Court orders father to pay child support to mother for minor son in Latvia.

Lieta Nr. C33523416

C-5234-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 5.augustā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese N.Zavadska,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 1.aprīlī Rīgas rajona tiesā saņemts /pers. A/ maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasības pieteikumā pie apstākļiem, kas pamato prasību norādīts, ka pušu kopdzīves laikā /datums/ir dzimis dēls /pers. C/. Pēc pušu kopdzīves

pārtraukšanas, dēls atrodas prasītājas ikdienas aprūpē un viņa nodrošina dēlam visu nepieciešamo pilnvērtīgai audzināšanai un attīstībai. Atbildētājs

nesniedz bērnam uzturlīdzekļus.

Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus dēla uzturam 92,50 euro mēnesī, bet ne mazāk par

Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, sākot no prasības iesniegšanas brīža un lūdz noteikt nekavējošu sprieduma izpildi.

2016.gada 5.maijā atbildētajam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa.

Paskaidrojumus par prasību atbildētājs tiesā nav iesniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, puses ir informētas par tiesas sastāvu un pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu

tiesnesim.

Civilprocesa likuma 250.26 pants noteic, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses

pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē (..).

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots 2016.gada 20.jūnijā.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim un nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar lietas materiāliem pievienoto Dzimšanas apliecības kopiju /apliecības numurs/, apstiprinājumu gūst fakts, ka nepilngadīgā /pers. C/, dzimuša

/datums/, vecāki ir /pers. A/ (uzvārds/) un /pers. B/ (lietas 9.lapa).

Civillikuma 178.pantā noteikts – ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie

kura bērns dzīvo.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns varēs pats sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu

no vecākiem vai abiem vecākiem.

Savukārt, Civillikuma 179.panta piektajā daļā noteikts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no

vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna

vecumu.

No minētām tiesību normām izriet, ka vecākiem ir pienākums sniegt uzturlīdzekļus saviem bērniem. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu

neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Līdz ar to tiesai ir pamats piedzīt uzturlīdzekļus no

bērna tēva, ja viņš tos nesniedz labprātīgi, vai sniedz nepietiekamā apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, norādot, ka atbildētājs

uzturlīdzekļus bērna uzturam nemaksā.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.37 noteikts, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem

minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas, katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no ministru

kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”, kas stājās spēkā

2016.gada 1.janvārī, 2.punktu minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 370 euro.

Ņemot vērā to, ka prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja bērna uzturam minimālos uzturlīdzekļus, tiesa uzskata, ka nav vērtējams pušu mantas

stāvoklis, jo minimālais uzturlīdzekļu apmērs katram vecākam ir jānodrošina katru mēnesi katram savam bērnam neatkarīgi no vecāku mantas stāvokļa.

Tiesai nav pamata neticēt prasītājas apgalvojumam, ka atbildētājs nepalīdz uzturēt dēlu, jo iebildumi no atbildētāja netika saņemti.

Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenami uzturlīdzekļi bērna uzturam valsts noteiktajā minimālajā apmērā – līdz 7 gadu

vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu

vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, kuras apmērs šobrīd ir 370 euro.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, viņa tiesības un intereses ir prioritāras. Šā

panta otrā daļa noteic, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai

citas fiziskās un juridiskās personas, kas nodarbojas ar bērna aprūpi, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna

intereses.

Tiesa uzskata, ka nosakot uzturlīdzekļu apmēru bērnu intereses ir primāras, tāpēc vecākiem jārēķinās, ka viņu savstarpējās attiecības un intereses ir

samērojami ar bērna tiesībām uz pilnvērtīgu attīstību.

Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 29.augusta spriedumā lietā Nr. SKC-556 sniegto

tulkojumu LR Satversmes 92.pantam un Civilprocesa likuma 1.pantam savstarpējā saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes

tiesiskajām attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi

attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā, t.i., no 2016.gada 1.aprīļa, jo ar

prasības celšanas dienu prasītāja uzsāka īstenot savu aizskarto interešu aizsardzību tiesā.

Saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo daļu uzturlīdzekļi piedzenami līdz bērna pilngadībai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā

daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka prasītāji prasībās par

uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas.

Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas par uzturlīdzekļu piedziņu ir atbrīvota saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu,

valsts nodeva no atbildētāja ir piedzenama valsts ienākumos, un tās apmērs saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a”

apakšpunktu sastāda 166,50 euro.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva 166,50 euro apmērā, kā arī atbilstoši

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

tiesas dokumentu nosūtīšanu, kas uz sprieduma taisīšanas dienu sastāda 5,80 euro apmērā (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanas izdevumu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 96., 97., 193., 204.1, 250.25 un 250.27pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers. C/, personas

kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi 92,50 euro, līdz 7 gadu vecumam, bet ne mazāk kā – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas, savukārt no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 111 euro, bet ne mazāk, kā 30% apmērā no ministru

kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Samaksa veicama /pers. A/ bankas norēķinu kontā Nr./konts/, “Swedbank” AS.

Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 166,50 euro (viens simts sešdesmit seši euro un 50 centi).

Samaksa veicama kontā: saņēmējs - Valsts kase NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde – Valsts kase, BIC

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: valsts nodeva lietā Nr.C33523416.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,80 euro (pieci euro un 80 centi).

Samaksa veicama kontā: saņēmējs Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde - Valsts kase

BIC kods TRELLV22, ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr.C33523416.

Valsts labā veiktā maksājuma apliecinošs dokumenta oriģināls iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Sprieduma daļā par tiesāšanas izdevumu piedziņu noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese N.Zavadska