Court vacates administrative fine against municipal company for self-sabotage by punishing its own entity.

NORAKSTS Nr.A42665208 A1933-10/25

SPRIEDUMS

Rīgā 2010.gada 27.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Piusa,

piedaloties pieteicējas Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale” pārstāvim K.V. un atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Administratīvās komisijas pārstāvim A.P.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz Rīgas pašvaldības SIA „Zemgales” pieteikumu par Rīgas Domes Administratīvās komisijas 2008.gada 1.jūlija lēmuma Nr.D57 20-26 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas domes Administratīvā komisija (turpmāk arī – Komisija vai atbildētājs) 2008.gada 1.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.D57 20-26 (turpmāk arī - Lēmums), ar kuru atzina Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale” par vainīgu Rīgas domes 1999.gada 14.decembra saistošo noteikumu Nr.54 „Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas noteikumi” 2.1.1.,

2.1.6. un 2.1.14.punktu neizpildē un 5.1.punkta paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot sodu Ls 500 apmērā, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 5.pantu, 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.pantu, 23.panta pirmās daļas 2.punktu un 32.pantu. [2] Nepiekrītot Lēmumam Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale” (turpmāk arī - pieteicēja) to pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā iesniedzot pieteikumu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [2.1] Pieteicēja ir pilnvarota un uzņēmusies apsaimniekot Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, valdījumā vai pārvaldīšanā esošos nekustamos īpašumus, kas minēti 2004.gada 7.oktobrī, starp pieteicēju un Rīgas domes Īpašuma departamentu, noslēgtā līguma Pielikumā Nr.1.

Apstāklis, ka zemes gabals, ar kadastra Nr. /kadastra numurs/ (/adrese/), robežojas ar pieteicējas apsaimniekošanā esošo nekustamo īpašumu, nav nožogots un to faktiski var izmantot jebkurš mikrorajona iedzīvotājs, nevar būt par pamatu, lai secinātu, ka minētās teritorijas apsaimniekošanas pienākums ir pieteicējai. Rīgas Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcija Komisijā ir iesniegusi noslēgtajam līgumam neatbilstošu informāciju, tādējādi Komisija Lēmumu ir pieņēmusi nepamatoti un nepārbaudot informāciju. [2.2] No administratīvā pārkāpuma protokola izriet, ka Rīgas pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes Administratīvās uzraudzības nodaļas vecākā inspektore pārkāpumu ir konstatējusi 2008.gada 3.aprīlī, bet protokols sastādīts tikai 2008.gada 28.aprīlī.

Tādējādi ir pārkāpta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa IV sadaļā paredzētā lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās. [3] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu neatzīst un norāda uz turpmāk minētajiem apsvērumiem. [3.1] Saskaņā ar Rīgas Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcijas 2008.gada 20.martā vēstulē Nr.IZP-08-150-dv sniegto informāciju, 2008.gada 28.aprīlī administratīvā pārkāpuma protokolā ZV nr.020652/50991 fiksēto zemes gabalu apsaimniekotājs ir pieteicēja. Par sniegto informāciju nerodas šaubas, jo minēto vēstuli ir parakstījis Rīgas Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcijas izpilddirektors, kurš vienlaikus ir arī pieteicējas padomes loceklis. [3.2] nepienācīgi uzturētā teritorija, kas atrodas aiz /adrese/ nama uz /iela/ ir funkcionāli saistīta ar namīpašumu /adrese/. [3.3] Nepamatots ir arī pieteicējas viedoklis par to, ka Rīgas pašvaldības policijas darbiniecei administratīvā pārkāpuma protokols bija jāsastāda diennakts laikā pēc pārkāpuma fakta konstatācijas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2381.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka saņemot pieteikumu vai citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, amatpersonām diennakts laikā jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols vai jāpieņem viens no šādiem lēmumiem: (..) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Bez tam, ja pieņemtu, ka amatpersona ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, formāla atsaukšanās uz procesuālo pārkāpumu nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta ieskatā procesuālo tiesību ievērošana nav pašmērķis (skat., 2005.gada 22.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-374). [4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem apsvērumiem.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis pieteikumu atzina (lietas 145.lapa) un norādīja, ka atbildētājs ir sodījis pašu dibinātu iestādi.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieka paskaidrojumu, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir apmierināms. [6] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 26.panta piektajai daļai sods par pārkāpumiem, kas uzlikts juridiskajai personai, maksājams no juridiskās personas līdzekļiem.

Tādējādi tiesa secina, ka administratīvajam sodam ir audzinošs raksturs, lai ar naudas soda palīdzību ietekmētu personu rīcību un atturētu no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas. Tas nozīmē, ka administratīvais sods savu mērķi sasniedz tad, ja personai, to nomaksājot, rodas noteikta apmēra zaudējumi, kas sagādā finansiāla rakstura neērtības – samazina pieejamo naudas līdzekļu apmēru. [7] Tiesa konstatē, ka atbildētājs konkrētajā gadījumā ir sodījis kapitālsabiedrību, kuras dalībnieks simts procentu apmērā ir pats atbildētājs – Rīgas pašvaldība (atbilstoši SIA „Lursoft” publiski pieejamā reģistrā norādītai informācijai).

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 3.punktam pašvaldība ir atvasināta publiska persona. Saskaņā ar minētā likuma 87.panta trešo daļu atvasinātas publiskas personas, izveidojot privāto tiesību juridiskās personas, arī tādas, kurām nav pelņas gūšanas rakstura, nevar izvairīties no šajā likumā noteiktās atbildības un izvirzīt tām citus mērķus, kas neizriet no attiecīgās publiskās personas funkcijām. Lietā secināms, ka konkrētajā gadījumā atbildētājs ir nodibinājis SIA „Zemgale” ar mērķi apsaimniekot pašvaldības īpašumu.

Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 „Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas noteikumi” 2.1.6.punkts, par kura pārkāpumu pieteicējai ir uzlikts administratīvais sods, nosaka, ka Rīgas pašvaldības komercsabiedrībām atbilstoši noslēgtajam līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām, namīpašumu, zemesgabalu u.c. teritoriju īpašniekiem, valdītājiem, pārvaldītājiem - pilnvarniekiem, lietotājiem - nomniekiem savos objektos jānodrošina zālāju (zālienu) nopļaušana; namīpašuma, gruntsgabala, pagalma, piemājas vai citu teritoriju sakopšana, apsaimniekošana, labiekārtošana; apstādījumu uzturēšana.

Tādējādi tiesa secina, ka atbildētājs ir piemērojis administratīvo sodu paša izveidotai kapitālsabiedrībai par pilnvarojuma līgumā ietverto pienākumu nepildīšanu. [8] Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 76.pantu pašvaldību ekonomiskais pamats ir manta, tai skaitā finanšu resursi, kas cita starpā veidojas no pašvaldības budžetā ieskaitāmajiem naudas sodiem, ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības, kā arī citiem ieņēmumiem. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldību budžetiem” 20.pantu pagastu, novadu, pilsētu un rajonu budžetu ieņēmumus cita starpā veido atskaitījumi no kapitālsabiedrību peļņas.

Savukārt kapitālsabiedrību peļņa veidojas no ienākumu un izdevumu starpības. Turklāt administratīvie sodi ir attiecināmi uz kapitālsabiedrību izdevumiem. Līdz ar to sodu nomaksa attiecīgi samazina kapitālsabiedrības eventuālo peļņu. Tādējādi atbildētājs, sodot sev piederošu kapitālsabiedrību, samazina tās peļņu un tādā veidā ietekmē sava budžeta ieņēmumus. Faktiski, konkrētajā gadījumā atbildētājs ir sodījis nevis personu, kas ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, bet gan pats sevi, samazinot savus budžeta ieņēmumus, kas būtu radušies no pieteicējas iespējamās peļņas. [9] Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka atbildētājs nepareizi ir noteicis pie administratīvās atbildības saucamo personu par Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 „Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas noteikumi” nepildīšanu, jo konkrētajā gadījumā netiek sasniegts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētais administratīvā soda mērķis.

Līdz ar to pārsūdzētais Lēmums nav tiesisks un ir atceļams.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Zemgale” pieteikumu par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2008.gada 1.jūlija lēmuma Nr.D57 20-26 atcelšanu. Atcelt Rīgas domes Administratīvās komisijas 2008.gada 1.jūlija lēmumu Nr.D57 20-

26 ar tā pieņemšanas dienu un izbeigt lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L.Piusa

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese L.Piusa Rīgā, 2010.gada 27.oktobrī