Legislator Case Law & Legislation
C771453324 / C-05256-25 ECLI:LV:RPT:2025:0527.C771453324.3.S AI generated

Court fully allows landlord's debt collection claim against tenant for property management fees and interest.

Case Number C771453324 / C-05256-25
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully allowed the Riga City Council's claim for debt collection against the tenant, ruling in favor of the plaintiff. The tenant failed to appear at the hearing and did not submit written explanations, leading to a default judgment. Consequently, the court ordered the payment of management fees, service charges, court costs, and statutory interest.

Legislator headnote

AI generated

Civillikuma 3., 1587., 1589., 1770., 1771., 1772., 1773., 1775., 2141. panti; Dzīvojamo telpu īres likuma 3., 16., 17., 21., 24. panti; Civilprocesa likuma 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1 panti: In the absence of the defendant, the court may issue a default judgment and order the payment of debt, interest, and court costs.

Keywords

AI generated
default judgment debt collection rental property management fees statutory interest court costs tenant liability

Cited Legislation

AI generated
Civillikuma 3., 1587., 1589., 1770., 1771., 1772., 1773., 1775., 2141. panti
Dzīvojamo telpu īres likuma 3. panta, 16. panta otrās daļas, 17. panta pirmās daļas 3., 4. un 8. punktu, 21., 24. panta
Civilprocesa likuma 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1 panti

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Atklātas lietas statuss

Lietas Nr. C771453324

Lietas arhīva Nr. C-05256-25/82

ECLI:LV:RPT:2025:0527.C771453324.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025. gada 27. maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sanita Rūtenberga,

ar tiesas sēžu sekretāru Arti Krišānu,

piedaloties prasītāja pārstāvim /Persona B/,

2025. gada 13. maijā izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības prasībā pret /Persona A/

par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas tiesā iesniegts Rīgas valstspilsētas pašvaldības prasības pieteikums pret /Persona A/ par

parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka ar 2009. gada 21. maija aktu nekustamais īpašums /Adrese B/, tika

nodots pārvaldīšanā /Organizācija B/. /Persona A/ ar 2024. gada 12. marta iesniegumu lūdza izbeigt 2009. gada 2.

februārī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu par Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederošo dzīvokli /Adrese A/.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija 2024. gada 27. marta sēdē pieņēma lēmumu

izbeigt ar atbildētāju īres līgumu. Parāds par dzīvokļa lietošanu izveidojās periodā no 2019. gada 1. novembra līdz

2024. gada 31. janvārim. Parāda aprēķins ir veikts atbilstoši pārvaldnieka rēķiniem: par periodu no 2019. gada 1.

novembra līdz 2022. gada 31. decembrim 5850,74 EUR apmērā un par periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024.

gada 31. janvārim 2916,32 EUR apmērā. Prasītājs atbildētājas vietā veica parāda samaksu pārvaldniekam.

Pamatojoties uz Civillikuma 3., 1587., 1589., 1770., 1771., 1772., 1773., 1775., 2141. pantu, Dzīvojamo

telpu īres likuma 3. pantu, 16. panta otro daļu, 17. panta pirmās daļas 3., 4. un 8. punktu, 21., 24. pantu, prasītājs

lūdz tiesu piedzīt no /Persona A/ par labu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai parādu par periodu no 2019. gada 1.

novembra līdz 2022. gada 31. decembrim 5850,74 EUR, kas sastāv no pārvaldīšanas izdevumiem 1445,57 EUR un

pakalpojumu maksas 4405,17 EUR, un parādu par periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. janvārim

2916,32 EUR, kas sastāv no pārvaldīšanas izdevumiem 597,23 EUR un pakalpojumu maksas 2319,09 EUR.

[1.2] Atbildētāja nav iesniegusi rakstveida paskaidrojumu par celto prasību.

[2] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja. Atbildētāja tiesas sēdē neieradās, par neierašanās

iemesliem neziņoja, atlikt lietas izskatīšanu nelūdza. Lieta tika izskatīta bez atbildētājas piedalīšanās saskaņā ar

Civilprocesa likuma 156. panta pirmās daļas noteikumiem.

Tā kā atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumu par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma,

nepaziņojot neierašanās iemeslu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta nosacījumiem tiesa taisa lietā

aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

[3] Novērtējot lietas dalībnieka paskaidrojumus un civillietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst,

ka celtā prasība ir pilnībā apmierināma.

[3.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 2. punktu saīsināto spriedumu tiesa sastāda

aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta

otro daļu saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā

norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un

motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (spēkā līdz 2021. gada 30. aprīlim) 5. panta pirmo daļu

dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks.

Civillikuma 1488. panta pirmajā punktā noteikts, kad prasības tiesību uz darījuma pamata vispār un par tā

izpildīšanu sevišķi likums dara atkarīgu no tā rakstiskās formas, tad, ja rakstisks akts nav sastādīts, jāievēro

sekojošais: darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas būtu uzrakstīts, un to,

kas pēc tā jau dots vai izdarīts, nevar prasīt atpakaļ.

Dzīvojamo telpu īres likuma 31. pants noteic, ka pašvaldībai piederošas vai tās nomātās dzīvojamās telpas

īres maksas apmēru nosaka pašvaldība, ņemot vērā tās saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu.

Dzīvojamo telpu īres likuma 3. pants noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību

nodošana citai personai par maksu. Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu

īrnieka pienākumos ietilpst īres maksas samaksa dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā un ar

dzīvojamās telpas īres lietošanu saistīto maksājumu veikšana, ievērojot dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus.

Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no

līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1770. pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai

bezdarbību nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1832. pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi;

tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība

prasīt. Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo; pierādīt samaksu var

ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu - procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma

pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus

sauc par nokavējuma procentiem

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt likumiskos

sešus procentus gadā no nesamaksātās piedzītās naudas summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai).

[3.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājas par labu

prasītājam jāpiedzen valsts nodeva 576,30 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu no

atbildētājas valsts ienākumos jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9 EUR.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību pilnībā apmierināt.

Piedzīt no /Persona A/ (personas kods /Personas kods A/) par labu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai

(reģistrācijas numurs 90011524360) parādu 5850,74 EUR, kas sastāv no pārvaldīšanas izdevumiem 1445,57 EUR

un pakalpojumu maksas 4405,17 EUR, par periodu no 2019. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. decembrim,

parādu 2916,32 EUR, kas sastāv no pārvaldīšanas izdevumiem 597,23 EUR un pakalpojumu maksas 2319,09 EUR,

par periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. janvārim un tiesas izdevumus 576,30 EUR, kopā 9343,36

EUR.

Labprātīgi izpildot spriedumu, parāda samaksa jāveic Rīgas valstspilsētas pašvaldības norēķinu kontā LV 45

RIKO 0002 3300 05060 Luminor Bank AS Latvijas filiālē untiesas izdevumu samaksa jāveic uz Rīgas

valstspilsētas pašvaldības norēķinu kontā LV 37 RIKO 0023 3000 05010 Luminor Bank AS Latvijas filiālē.

Atzīt Rīgas valstspilsētas pašvaldības tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās

piedzītās naudas summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Piedzīt no /Persona A/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 EUR.

Labprātīgi izpildot spriedumu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami kontā LV 51 TREL 2190

4580 19000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELL V 22,

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C-05256-25/82, maksājuma dokumentu iesniedzot Rīgas pilsētas

tiesā.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas tiesā.

Atbildētāja ir tiesīga 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Rīgas pilsētas

tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese Sanita Rūtenberga

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.