Court dismisses appeal in parking fine case, upholding lower court's decision to cancel the penalty.

Lietas Nr. 129067415

Lietas arhīva Nr. 104AA-0609-16/19

SPRIEDUMS

Rīgā 2016.gada 11.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā

tiesnese Aina Nicmane

tiesnese Tamāra Broda

tiesnese Žaneta Vēvere

2016.gada 1.novembrī Abrenes ielā 3, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Nr. 129067415 saistībā ar Rīgas

pašvaldības policijas pārstāvja Ģirta Aleksāna apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 14.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 21.aprīlī Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu

Nr. 511061871 (turpmāk – sākotnējais lēmums) par to, ka 2015.gada 21.aprīlī plkst. 13.40 transportlīdzeklis AUDI, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/, ir novietots stāvēšanai Akadēmijas laukumā 1, Rīgā, neievērojot 532.ceļa zīmes un 842. papildzīmes nosacījumus, neievērojot Ministru

Kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 ,,Ceļu satiksmes noteikumu” (turpmāk – CSN) 307.26. apakšpunktā noteiktās prasības. Atbildība par

šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149. 10 panta septītajā daļā, transportlīdzekļa vadītājai uzlikts

naudas sods 30,00 EUR apmērā (lietas 12.lapa).

[2] /pers. E/, personas kods /personas kods/, kā persona, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, sākotnējo lēmumu [1] pārsūdzēja

augstākā iestādē, lūdzot to atcelt un izbeigt administratīvo lietvedību. /pers. E/ uzskata, ka policists nepareizi interpretējis CSN 307.26.apakšpunktu, jo

minētā norma neprasa atļaujas novietošanu transportlīdzekļa priekšējā logā (lietas 23.-24.lapa).

[3] Ar Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes priekšnieka M.Lapiņa 2015.gada 8.maija lēmumu Nr. D57/04/51106187/1 (turpmāk –

iestādes lēmums) sākotnējais lēmums [1] atstāts negrozīts, bet sūdzība [2] noraidīta (lietas 26.-27.lapa).

[4] /pers. E/ iestādes lēmumu [3] pārsūdzēja tiesā, lūdzot to atcelt un izbeigt administratīvo lietvedību, jo policija apzināti ignorējusi, kā arī nepareizi

tulkojusi sākotnējā sūdzībā norādītos argumentus. Tāpat LAPK 149.10 panta septītā daļa neparedz sodu par atļaujas neizvietošanu pie vējstikla (lietas

6.-11.lapa).

[5] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas (turpmāk – tiesa) 2016.gada 14.aprīļa spriedumu iestādes lēmums [3] atcelts un lietvedība

administratīvā pārkāpuma lietvedībā izbeigta (lietas 51.-58.lapa).

Tiesa cita starpā atzina, ka ar lietas materiāliem tiek apliecināts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija nav izsniegusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām

842.papildzīmē norādīto speciālo atļauju, lai stāvvietas Akadēmijas laukumā 1, Rīgā, kura apzīmēta 532.ceļa zīmi “Stāvvieta” un 842.papildzīmi “Pārejā

papildinformācija” tikai ar “LZA” atļaujām, lietotāji transportlīdzekļus varētu novietot stāvēšanai konkrētajā stāvvietā, ievērojot uzstādītās ceļa zīmes un

nepārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, ka Latvijas Zinātņu akadēmija tās pārvaldībā esošās iepriekš minētās stāvvietas izmantošanai konkrētiem

stāvvietas lietotājiem izsniegusi stāvlaukuma barjeras pulti, tā organizējot (izsniedzot atļauju) šīs stāvvietas izmantošanai automašīnu novietošanai

stāvēšanai.

Ievērojot konstatētos faktus, secinot, ka sūdzības iesniedzēja ievērojusi un izpildījusi to kārtību, kādu Latvijas Zinātņu akadēmija tās pārvaldībā

esošās stāvvietas izmantošanai bija noteikusi, ka Pašvaldības policijas darbinieks, sastādot protokollēmumu, zināja, taču neņēma vērā iepriekšminēto

faktu, tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējas /pers. E/ darbībās nav administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 149. 10 panta septītajā daļā,

sastāva.

[6] Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Ģirts Aleksāns par tiesas spriedumu [5] iesniedza apelācijas sūdzību.

Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt tiesas spriedumu un atstāt negrozītu iestādes lēmumu [3], jo tiesa atbrīvojot /pers. E/ no administratīvās atbildības,

pārkāpusi likuma „Par tiesu varu” 1.panta pirmo daļu. Uzskata, ka tiesa nebija tiesīga izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pamatojoties uz spriedumā

norādītajiem argumentiem, jo ar privātu vienošanos nevar atcelt publisku administratīvu aktu, ko izdevusi kompetentā iestāde. Kamēr pie iebraukšanas

teritorijā attiecīgās ceļazīmes nav noņemtas vai mainītas, tās ir saistošas visiem un pieteicējai bija pienākums atļauju novietot transportlīdzeklī redzamā

vietā (lietas 60.-62.lapa).

[7] /pers. E/ par apelācijas sūdzību [6] iesniedza rakstveida viedokli, lūdzot sūdzību noraidīt un lietu pret viņu izbeigt. Viņa norāda, ka identiskās

lietās par to pašu laiku, vietu, tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem Rīgas apgabaltiesā pieņemti 3 spriedumi, kuros sodi atcelti un lietas pret personām

izbeigtas. Turklāt CSN 307.26.apakšpunkts skaidri un izsmeļoši nosauc tikai četras konkrētas ceļazīmes, kuru darbības teritorijā transportlīdzekļa salonā

pie priekšējā stikla novietojama speciālā atļauja, ja konkrēto ceļazīmi papildina 842.papildzīme (lietas 70.-71.lapa).

[8] Saskaņā ar LAPK 289.21 panta nosacījumiem, tiesas kolēģija, izskatot apelācijas sūdzību rakstveida procesā, nekonstatēja objektīvu pamatu

pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, apelācijas sūdzībā un rakstveida

viedoklī izteiktos argumentus, tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība noraidāma un tiesas spriedums atstājams negrozīts.

Tiesas kolēģija, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar apelācijas sūdzībā ietvertajiem

argumentiem, atzīst, ka tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi un tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir

pilnībā pietiekams. Tiesas kolēģija pilnībā pievienojas tiesas spriedumā [5] norādītajai motivācijai, un uzskata, ka izvērstāks argumentu izklāsts saskaņā ar

LAPK 289.13 panta trešās daļas nosacījumiem nav nepieciešams.

[12] Tāpat tiesas kolēģija norāda, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija jau vairākkārtīgi ir vērtējusi analogas situācijas par tādu pašu

pārkāpumu un atzinusi, ka lēmumi, ar kuriem personas sauktas pie administratīvās atbildības, atceļami un administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama

(Sk. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2016.gada 17.februāra spriedumu lietā Nr.131021015, 2016.gada 11.maija spriedumu

lietā N. 130051315, 2016.gada 16.maija spriedumu lietā Nr. 131021115).

[12] Ņemot vērā, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos

nolēmumos norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet

tas nav jāsaprot kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru

iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (skat. Senāta

2010.gada 11.marta sprieduma lietā Nr.SKA-66/2010 14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-186/2012

10.punktu, 2013.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-584/2013 10.punktu). Minētos nosacījumus tiesa ir ievērojusi un tiesas kolēģija

Augstākās tiesas viedokli ņem vērā arī izvērtējot apelācijas sūdzībā norādīto.

Rezolutīvā daļa

[13] Pamatojoties uz LAPK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu un 289.22 pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

n o s p r i e d a

atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 14.aprīļa spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 129067415, bet

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvja Ģirta Aleksāna apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā 2016.gada 11.novembrī.

Tiesnese A.Nicmane

Tiesnese T.Broda

Tiesnese Ž.Vēvere