Legislator Case Law & Legislation
C32164017 / C-1640-17 ECLI:LV:RZRT:2017:0831.C32164017.1.S AI generated

Court orders enforcement of debt against guarantors and seizure of mortgaged property in insolvency proceedings.

Case Number C32164017 / C-1640-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court granted the administrator's claim for debt enforcement against two guarantors and ordered seizure of mortgaged real estate. The plaintiff, acting as administrator of the insolvent company Balva, sought recovery of a loan secured by pledges and mortgages. The court found the debt valid and the security interests properly established, ruling in favor of the administrator to recover principal, interest, and costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likums 42., 93., 97., 189.-190., 195., 204.1 panti: In insolvency proceedings, the administrator may enforce claims against guarantors and seize mortgaged property to satisfy the debtor's obligations.

Keywords

AI generated
insolvency proceedings debt enforcement mortgage security guarantor liability pledge contract real estate seizure administrator rights

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums 42. pants
Civilprocesa likums 93. pants
Civilprocesa likums 97. pants
Civilprocesa likums 189.-190. panti
Civilprocesa likums 195. pants
Civilprocesa likums 204.1 pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-1640-17/1

ECLI:LV:RZRT:2017:0831.C32164017.1.S

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 31.augustā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Vasiļevskis

ar tiesas sēžu sekretāru A.Skutānu

piedaloties prasītājas pilnvarotam pārstāvim /pers. A/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu maksātnespējīgās AAS “BALVA” prasībā pret SIA “REGARD LĪZINGS” un SIA “REMEDY” par parāda

piedziņu un piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu. Tiesa

konstatēja

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā maksātnespējīgās AAS “BALVA” administratore cēlusi prasību pret SIA “REMEDY” un SIA “REGARD

LĪZINGS” par parāda piedziņu un piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 6.jūlija spriedumu civillietā Nr.C32261716 pasludināts AAS

“Balva” (turpmāk - prasītāja), maksātnespējas process, ieraksts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Maksātnespējas reģistrā veikts 2016.gada

8.jūlijā. Par sabiedrības maksātnespējas procesa administratori iecelta Aija Lamberte, sertifikāta Nr.00525, (turpmāk - administratore).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 22.aprīlī starp prasītāju kā aizdevēju un /pers. B/ kā aizņēmēju (turpmāk - aizņēmējs) tika noslēgts

aizdevuma līgums Nr.AIZ-04-10, (turpmāk - Aizdevuma līgums), pamatojoties uz kuru aizņēmējam tika izsniegts aizdevums Ls 40 000 jeb EUR 56

914,87. 2012.gada 27.janvārī starp prasītāju un aizņēmēju tika noslēgts papildnolīgums pie 2010.gada 22.arīļa Aizdevuma līguma Nr.AIZ-04-10

(turpmāk - papildnolīgums). Saskaņā ar papildnolīguma 1.1.punktu Aizdevuma līgums tika papildināts ar 2.8.punktu, nosakot, ka no Aizdevuma līguma

izrietošo aizņēmēja saistību nodrošināšanai par labu prasītājai tiks ieķīlāti 7 nekustamie īpašumi, par ko tiks noslēgti attiecīgi ķīlas līgumi. Ņemot vērā

papildnolīguma 1.1.punktā noteikto, 2012.gada 27.janvārī starp prasītāju kā ķīlas ņēmēju un SIA “REGARD LĪZINGS”, kā ķīlas devēju (turpmāk -

ķīlas devēja), lai nodrošinātu aizņēmēja no Aizdevuma līguma izrietošās saistības atbilstoši papildnolīgumā pielīgtajam, tika noslēgti tostarp šādi ķīlas

līgumi: 1) Nr.AIZ-04-10/01, ar kuru par labu prasītājai tika ieķīlāts nekustamais īpašums /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/; 2) AIZ-04-10/03, ar kuru

par labu prasītājai tika ieķīlāts nekustamais īpašums /adrese B/, kadastra Nr./numurs B/; 3) AIZ-04-10/05, ar kuru par labu prasītājai tika ieķīlāts

nekustamais īpašums /adrese C/, kadastra Nr./numurs C/; 4) AIZ-04-10/07, ar kuru par labu prasītājai tika ieķīlāts nekustamais īpašums /adrese D/,

kadastra Nr./numurs D/, (turpmāk - Ķīlas līgumi). Atbilstoši Ķīlas līgumu 1.6.punktos pielīgtajam katrā ieķīlātā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas

nodalījumā nostiprināta hipotēka Ls 56 000 jeb EUR 79 680,82 apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 29.novembrī starp prasītāju, aizņēmēju, ķīlas devēju un SIA “REMEDY” (turpmāk - atbildētāja), tika

noslēgts 2010.gada 22.aprīļa Aizdevuma līguma Nr.AIZ-04-10 pārjaunojuma līgums (turpmāk - pārjaunojuma līgums). No pārjaunojuma līguma 1. un

3.punkta izriet, ka pēc pārjaunojuma līguma noslēgšanas Ķīlas līgumi paliek spēkā, nodrošinot prasītājas prasījumu pret atbildētāju, kas izriet no

pārjaunojuma līguma. Administratore, ieskatoties ieķīlāto nekustamo īpašumu zemesgrāmatu nodalījumos, konstatējusi, ka līdz prasības pieteikuma

sagatavošanas dienai ķīlas devējas īpašumā palikuši četri no sākotnēji ieķīlātajiem nekustamajiem īpašumiem. Tādēļ secināms, ka atbildētājas no

pārjaunojuma līguma izrietošās saistības nodrošinātas ar sekojošiem ķīlas devējai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem: 1) /adrese A/, kadastra

Nr./numurs A/; 2) /adrese B/, kadastra Nr./numurs B/; 3) /adrese C/, kadastra Nr./numurs C/; 4) /adrese D/, kadastra Nr./numurs D/, (turpmāk -

nekustamie īpašumi). No pielikumā pievienotajām Nekustamo īpašumu zemesgrāmatu nodalījumu izdrukām redzams, ka par labu prasītājai ieķīlātajiem

nekustamajiem īpašumiem aizlieguma atzīmju un hipotēku tiesiskais pamats grozīts no Ķīlas līgumiem uz pārjaunojuma līgumu. No pārjaunojuma līguma

11.punkta izriet, ka Pārjaunojuma līgums stājas spēkā noslēgšanas (parakstīšanas) brīdī. No pārjaunojuma līguma 1.punkta izriet, ka ar tā spēkā stāšanos

aizņēmējs nodod un atbildētāja pieņem visas no Aizdevuma līguma izrietošās tiesības, pienākumus un uzņemtās saistības, un Aizdevuma līgums ar visiem

tā grozījumiem, papildinājumiem un vienošanām, tajā skaitā ķīlu, procentiem un līgumsodu stājas spēkā starp atbildētāju un prasītāju. Pārjaunojuma

līguma 4.punktā prasītāja apliecinājusi, ka aizņēmējs līdz pārjaunojuma līguma noslēgšanai pienācīgi pildījis visas no Aizdevuma līguma izrietošās saistības,

proti, veicis ikmēneša procentu maksājumus atbilstoši noteiktajam apmēram Ls 166,67 jeb EUR 237,15. Savukārt saskaņā ar pārjaunojuma līguma

5.punktu ar pārjaunojuma līguma spēkā stāšanos atbildētājai bija jāveic maksājumi prasītājai atbilstoši Aizdevuma līgumā pielīgtajam. No

iepriekšminētajiem pārjaunojuma līguma punktiem izriet, ka atbilstoši Civillikuma 1868.pantam ar pārjaunojuma līguma noslēgšanu aizņēmēja vietā stājies

jauns aizņēmējs jeb atbildētāja, kurai saistības pret kreditoru jeb prasītāju bija jāpilda saskaņā ar Aizdevuma līgumā pielīgto. Savukārt ķīlas devēja,

parakstot pārjaunojuma līgumu, apstiprinājusi, ka tai nav iebildumu, ka aizņēmēja vietā stājas jauns aizņēmējs jeb atbildētāja. Saskaņā ar Aizdevuma

līguma 2.2. un 2.4.punktā noteikto aizdevuma pamatsumma pilnā apmērā bija jāatmaksā līdz 2015.gada 21.aprīlim. No Aizdevuma līguma 2.3. un

2.4.punkta izriet, ka par aizdevuma izmantošanu bija jāveic ikmēneša procentu maksājumi Ls 166,67 jeb EUR 237,15 apmērā, kas kopsummā par

aizdevuma izmantošanu laika periodā no 2010.gada 22.aprīļa līdz 2015.gada 21.aprīlim sastādītu Ls 10 000 jeb EUR 14 228,72. Atbilstoši Aizdevuma

līguma 2.6.punktam par samaksas kavējumu atbildētājai jāmaksā soda nauda 0,5% apmērā no parāda summas par katru kavēto dienu. No pielikumos

pievienotajiem Nekustamo īpašumu zemesgrāmatu nodalījumiem redzams, ka soda nauda 0,5% apmērā par katru kavēto maksājuma dienu faktiski ir

līgumsods.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja no pārjaunojuma līguma izrietošās saistības nav pildījusi pielīgtajā termiņā un noteiktajā apmērā. Proti, atbildētāja

nav veikusi ikmēneša procentu maksājumus par aizdevuma izmantošanu saskaņā ar Aizdevuma līguma 2.3.punktu un aizdevuma pamatsumma nav

atmaksāta līdz 2015.gada 21.aprīlim atbilstoši Aizdevuma līguma 2.2. un 2.4.punktā noteiktajam.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Civillikuma 1867.pantā noteikts, ka katru saistību tiesību var atcelt, pārvēršot to jaunā, ar dalībnieku sevišķu

līgumu, ko sauc par pārjaunojumu. Savukārt no Civillikuma 1869.panta izriet, ka pārjaunojuma sekas ir tās, ka agrākais prasījums ar visām pie tā

piederīgām blakus tiesībām (ķīlu, galvojumu, procentiem, līgumsodu) izbeidzas, it kā tas būtu izpildīts, un tā vietā nodibinās jauns prasījums, uz kuru

agrākā prasījuma blakus tiesības neattiecas, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

Saskaņā ar pārjaunojuma līguma 1. un 3.punktu atbildētāja apliecinājusi, ka tā apņemas pret prasītāju izpildīt visus no Aizdevuma līguma izrietošos

blakus prasījumus. Savukārt, ķīlas devējs, parakstot Pārjaunojuma līgumu, atbilstoši Civillikuma 1869.pantā noteiktajam piekritis, ka nekustamie īpašumi

kalpos kā nodrošinājums no pārjaunojuma līguma izrietošajām saistībām, kuru izpilde noteikta atbilstoši Aizdevuma līguma saturam.

No Civillikuma 1828.panta izriet, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Kā

izriet no Aizdevuma līguma 2.2. un 2.4.punkta, tad aizdevuma pamatsumma EUR 56 914,87 pilnā apmērā bija jāatmaksā līdz 2015.gada 21.aprīlim.

Atbildētāja pamatsummu pat daļēji nav atmaksājusi līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai. Atbildētājas pienākums atmaksāt parādu izriet arī no

Civillikuma 1943.panta, kurā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No Civillikuma 1753.panta izriet, ka ar procentiem jāsaprot atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. un 1765.panta noteikumiem par procentu apmēru līdzējiem jāvienojas līgumā. Atbildētājas pienākums maksāt kapitāla

lietošanas procentus par aizdevuma izmantošanu un nokavējuma procentus izriet arī no Civillikuma 1946.panta, kurā noteikts, ka procenti par

aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka par kapitāla lietošanu atbildētājai saskaņā ar Aizdevuma līguma 2.3.punktu laika periodā no pārjaunojuma

noslēgšanas dienas (2012.gada 29.novembra) līdz 2015.gada 21.aprīlim ik mēnesi bija pienākums maksāt procentus Ls 166,67 jeb EUR 237,15

apmērā, kas faktiski ir 5% gadā no aizdevuma pamatsummas EUR 56 914,87. Procentu maksājumi no 2012.gada 29.novembra līdz 2015.gada

21.aprīlim netika veikti. Līdz ar to kopējais neatmaksātais līgumisko procentu apmērs par kapitāla lietošanu par laika periodu no 2012.gada

29.novembra līdz 2015.gada 21.aprīlim kopsummā sastādīja EUR 6806,39. Ņemot vērā, ka prasītāja atguvusi naudas līdzekļus par viena no ieķīlāto

nekustamo īpašumu (/adrese/) pārdošanas 2016.gada 16.martā EUR 1753,84 apmērā, līgumisko lietošanas procentu parāds uz prasības pieteikuma

sagatavošanas dienu ir EUR 5052,55 (EUR 6806,39 - EUR 1753,84), jo ar saņemto naudas summu atbilstoši Aizdevuma līguma 2.5.punktam daļēji

dzēsti līgumiskie lietošanas procenti.

Savukārt likumisko nokavējuma procentu apmērs atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktam un 1765.panta pirmajai daļai ir 6% gadā no

savlaicīgi neatmaksātā pamatparāda (EUR 56 914,87). Likumisko nokavējuma procentu apmērs laika periodā no 2015.gada 22.aprīļa līdz prasības

pieteikuma sagatavošanas dienai (2017.gada 30.janvārim) kopsummā sastāda EUR 6071,96. Savukārt no 2015.gada 22.aprīļa līdz prasības pieteikuma

sagatavošanas dienai prasītāja saskaņā ar Aizdevuma līguma 2.6.punktu ir tiesīga prasīt līgumsodu 0,5% apmērā no parāda (EUR 56 914,87) summas

par katru kavēto kalendāro dienu. No līgumsoda aprēķina izriet, ka tas laika periodā no 2015.gada 22.aprīļa līdz prasības pieteikuma sagatavošanas

dienai (2017.gada 30.janvārim) vairākkārtīgi pārsniedz pamatparāda apmēru, taču, ievērojot likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada

Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.panta noteikumus, līgumsods tiek samazināts 10% apmērā no

pamatparāda, tas ir EUR 5691,49 apmērā. No iepriekšminētā izriet, ka atbildētājas kopējās parādsaistības sastāda EUR 73 730,87, veido pamatparāds

EUR 56 914,87, līgumiskie kapitāla lietošanas procenti par laika periodu no 2012.gada 29.novembra līdz 2015.gada 21.aprīlim EUR 5052,55,

līgumsods no 2015.gada 22.aprīļa līdz 2017.gada 30.janvārim EUR 5691,49 un likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2015.gada

22.aprīļa līdz 2017.gada 30.janvārim EUR 6071,96 EUR.

Prasības pieteikumā norādīts, ka no Civillikuma 1319.panta izriet, ka gadījumā, ja ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis,

var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai. No Civillikuma 1290.panta izriet, ka, ja nav

noteikti norunāts pretējais, ķīlas tiesība nodrošina nevien galveno prasījumu, bet arī ar to saistītos blakus prasījumus. Savukārt atbilstoši Civillikuma

1281.panta noteikumiem kreditors ir tiesīgs saistības izpildījumu no ieķīlātās lietas iegūt apmērā, kādā hipotēka ierakstīta zemesgrāmatas nodalījumā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja savas saistības pret prasītāju nav izpildījusi atbilstoši Pārjaunojuma līguma noteikumiem, ievērojot Aizdevuma līgumā

pielīgtos atmaksas termiņus, Prasītājai ir tiesības lūgt sprieduma izpildi vērst pret ķīlas devēju, vēršot piedziņu uz nekustamajiem īpašumiem zemesgrāmatā

nostiprināto hipotēku apmērā. Turklāt kā iepriekš tika norādīts, tad Nekustamo īpašumu zemesgrāmatas nodalījumos reģistrētās hipotēkas nodrošina ne

tikai galveno prasījuma izpildi, bet arī visu blakus prasījumu (lietošanas procentu un nokavējuma procentu) izpildi.

Ņemot vērā minēto un, pamatojoties uz Civillikuma 1281., 1290., 1319., 1753., 1756., 1765., 1828., 1867., 1869., 1943., 1946.pantu, prasītāja

lūdz tiesu piedzīt no SIA “REMEDY” par labu prasītājai no 2012.gada 29.novembra pārjaunojuma līguma 2010.gada 22.aprīļa aizdevuma līgumam

Nr.AIZ-04-10 izrietošo parādu EUR 73 730,87, veido pamatparāds EUR 56 914,87 EUR; līgumiskie kapitāla lietošanas procenti par laika periodu no

2012.gada 29.novembra līdz 2015.gada 21.aprīlim EUR 5052,55; līgumsods no 2015.gada 22.aprīļa līdz 2017.gada 30.janvārim EUR 5691,49;

likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2015.gada 22.aprīļa līdz 2017.gada 30.janvārim EUR 6071,96. Vērst piedziņu uz SIA “REGARD

LĪZINGS” piederošajiem nekustamajiem īpašumiem: 1) /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/; 2) /adrese B/, kadastra Nr./numurs B/; 3) /adrese C/,

kadastra Nr. /numurs C/; 4) /adrese D/, kadastra Nr./numurs D/.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja uz tajā norādītajiem motīviem un pamatiem un lūdza tiesu prasību apmierināt.

Atbildētāju pārstāvji uz tiesas sēdi nav ieradušies, par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājiem paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka lietu iespējams izskatīt atbildētāju prombūtnē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu.

Tiesa atzīst, ka apstākļos, kad atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus un nav ieradušies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot iemeslus, un nav

konstatēti Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā norādītie apstākļi, kuriem pastāvot aizmuguriska sprieduma taisīšana nav pieļaujama, ir pamats

taisīt aizmugurisku spriedumu lietā.

Noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem redzams, ka 2010.gada 22.aprīlī starp AAS “BALVA” kā aizdevēju un /pers. B/ kā aizņēmēju noslēgts aizdevuma līgums

Nr.AIZ-04-10, atbilstoši kuram AAS “BALVA” piešķīra aizņēmējam aizdevumu LVL 40 000 apmērā, nosakot procentu likmi 5 % apmērā gadā, kas

sastāda LVL 10 000. Saskaņā ar Aizdevuma līguma 2.2.punktu aizdevums tiek nodots aizņēmējam līdz 2015.gada 21.aprīlim.

No prasībai pievienotās kontu pārskata izdrukas redzams, ka 2010.gada 26.aprīlī AAS “BALVA” pārskaitījusi /pers. B/ aizdevuma summu LVL

40 000,09 apmērā. Tādejādi, saņemot aizdevuma summu, aizņēmējam iestājās pienākums to atmaksāt līdz 2015.gada 21.aprīlim atbilstoši noslēgtā

līguma nosacījumiem.

2012.gada 27.janvārī starp AAS “BALVA” kā aizdevēju un /pers. B/ kā aizņēmēju noslēgts papildnolīgums pie 2010.gada 22.aprīļa aizdevuma

līguma Nr.AIZ-04-10. Papildnolīgumā puses vienojušās, ka no aizdevuma līguma izrietošo aizņēmēja saistību pret aizdevēju nodrošināšanai par labu

AAS “BALVA” tiks ieķīlāti septiņi nekustamie īpašumi, tajā skaitā - SIA “REGARD LĪZINGS” piederošais nekustamais īpašums /adrese A/, kadastra

Nr./numurs A/; /adrese B/, kadastra Nr./numurs B/; /adrese C/, kadastra Nr./numurs C/; /adrese D/, kadastra Nr./numurs D/.

2012.gada 27.janvārī starp AAS “BALVA” kā ķīlas ņēmēju un SIA “REGARD LĪZINGS” kā ķīlas devēju noslēgts ķīlas līgums Nr.AIZ-04-

10/01, atbilstoši kuram ķīlas devējs ieķīlājis par labu prasītājai nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/. Līguma 1.4.punktā norādīts, ka

ķīla nodibināta kā nodrošinājums ķīlas ņēmēja prasījumiem, kuri tam var rasties pret /pers. B/ saskaņā ar 2010.gada 22.aprīļa aizdevuma līgumu Nr.AIZ-

04-10. Puses vienojušās, ka hipotēkas summa sastāda LVL 56 000.

2012.gada 27.janvārī starp AAS “BALVA” kā ķīlas ņēmēju un SIA “REGARD LĪZINGS” kā ķīlas devēju noslēgts ķīlas līgums Nr.AIZ-04-

10/03, atbilstoši kuram ķīlas devējs ieķīlājis par labu prasītājai nekustamo īpašumu /adrese B/, kadastra Nr./numurs B/ 0658. Līguma 1.4.punktā

norādīts, ka ķīla nodibināta kā nodrošinājums ķīlas ņēmēja prasījumiem, kuri tam var rasties pret /pers. B/ saskaņā ar 2010.gada 22.aprīļa aizdevuma

līgumu Nr.AIZ-04-10. Puses vienojušās, ka hipotēkas summa sastāda LVL 56 000.

2012.gada 27.janvārī starp AAS “BALVA” kā ķīlas ņēmēju un SIA “REGARD LĪZINGS” kā ķīlas devēju noslēgts ķīlas līgums Nr.AIZ-04-

10/05, atbilstoši kuram ķīlas devējs ieķīlājis par labu prasītājai nekustamo īpašumu /adrese C/, kadastra Nr./numurs C/. Līguma 1.4.punktā norādīts, ka

ķīla nodibināta kā nodrošinājums ķīlas ņēmēja prasījumiem, kuri tam var rasties pret /pers. B/ saskaņā ar 2010.gada 22.aprīļa aizdevuma līgumu Nr.AIZ-

04-10. Puses vienojušās, ka hipotēkas summa sastāda LVL 56 000.

2012.gada 27.janvārī starp AAS “BALVA” kā ķīlas ņēmēju un SIA “REGARD LĪZINGS” kā ķīlas devēju noslēgts ķīlas līgums Nr.AIZ-04-

10/07, atbilstoši kuram ķīlas devējs ieķīlājis par labu prasītājai nekustamo īpašumu /adreseD/, kadastra Nr./numurs D/. Līguma 1.4.punktā norādīts, ka

ķīla nodibināta kā nodrošinājums ķīlas ņēmēja prasījumiem, kuri tam var rasties pret /pers. B/ saskaņā ar 2010.gada 22.aprīļa aizdevuma līgumu Nr.AIZ-

04-10. Puses vienojušās, ka hipotēkas summa sastāda LVL 56 000.

No lietas materiāliem redzams, ka 2012.gada 29.novembrī AAS “BALVA” kā kreditors, /pers. B/ kā agrākais parādnieks, SIA “REMEDY” kā

jaunais parādnieks un SIA “REGARD LĪZINGS” kā ķīlas devējs parakstījuši 2010.gada 22.aprīļa aizdevuma līguma Nr.AIZ-04-10 pārjaunojuma

līgumu. Pārjaunojuma līguma 1.punktā norādīts, ka /pers. B/ nodod SIA “REMEDY”, bet SIA “REMEDY” pārņem visas /pers. B/ aizdevuma līgumā

Nr.AIZ-04-10 noteiktās tiesības, pienākumus un uzņemtās saistības, un aizdevuma līgums ar visiem tā grozījumiem, papildinājumiem un vienošanām, kā

arī ar visām pie tā piederīgām blakus tiesībām (ķīlu, procentiem, līgumsodu) stājas spēkā starp jauno parādnieku SIA “REMEDY” un kreditoru AAS

“BALVA”. Saskaņā ar pārjaunojuma līguma 5.punktu jaunais parādnieks SIA “REMEDY” apņemas veikt kreditoram visus maksājumus, kas agrākajam

parādniekam /pers. B/ bija jāveic saskaņā ar aizdevuma līgumu.

Civillikuma 1867.pants nosaka, ka katru saistību tiesību var atcelt, pārvēršot to jaunā, ar dalībnieku sevišķu līgumu, ko sauc par pārjaunojumu.

Pārjaunojumu var izdarīt vai nu tā, ka arī jaunajā prasījumā abas puses, tas ir, tiesīgais un saistītais, paliek tās pašas, kādas bijušas atceltā, pārgrozot tikai

prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka pārgrozījums attiecas uz lietā piedalīgām personām un ka agrākā kreditora vai agrākā

parādnieka vietā iestājas jauns (Civillikuma 1868.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1869.pantu pārjaunojuma sekas ir tās, ka agrākais prasījums ar visām pie tā piederīgām blakus tiesībām (ķīlu, galvojumu,

procentiem, līgumsodu) izbeidzas, it kā tas būtu izpildīts, un tā vietā nodibinās jauns prasījums, uz kuru agrākā prasījuma blakus tiesības neattiecas, ja vien

nav tieši norunāts pretējais.

Tiesa konstatē, ka saistības pārjaunojums jeb pārgrozījums attiecas uz personām, kuras piedalās lietā, jo agrākā aizņēmēja /pers. B/ vietā iestājās

atbildētāja SIA “REMEDY”. Ar lietā esošajiem dokumentiem ir pierādīts, ka SIA “REMEDY” pārņēma /pers. B/ saistības un pienākumus, kas izriet no

aizdevuma līguma Nr.AIZ-04-10, tajā skaitā - apņēmās atmaksāt prasītājai aizdevuma summu LVL 40 000 jeb EUR 56 914,87 apmērā līdz 2015.gada

21.aprīlim.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Atbilstoši Civillikuma

1828.pantam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Lietā nav gūti pierādījumi tam, ka SIA “REMEDY”

izpildīja savas saistības un atmaksāja prasītājai norādīto aizdevuma summu līdz 2015.gada 21.aprīlim vai līdz prasības celšanas dienai. Tādejādi ir pamats

piedzīt no SIA “REMEDY” par labu prasītājai pamatparāda summu EUR 56 914,87 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. No Civillikuma

1652.panta 3.punkta izriet, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai

vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Par maksājuma saistību neizpildi līgumā noteiktajā termiņā prasītāja aprēķināja līgumsodu par periodu no 2015.gada 22.aprīļa līdz 2017.gada

30.janvārim EUR 5 691,49, kā arī likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2015.gada 22.aprīļa līdz 2017.gada 30.janvārim EUR 6071,96

apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1716.panta pirmajai daļai līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Savukārt Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz

tiesisku darījumu, vai uz likumu. Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma

1946.pants).

2010.gada 22.aprīļa aizdevuma līguma Nr.AIZ-04-10 2.6.punktā norādīts, ka, ja noteiktajā termiņā aizņēmējs neatmaksā vai atmaksā nepilnā

apmērā saņemto aizdevuma summu, tad aizņēmējam ir jāmaksā aizdevējam soda nauda 0,5 % apmērā no parāda summas par katru nokavēto kalendāra

dienu. Soda naudas samaksa neatbrīvo aizņēmēju no viņa pienākuma samaksāt aizdevuma summu pilnā apmērā.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2009.gada 14.janvāra spriedumā lietā Nr.SPC-19/2009 ir atzinis, ka Civillikumā netiek

reglamentēts tāds tiesību institūts kā soda nauda. Civillikuma saistību tiesību daļā tiek reglamentēts procentu (gan par naudas summas lietošanas

atvēlēšanu, gan par samaksas nokavējumu), kā arī līgumsoda institūts. Procentu un līgumsoda institūti ir atšķirīgi, un tie paredz dažādas tiesiskās sekas.

Tiesai, ņemot vērā tiesību normas, kas regulē darījumu iztulkošanu, ir pienākums noskaidrot, kādā nozīmē puses bija lietojušas jēdzienu “soda nauda” –

vai tas bija domāts kā līgumsods, vai kā procenti par aizdotās naudas summas samaksas nokavējumu. Šaubu gadījumā atbilstoši Civillikuma 1509.panta

noteikumiem divpusēja darījuma noteikumi iztulkojami tam par ļaunu, kurš attiecīgajā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un

noteiktāk.

Prasītāja, atsaucoties uz prasības pieteikumam pievienoto zemesgrāmatas nodalījuma izdruku, norāda, ka līgumā noteiktā soda nauda faktiski ir

līgumsods.

Atbilstoši Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs E/IV daļas 1., 2.iedaļas ierakstam Nr.1.1. uz nekustamo īpašumu /adrese A/,

nostiprināta pirmā hipotēka; līgumsoda apmērs – 0,5 % no parāda summas par katru nokavēto kalendāra dienu.

Atbilstoši Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs F/IV daļas 1., 2.iedaļas ierakstam Nr.1.1. uz nekustamo īpašumu /adrese B/,

nostiprināta pirmā hipotēka; līgumsoda apmērs – 0,5 % no parāda summas par katru nokavēto kalendāra dienu.

Atbilstoši Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs G/IV daļas 1., 2.iedaļas ierakstam Nr.1.1. uz nekustamo īpašumu /adrese C/,

nostiprināta hipotēka; līgumsoda apmērs – 0,5 % no parāda summas par katru nokavēto kalendāra dienu.

Atbilstoši Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs H/IV daļas 1., 2.iedaļas ierakstam Nr.1.1. uz nekustamo īpašumu /adrese D/,

nostiprināta pirmā hipotēka; līgumsoda apmērs – 0,5 % no parāda summas par katru nokavēto kalendāra dienu.

Lai arī Zemesgrāmatu likuma 1.pants nosaka, ka zemesgrāmatu ierakstiem ir publiska ticamība, tiesas ieskatā šajā konkrētajā lietā ieraksts

zemesgrāmatas nodalījumā pats par sevi nenozīmē, ka, noslēdzot aizdevuma līgumu, puses ar jēdzienu “soda nauda” domājušas tieši līgumsodu. Skatot

cauri nostiprinājuma lūgumu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pamatojas vienīgi uz tiem datiem, kas ir lūgumā un tam pievienotos dokumentos,

nepieprasot nekādas ziņas no privātpersonām (Zemesgrāmatu likuma 76.panta pirmā daļa). Nostiprinājumu lūgumu hipotēkas nostiprināšanai paraksta

nekustamā īpašuma īpašnieks viens pats vai kopā ar kreditoru (Zemesgrāmatu likuma 57. un 61.1pants). Tiesas rīcībā nav ziņu par to, ka nostiprinājuma

lūgumu hipotēkas nostiprināšanai parakstījis arī pats aizņēmējs /pers. B/, tādejādi apliecinot, ka aizdevuma līgumā puses vienojušās par līgumsodu.

Tajā pašā laikā lietā nav gūti pierādījumi tam, ka /pers. B/ vai atbildētāji jebkādā veidā iebilstu pret minēto zemesgrāmatas nodalījuma ierakstu,

lūdzot to grozīt vai dzēst. Tiesa ņem vērā arī to, ka 2012.gada 29.novembra pārjaunojuma līguma 1.punktā puses vienojās, ka Aizdevuma līgums

Nr.AIZ-04-10 ar visām pie tā piederīgām blakus tiesībām (ķīlu, procentiem un līgumsodu) stājas spēkā starp SIA “REMEDY” un AAS “BALVA”.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka puses ir vienojušās par līgumsodu, kuru SIA “REMEDY” ir pienākums maksāt tajā gadījumā, ja tiek kavēta aizdevuma

summas atmaksa.

Turklāt, ņemot vērā Civillikuma 1508.pantu, kurš nosaka, ka darījuma saudzīgākam iztulkojumam dodama priekšroka pret citiem, un uz tā pamata

priekšroka ir tam, kurš vismazāk saista parādnieku, kā arī ņemot vērā Civillikuma 2013.gada 20.jūnija grozījumus, kuri stājās spēkā 2014.gada

1.janvārī, tiesa uzskata, ka parādnieku SIA “REMEDY” vismazāk saista tieši līgumsods, kura apmērs nevar būt lielāks par 10 procentiem no

pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Prasītāja ir ievērojusi Civillikuma 1716.panta trešās daļas nosacījumus, aprēķinot līgumsodu EUR 5691,49 apmērā, kas nepārsniedz desmit

procentus no pamatparāda summas. Līgumsods aprēķināts par periodu no 2015.gada 22.aprīļa līdz 2017.gada 30.janvārim.

Tiesai nav pamata apšaubīt aprēķināto likumisko nokavējuma procentu summu EUR 6071,96 un līgumisko procentu par kapitāla lietošanu summu

EUR 5052,55, jo ar lietas materiāliem pierādīts, ka atbildētāja savas saistības nav izpildījusi un aizdevuma summu nav atmaksājusi, kā arī ir lietojusi

prasītājas izsniegto aizdevumu. Neveicot aizdevuma atmaksu līgumā noteiktajā termiņā, atbildētāja SIA “REMEDY” ir pieļāvusi nokavējumu, kas tai rada

pienākumu maksāt prasītājai likumiskos nokavējuma procentus, kuru apmērs saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu noteikts seši procenti gadā. Tāpat,

noslēdzot aizdevuma līgumu, par aizdevuma lietošanu puses bija vienojušās par procentu samaksu. SIA “REMEDY” nav apstrīdējusi prasītājas iesniegto

procentu aprēķinu, līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītājas aprēķins ir pareizs un tiesiski pamatots.

Ievērojot norādīto, ir pamats piedzīt no atbildētājas SIA “REMEDY” par labu prasītājai likumiskos nokavējuma procentus EUR 6071,96 par laika

periodu no 2015.gada 22.aprīļa līdz 2017.gada 30.janvārim un līgumsodu EUR 5691,49 apmērā par laika periodu no 2015.gada 22.aprīļa līdz

2017.gada 30.janvārim, kā arī procentus par kapitāla lietošanu par laika periodu no 2012.gada 29.novembra līdz 2015.gada 21.aprīlim EUR 5052,55.

Tiesa uzskata, ka prasītājas prasība daļā par piedziņas vēršanu uz SIA “REGARD LĪZINGS” piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra

Nr./numurs A/; /adrese B/, kadastra Nr./numurs B/; /adrese C/, kadastra Nr./numurs C/; /adrese D/, kadastra Nr./numurs D/, ir pamatota un

apmierināma.

Civillikuma 1278.pants nosaka, ka ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā

kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu. Saskaņā ar Civillikuma 1280.pantu katrā ķīlas tiesībā ir nepieciešams prasījums, par ko šī ķīla

atbild.

2012.gada 27.janvāra ķīlas līguma Nr.AIZ-04-10/01 3.1.punktā norādīts, ka, ja aizņēmējs neatmaksā saņemto aizdevumu līdz 2015.gada

21.aprīlim, ķīlas ņēmējs ir tiesīgs bez īpaša ķīlas devēja pilnvarojuma vai atļaujas un bez griešanās tiesā brīvi rīkoties ar nekustamo īpašumu /adrese A/,

kadastra Nr./numurs A/, pārņemt to savā valdījumā un/vai pēc sava ieskata pārdodot bez pienākuma rīkot izsoli.

2012.gada 27.janvāra ķīlas līguma Nr.AIZ-04-10/03 3.1.punktā norādīts, ka, ja aizņēmējs neatmaksā saņemto aizdevumu līdz 2015.gada

21.aprīlim, ķīlas ņēmējs ir tiesīgs bez īpaša ķīlas devēja pilnvarojuma vai atļaujas un bez griešanās tiesā brīvi rīkoties ar nekustamo īpašumu /adrese B/,

kadastra Nr./numurs B/ 0658, pārņemt to savā valdījumā un/vai pēc sava ieskata pārdodot bez pienākuma rīkot izsoli.

2012.gada 27.janvāra ķīlas līguma Nr.AIZ-04-10/05 3.1.punktā norādīts, ka, ja aizņēmējs neatmaksā saņemto aizdevumu līdz 2015.gada

21.aprīlim, ķīlas ņēmējs ir tiesīgs bez īpaša ķīlas devēja pilnvarojuma vai atļaujas un bez griešanās tiesā brīvi rīkoties ar nekustamo īpašumu /adrese C/,

kadastra Nr./numurs C/, pārņemt to savā valdījumā un/vai pēc sava ieskata pārdodot bez pienākuma rīkot izsoli.

2012.gada 27.janvāra ķīlas līgums Nr.AIZ-04-10/07 3.1.punktā norādīts, ka, ja aizņēmējs neatmaksā saņemto aizdevumu līdz 2015.gada

21.aprīlim, ķīlas ņēmējs ir tiesīgs bez īpaša ķīlas devēja pilnvarojuma vai atļaujas un bez griešanās tiesā brīvi rīkoties ar nekustamo īpašumu /adrese D/,

kadastra Nr./numurs D/, pārņemt to savā valdījumā un/vai pēc sava ieskata pārdodot bez pienākuma rīkot izsoli.

2012.gada 29.novembra pārjaunojuma līguma 3.punktā puses noteikušas, ka ķīlas līgumi paliek spēkā, nodrošinot kreditora prasījumu, kuri tam

var rasties pret jauno parādnieku saskaņā ar Aizdevuma līgumu, izpildi.

Atbilstoši Civillikuma 1367.pantam hipotēka dod kreditoram lietu tiesību uz ieķīlāto nekustamo īpašumu tikai pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Savukārt Civillikuma 1374.pants nosaka, ka katrs zemes grāmatās ierakstīta prasījuma pārjaunojums arī jāieraksta šajās grāmatās; pretējā gadījumā tas

saista vienīgi līdzējas puses, bet ne trešās personas.

Tiesa konstatē, ka uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/; /adrese B/, kadastra Nr./numurs B/; /adrese C/, kadastra

Nr./numurs C/; /adrese D/, kadastra Nr./numurs D/, nostiprināta hipotēka par labu prasītājai katra LVL 56 000 jeb EUR 79 680,82 apmērā, kā arī

zemesgrāmatā ir ierakstīts prasījuma pārjaunojums, ko apliecina Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs E/, /numurs F/, /numurs G/,

/numurs H/ izdruka.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2013.gada 10.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-166/2013 ir atzinis: “Atbilstoši Civillikuma

1278.pantam ķīlas tiesība ir neīpašnieka lietu tiesība, kuras uzdevums ir aizsargāt kreditoru un dot viņam iespēju pārdot parādnieka īpašumu, lai ar

iegūtajiem naudas līdzekļiem segtu parādu. Atkarībā no ķīlas līgumā ietvertajiem noteikumiem ķīlas tiesības realizācija notiek vai nu Civilprocesa likuma

49.nodaļas (Nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā), vai arī 50.nodaļas (Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana) kārtībā. Tomēr, ja

procesuālu iemeslu dēļ tas nav iespējams, ķīlas ņēmējs savu tiesību aizsardzībai var vērsties tiesā prasības kārtībā.

Ņemot vērā, ka ķīlas tiesība dod iespēju atņemt īpašuma tiesību pret īpašnieka gribu, pret personu, kura ir ieķīlājusi nekustamo īpašumu, ir ceļama

prasība. Ja nekustamais īpašums ir ieķīlāts par svešu saistību, kā tas ir izskatāmajā lietā, tad kreditoram ir iespējams celt saistībtiesisku jeb personisku

prasību pret galveno parādnieku par parāda piedziņu, kā arī lietisku prasību pret ķīlas devēju par ķīlas tiesības realizēšanu.

Minētie secinājumi ir saskanīgi arī ar tiesību doktrīnas atziņām, kurās, skaidrojot Civillikuma 1278.panta saturu, norādīts, ka ikkatrai piedziņai pēc

hipotēku grāmatās ievestām ķīlas tiesībām ir lietisks raksturs un tā ir prasība par lietu tiesībām.” (sk. Civillikumi ar paskaidrojumiem. Otrā grāmata.

Lietu tiesības. Sastādījuši: senators F.Konrādi un Rīgas apgabaltiesas loceklis A.Walter. izd., Grāmatrūpnieks”, 1935, 308.lpp; Senāta

2012.gada 18.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-167).

Civillikuma 1319.pants nosaka, ka ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas

un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības, nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tiesa atzīst, ka, noslēdzot 2012.gada 27.janvāra ķīlas līgumu Nr.AIZ-04-10/01, Nr.AIZ-04-10/03, Nr.AIZ-04-10/05, Nr.AIZ-04-10/07 un

2012.gada 29.novembra pārjaunojuma līgumu, atbildētāja SIA “REGARD LĪZINGS” ir tieši uzņēmusies nodrošināt SIA “REMEDY” saistību izpildi ar

sev piederošo nekustamo īpašumu. Ņemot vērā to, ka SIA “REMEDY” nav izpildījusi savas saistības līgumā noteiktajā termiņā, un parāda summa

nepārsniedz nostiprinātās hipotēkas apmēru, ir pamats vērst piedziņu uz SIA “REGARD LĪZINGS” piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra

Nr./numurs A/; /adres B/, kadastra Nr./numurs B/; /adrese C/, kadastra Nr./numurs C/; /adrese D/, kadastra Nr./numurs D/.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Maksātnespējīgā AAS “BALVA” ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu.

Tiesa konstatē, ka prasītāja apvienojusi vienā prasībā divus dažādus prasījumus pret diviem atbildētājiem: prasījumu pret SIA “REMEDY” par parāda

piedziņu, kā arī prasījumu pret SIA “REGARD LĪZINGS” par piedziņas vēršanu uz atbildētājai piederošo nekustamo īpašumu. Līdz ar to valsts nodeva

par prasības pieteikumu daļā par parāda piedziņu no SIA “REMEDY” nosakāma saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu,

savukārt valsts nodeva par prasības pieteikumu daļā par piedziņas vēršanu uz SIA “REGARD LĪZINGS” piederošo nekustamo īpašumu nosakāma

atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktam.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un VAS “Latvijas Pasts” tarifiem ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi, ja lietā ir viens prasītājs un divi atbildētāji, sastāda EUR 5,27.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājas SIA “REMEDY” valsts ienākumos piedzenama nesamaksātā valsts nodeva EUR 1926,66 (EUR 1202,28 +

1,6 % (EUR 73 730,87 – EUR 28 457)) un ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 2,64 apmērā,

savukārt no atbildētājas SIA “REGARD LĪZINGS” valsts ienākumos piedzenama nesamaksātā valsts nodeva EUR 71,14 un ar tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 2,64 apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tie ir

seši procenti no simta gadā. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

atbildētājas SIA “REMEDY” likumiskos procentus 6 % gadā no nenomaksātās pamatparāda summas EUR 56 914,87, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai SIA “REMEDY” nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 42., 93., 97., 189.-190., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA “REMEDY”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu maksātnespējīgajai AAS “BALVA”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, pamatparādu EUR 56 914,87 (piecdesmit seši tūkstoši deviņi simti četrpadsmit euro 87 centi), procentus par kapitāla lietošanu par laika

periodu no 2012.gada 29.novembra līdz 2015.gada 21.aprīlim EUR 5052,55 (pieci tūkstoši piecdesmit divi euro 55 centi), līgumsodu par laika periodu

no 2015.gada 22.aprīļa līdz 2017.gada 30.janvārim EUR 5691,49 (pieci tūkstoši seši simti deviņdesmit viens euro 49 centi), likumiskos nokavējuma

procentus par laika periodu no 2015.gada 22.aprīļa līdz 2017.gada 30.janvārim EUR 6071,96 (seši tūkstoši septiņdesmit viens euro 96 centi), kopā

piedzenot EUR 73 730,87 (septiņdesmit trīs tūkstoši septiņi simti trīsdesmit euro 87 centi).

Vērst piedziņu uz SIA “REGARD LĪZINGS”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, piederošajiem nekustamajiem īpašumiem: /adrese A/,

kadastra Nr./numurs A/; /adrese B/, kadastra Nr./numurs B/; /adrese C/, kadastra Nr./numurs C/; /adrese D/, kadastra Nr./numurs D/.

Parāda samaksa veicama maksātnespējīgās AAS “BALVA”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, norēķinu kontā

Nr.LV75HABA0001408030116, Swedbank AS.

Noteikt maksātnespējīgajai AAS “BALVA”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no SIA

“REMEDY”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, likumiskos procentus 6 % apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas EUR 56 914,87

(piecdesmit seši tūkstoši deviņi simti četrpadsmit euro 87 centi).

Piedzīt no SIA “REMEDY”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts labā valsts nodevu EUR 1926,66 (viens tūkstotis deviņi simti divdesmit

seši euro 66 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,64 (divi euro 64 centi), kopā piedzenot EUR 1929,30 (viens tūkstotis deviņi simti

divdesmit deviņi euro 30 centi).

Piedzīt no SIA “REGARD LĪZINGS”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts labā valsts nodevu EUR 71,14 (septiņdesmit viens euro 14

centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,64 (divi euro 64 centi), kopā piedzenot EUR 73,78 (septiņdesmit trīs euro 78 centi).

Noteikt SIA “REMEDY” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona

tiesā. Atbildētājas 20 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas ir tiesīgas iesniegt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 14.septembrī.

Tiesnesis /paraksts/ A.Vasiļevskis