Court allows bank's claim for consumer loan default including interest and penalty under Consumer Protection Law.

Lietas Nr. C28412111

Lietas arhīva Nr. C-0331-14/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 10.februārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

Tiesnese I.Risberga

ar tiesas sēdes sekretāru N.Ļisicku

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „NORVIK BANKA” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un

konstatēja:

2011.gada 23.septembrī AS „NORVIK BANKA” cēla tiesā prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 12.martā starp Prasītāju un Atbildētāju tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr. PTK-

004155 (turpmāk-līgums), saskaņā ar kuru Atbildētājam tika piešķirts patēriņa kredīts Ls 1000.00, apmērā ar procentu likmi 21%

gadā un ar atmaksas termiņu 48 mēneši.

Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku Atbildētājam bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 25.datumam, nodrošinot, lai maksājumu

grafikā norādītajos datumos Atbildētāja kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu samaksas maksājumu

veikšanai.

Saskaņā ar līguma 8.1.punktu, par termiņā neatmaksātu patēriņa kredītu un/vai nesamaksātiem procentiem Atbildētājam jāmaksā

Prasītājam līgumsods 0,3% dienā, ko aprēķina no termiņā nesamaksātās summas. Līguma 8.2.punkts nosaka, ka līgumsoda

samaksa neatbrīvo Atbildētāju no līgumā noteikto saistību izpildes.

Atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņa kontā ir

pietiekošs atlikums patēriņa kredīta maksājumu veikšanai. Pēdējais maksājums tika saņemts 2008.gada 16.maijā Ls 1.12 apmērā.

Saskaņā ar līguma 10.2.punkta noteikumiem, Prasītājam, 15 dienas iepriekš nosūtot rakstveida paziņojumu uz Atbildētāja līgumā

norādīto dzīvesvietas adresi, ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu un pieprasīt, lai Atbildētājs nekavējoties atmaksā Prasītājam viņam

izsniegto un vēl neatmaksāto patēriņa kredīta summu, aprēķinātos procentus un līgumsodu, ja Prasītājs ir konstatējis, ka Atbildētājs

nav ievērojis kādu no līguma 9.1.punkta apakšpunktu noteikumiem.

Līguma 9.1.1.apakšpunkts nosaka, ka Atbildētājam ir pienākums atmaksāt saņemto kredītu, samaksāt procentus un pienācīgi izpildīt

citas līgumā minētās saistības. Savukārt līguma 9.1.2.apakšpunkts nosaka, ka Atbildētājam ir pienākums nodrošināt, lai maksājumu

grafikā norādītajos datumos Atbildētāja kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu samaksas maksājumu

veikšanai.

Ar 2011.gada 07.aprīļa paziņojumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un atbilstoši minētajam Līguma 10.2.punktam, Atbildētājam

tika dots 15 dienu termiņš saistību izpildei, taču Atbildētājs saistības neizpildīja, līdz ar to līgums tika izbeigts ar 2011.gada 26.aprīli.

Ņemot vērā augstāk norādīto, Atbildētāja no Līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības sastāda LVL 1911.20, tajā skaitā:

Kredīta pamatsumma – LVL 812.84; Procenti – LVL 285.52; Līgumsods – LVL 812.84.

Procenti un līgumsods tiek aprēķināts par laika periodu no 2008. gada 25. aprīļa līdz 2011.gada 14.septembrim.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties pēc Civillikuma 1587.,1590.,1716.,1717.,1720., 1722., 1753.,1756. panta, lūdz tiesu:

piedzīt no Atbildētāja par labu AS ,,NORVIK BANKA”, pamatparādu LVL 812,84, procentus LVL 285,52 un līgumsodu LVL 812,84,

kopā LVL 1911,20; piedzīt tiesas izdevumus.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

Prasītājas AS „NORVIK BANKA” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 24.01.2014. saņemts prasītāja iesniegums ar lūgumu lietu

izskatīt bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes, prasību uztur pilnā apmērā.

Atbildētājs/pers. A/ rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājam

paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, un atbilstoši Civilprocesa likuma 59.panta pirmās daļas prasībām, ar

publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.205 (2013.gada 21.oktobrī).

Tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209., 210.pantā minēto pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai.

Tiesa uzskata, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā un līdz ar to nav pamata lietas

izskatīšanu atlikt, prasītāja lūgusi lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes, lieta, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu,

izskatāma bez pušu klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes

atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

No lietas materiāliem redzams, ka starp pusēm 2007.gada 12.martā noslēgts patēriņa kredīta līgums Nr.PTK-004155. No Līguma

izriet, ka /pers. A/ piešķirts kredīts Ls 1000 apmērā ar procentu likmi 21% gadā, un atmaksas termiņu – 48 mēneši.

No aizdevumu konta izraksta redzams, ka 12.03.2007.atbildētājam izsniegts aizdevums Ls 1000.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties, neviena no darījuma

pusēm to nav apstrīdējusi un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu minētais līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par

tiesisku. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot

zaudējumus.

Civillikuma 1934.pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietas. Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu katra

saistība jāizpilda pilnā apmērā.

Līguma 6.1.punktā ir noteikts, ka aizņēmējam jāatmaksā kredīts pa daļām maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā, nodrošinot

nepieciešamo summu kontā.

Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma noteikumu 10.2 punktu aizdevējam ir tiesības pieprasīt, lai aizņēmējs pirms kredīta atmaksas

pēdējā datuma atmaksā kredītu, ja aizņēmējs kavē līgumā paredzētos maksājumus, atbilstoši Patēriņa kredīta līguma Nr. PTK-

004155 maksājumu grafikam. No parāda aprēķina redzams, ka neapmaksātā aizdevuma summa uz 14.09.2011. ir Ls 812,84.

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

No 2011.gada 7.aprīļa /pers. A/ nosūtītā paziņojums Nr.42-2/6158 par līguma pirmstermiņa izbeigšanu redzams, ka, ja 15 dienu laikā

no paziņojuma nosūtīšanas dienas aizņēmējs nenodrošinās savā norēķinu kontā no Patēriņa līgumu izrietošo parāda summu,

Patēriņa kredīta līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar 2011.gada 26.aprīli.

Tiesa atzīst, ka prasītājai, pamatojoties uz līguma 10.2.punktu, bija tiesības vienpusēji izbeigt līgumu un pieprasīt no aizņēmēja

nekavējoties atmaksāt izsniegto un neatmaksāto patēriņa kredīta summu, jo banka ir konstatējusi, ka aizņēmējs nav ievērojis līguma

9.1.punkta nosacījumus, nav nodrošinājis, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņa kontā būtu pietekošs atlikums patēriņa

kredīta atmaksas un procentu samaksas veikšanai.

Euro ieviešanas kārtības likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, euro vienlaikus ievieš skaidras,

bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos. Tādējādi latos norādītās summas pārrēķināmas no latiem euro. 2014. gada 1.

janvārī pievienojoties eiro zonai neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz eiro ir 1 EUR = 0.702804 LVL.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenams pamatparāds 1156.57 euro (Ls 812,84). Samaksas pierādīšanas

pienākums saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu gulstas uz atbildētāju. Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka pamatparāds ir

samaksāts.

Prasītāja lūdz piedzīt procentus 406.26 euro (Ls 285,52) par laika periodu no 25.04.2008. līdz 14.09.2011., no parāda aprēķina

redzams, ka procenti aprēķināti par laika periodu no 25.04.2008. līdz 25.03.2011.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma

1757.pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumiem dodami

tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

No Patēriņa kredīta līguma Nr.PTK-004155 pamatnoteikumu daļas redzams, ka atbildētājs maksā prasītājam procentus - 21%, kas

saskaņā ar prasītāja norādīto aprēķinu ir 406.26 euro (Ls 285,52).

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami pielīgtie procenti 406.26 euro (Ls 285,52).

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 1156.57 euro (Ls 812,84) par laika periodu no 25.04.2008. līdz 14.09.2011. no parāda aprēķina

redzams, ka līgumsods aprēķināts par laika periodu no 15.04.2008. līdz 25.01.2009.

Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu, vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja

tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Civillikuma

1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no

zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

No patēriņa kredīta līguma 8.1.punkta redzams, ka par katru līgumā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu atbildētājam jāmaksā

prasītājam līgumsodu 0,3% dienā no termiņā nesamaksātās summas. Ņemot vērā, ka atbildētājs ir pieļāvis maksājumu kavējumu, kā

arī nav apstrīdējis līgumsoda nosacījumus, tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsoda piedziņai, kas, saskaņā ar prasītājas norādīto aprēķinu

ir 1156.57 euro (Ls 812,84).

Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav

izpildīta. Līgumsoda apmēru noteica līdzēji, un atbildētājs minētajam līgumsodam piekrita. Lietā nav konstatēts kāds no Civillikuma

1656. vai 1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma sekām. Tiesas

rīcībā nav pierādījumi, ka atbildētājs būtu veicis kādus pasākumus saistību neizpildes novēršanai. Atbildētājs nav arī apstrīdējis

Līgumā pielīgtos līgumsoda nosacījumus.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 11.daļu, tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai

pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda

atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 3.daļas 4.punkts atzīst par netaisnīgiem līguma noteikumus, kuri uzliek patērētājam,

kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu.

Atbildētājs ar līgumu uzņēmās saistības par līgumsoda samaksu. Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, tiesa atzīst, ka tas nav

vērtējams kā nesamērīgs. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka prasītājas rīcība, pieprasot līgumsodu 1156.57 euro (Ls 812,84)

apmērā, nav pretrunā ar Civillikuma 1.pantā deklarēto labas ticības principu, kā arī nav pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma noteikumiem. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība arī daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma.

Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams pamatparāds 1156.57 euro (Ls 812,84), procenti 406.26 euro

(Ls 285,52), līgumsods 1156.57 euro (Ls 812,84).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tādejādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva

245,84 euro (Ls 172,78), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70,euro (Ls 3,30) un izdevumi par sludinājuma teksta sagatavošanu

un ievietošanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 17,36 euro (Ls 12,20), kopā 267.90 euro (Ls 188,28).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājiem dodams termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas

pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 193.,195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt AS „NORVIK BANKA” prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, akciju sabiedrībai „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918,

pamatparādu 1156.57 euro (Ls 812,84), procentus 1156.57 euro (Ls 812,84) par laika periodu no 2008.gada 25.aprīļa līdz

2011.gada 25.martam, līgumsodu 1156.57 euro (Ls 812,84),un tiesas izdevumus 267.90 euro (Ls 188,28), kopā 2987,29 euro (divi

tūkstoši deviņi simti astoņdesmit septiņi euro, 29 centi) (Ls 2099,48).

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 10.02.2014.

Tiesnese I.Risberga