Defendant found guilty of theft and burglary; court dismissed evidence examination due to full confession.

Lietas Nr. 11370008315

Lietas arhīva Nr. K07-0074-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2016.gada 28.jūnijā

Aizkraukles rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I. Zālīte,

piedaloties prokurorei D.Morevai,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Tiesa

konstatēja:

/pers. A/, iepriekš apsolot realizēt zagtu mantu, atbalstīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas saistīta ar

iekļūšanu telpā.

2015.gada februāra mēneša sākumā persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess daļā un /pers. A/ vienojās, ka persona, pret kuru izbeigts

kriminālprocess daļā, nozags motorzāģi /pers. B/ un /pers. A/ to paņems realizēšanai. Īstenojot kopīgo noziedzīgo nodomu, persona, pret kuru

kriminālprocess izbeigts daļā, 2015.gada 6.februārī ieradās /adrese/ un no garāžas slepus nozaga /pers. B/ piederošo motorzāģi “Husqvarna 236”, 250

EUR vērtībā un aiznesa to prom, un ceļmalā paslēpa eglēs, par ko paziņoja /pers. A/. Savukārt /pers. A/, īstenojot kopīgo nodomu, ievērojot

vienošanos, paņēma personas, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, eglēs paslēpto no /pers. B/ nozagto motorzāģi, lai to pārdotu.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, neapstrīdēja noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi. Cietušā /pers. B/ pieteikto morālo kaitējumu 50

EUR apmērā atzina pilnībā.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokurori un apsūdzēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pierādījumu

pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums

spriedumā netiek izdarīta.

Pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa ņem vērā Kriminālprocesa likuma 499.pantā noteiktos pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas kritērijus, proti, apsūdzētais savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzīst pilnībā, pilnībā atzīst cietušā pieteikto morālā kaitējuma apmēru,

piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas un

sekas ir skaidras, apsūdzētā vainīgums ir pierādīts ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā

vainīgumu viņam celtajā apsūdzībā.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu subjektīvo un objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās

pazīmes, lai apsūdzētā /pers. A/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un tās kvalificē pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un Krimināllikuma

175.panta trešās daļas, un pastāv Kriminālprocesa likuma 520. panta pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmo daļu apsūdzētajam /pers. A/ ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu nosaka Krimināllikuma 175.panta

trešās daļas sankcija. Nosakot soda veidu, tiesa atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto

kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un

atbildību pastiprinošos apstākļus. Turklāt sodam jābūt tādam, lai tas atbilstu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteiktajam soda mērķim, proti,

aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais

un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības

atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Vērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi iztiesājamajā krimināllietā bijis

septiņas reizes sodīts, uz sprieduma taisīšanas brīdi iztiesājamajā krimināllietā apsūdzētais tiesāts vēl vienu reizi - ar Aizkraukles rajona tiesas 2015.gada

1.decembra spriedumu (stājies spēkā 2015.gada 15.decembrī) pēc Krimināllikuma 323.panta pirmās daļas un 262.panta otrās daļas ar piespiedu darbu

uz 200 stundām un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem; sodāmība saskaņā ar Krimināllikuma 63.panta noteikumiem nav

dzēsta; sods nav izciests – neizciestā pamatsoda – piespiedu darba daļa ir 112,5 stundas, papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas

neizciestā daļa – četri gadi pieci mēneši un 17 dienas. Apsūdzētais arī vairākas reizes administratīvi sodīts (lietas 52.-54.,87.-93.lapa). No apsūdzētā

/pers. A/ paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka strādā Rīgā, būvfirmā, mēneša ienākumi 600 -700 EUR, apgādībā divi nepilngadīgi bērni.

Apsūdzētais /pers. A/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu atzīts par smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies

un nožēlo izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa konstatē to, ka noziedzīgais

nodarījums saskaņā ar Krimināllikuma 27.pantu veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo izdarīts nedzēstas sodāmības laikā.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes. Apsūdzētais, piekrītot

lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko noteic Kriminālprocesa likuma 21.pants, ka persona, kurai ir

tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas, ka

apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa

ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta

2008.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKK- 232).

Ņemot vērā spriedumā iepriekš konstatētos soda veida ietekmējošos apstākļus, gūto priekšstatu par apsūdzētā personību, tai skaitā, apsūdzētā

attieksmi – savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu, apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums vērsts tikai pret īpašumu, kā arī izvērtējot

prokurores viedokli par soda noteikšanu piespiedu darba soda veidā, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktais soda mērķis konkrētajā

gadījumā ir sasniedzams ar sodu piespiedu darba veidā apsūdzētajam. Šāds sods apsūdzētajam /pers. A/ konkrētajā gadījumā būs taisnīgs, atbilstīgs un

samērīgs, atbilstošs soda mērķim un soda veida ietekmējošajiem apstākļiem.

Krimināllikuma 40.pants noteic, ka piespiedu darbs (..) ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais (..) izcieš,

veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Nosakot sodu

piespiedu darba veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, un piespiedu darbs ir sabiedrībai būtiski lietderīgāks

nekā brīvības atņemšanas sods, piespiedu darba izciešanas rezultātā konkrētajā gadījumā apsūdzētais tiks motivēts laboties.

Nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam tiesa konstatē vienu atbildību mīkstinošu apstākli un vienu atbildību

pastiprinošu apstākli. Piespiedu darbs atbilstoši Krimināllikuma 40.panta pirmajai daļai nosakāms no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Tiesas

ieskatā apsūdzētajam /pers. A/ par Krimināllikuma 20.panta ceturtajā un 175.panta trešajā daļā izdarīto noziedzīgo nodarījumu nosakāms piespiedu

darbs 80 stundu apmērā, samazinot prokurores prasīto soda mēru, jo tiesa konstatē atbildību mīkstinošu apstākli apsūdzētajam /pers. A/, ko

nekonstatēja prokurore, kā arī ņem vērā apsūdzētā sadarbību, izvēloties vienkāršotāku procesu tiesā. Tāpat tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais atzina

un apņēmās labprātīgi atlīdzināt cietušajam /pers. B/ viņa pieteikto morālo kaitējumu 50 EUR apmērā.

Izvērtējot Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcijā mantas konfiskācijas piemērošanas lietderību, tiesa secina, ka mantas konfiskācija nav

piemērojama, jo šāds sods apsūdzētajam būtu pārāk bargs sods. Tiesas ieskatā soda mērķa sasniegšanai ir pilnīgi pietiekoši konkrētajā gadījumā

piespiedu darba sodu noteikt bez mantas konfiskācijas. Mantas konfiskācijas piemērošanu neprasīja arī prokurore. Turklāt jāievēro, ka saskaņā ar

Krimināllikuma 42.panta trešo daļu tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama (..). Lietas materiālos nav ziņu par

apsūdzētajam piederošu mantu, kas būtu pakļaujama konfiskācijai.

Izvērtējot citu Krimināllikuma 175.panta trešās daļas panta sankcijā paredzēto soda veidu piemērošanu, tiesa secina, ka gan naudas sods, gan

brīvības atņemšanas soda piemērošana nesasniegtu soda mērķi, tie ir neatbilstoši sodi apsūdzētā personībai un izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam.

Tā kā apsūdzētais /pers. A/ iztiesājamajā krimināllietā izdarīto noziedzīgo nodarījumu izdarījis pirms iepriekšējā sprieduma – Aizkraukles rajona

tiesas 2015.gada 1.decembra sprieduma spēkā stāšanās, proti, pirms 2015.gada 15.decembra, tad galīgais sods apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, proti, ar šo spriedumu piespriestajam sodam daļēji

pieskaitot ar Aizkraukles rajona tiesas 2015.gada 1.decembra spriedumu piespriesto sodu – piespiedu darbu uz 200 stundām un transportlīdzekļa

vadīšanas tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu piespiedu darba soda izciešanas termiņā ieskaitāma izciestā piespiedu darba soda daļa 87,5

piespiedu darba stundas, savukārt papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas izciešanas termiņā ieskaitāma šī papildsoda izciestā daļa –

seši mēneši un 13 dienas.

Pirmstiesas izmeklēšanā cietušais /pers. B/ pieteicis morālo kaitējumu 50 EUR apmērā (lietas 15.lapa). Krimināllieta tiek iztiesāta bez cietušā

/pers. B/ klātbūtnes tiesas sēdē. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 351.panta (4)1 daļai kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi no cietušā

klātbūtnes.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās iespējas

materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmās daļas izpratnē cietušais /pers. B/ pieteicis morālo

kaitējumu 50 EUR .

Ar morālo kaitējumu tiek saprastas fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību

vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un

sekas. Ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu

vai pret ģimeni, vai pret nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Krimināllikuma 352.pants noteic

kritērijus kompensācijas apmēra noteikšanai – radīto mantisko zaudējuma apmēru, noziedzīga nodarījuma smagumu un raksturu, nodarītās fiziskās

ciešanas, paliekošus sakropļojumus, darba spēju zudumu, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu, psihiskās traumas.

Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtā daļa noteic, ka kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram

(..). Tā kā apsūdzētais /pers. A/ pilnībā atzina, ka ar savām noziedzīgajām darbībām ir radījis cietušajam /pers. B/ morālu kaitējumu, pilnībā to cietušā

pieteiktajā 50 EUR apmērā atzina, tad cietušā norādīto morālā kaitējuma apmēru tiesa nevērtē, jo par to lietā strīda nav. Tiesa respektē apsūdzētā /pers.

A/ labo gribu labprātīgi atlīdzināt cietušajam radīto morālo kaitējumu. Līdz ar to atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktam

radītais morālais kaitējums par labu cietušajam piedzenams no apsūdzētā.

Drošības līdzeklis apsūdzētajam /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā nav piemērots. Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis apsūdzētajam /pers. A/ nav

piemērojams, jo tiesa nekonstatēja tādus apstākļus, kas dotu pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais /pers. A/ izvairīsies no sprieduma izpildes.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530. pantu, tiesa

nosprieda:

atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit stundām).

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgo sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestajam sodam daļēji

pieskaitot ar Aizkraukles rajona tiesas 2015.gada 1.decembra spriedumu piespriesto sodu un noteikt galīgo sodu piespiedu darbu uz 250 (divi simti

piecdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem, soda termiņā ieskaitot izciesto piespiedu darba sodu 87,5

(astoņdesmit septiņas ar pusi stundas) un izciestā papildsoda daļu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu - 6 (sešus) mēnešus un 13 (trīspadsmit)

dienas.

Drošības līdzekli /pers. A/ nepiemērot.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ morālo kaitējumu 50 EUR (piecdesmit euro) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas, sūdzību vai

protestu iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums saņemams tiesas kancelejā 2016. gada 12.jūlijā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Zālīte