Court dismisses defendant's counterclaim and orders bank to pay interest on principal debt in small claims case.

Lietas Nr. C33568015

Lietas arhīva Nr. C-1801-16/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2016.gada 7.martā

Rīgas rajona tiesa: tiesnese Vineta Mazure, rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „PrivatBank” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu, un

k o ns t a t ē j a

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2015.gada 5.oktobrī tiesā saņemts AS „PrivatBank” maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

[1.1] Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1662., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1934., 1943.pantu lūdz piedzīt par labu prasītājam

parādnieka neizpildīto līguma saistību summu 179,49 euro, ietverot izmantoto, bet neatmaksāto kredītlimita summu (pamatparādu) 142,17 euro,

līgumiskos un nokavējuma procentus 23,10 euro, līgumsodu par pamatsummas maksājumu kavējumu un komisiju par nesavlaicīgu parāda dzēšanu 14,22

euro; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam tiesāšanās izdevumus kopā 75,84 euro; noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja procentus 6%

gadā no galvenās parāda summas līdz sprieduma izpildei.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 6.decembrī starp atbildētāju un AS „PrivatBank” noslēgts līgums par kartes VISA Classic

“UNIVERSĀLA” konta atvēršanu, apkalpošanu un kredītlimita piešķiršanu. Saskaņā ar līguma noteikumiem līguma neatņemamā sastāvdaļa ir bankas

vispārējie darījuma noteikumi un bankas pakalpojumu tarifi.

[1.3] Saskaņā ar līguma noteikumiem prasītājs piešķīra atbildētājam kredītlimitu Ls 100,00 (142,29 euro) apmērā, kā to apliecina konta izraksts.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 09.07.2013. lēmumu par euro ieviešanu Latvijā 01.01.2014. un Euro ieviešanas kārtības likumu noteiktais

maiņas kurss ir 1 euro = 0.702804 lati.

[1.4] Parakstot līgumu, atbildētājs apņēmās pildīt tajā paredzētās saistības, saskaņā ar līguma 6.punktu maksāt prasītājam procentus 22,8 %

apmērā no faktiski izlietotās kredītlimita summas, sākot ar kredītlimita (tā daļas) lietošanas 31.dienu.

[1.5] Procentu maksājumu un kartes kredīta atmaksu atbilstoši bankas pakalpojumu tarifiem prasītājs ietur no līguma ietvaros veiktās minimālās

kartes kredīta iemaksas summas, kuru atbildētājam ir pienākums veikt līdz katra mēneša 25.datumam (ieskaitot). Par katru minimālās kartes kredīta

iemaksas summas apmaksas kavējuma dienu atbildētājs apņēmās maksāt prasītājam līgumsodu saskaņā ar bankas pakalpojumu tarifiem. Bankas

pakalpojumu tarifos soda sankcijas par nesavlaicīgu parāda dzēšanu veido gada soda procentu likme un komisija par nesavlaicīgu dzēšanu (Bankas

pakalpojumu tarifus skatīt pielikumā).

[1.6] Gada soda procentu likme gadā noteikta 22,8%. Komisija par nesavlaicīgu dzēšanu sastāda 1% no parāda kopsummas pārskata mēneša

pēdējā dienā, tā tiek aprēķināta par katru parāda daļas atmaksas kavējumu (reizi mēnesī), ja kavējuma ilgums ir 5 (piecas) un vairāk dienas un, ja

kavējuma summa ir no Ls 5 /10 euro.

[1.7] No prasības pieteikumam pievienotās konta izdrukas redzams, ka atbildētājs kavē līgumā paredzēto maksājumu izpildi, neveic kontā

iemaksas, t.i. kredīta summas un procentu atmaksu saskaņā ar līgumu (minimālā kartes kredīta iemaksas summa noteikta līgumā). Pamatojoties uz

prasītāja vispārējo darījuma noteikumu 1.1.30.1.punkta, 1.1.32.2.punkta un 1.5.1.punkta noteikumiem, prasītājs 2015.gada 26.jūnijā nosūtīja

atbildētājam paziņojumu, kurā prasītājs lūdza atbildētājam izpildīt visas līguma saistības 14 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas, (paziņojumu

skatīt pielikumā). Uz šī pieteikuma sagatavošanas dienu minētās saistības pilnībā netika izpildītas.

[1.8] Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu prasītājs ir aprēķinājis nokavējuma procentus par laika periodu no līguma laušanas datuma

2015.gada 8.jūlija līdz parāda aprēķina sastādīšanas datumam 2015.gada 30.septembrim ar bāzes procentu likmi 6 % gadā no neapmaksātas

pamatparāda summas.

[1.9] Norāda, ka starp atbildētāju un prasītāju nebija izmantota mediācija, jo atbildētājs, zinot par savam saistībām, nav izteicis gribu vienoties par

saistību apmaksas kārtību.

[2] 2015.gada 6.oktobrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu atbildētājam /pers. A/ uz viņa deklarēto dzīves vietu ierakstītā

sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma

nosūtīšanas dienas (lietas 66.lapa).

2015.gada 10.novembrī minētais sūtījums atgriezts tiesā ar pasta darbinieku atzīmi par to, ka adresāts piegādes laikā nav sastopams atstāts

aicinājums (lietas 70.lapa).

[2.1] No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētājs /pers. A/ savu dzīvesvietu deklarējis

/adrese/ (lietas 64.lapa, lietas 76.lapa).

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama

tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

[2.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

[2.3] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir

izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[2.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas

sastāvu, kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis un puses nav pieteikušas

noraidījumu tiesnesim. Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā puses nav lūgušas.

[2.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojumu nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

[2.6] Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

2016.gada 11.janvārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, pusēm paziņots, ka sprieduma norakstu tiesas kancelejā

varēs saņemt 2016.gada 7.martā (lietas 71.lapa).

[2.7] Apstākļos, kad atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā un puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par

iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

MOTĪVU DAĻA

[3] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.

[4] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai

– kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

[4.1] No lietas materiāliem redzams 2013.gada 6.decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums par Visa Classic “Universālā” kartes

konta atvēršanu, apkalpošanu un kredītlimita piešķiršanu ar konta Nr./konta numurs/ un piešķirto kredīlimitu Ls 2000 (2845,74 euro) apmērā.

Kredītlimita piešķiršanas datums 2013.gada 6.decembris (lietas 13.lapa).

No minētā līguma izriet, ka darījuma neatņemama sastāvdaļa ir AS “PrivatBank” Vispārējie darījuma noteikumu un Tarifi (lietas 13.lapa).

[4.2] Saskaņā ar minēto līgumu kartes kredīta procentu likme tika noteikta 22,8% gadā vai 0,062% dienā no faktiski izlietotās kartes kredītlimita

summas (lietas 13.lapa).

[4.3] Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma

1533.pantu, šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par

līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs.

[4.4] Lietas materiāliem pievienotais atbildētāja konta izraksts par laika periodu no 2013.gada 6.decembra līdz 2013.gada 10.decembrim,

apstiprina prasītāja no līguma izrietošo saistību izpildi– atbildētājam piešķirts kredītlimits Ls 100 (142,29 euro) apmērā (lietas 15.lapa).

[4.5] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai

kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

[4.6] No lietas materiāliem pievienotā atbildētāja konta izraksta redzams, ka atbildētājs nav veicis līgumā paredzētos maksājumus atbilstoši

līguma noteikumiem. Tādējādi atbildētājs nav pildījis līgumā uzņemtās saistības, kavējis paredzētos saistību izpildes termiņus.

Tiesa secina, ka, lai gan līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, ir iestājies līgumā paredzētais priekšnosacījums prasītājas tiesībām pieprasīt visu

saistību pirmstermiņa izpildi. Bez tam šāda prasītājas tiesība nepārkāpj Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības, jo Vispārējo darījuma noteikumu

1.1.32.1.punktā paredzētas arī atbildētāja tiesības vienpusēji izbeigt ar banku pastāvošās tiesiskās attiecības (lietas 35.lapa).

[4.7] Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītājai bija tiesības pieprasīt no atbildētāja visu saistību izpildi, 2015.gada 25.jūnijā nosūtot

paziņojumu Nr.20 – 10/ 1583.6. (lietas 56.-58.lapa). Minētajā paziņojumā prasītājs norādījis, ja klients nepilda līguma saistības pret banku, saskaņā ar

bankas vispārējo darījumu noteikumu 1.1.32.punktu un 1.1.32.2.apakšpunktu, banka ir tiesīga, rakstiski informējot klientu, pieprasīt klientam izpildīt

visas līguma saistības pirms termiņa.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs uz prasītāja nosūtīto paziņojumu nav reaģējis, savas ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījis.

[4.8] ] Tiesa atzīst, ka ar rakstveida pierādījumiem lietā ir pierādīts fakts, ka prasītājam bija pielīgta tiesība vienpusēji atkāpties no kredīta līguma

un pēc maksājumu kavējuma prasītājs savu tiesību izlietojis.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu

[4.9] Šādos apstākļos tiesa secina, ka saistību izpildes termiņš ir iestājies sakarā ar līguma vienpusēju izbeigšanu ar 2015.gada 8.jūliju

(vispārīgo noteikumu 1.1.32.2.apakšpunkts), un atbildētāja pienākums ir pilnā apmērā izpildīt saistību.

Lietā nav strīda par pušu vienošanās tiesiskumu un spēkā esamību. Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētājam uzņemtās saistības jāizpilda pilnā

apmērā un jāveic arī uzņemtās blakus saistības.

[4.9] Prasības summu pamato prasības summas aprēķins prasības pieteikumā (lietas 18.-20.lapa).

[4.10] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

[4.11] Tiesa atzīst, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību

nav sniedzis, kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, parāda esamību nav apstrīdējis, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai

daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka parādu viņš būtu atmaksājis.

[4.12] Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus, ka atbildētājam pastāv nenokārtotas maksājuma saistības pret

prasītāju 142,17 euro apmērā. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenams parāds 142,17 euro apmērā.

[5] Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

[5.1] Kā iepriekš konstatēts, 2013.gada 6.decembrī prasītājs un atbildētājs noslēdza līgumu par Visa Classic “Universālā” kartes atvēršanu,

apkalpošanu un kredīlimita piešķiršanu (konta Nr./konta numurs/) (lietas 13.-14.lapa).

Parakstot minēto iesniegumu, atbildētājs ar savu parakstu apstiprināja, ka ar ir iepazīstināts ar, pilnībā apzinās ar kredītlimita aprēķināšanas,

izmantošanas un izmaiņu veidu kārtību, apņemas ievērot AS “PrivatBank”, pārējos darījumu noteikumus un atzīst tos sev par saistošiem, kā arī atzīst sev

par saistošiem AS “PrivatBank” tarifus. (lietas 13.lapa).

[5.2] Saskaņā ar AS “PrivatBank” produktu un pakalpojumu tarifiem un parāda aprēķinu, procentu likme noteikta 22,8%, procenti gadā (0,62%

dienā) (lietas 13.lapa).

[5.3] Prasītājs lūdzis piedzīt nesamaksātos procentus par kredīta summas izmantošanu 21,17 euro par laika periodu no 2013.gada 13.decembra

līdz 2015.gada 8.jūlijam.

[5.4] Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, atzīst, ka atbildētājam ir pienākums atmaksāt procentus par aizdevuma lietošanu, un prasība arī

daļā par nesamaksāto kredīta lietojuma procentu piedziņu 21,17 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 13.decembra līdz 2015.gada 8.jūlijam ir

pamatota un apmierināma tādā apmērā kā to lūgusi prasītāja.

[6] Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Civillikuma 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

[6.1] Kā tas izriet no līguma par Visa Classic “Universālā” kartes atvēršanu, apkalpošanu un kredīlimita piešķiršanu (konta Nr./konta

numurs/), tad klientam ir pienākums samaksāt bankai līgumsodu 1% apmērā (minimums Ls 5) no kopējās parāda summas. (lietas 13.lapa).

[6.2] Prasītājs norādījis, ka nesamaksātais līgumsods aprēķināts par laika periodu no 2014.gada 31.janbāra līdz 2015.gada 8.jūlijam un ir 4,12

euro.

[6.3] Līgumsodam pēc tā būtības ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, tā uzdevums ir ietekmēt parādnieka saistību izpildi, nevis

nodrošināt kreditoram labumu papildus parādnieka pamatsaistībai. Tā piedziņa nav kreditora pienākums, bet tiesības, un šīs tiesības ir izlietojamas pēc

labas ticības, kā to noteic Civillikuma 1.pants. Minētajā tiesību normā norādītais labas ticības princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības

dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses.

Vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, jāvadās no samērīguma kritērija, kas izriet no labas ticības principa, ievērojot, ka „pie samērīguma

noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un parādnieka spējas” (Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Latvijas

Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Rīga: Mans Īpašums, 2000, 225.lp.).

[6.4] Tā kā atbildētājs noteiktajā termiņā parādu nav samaksājis, ir iestājies parādnieka nokavējums Civillikuma 1651.panta un 1652.panta

3.punkta izpratnē, un prasītājai ir tiesības pieprasīt arī līgumsoda samaksu.

[6.5] Tiesa neapšauba prasītāja tiesības saņemt līgumsodu, jo puses to ir pielīgušas, kā arī atbildētājs ir pieļāvis maksājumu nokavējumu un tā kā

prasītājs lūdzis piedzīt līgumsodu 4,12 euro apmērā, tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs 4,12 euro, ņemot vērā parādā pamatsummu 142,17 euro, ir

taisnīgs un samērīgs, tādēļ apmierināms pilnībā.

[7] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 1,93 euro par laika posmu no 2015.gada 8.jūlija līdz 2015.gada

30.septembrim.

[7.1] Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1754.pantu, procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro daļu likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā

atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.)

gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, – seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1761.pantu, likumiskie procentu prasāmi nevis atsevišķi, bet reizē ar galveno parādu.

[7.2] No prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs no atbildētāja lūdzis piedzīt likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti 1,93 euro

apmērā no galvenā parāda 142,17 euro, par laika periodu no 2015.gada 8.jūlija, kad banka vienpusēji atkāpusies no līguma, līdz 2015.gada

30.septembrim.

[6.3] Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu,

vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

[6.4] Atbilstoši AS “PrivatBank” vispārējo darījumu noteikumu (lietas 35.lapa) 1.1.32.2.punktam bankai ir tiesības vienpusēji, par to rakstiski

paziņojot klientam, 10 (desmit) dienu laikā no rakstiskā paziņojuma nosūtīšanas dienas klientam, apturēt darījumu veikšanu, izbeigt tiesiskās (darījuma)

attiecības ar klientu vai pieprasīt klientam viņa saistību pirmstermiņa izpildi un slēgt visus klienta kontus bankā. (lietas 35.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka AS “PrivatBank” no līguma atkāpusies 2015.gada 8.jūlijā (lietas 56.lapa).

[6.5] Tādējādi, tiesas ieskatā, banka vienpusēji izbeigusi līgumu Civillikuma 1589.panta izpratnē 2015.gada 8.jūlijā prasītājs likumiskos

procentus no atbildētāja pamatoti lūdz piedzīt no 2015.gada 8.jūlija.

[6.7] Tiesa atzīst, ka likumiskie nokavējuma procenti 1,93 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada 8.jūlija līdz 2015.gada

30.septembrim, piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

[8] No prasības pieteikuma izriet, ka prasītājas lūdzis piedzīt arī bankas komisiju par nesavlaicīgu parāda dzēšanu 10,10 euro, par laika periodu

no 2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 8.jūlijam.

Saskaņā ar Vispārīgo noteikumu 1.1.30.1.punktu, par katru sniegto pakalpojumu klients maksā bankai komisijas maksu tarifos noteiktajā apjomā

(lietas 33.lapa, lietas 23.lapa). Kā iepriekš konstatēts, darījuma neatņemama sastāvdaļa ir AS “PrivatBank” Vispārējie darījuma noteikumu un Tarifi

(lietas 13.lapa).

[8.1] Kā redzams no parāda aprēķina, tad bankas komisijas aprēķinātas 10,10 euro apmērā (lietas 18.lapa). Šādos apstākļos tiesa atzīst,

ka prasītājam ir tiesības saņemt no atbildētāja bankas komisijas maksu 10,10 euro apmērā.

[9] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos kavējuma procentus.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[9.1] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

[9.2] Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētājs savas uzņemtās saistības nav pildījis, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no parāda pamatsummas 142,17 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[10] Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro,

valsts nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

[10.1] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

[10.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodeva līdz 2134 euro ir 15 procenti no prasības summas,

bet ne mazāk par 71,14 euro, kas attiecīgajā gadījumā ir 71,14 euro.

Prasītājs ceļot prasību tiesā, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam, samaksājis valsts nodevu 71,14

euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 10.-12.lapa).

[10.3] Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā

valsts nodeva 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70

euro apmērā.

[10.4] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 6,20 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 4,70 euro apmērā, tiesa

atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 1,50 euro apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenami no atbildētāja par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43., 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu,

tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “PrivatBank” reģ. Nr.50003086271, parādu 142,17 euro (viens simts

četrdesmit divi euro un 17 centi), līgumiskos procentus 21,17 euro (divdesmit viens euro un 17 centi) apmērā, līgumsodu 4,12 euro (četri euro un 12

centi), likumiskos procentus 1,93 euro (viens euro un 93 centi), komisijas maksu 10,10 euro (desmit euro un 10 centi) un tiesāšanās izdevumus: valsts

nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro un 14 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro 70 centi), kopā 255,33 euro

(divi simti piecdesmit pieci euro un 33 centi).

Parāda summu ieskaitīt AS “PrivatBank” reģ. Nr.50003086271, kontā Nr.LV69PRTT0262621373010.

Noteikt AS “PrivatBank” reģ. Nr.50003086271, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas –

142,17 euro (viens simts četrdesmit divi euro un 17 centi), līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,50 euro (viens euro un 50 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda civillietas numurs.

Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure