Appeal court dismissed tenant's eviction appeal, upholding first instance judgment for landlord's rent and damages claim.

Lietas arhīva Nr. CA-0218-20/30

ECLI:LV:RAT:2020:0715.C29503417.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2020.gada 15.jūlijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente Ilze Ošiņa,

tiesneši Ineta Ozola un Marika Bebriša,

Rīgā, Brīvības bulvārī 34, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/, ar trešo personu

Rīgas domi par īres un sniegto pakalpojumu piedziņu un izlikšanu no dzīvojamām telpām sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 27.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 8.septembrī, ar 2018.gada 10.septembra, 2018.gada 31.oktobra, 2019.gada 24.janvāra grozījumiem, SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”

(turpmāk – prasītāja) tiesā cēla prasību pret /pers. A/ un /pers. B/, ar trešo personu Rīgas domi (turpmāk – trešā persona) par īres un sniegto

pakalpojumu piedziņu un izlikšanu no dzīvojamām telpām.

Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 1., 2.panta otro daļu, 12., 44.pantu, likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām

dzīvojamām mājām” 13.panta pirmo un otro daļu, Civillikuma 1779., 2141.pantu, lūdzot tiesu:

- izlikt no dzīvojamām telpām /adrese/, atbildētājus /pers. A/ un /pers. B/, ar viņiem piederošajām mantām;

- piedzīt no atbildētājas /pers. A/ par labu prasītājai parādu un zaudējumus par faktisko dzīvokļa lietošanu 972,53 EUR apmērā par īres

maksu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem;

- piedzīt no atbildētājas /pers. A/ par labu prasītājai ar tiesāšanos saistītos izdevumus 227,98 EUR apmērā.

[2] 2017.gada 6.oktobrī tiesā saņemti trešās personas paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka prasību uzskata par pamatotu un

apmierināmu.

[3] 2017.gada 24.oktobrī tiesā saņemti atbildētājas /pers. A/ paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka prasība netiek atzīta.

[4] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 27.marta spriedumu prasība apmierināta, nospriežot:

- izlikt /pers. A/ un /pers. B/ no dzīvojamām telpām /adrese/, ar viņiem piederošajām mantām, bez citas dzīvojamās telpas ieradīšanas;

- piedzīt no /pers. A/ par labu prasītājai pamatparādu 38,02 EUR par īri un komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2010.gada 1.aprīļa līdz

2016.gada 14.oktobrim, zaudējumus 934,51 EUR, kas sastāv no neiegūtas īres maksas un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, aprēķināti no

2016.gada 15.oktobra līdz 2019.gada 18.janvārim, tiesas izdevumus 227,98 EUR, kopā 1 200,51 EUR;

- noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6 % (sešus) gadā

no neatmaksātās pamatparāda summas (972,53 EUR);

- piedzīt no /pers. A/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,69 EUR;

- piedzīt no /pers. B/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,69 EUR.

[4.1.] Tiesa spriedumā atsaukusies uz Civillikuma 1401., 1402., 1511.., 1587., 2112.pantiem, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu.

[4.2.] Spriedumā norādīts, ka 2010.gada 17.februārī, saskaņā ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2010.gada 14.janvāra sēdes

protokola Nr.13 punktu 8.1.1. un saskaņā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta dzīvokļu pārvaldes 2010.gada 15.februārī izsniegto

rekomendāciju Nr.038521, starp prasītāju kā izīrētāju un /pers. A/ kā īrnieku noslēgts dzīvojamo telpu /adrese/, īres līgums Nr.3-3.1/RPB-10-303-lī.

Tiesa atsaukusies uz īres līguma 2.7. un 5.1.2.punktos noteikto, kā arī uz to, ka īres līgums noslēgts uz laiku līdz 2010.gada 14.jūlijam, un īrniekam

ir tiesības prasīt īres līguma pagarināšanu. Dzīvoklim piešķirts sociālā dzīvokļa statuss. Savukārt atbilstoši īres līguma 1.pielikumam dzīvokļa lietošanas

tiesības ir tikai atbildētājai /pers. A/.

Minētā īres līguma termiņš pagarināts līdz 2016.gada 14.jūlijam. Savukārt 2016.gada 7.jūlijā Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija

pieņēmusi lēmumu pagarināt ar atbildētāju /pers. A/ dzīvokļa īres līguma termiņu uz laiku līdz 2016.gada 14.oktobrim.

Atbildētāja/pers. A/ esot brīdināta, ja atbildētājs /pers. B/ nekavējoties neatbrīvos dzīvokli, īres līgums netiks pagarināts un 2016.gada 14.oktobrī,

iestājoties termiņam dzīvojamām telpa jāatbrīvo, pretējā gadījumā prasītājai esot jāsniedz tiesā prasība par /pers. A/ un /pers. B/ izlikšanu tiesas ceļā,

saskaņā ar likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta otro daļu un 14.panta pirmās daļas 2.punktu.

Pirmās instances tiesa secinājusi, ka, saņemot informāciju no policijas un sociālā dienesta, noskaidrots, ka dzīvoklī /pers. A/ dzīvo ar savu dēlu

/pers. B/. Atbildētāja/pers. A/ vairākkārt brīdināta, ka, iemitinot dzīvoklī /pers. B/, tiekot pārkāpti īres līguma noteikumi un likuma „Par sociālajiem

dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta otrā daļa.

2017.gada martā /pers. A/ griezusies Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijā, lūdzot pagarināt īres līgumu, iekļaujot minētās dzīvojamās

telpas īres līgumā dēlu /pers. B/.

Ar Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2017.gada 9.marta lēmumu atteikts pagarināt ar /pers. A/ īres līguma termiņu, jo tiekot

pārkāpts likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 14.panta pirmās daļas 2.punkts. Atteikts iekļaut /pers. B/ kā ģimenes

locekli un kā citu personu dzīvokļa īres līgumā, saskaņā ar likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta otro daļu.

/pers. A/ un /pers. B/ brīdināti, ka tā kā netiekot ievēroti sociālā dzīvokļa īres līguma nosacījumi un īres līguma termiņš iestājies 2016.gada 14.oktobrī,

/pers. A/ un /pers. B/ minētās dzīvojamās telpas jāatbrīvo, pretējā gadījumā tikšot celta prasība tiesā par viņu izlikšanu.

Izīrēšanas komisijas 2016.gada 7.jūlija lēmums nav izpildīts. Iestājoties īres līguma termiņam 2016.gada 14.oktobrī, telpas nav atbrīvotas un

dzīvoklī turpinājis dzīvot arī /pers. B/.

[4.3.] Tiesa atsaukusies uz likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta otrajā daļā un 14.panta pirmās daļas

2.punktā, otrajā daļā noteikto, īres līguma 3.3.; 5.2.2.; 7.2.punktos noteikto.

Spriedumā arī norādīts, ka ar lietas materiāliem pierādīts, ka atbildētāja /pers. A/, iemitinot dzīvoklī pilngadīgo dēlu, proti, atbildētāju /pers. B/,

nesaņemot Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes un Izīrētāja rakstisku piekrišanu un atļauju, nav ievērojusi īres līguma 5.2.2.

un 7.2.punkta noteikumus, kas attiecīgi radīja pamatu pašvaldībai nepagarināt ar atbildētāju /pers. A/ īres līgumu.

Atbildētāji/pers. A/ un /pers. B/ vairākkārtīgi brīdināti, ka dzīvoklis jāatbrīvo. Brīdinājumi izteikti Izīrēšanas komisijas lēmumos, brīdinājumi sūtīti pa

pastu, kā arī ievietots sludinājums “Latvijas Vēstnesis”.

Tiesa spriedumā atsaukusies uz Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā un 96.panta piektajā daļā noteikto, likuma “Par dzīvojamo telpu īri”

44.pantā noteikto.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2018.gada 23.maija lēmumu Nr.BV-18-82-ls “Par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu

Maskavas forštates apkaimē”, dzīvokļa adrese mainījusies no “/adrese/, Rīga” uz “/adrese/”.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzinusi, ka prasība par atbildētāju /pers. A/ un /pers. B/ izlikšanu no dzīvojamām telpām /adrese/, ar viņu mantām,

apmierināma, izliekot personas no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ieradīšanas.

[4.4.] Saskaņā ar parāda aprēķinu parāds ir 972,53 EUR apmērā. Saskaņā ar 2019.gada 15.oktobra rēķinu /pers. A/ parāds par īri un

komunālajiem pakalpojumiem bija 972,53 EUR. Kopējais zaudējumu apmērs ir 972,53 EUR, ko veido 38,02 EUR pamatparāds par īri un

komunālajiem pakalpojumiem, kas izveidojies par laiku no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 14.oktobrim, kad bijis spēkā īres līgums, 934,51 EUR

atbildētāju radītie zaudējumi, kas sastāv no neiegūtas īres maksas un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, aprēķināti par laika posmu no 2016.gada

15.oktobra līdz 2019.gada 18.janvārim. Savukārt 38,02 EUR pamatparāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas izveidojies par laiku no

2010.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 14.oktobrim, piedzenams no atbildētājas /pers. A/, saskaņā ar Civillikuma 2141.pantā noteikto, likuma „Par

sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta pirmās daļas 1.punktu, īres līguma 2.7., ka īrniekam jāmaksā īres maksa un

5.1.2.punktu īrniekam pienākums savlaicīgi un pilnā apmērā maksāt īres maksu un maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem.

Tāpat arī pirmās instances tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1779.pantā noteikto, no lietas materiāliem secinot, ka atbildētāji /pers. A/ un /pers. B/

nav Izīrēšanas komisijas noteiktajā termiņā dzīvojamo telpu atbrīvojuši. Tādējādi laika posmā no 2016.gada 15.oktobra līdz 2019.gada 18.janvārim

atbildētāji telpas izmantojuši un komunālos pakalpojumus saņēmuši.

Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 863.pantu.

Pie apstākļiem, ka atbildētāja /pers. A/ pretēji likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrās daļas nosacījumiem, bez spēkā esoša īres

līguma bija aizņēmusi dzīvojamo telpu, esot konstatējama atbildētājas prettiesiska vainojama rīcība, lietojot dzīvojamo telpu bez īres līguma, t.i., bez

tiesiska pamata, turklāt izmantojot visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos pakalpojumus, par tiem nenorēķinoties ar prasītāju. Ar šādām darbībām

atbildētāja /pers. A/ radījusi prasītājai zaudējumus, jo prasītāja atbildētājas vietā norēķinājās par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā

arī veica samaksu pakalpojumu sniedzējiem par atbildētājai sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Tiesa atzinusi, ka zaudējumi 934,51 EUR apmērā piedzenami no /pers. A/ par labu prasītājai.

[5] Par minēto pirmās instances tiesas spriedumu atbildētāja /pers. A/ iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot to pilnā apjomā.

[5.1.] Atbildētāja/pers. A/ apelācijas sūdzībā norādījusi, ka pirmās instances tiesa izskatījusi lietu bez atbildētāju attaisnotas ierašanās, ko

apliecinot darbnespējas lapas.

Atbildētāja norādījusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto, tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, ja kāds no lietas dalībniekiem

neierodas uz tiesas sēdi attaisnojošu iemeslu dēļ. Pirmās instances tiesa esot bijusi informēta par atbildētājas saslimšanu.

[5.2.] Apelācijas sūdzībā tiek lūgts ņemt vērā, ka ar Rīgas domes izpilddirekciju tiekot saskaņots atbildētājas īres līguma pagarinājums,

kurā arī atbildētajam /pers. B/ tikšot piešķirta dzīvojamā platība. Labklājības departaments esot apņēmies dzēst esošo īres parādu, tiklīdz būšot atjaunots

īres termiņš.

Tāpat arī tiek norādīts, ka atbildētājai /pers. A/ tuvākajās nedēļās tikšot noformēta invaliditāte un atbildētājs /pers. B/ būs reģistrēts kā

aprūpes persona. Atbildētāja arī norādījusi, ka viņai ir noteikts trūcīgās personas statuss.

[6] 20219.gada 30.maijā tiesā saņemti trešās personas paskaidrojumi par iesniegto apelācijas sūdzību, kuros norādīts, ka uzskata to par

nepamatotu un noraidāmu.

[7] 2019.gada 31.maijā tiesā saņemto prasītājas paskaidrojumi par iesniegto apelācijas sūdzību, kuros norādīts, ka apelācijas sūdzību

neatzīst, uzskata to par nepamatotu un noraidāmu.

[8] 2020.gada 2.jūlijā tiesā saņemts atbildētājas /pers. A/ iesniegums (2.sējuma lietas lapa Nr.67.), kurā norādīts, ka vēlas aizstāvēt

savas tiesības un sniegt paskaidrojumus mutvārdu procesā tiesas sēdē. Tāpat arī iesniegumā norādīts, ka kopš pirmās tiesas sēdes mainījušies apstākļi,

kas varot ietekmēt tiesas spriedumu.

[9] Civillietu tiesas kolēģija lietu izskata rakstveida procesā, jo ir iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav

atzinusi par nepieciešamu iztiesāt tiesas sēdē. 2020.gada 16.jūnijā lietas dalībniekiem nosūtīts tiesas paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida

procesā 2020.gada 15.jūlijā, nosakot termiņu līdz 2020.gada 1.jūlijam papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai (lietas lapa

Nr.66.).

Motīvu daļa

[10] Civillietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi apelācijas sūdzības motīvus kopsakarā ar rakstveida pierādījumiem, uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma, savukārt apelācijas sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi atbildētāja /pers. A/, savukārt atbildētājs /pers. B/ minēto spriedumu nav

pārsūdzējis. Atbilstoši Civilprocesa likuma 1.pantā nostiprinātajam principam, personai ir tiesības uz savu, nevis citas personas, aizskarto vai apstrīdēto

civilo tiesību aizsardzību, un tā kā atbildētājs /pers. B/ nav iesniedzis apelācijas sūdzību, apelācijas instances tiesai ir izskatāmi prasījumi, kas attiecas uz

apelācijas sūdzības iesniedzēju, proti, atbildētāju /pers. A/. Savukārt pirmās instances tiesas spriedums daļā ar kuru atbildētājs /pers. B/ izlikts no

dzīvojamās telpas, ir stājies likumīgā spēkā un apelācijas instances tiesai nav pamata izskatīt prasību šajā daļā.

[12] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa nosaka, ja tiesa atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma

193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija, izskatot lietu, konstatē pamatu pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, uzskatot, ka pirmās instances

tiesa veikusi pareizu lietas apstākļu novērtējumu un izdarījusi secinājumus, kurus pamatojusi ar tiesību normām, izņemot daļā par likuma „Par dzīvojamo

telpu īri” 44.panta piemērošanu attiecībā pret atbildētāju /pers. A/.

Izvērtējot atbildētājas apelācijas sūdzības argumentus, Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē kādus apstākļus, kas būtu par pamatu pirmās instances

tiesai pretēju secinājumu izdarīšanai.

[13] Kā redzams no lietas materiāliem, 2010.gada 17.februārī starp prasītāju un atbildētāju /pers. A/ uz noteiktu laiku noslēgtās sociālās

dzīvojamās telpas /adrese/, Rīgā (dzīvoklis) īres līguma Nr.3-3.1/RPB-10-303-lī termiņš vairākas reizes pagarināts un bija spēkā līdz 2016.gada

14.oktobrim.

2016.gada 7.jūlijā Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija, pieņemot lēmumu (sēdes protokols N.74) pagarināt ar atbildētāju /pers. A/

dzīvokļa īres līguma termiņu uz laiku līdz 2016.gada 14.oktobrim, vienlaikus brīdināja atbildētāju /pers. A/, ja atbildētājs /pers. B/ nekavējoties neatbrīvos

dzīvokli, īres līgums netiks pagarināts un 2016.gada 14.oktobrī, iestājoties termiņam, dzīvojamā telpa jāatbrīvo, pretējā gadījumā prasītājai jāsniedz

prasība tiesā par atbildētāju /pers. A/ un /pers. B/ izlikšanu tiesas ceļā, saskaņā ar likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”

13.panta otro daļu un 14.panta pirmās daļas 2.punktu. Par pamatu lēmumam kalpojis fakts, ka dzīvoklī bez atbildētājas /pers. A/ dzīvo viņas pilngadīgais

dēls atbildētājs /pers. B/, ko nepieļauj likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta otrā daļa.

2016.gada 7.oktobrī prasītāja saņēmusi Dzīvokļu pārvaldes 2016.gada 5.oktobra vēstuli, kurā atbildētāji /pers. A/ un /pers. B/ brīdināti par to, ka

viņi nav izpildījuši izīrēšanas komisijas lēmumu, tāpēc viņiem, iestājoties īres līguma termiņam, proti, 2016.gada 14.oktobrim, dzīvoklis jāatbrīvo.

2017.gada februārī atbildētāja /pers. A/ vērsusies Dzīvokļu pārvaldē ar lūgumu atkārtoti pagarināt īres līguma termiņu un iekļaut atbildētāju /pers.

B/ īres līgumā. Dzīvokļu pārvaldē nolemts atteikt pagarināt īres līguma termiņu, jo tiek pārkāpts likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām

dzīvojamām mājām” 14.panta pirmās daļas 2.punkts un tādējādi nolemts atteikt iekļaut atbildētāju /pers. B/ kā ģimenes locekli un kā citu personu īres

līgumā, saskaņā ar likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta otro daļu. Atbildētāja brīdināta, ka īres dzīvojamo

telpu jāatbrīvo, pretējā gadījums tiks celta prasība tiesā par izlikšanu.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja dzīvokli nav atbrīvojusi un vēl joprojām turpina to lietot, lai gan īres līgums bijis spēkā līdz 2016.gada 14.oktobrim.

[14] Likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta otrā daļa noteic, ka sociālā dzīvokļa īrniekam nav tiesību

īrēto dzīvokli privatizēt, iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, mainīt, nodot apakšīrē citai personai, iemitināt tajā citas personas, izņemot savu

laulāto, kā arī savus un laulātā nepilngadīgos bērnus.

No lietas materiāliem redzams, ka lietā nav strīda, ka atbildētāja /pers. A/ iemitinājusi dzīvojamā telpā atbildētāju /pers. B/, jo uz šādu faktu norāda

arī pati atbildētāja /pers. A/ sarakstē ar pašvaldības institūcijām, turklāt iemitināšanās notikusi bez izīrētāja piekrišanas, kā arī šāda piekrišana nav sniegta

arī lietas izskatīšanas laikā.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres

līgums.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrajā daļā noteikts, ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam

izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma

pagarināšanu.

Tādējādi secināms, ka, beidzoties īres līguma termiņam un izīrētājam atsakot pagarināt īres līguma termiņu, atbildētājai /pers. A/ zudis tiesisks

pamats lietot dzīvojamās telpas /adrese/ un atbildētājas /pers. A/ pienākums ir atbrīvot dzīvojamās telpas.

Lietā nav ziņu, ka atbildētājai /pers. A/ pastāvētu jebkāds cits tiesisks dzīvojamās telpas lietošanas pamats, atbildētājai nav pagarināts īres līguma

termiņš, līdz ar to, izbeidzoties atbildētājas noslēgtā īres līguma termiņam 2016.gada 14.oktobrī, zudis tiesisks pamats atbildētājai lietot dzīvojamās telpas

/adrese/.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma un atbildētāja /pers. A/ izliekama no īres dzīvokļa saskaņā ar likuma “Par

dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu un 6.panta otro daļu, jo prasītāja norādījusi prasības pamata faktiskos apstākļus, lai arī neprecīzi norādījusi

piemērojamās tiesību normas.

[15] Ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā nav paredzēta dzīvojamo telpu bezatlīdzības lietošana, no atbildētājas /pers. A/ piedzenams dzīvojamo

telpu īres un sniegto pakalpojumu parāds. Saskaņā ar 2019.gada 15.oktobra rēķinu atbildētājas /pers. A/ parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem

bija 972,53 EUR (1.sējuma lietas lapa 238.). Atbildētāja/pers. A/ apelācijas sūdzībā nav norādījusi iebildumus vai argumentus attiecībā par prasītājas

norādīto parāda aprēķinu par īri, zaudējumiem un komunālajiem pakalpojumiem.

Kopējais parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem ir 972,53 EUR, ko veido 38,02 EUR pamatparāds par īri un komunālajiem

pakalpojumiem, kas izveidojies par laika posmu no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 14.oktobrim, kad bija spēkā īres līgums, 934,51 EUR zaudējumi,

kas sastāv no neiegūtas īres maksas un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas aprēķināti par laika posmu no 2016.gada 15.oktobra līdz

2019.gada 18.janvārim.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 44.pants noteic, ka personas, kas patvarīgi — bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas — aizņēmušas

dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un

izlikšanu no tām.

Civillietu tiesas kolēģija norāda ka nav pamata konkrētajā gadījumā piemērot likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 44.pantu, jo atbildētāja /pers. A/

minētās telpas nav aizņēmusi patvarīgi, bet gan ievietojusies tajās uz tiesiska pamata.

[16] Kā vienu no apelācijas sūdzības argumentiem atbildētāja /pers. A/ norādījusi, ka pirmās instances tiesa izskatījusi lietu bez atbildētājas /pers.

A/ klātbūtnes, lai gan prombūtne bijusi attaisnota, proti, atbildētājai bijusi izsniegta darbnespējas lapa par ko bijusi informēta arī tiesa.

No civillietas materiāliem redzams, ka lieta pēc būtības izskatīta 2019.gada 20.februārī (2.sējuma lietas lapas Nr.8.-10.). Tāpat arī no civillietas

materiālos esošās pavēstu uzziņas (2.sējuma lietas lapa Nr.5.) redzams, ka 2018.gada 28.novembrī atbildētājai /pers. A/ uz dzīvesvietas adresi, kas ir

arī viņas deklarētā dzīvesvieta, nosūtīta pavēste par tiesas sēdi 2019.gada 20.februārī plkst.10:00. Lietas materiālos atrodas arī 2019.gada 19.februāra

Rīgas pilsētas izpilddirektora palīdzes /pers. C/ e-pasta izdruka, kurā norādīts, ka persona saņēmusi zvanu no atbildētājas /pers. A/, kura lūgusi informēt,

ka uz tiesas sēdi ierasties nevarēs, jo viņai kopš 2019.gada 19.februāra atvērta darbnespējas lapa. Darbanespējas lapa tiesai līdz lietas izskatīšanai netika

iesniegta.

Ņemot vērā minēto secināms, ka atbildētāja /pers. A/ līdz lietas izskatīšanai pēc būtības pirmās instances tiesā lietā nebija iesniegusi pierādījumus,

ka personai izsniegta darbnespējas lapa, kas būtu par pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai.

Vienlaikus norādāms, ka atbildētāja /pers. A/ uz tiesas sēdi, kas bija nozīmēta izskatīšanai pirmās instances tiesā 2018.gada 26.novembrī

plkst.11:00 arī nebija ieradusies. Atbildētāja minētajā tiesas sēdes dienā zvanījusi tiesas sastāvam, par ko sagatavota telefongramma (1.sējuma lietas

lapa Nr.226.), norādot, ka ir veselības problēmas, kā arī vērsusies pēc juridiskās palīdzības pie advokāta.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētājas /pers. A/ minētais arguments ir nepamatots un noraidāms, jo pirmās instances tiesai nav bijis objektīvs

pamats civillietas izskatīšanas atlikšanai, ņemot vērā, ka atbildētāja nebija iesniegusi tiesā pierādījumus norādītajam, proti, apstāklim, ka personai izsniegta

darbnespējas lapa, kādēļ nav iespējams ierasties uz tiesas sēdi. Savukārt no apelācijas sūdzībai pievienotās 2019.gada 19.februāra darbnespējas lapas A

kopijas (2.sējuma lietas lapa Nr.28.) redzams, ka tā izsniegta atbildētājai /pers. A/ norādot, ka personai ir pārejošas darbnespējas cēlonis – cits

cēlonis; atbrīvošana no darba no 2019.gada 19.februāra līdz 2019.gada 25.februārim. No atbildētājai izsniegtās darbnespējas lapas neizriet, ka

atbildētājai minētajā laika posmā būtu noteikts gultas režīms, kas būtu pamats, lai atbildētājas neierašanos uz tiesas sēdi atzītu par attaisnojošu.

Turklāt Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka personas piedalīšanās tiesas sēdē nav pašmērķis, bet gan tikai viens no veidiem kā personai realizēt

savas procesuālās tiesības.

[17] Kā vēl viens atbildētājas /pers. A/ arguments apelācijas sūdzībā norādīts, ka apelācijas sūdzības sagatavošanas laikā ar Rīgas izpilddirekciju

tiekot saskaņots īres līguma pagarinājums, kurā arī atbildētājas dēlam, proti, otram atbildētājam /pers. B/ – aprūpētājam tikšot piešķirta lietošanā

dzīvojamā platība.

Pierādījumi minētajam argumentam nav pievienoti iesniegtajai apelācijas sūdzībai, kā arī tie nav iesniegti tiesā līdz pat lietas izskatīšanai pēc būtības,

kas savukārt ir pamats secinājumam, ka starp pusēm nav panākts izlīgums vai situācijas risinājums bez tiesvedības.

[18] Arī savā 2020.gada 2.jūlija iesniegumā (2.sējuma lietas lapa Nr.67.) atbildētāja /pers. A/ nav norādījusi uz kādiem apstākļiem, kas būtu par

pamatu prasības noraidīšanai un pretēja sprieduma taisīšanai.

[19] Līdz ar ko Civillietu tiesas kolēģija secina, ka ir konstatējams pamats prasības apmierināšanai un ir pamats atzīt, ka pirmās instances tiesa

kopumā ir pareizi novērtējusi visus lietas apstākļus, tos pamatoti saistot ar lietā gūtajiem pierādījumiem, līdz ar ko taisījusi atbilstošu spriedumu prasību

apmierinot. Atbildētājas apelācijas sūdzībā norādītie argumenti apstiprinājumu nav guvuši, līdz ar to apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma un

atbildētāja /pers. A/ izliekama no dzīvojamām telpām /adrese/ un no atbildētājas /pers. A/ par labu prasītājai piedzenams pamatparāds 38,02 EUR par īri

un komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 14.oktobrim, zaudējumi 934,51 EUR, kas sastāv no neiegūtas īres

maksas un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, par laika posmu no 2016.gada 15.oktobra līdz 2019.gada 18.janvārim.

[20] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1756.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas

/pers. A/ 6 % gadā no nesamaksātā galvenā parāda (972,53 EUR) līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma

1763.panta 1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[21] Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija secina, ka ir konstatējams pamats prasības apmierināšanai un apelācijas sūdzības noraidīšanai un ir pamats

atzīt, ka pirmās instances tiesa ir pareizi novērtējusi visus lietas apstākļus, tos pamatoti saistot ar lietā gūtajiem pierādījumiem.

[22] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja samaksājusi valsts nodevu 71,14 EUR (1.sējuma lietas lapa Nr.12.), 71,14 EUR (1.sējuma lietas lapa Nr.13.), valsts nodevu 44,65

EUR (1.sējuma lietas lapa Nr.173.), valsts nodevu 9,76 EUR (1.sējuma lietas lapa Nr.218.), valsts nodevu 20,33 EUR (1.sējuma lietas lapa

Nr.235.), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus divu instanču tiesā 10,96 EUR (1.sējuma lietas lapa Nr.14.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto valsts nodeva par prasībām, kas nav mantiska rakstura un, kas nav

jānovērtē ir maksājama 71,14 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam valsts nodeva par prasījumu 972,53 EUR ir 145,88 EUR (15 %

no 972,53 EUR).

Ņemot vērā minēto atzīstams, ka no atbildētājas /pers. A/ par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 227,98 EUR.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi pirmās instances tiesā bija 18,34 EUR (1.sējuma lietas lapa Nr.3.), savukārt apelācijas instances tiesā ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 15,40 EUR (2.sējuma lietas lapa Nr.3.), ko veido izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu prasītājai, prasības

pieteikuma nosūtīšanu atbildētājiem, tiesas pavēstes nosūtīšanu prasītājai un atbildētājiem, paskaidrojumu un paziņojumu nosūtīšanu prasītājai un

atbildētājiem. Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 10,96 EUR apmērā, tiesa atzīst, ka nesamaksātie ar lietas

izskatīšanas saistītie izdevumi ir 19,36 EUR, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami no atbildētājas /pers. A/ par labu

valstij.

[23] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu /pers. A/ nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” prasību daļā pret /pers. A/, ar trešo personu Rīgas domi par īres un sniegto pakalpojumu piedziņu un izlikšanu no

dzīvojamām telpām – apmierināt.

Izlikt /pers.A/, /personas kods/, no dzīvojamām telpām /adrese/, ar viņai piederošajām mantām, bez citas dzīvojamās telpas ieradīšanas.

Piedzīt no /pers.A/, /personas kods/, par labu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas Nr.50003590021, pamatparādu 38,02 EUR par īri un

komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 14.oktobrim, zaudējumus 934,51 EUR, kas sastāv no neiegūtas īres

maksas un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, aprēķināti no 2016.gada 15.oktobra līdz 2019.gada 18.janvārim, tiesas izdevumus 227,98 EUR,

kopā 1200,51 EUR (viens tūkstotis divi simti euro un piecdesmit viens cents).

Samaksa veicama uz kontu Nr.LV85NDEA0000082582494, Nordea Bank AB.

Noteikt SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas Nr.50003590021, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

/pers. A/, /personas kods/, likumiskos procentus 6 % (sešus) gadā no neatmaksātās pamatparāda summas (972,53 EUR).

Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 19,36 EUR (deviņpadsmit euro un trīsdesmit seši

centi), kas iemaksājami pēc sekojošiem rekvizītiem: Saņēmēja iestāde: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, konta Nr.

LV51TREL2190458019000; BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lieta, civillietā Nr.C29503417.

Noteikt atbildētājiem /pers. A/, /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no spriedumā spēkā stāšanās dienas.

Dokumenti, kas apliecina maksājumu izdarīšanu valsts ienākumos, iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā sprieduma

labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Noteikt termiņu sprieduma daļā par naudas summu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanas dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā, iesniedzot kasācijas

sūdzību Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.

Spriedums sastādīts 2020.gada 15.jūlijā.

Tiesnese I.Ošiņa

Tiesnese I.Ozola

Tiesnese M.Bebriša