.lapa) redzams, ka parāds uz 2014.gada 12.augustu bija 3 744,29 EUR, pēdējais

maksājums veikts 2013.gada decembrī, kā arī 2013.gada 16.maijā par īri un auksto ūdeni veikts pārrēķins. No tiesā iesniegtajiem prasības pieteikuma

grozījumiem redzams, ka pēc prasības celšanas tiesā maksājumi nav veikti parāds pieaudzis uz 2015.gada 26.janvāri tas ir 4 208,96 EUR (lietas 123.,

125., 126., 127.-128.lapa) .

Uz 2014.gada 12.augustu norādītais parāds bija 3 744,29 EUR (lietas 37.lapa), kas apliecina, ka par īri un pakalpojumiem nebija maksāts

vairāk nekā trīs mēnešus, pēc prasības celšanas tiesā maksājumi nav veikti, ko apliecina lietā iesniegtie pierādījumi, parāds nav nomaksāts. Atbildētāja

/pers. D/ saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu nav iesniegusi pierādījumus, ka prasītāja pieprasītais parāda apmērs ir nepamatots, ka visu parādu ir

samaksājusi, kas saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesas sēdē atbildētāji /pers. D/ un /pers. E/ atzina pilnībā prasītāja

uzturētā parāda uz 2015.gada 26.janvāri 4 208,96 EUR apmēru.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28. 2 panta pirmās daļas 1.un 2. punktu, otro daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu,

izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu

saskaņā ar īres līgumu un normatīvajiem aktiem,

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

No Vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksta/kvīts un prasītāja brīdinājuma redzams, ka 2014. gada 8. maijā atbildētājiem nosūtīts

brīdinājums par īres un saņemto pakalpojumu parādu (lietas 34., 35.lapa).

No oficiālā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicētā paziņojuma (lietas 36.lapa) redzams, ka 2014.gada 4.jūlijā atbildētāji brīdināti par

nesamaksāto parādu.

Novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka iegūti pietiekoši un ticami pierādījumi, ka atbildētāji nemaksā par īri un pakalpojumiem ilgāk par

trīs mēnešiem, par parāda nesamaksāšanas sekām ir nosūtīts brīdinājums, ir pamats īres līguma izbeigšanai un atbildētāju izlikšanai no dzīvokļa bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

No pierādījumiem lietā (lietas 26., 27., 28., 29., 30., 31.lapa) secināms, ka no 2010.gada 22.oktobra prasītājs vairākkārt atbildētājai /pers. D/

sūtījis brīdinājums par īres un saņemto pakalpojumu parādu. Ar 2013.gada 18.marta Vienošanos par parāda pakāpenisku nomaksu Nr.3-1.10/RPB-13-

570-lī (lietas 33.lapa) apstiprinās, ka prasītājs un īrniece pēc /pers. D/ iniciatīvas (lietas 32.lapa) labprātīgi vienojušies, ka īrniece atzīst savu parādu SIA

„RĪGAS PILSĒTBŪVNIEKS” uz 18.03.2013. 2 518,48 EUR (1 770 LVL) un apņemas to samaksāt pakāpeniski no 01.04.2013. līdz 31.03.2014.,

kā arī papildus apņemas savlaicīgi apmaksāt arī visus SIA „RĪGAS PILSĒTBŪVNIEKS” izrakstītos ikmēneša rēķinus par dzīvokļa īres maksu un

saņemtajiem pakalpojumiem rēķinā noteiktajos termiņos un apmēros. Tiesā, atbilstoši Civillikuma 1838.panta prasībām, nav iesniegti pierādījumi, ka

parāds samaksāts. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs bija tiesīgs piemērot pušu Vienošanās 9.punkta nosacījumus un izbeigt tās darbību.

Turklāt no prasītāja 2015.gada 12.martā iesniegtajiem pierādījumiem (lietas 140., 141.lapa) secināms, ka atbildētāji veikuši prettiesiskas

darbības, kas samazina faktiski patērētā ūdens uzskaiti, kas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 panta pirmās daļas 1.punktu, arī dot tiesību

izīrētājam izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tiesa atzīst, ka īres parāda summa un pakalpojumu maksas parāda summa uz 2015.gada 26.janvāri 4 208,96 EUR pierādīta ar lietā

esošiem rēķiniem (lietas 37.-99., 128.-132.lapa), grāmatvedības izziņām (lietas 8., 125.lapa). Par strīdus dzīvokļa īri un saņemtajiem pakalpojumiem

pēdējais maksājums veikts 2013.gada maijā. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka parāds uz lietas izskatīšanas brīdi samaksāts, šādi pierādījumi nav iesniegti.

Tiesai nav pamata apšaubīt minēto parāda summu, jo pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti. Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs regulāri

piegādājis rēķinus, ko atbildētāji nav apstrīdējuši. Parāda summu atbildētāji nav apstrīdējuši (Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa).

Izvērtējot lietā esošos materiālus, tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājiem ir bijis iespējams izmantot dzīvojamo telpu dzīvošanai, kā arī viņi

saņēmuši pakalpojumus, pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Novērtējusi lietas materiālus un, ņemot vērā visu iepriekš teikto, tiesa uzskata, ka no atbildētājiem /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ solidāri

prasītāja labā piedzenams īres maksas un pakalpojumu parāds uz 2015.gada 26.janvāri 4 208,96 EUR.

Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Civillikuma izpratnē līgumsods ir saistību tiesību pastiprinājums saistības neizpildīšanas vai pienācīgas neizpildīšanas gadījumā, kas pastiprina

konkrētas personas saistību vai nodrošina saistību izpildi un pastāv kā civiltiesisks sods.

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu,

par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.

2009.gada 1.jūnijā pušu noslēgtā Dzīvojamo telpu īres līguma Nr.3-3.1/RPB-09-249-lī 2.4.punktā (lietas 14.lapa) puses pielīgušas īrnieka

pienākumu maksāt izīrētājam līgumsodu 0,2% apmērā par katru nokavēto kalendāro dienu, ja īres maksas un pakalpojumu maksājumu termiņi tiek

kavēti.

No iesniegtajiem pierādījumiem lietā noskaidrots, ka pilnīgi maksājumi prasītājam netiek veikti no 2009.gada septembra (lietas 100.-101., 126.-

127.lapa). Prasītājs uz 2015.gada 26.janvāri aprēķinājis līgumsodu, ko, ievērojot Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikto samazinājis līdz 420,90

EUR. Tiesai nav pamata apšaubīt līgumsoda apmēru, atbildētāji to nav apstrīdējuši (Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa).

Tiesa uzskata, ka prasītāja pieprasītais līgumsods 420,90 EUR apmērā vērtējams kā samērīgs un taisnīgs arī Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma kontekstā, ņemot vērā nokavētā perioda ilgumu un pamatparāda apmēru, līgumsoda funkcijas, kā arī to, ka pienākums maksāt līgumsodu iestājas

atbildētāju līguma saistību nepildīšanas rezultātā.

Līdz ar to ir tiesisks pamats no atbildētājiem /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ solidāri prasītāja labā piedzīt līgumsodu uz 2015.gada 26.janvāri

420,90 EUR apmērā (Civillikuma 1716.panta trešā daļa).

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītāja tiesības saņemt 6% (likumiskos procentus) gadā no piespriestā, bet vēl nepiedzītā,

pamatparāda 4 208,96 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Prasītājs iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu 644 EUR (lietas 9., 10., 11., 124.lapa), maksājis ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 13,58 EUR (lietas 12., 119.lapa).

Tiesa secina, ka prasītājs ir pārmaksājis valsts nodevu, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkta un

35.panta prasībām no atbildētājiem solidāri prasītāja labā tiek piedzīta faktiski nepieciešamā valsts nodeva jeb 467,27 EUR (prasības summa par līguma

izbeigšanu un izlikšanu 1 183,32 EUR + prasības summa par parādu 4 629,86 EUR=5 813,18 EUR – 2 134 EUR + 3 679,18 EUR x 4%)= 147,17

EUR + 320,10 EUR), kā arī visi prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājiem solidāri par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,71 EUR apmērā, kas ir starpība starp

lietā aprēķinātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (18,29 EUR) un prasītāja samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem

(13,58 EUR) (lietas 2.lapa).

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204. 1 pantu, atbildētājiem nosakāms 7 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto, Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Izbeigt 2009.gada 1.jūnijā noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.3-3.1/RPB-09-249-lī un izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/,

/pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, un nepilngadīgos /pers. G/, personas kods /personas kods/, /pers.

H/, personas kods /personas kods/, un /pers. I/, personas kods /personas kods/, līdz ar ģimenes locekļiem, citām personām un viņiem piederošām

mantām no dzīvokļa /adrese/, Baldones novadā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/ un /pers. F/, personas kods /personas kods/,

solidāri par labu SIA „RĪGAS PILSĒTBŪVNIEKS”, reģistrācijas Nr. 50003590021, parādu uz 2015.gada 26.janvāri 4 208,96 EUR, līgumsodu uz

2015.gada 26.janvāri 420,90 EUR un tiesas izdevumus 480,85 EUR.

Noteikt SIA „RĪGAS PILSĒTBŪVNIEKS”, reģistrācijas Nr. 43603011548, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

6% (seši procenti) gadā no piespriestā, bet vēl nepiedzītā, pamatparāda 4 208,96 EUR.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/ un /pers. F/, personas kods /personas kods/,

solidāri par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,71 EUR, kuru iemaksa jāveic: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu

administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.

Noteikt termiņu /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ labprātīgai sprieduma izpildei 7 (septiņu) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2015. gada 14.aprīlis.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas

tiesā.

Tiesnese J.Mauliņa