Court dismissed appeal against property tax increase based on building's classified structural damage. Plaintiff failed to prove repairs eliminated safety risks.

Lietas Nr. A420297816

Lietas arhīva Nr. A42-00835-17/25

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017.gada 22.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Markovs,

piedaloties pieteicēja pārstāvei zvērinātai advokātei Ivetai Zelčai, atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas pārstāvei

Līgai Ozolai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. B/ (/pers. B/) pieteikuma par Rīgas domes priekšsēdētāja 2016.gada

3.augusta lēmuma Nr2-30/RD-16-317-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas (turpmāk – Komisija) 2015.gada 14.augusta lēmumu (protokola Nr.DI-15-14-pro

1.10.apakšpunkts “Par būvi /adrese/”) (turpmāk – Komisijas lēmums) ēka /adrese/ (turpmāk – Būve) iekļauta Vidi degradējošu, sabrukušu vai cilvēku

drošību apdraudošu būvju sarakstā un klasificēta kā ? kategorijas būve (B kategorijas grausts). Pamatojoties uz minēto lēmumu, Rīgas domes

Pašvaldības ieņēmumu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) aprēķināja 2015.gada 11.decembra maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli

2015.gadam Nr.PIPN-15-295190-mp/Pl P-15-31380-AL/5-7 (turpmāk – Maksāšanas paziņojums 2015.gadam) par nekustamā īpašuma nodokļa

pārrēķinu par 189/2222 domājamām daļām no Būves par laika periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 31.decembrim, pieteicējam papildus

aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā no Būves kadastrālās vērtības uz 2015.gada 1.janvāri 904680,00 euro summā 499,93 euro.

Ar Pārvaldes 2016.gada 15.februāra maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2016.gadam Nr.PIPN-16-258902-mp/PIP-16-

256053-AL/5-7 (turpmāk – Maksāšanas paziņojums 2016.gadam) pieteicējam aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par 2016.gadu, tai skaitā par

189/2222 domājamām daļām no Būves 3% apmērā no kadastrālās vērtības 904646,00 euro, summā 2308,43 euro.

Pieteicējs apstrīdēja Maksāšanas paziņojumu 2015.gadam un Maksāšanas paziņojumu 2016.gadam.

Pārvalde ar 2016.gada 6.maija lēmumu Nr.PIP-16-7308-ap-31380-AL “Par nekustamā īpašuma nodokli” maksāšanas paziņojumus attiecībā uz

paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanu atstāja negrozītus.

Nepiekrītot veiktajam aprēķinam, pieteicējs to apstrīdēja Rīgas domes priekšsēdētājam.

[2] Ar Rīgas domes priekšsēdētāja 2016.gada 3.augusta lēmuma Nr2-30/RD-16-317-ap (turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu Rīgas

domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2016.gada 6.maija lēmuma Nr.PIP-16-7308-ap/5-7/15-31380-AL “Par nekustamā īpašuma nodokli” 4. un

5.punktu. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pašvaldībai, konstatējot, ka nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, konkrēti, atbilstoši Rīgas

pilsētas teritorijā noteiktajam, būve tiek atzīta par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu, ir piešķirtas tiesības būves īpašnieku

ietekmēt caur nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem.

[2.2] Rīgas domes Īpašuma departamenta kompetencē bija apsekot Būvi, veicināt tās sakārtošanas procesu, un Komisija bija tiesīga izdot lēmumu

par Būves klasificēšanu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai atbilstoši tiesību normām.

[2.3] Lēmumā ir pamatoti norādīts, ka katra būve, kuras uzturēšanā ir konstatēta Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146

“Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.146) 13.3., 13.4., 13.5.,13.6. vai

13.7.apakšpunktā noteikto prasību neievērošana, per se ir cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī nekustamā īpašuma

nodokļa administrēšanas vajadzībām, tādējādi Komisijai, lai klasificētu būvi kā ? kategorijas būvi (B kategorijas graustu), ja vien ir pierādīta Saistošo

noteikumu Nr.146 13.3.,13.4., 13.5., 13.6. vai 13.7.apakšpunktā noteikto prasību neievērošana, nav nepieciešams papildus vērtēt, vai būve ir cilvēku

drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī.

[2.4] Nevar piekrist pieteicēja norādītajam, ka Rīgas domes Īpašuma departamenta darbinieku veiktu Būves vizuālo apsekošanu nevar uzskatīt par

pietiekami objektīvu pamatojumu Būves elementu funkcionalitātes zuduma konstatēšanai un plaisu esamības Būves sienās, nevis Būves apdares

materiālos, noteikšanai. Rīgas domes Īpašuma departamenta kompetencē ietilpst nepamierinošā tehniskā stāvoklī esošu nekustamo īpašumu pašvaldības

administratīvās teritorijas robežās apzināšana un apsekošana. Aktos norādītās Būves cilvēku drošību apdraudējuma un vides degradācijas pazīmes ir

tādas, kuru esamību ir iespējams vizuāli konstatēt. Turklāt attiecīgā nekustamā īpašuma objekta īpašniekiem pirms Komisijas lēmuma par Būves

klasifikāciju pieņemšanas bija iespēja iesniegt iestādei pierādījumus (tehniskās apsekošanas atzinumu), no kura nepārprotami būtu redzams, ka Rīgas

domes Īpašuma departamenta darbinieku konstatētās Būves bojājumu pazīmes ir likvidētas, nav konstatējamas un vizuālo un tehnisko stāvokli

raksturojošo pazīmju kopums neatbilst cilvēku drošību apdraudošai būvei potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī definīcijai Saistošo noteikumu Nr. 146

izpratnē.

[2.5] Būves 2015.gada 5.maija tehniskās apsekošanas atzinums (turpmāk – Atzinums Nr.1). un eksperta Raimonda Bretšneidera (sertifikāts

Nr.20-037-K; Nr.20-282; Nr.20-5421) 2016.gada 8.februārī sagatavotais atzinums Nr.01022016-1 (turpmāk – Atzinums Nr.2) konstatētais

apstiprina Rīgas domes Īpašuma departamenta 2015.gada 4.februāra un 2015.gada 6.augusta vispārīgās vizuālās apskates aktos (turpmāk – Akti), un

Aktiem pievienotajās foto fiksācijās konstatēto Būves defektu esamību.

[2.6] Atzinumā Nr.2 konstatētais, ka Būves tehniskais stāvoklis neatbilst Saistošo noteikumu Nr.146 13.6., 13.9. un 13.10. apakšpunktā

noteiktajām prasībām, atbilst Komisijas lēmumā uzskaitītajām pazīmēm, kuras fiksētas Aktos un ir vizuāli konstatējamas Aktiem pievienotajās

fotofiksācijās.

[2.7] Atzinumā Nr.2 norādītais attiecībā uz Būves balkonu konstrukciju pastiprināšanu atbilst Komisijas lēmumā uzskaitītajām pazīmēm, kuras

fiksētas Aktos un ir vizuāli konstatējamas Aktiem pievienotajās fotofiksācijās saistībā ar Saistošo noteikumu Nr.146 13.3.apakšpunktā noteikto prasību

neievērošanu.

[2.8] Apstāklis, ka Būves kopīpašnieki ir uzsākuši darbības, lai novērstu radušos situāciju, ir nozīmīgs, tomēr, šie pasākumi nav pietiekoši, lai

acīmredzami mazinātu Būves vidi degradējošo un cilvēku drošību apdraudošo raksturu.

[2.9] Komisijas lēmumu par Būves klasificēšanu kā graustu var uzskatīt par starplēmumu, jo ar to netiek sasniegts mērķis, kura dēļ attiecīgais

nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas process ir uzsākts, proti, konkrētā būve netiek aplikta ar paaugstinātu nodokļa likmi.

[2.10] Tā kā Aktos un Aktiem pievienotajās fotofiksācijās konstatēta acīmredzama Būves defektu esamība, tad secināms, ka pieteicējs nav

nodrošinājis Saistošo noteikumu Nr.146 13.punktā noteikto saistošo pienākumu izpildi, tādējādi paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes

noteikšana pieteicējam ir atbilstošs pasākums, lai veicinātu Būves sakārtošanu.

[2.11] Par pieteicēja argumentu, ka Būves īpašnieki netika uzklausīti un tiem nav bijis iespējas iesniegt pierādījumus, nav pamatots. Pieteicējs

viedokli paudis apstrīdēšanas iesniegumā un Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes 2016.gada 26.jūlija protokolā, tomēr fiksētais viedoklis un

argumenti nebija pamatoti, un tie nevarēja mainīt Komisijas lēmumā konstatētos faktiskos apstākļus un piemērotās tiesību normas, kas bija par pamatu

nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā par 189/2222 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/. piemērot nekustamā

īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Administratīvajā rajona tiesā, norādot šādus argumentus.

[3.1] Nav pieļaujams, ka Rīgas dome izskatāmajā lietā, vienlaicīgi ir bijusi likumdevējs, izpildvara un arī izskatījusi visus iesniegumus.

[3.2] Rīgas dome nav reaģējusi uz faktu, ka lietā tika iesniegts sertificētā būvinženiera Raimonda Bretšneidera Būves tehniskās ekspertīzes

slēdziens, kurā norādīts, ka nav konstatējami Saistošo noteikumu Nr.146 14.2.apakšpunktā norādītie apstākļi, kas ļauj Būvi atzīt par ? kategorijas

graustu.

[3.3] Rīgas dome jautājumu par piemērojamo tiesību normu, Saistošo noteikumu Nr.146 13.punkta pārkāpumu vispār nav vērtējusi.

[3.4] Pat ja būtu pamats piemērot Saistošo noteikumu Nr.146 14.2.apakšpunktu, tad netika vērtēta faktiskā situācija un vizuālais apsekojums nav

pietiekams, lai pieņemtu Lēmumu un Komisijas Lēmumu un uz tā pamata izdotu maksāšanas paziņojumu. Pat, ja atzītu, ka Rīgas domes Īpašuma

departamenta darbinieki varēja veikt vizuālu apsekojumu, būtu jākonstatē, vai vizuālais apsekojums ir pietiekams, lai pieņemtu Lēmumu un Komisijas

lēmumu.

[3.5] Ņemot vērā, ka Būves liela daļa no telpām ir reģistrētas kā komercplatība, tad saskaņā ar normatīvajiem aktiem konkrētās ēkas apsekošana

ietilpst Būvniecības valsts kontroles biroja kompetencē, nevis Rīgas domes kompetencē.

[3.6] K ā Lēmuma tiesiskais pamatojums norādīti vairāki Saistošo noteikumu Nr.146 punkti, taču šie saistošie noteikumi stājās spēkā tikai

2015.gada 1.maijā. Turklāt neparedz pārejas noteikumus, kas pārkāpj lietderības un tiesiskās paļāvības principu, būtiski ierobežojot personas tiesības.

[3.7] Ņemot vērā to, ka tā Būve ir daudzdzīvokļu ēka un aizsargājams kultūras piemineklis, kuram ir vairāki kopīpašnieki, kas prasa laiku saskaņot

jebkādas darbības, to nevar nodēvēt par Būves kopīpašnieku vai pārvaldnieka bezdarbību vai nesavlaicīgu rīcību.

[3.8] Lai arī ir konstatēts, ka trīs mēnešu laikā, kopš ir stājušies spēkā Saistošie noteikumi Nr.146, Būves kopīpašnieki ir veikuši gan Būves

fasādes tehnisko apsekošanu, gan nokrāsojuši daļu fasādes, gan konstatēta ēkas konstrukcijas pietiekoša nestspēja un stabilitāte, tomēr Rīgas dome,

izdodot Lēmumu un vēlāk arī maksāšanas paziņojumus, šos apstākļus nav ņēmusi vērā.

[3.9] Neviens balkons nav pilnībā zaudējis funkcionalitāti un Būve ir aizsargājams kultūras piemineklis, tādēļ kultūras pieminekļa pārveidošana vai

tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā

nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

[3.10] Būves kopīpašnieki jau 2015.gada septembra mēnesī ir veikuši Būves fasādes apdares bojāto daļu, tostarp bojāto balkona apdares daļu

nosegšanu ar aizsargājošu sietu, tādējādi novēršot jebkādu cilvēku apdraudējumu un Būves potenciāli bīstamu tehnisko stāvokli.

[3.11] Būves īpašnieki pirms administratīvā akta izdošanas nav uzklausīti un tiem nav bijis iespējas iesniegt pierādījumus.

[3.12] Nav saprotams, kāda iemesla dēļ Rīgas dome nodokli aprēķina par zemi 1,5 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības, ja Rīgas domes

ieskatā pārkāpums attiecas tikai uz ēku.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2016.gada 6.oktobrī saņemts Rīgas domes paskaidrojums par pieteikumu. Paskaidrojumā Rīgas domes

pieteikumu argumentāciju daļā par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina pamatojumu, neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem

apsvērumiem.

2016.gada 16.novembrī tiesā saņemtajos Rīgas domes paskaidrojuma papildinājumos attiecībā par Komisijas lēmuma apstrīdēšanu, Rīgas dome

norāda turpmāk minētos argumentus.

[4.1] Komisijas lēmums, neskatoties uz tajā konstatēto faktisko situāciju un norādīto apstrīdēšanas kārtību, atbilstošai aktuālajai tiesu praksei pēc

savas tiesiskās dabas ir uzskatāms par starplēmumu administratīvajā procesā, nevis par administratīvo aktu, kā to kļūdaini norādījis pieteicējs.

[4.2] Komisijas lēmumā uzskaitītās pazīmes ir vizuāli konstatējamas. To Atzinums Nr.1, kā arī neatkarīga eksperta 2016.gada 8.februāra atzinumā

Nr.01022016-1, kurā ne tikai atkārtoti norādīts, ka nepieciešams atjaunot balkona konstrukcijas nepieciešamo nestspēju, bet arī apstiprināta Būves

atbilstība B kategorijas grausta statusam.

[4.3] Nav pamatots pieteicēja apgalvojums, ka, pieņemot Lēmumu, nav ņemts vērā Atzinumā Nr.1 un Atzinumā Nr.2 konstatētais, jo Lēmumā ne

tikai atreferēts minēto atzinumu saturs, bet arī izdarīts secinājums.

[4.4] Pieteicēja ieskatā, lai klasificētu Būvi kā B kategorijas būvi (B kategorijas grausts), ir nepieciešams konstatēt Saistošo noteikumu 14.2

apakšpunkta abas kumulatīvās tiesiskā sastāva pazīmes. Tiesību normas spēkā esošā redakcija norāda nevis uz kumulatīvām tiesiskā sastāva pazīmēm,

bet gan definē būvju kopību, kura loģiskā apjoma ziņā ir identiska tiesību normas vienīgajam tiesiskajam sastāvam.

[4.5] Nav pamatots pieteicēja arguments par Rīgas domes Īpašuma departamenta darbinieku kompetences robežu neievērošanu, jo atbilstoši

spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, visi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošības apdraudošas būves kategoriju kompetentā iestāde (t.i.,

Komisija) nosaka nosaka tikai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām, šadā veidā stimulējot nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju

pēc iespējas ātrāk sakārtot savu īpašumu.

[4.6] Nav saskatāms Komisijas izdarīts pārkāpums Komisijas lēmuma pieņemšanas procesā un tā ir veikusi savus pienākumus saskaņā ar Saistošo

noteikumu Nr.146 29.punktu. Saistošo noteikumu 14. – 17.punktā noteikto saskaņā ar Saistošo noteikumu 29.punktu ietilpst tieši Komisijas

kompetencē, nevis domes Administratīvās inspekcijas amatpersonas vai Rīgas pašvaldības policijas amatpersonu kompetencē.

[4.7] Pieteikumā nav sniegts pamatojums, kā izpaužas ar lēmumiem izraisītais būtiskais tiesisko interešu ierobežojums. Savukārt ar nozīmīgu

sabiedrības labumu, ar kuru attaisnojami būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi, norādāms cilvēku tiesības dzīvot un pārvietoties

droša un sakārtotā vidē vērtējams augstāk par īstermiņa neērtībām, ko varētu radīt minētie lēmumi, pieteicējam novēršot radīto cilvēku drošības

apdraudējumu un Rīgas pilsētvides degradāciju.

[4.8] Ar Komisijas 2016.gada 9.septembra lēmumu (sēdes protokols Nr.DI-16-13-pro 1.19.apakšpunkts) tika konstatēts, ka Būve ir sakārtota,

t.i., ir novērsti iepriekš konstatētie trūkumi, kas bija par pamatu Būves klasificēšanai par B kategorijas būvi (B kategorijas graustu) Saistošo noteikumu

izpratnē. Minētais tikai vēlreiz apliecina, ka pieteicējs apzinājās Būves faktisko stāvokli un ar savu darbību apliecināja iestādes pieņemto lēmumu

pamatotību.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Rīgas domes pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

Tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks Raimonds Bretšneiders.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un

ir noraidāms.

[7] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai Rīgas dome ir pamatoti aprēķinājusi pieteicējai nekustamā īpašuma nodokli par Būvi, piemērojot

paaugstinātu nodokļu likmi.

[8] Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir

visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma

nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to

pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums.

Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta otrā daļa noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona,

kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un inženierbūves) līdz

Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.1880 datiem,

pieteicējam nostiprinātas īpašuma tiesības uz 149/2222 (lietošanā dzīvoklis Nr.8).un 189/2222 (lietošanā dzīvoklis Nr.17) domājamām daļām no

nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieteicēja kā Būves īpašnikas pienākums, atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmajai daļai, ir

maksāt nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam apmēram.

[9] Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.4daļa noteic, ka vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi apliek ar

nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada

1.novembrim, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības: 1) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības; 2) būves kadastrālās vērtības.

Tādējādi būves atzīšana par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu var būt pamats lielākas nekustamā īpašuma nodokļa

likmes piemērošanai, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos.

Likumprojekta, ar kuru likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.4daļa izteikta spēkā esošajā redakcijā, anotācijā norādīts, ka

likumprojekta mērķis ir noteikt vienotus principus, kuri pašvaldībām jāievēro, īstenojot tām ar likumu deleģētās tiesības noteikt nodokļa likmi vai likmes.

Ņemot vērā, ka likumprojekta mērķis nav radīt nesamērīgu nodokļa sloga pieaugumu, likumprojekts paredz pašvaldībām tiesības pamatā noteikt

maksimālo likmi līdz 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Nodokļa likmi virs 1,5% pašvaldības varēs noteikt tikai gadījumos, kad

nekustamais īpašums netiks uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Tātad, ja pašvaldība konstatē, ka būve netiek uzturēta atbilstoši iepriekš minētajiem nosacījumiem, šādai būvei tā var piemērot nodokļa likmi līdz

3%. Vienlaikus likumdevējs paļaujas uz to, ka pašvaldība, izvērtējot iespējamos gadījumus, kad nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši

normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, un atrunājot tos savos saistošajos noteikumos, vadīsies pēc samērīguma principa, lai par nebūtiskiem

pārkāpumiem netiktu nesamērīgi palielināts nekustamā īpašuma īpašniekam uzliktais nodokļa slogs

(http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/5D52C0507C26FC73C2257A87003AF145/OpenDocument ).

[10] Saskaņā ar Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr.148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” (turpmāk – Saistošie

noteikumi Nr.148) 10.punktu būvei, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, ar nākamo mēnesi pēc būves

klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā no lielākās turpmāk minētās kadastrālās

vērtības.Nr.148 (spēkā no 2016.gada 1.janvāra). Savukārt minēto noteikumu 16.punkts noteic, ka maksāšanas paziņojumu par būvi, kas klasificēta kā

vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, pārvalde nosūta nodokļa maksātājam viena mēneša laikā no dienas, kad administratīvais akts

par būves klasificēšanu attiecīgajā kategorijā ir kļuvis neapstrīdams vai ir beidzies termiņš augstākas iestādes izdotā administratīvā akta, ar kuru atstāts

spēkā sākotnējais lēmums, pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts.

Analoģisks regulējums bija noteikts arī Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.197 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā”

7.punktā (līdz stājās spēkā Saistošie noteikumi Nr.148).

Tātad likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta 1.4daļa deleģē pašvaldībām tiesības piemērot nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3%

apmērā vidi degradējošām, sagruvušām vai cilvēku drošību apdraudošām būvēm. Šādas būves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pienākumu maksāt

nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši minētajai likmei uzliek ar administratīvo aktu – maksāšanas paziņojumu.

Augstākā tiesa atzinusi, ka tiesiskās sekas nekustamā īpašuma nodokļa jomā rada administratīvais akts par nekustamā īpašuma nodokļa

paaugstinātās likmes piemērošanu vidi degradējošai, sagruvušai vai cilvēku drošību apdraudošai būvei. Vērtējot šāda administratīvā akta pamatojumu,

proti, vai pamatoti piemērota paaugstināta nodokļa likme, jāvērtē, vai attiecīgā būve atbilst tiesību normā minētajam statusam. Tas, kādā tiesiskā formā

pašvaldībai ir jākonstatē un jāpierāda būves stāvoklis, likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” nav noteikts. Rīgas dome izvēlējusies to darīt ar

atsevišķu lēmumu. Tādēļ šādu lēmumu par ēkas klasificēšanu var uzskatīt par starplēmumu šajā procesā, jo ar to netiek sasniegts mērķis, kura dēļ

attiecīgais nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas process ir uzsākts, proti, konkrētā būve netiek aplikta ar paaugstinātu nodokļa likmi (sk.

Augstākās tiesas 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-576/2015 8.punktu).

Vērtējot maksāšanas paziņojuma pamatojumu, proti, vai pamatoti piemērota paaugstināta nodokļu likme, jāvērtē, vai attiecīgā būve atbilst tiesību

normā minētajam statusam. Tātad šī tiesvedības procesa ietvaros ir vērtējams arī lēmuma par būves klasifikāciju tiesiskums.

[11] Būvniecības likuma 9.panta otrā daļa noteic, ka visā ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas laikā būvei un tās elementiem jāatbilst šādām

būtiskām prasībām: 1)mehāniskā stiprība un stabilitāte; 2) ugunsdrošība; 3) higiēna, nekaitīgums un vides aizsardzība; 4) lietošanas drošība un vides

pieejamība; 5) akustika (aizsardzība pret trokšņiem); 6) energoefektivitāte; 7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana. Minētā likuma 21.panta ceturtā daļa

noteic, ka būves īpašnieks nodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu šā likuma 9.panta otrajā daļā būvei noteiktajām

būtiskām prasībām.

No minētajām tiesību normām izriet, ka būves īpašniekam visā ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas laikā jānodrošina būves atbilstību likuma

9.pantā noteiktajām prasībām. Būves īpašnieka pienākumam rūpēties par savu īpašumu ir leģitīms mērķis nodrošināt sabiedrības drošību, kvalitatīvu

dzīves vidi un vides vērtību saglabāšanu.

Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts noteic pašvaldības kompetenci pieņemt lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām

būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai tās bojā ainavu. Saskaņā ar 21.panta devīto daļu ja

būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības

lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 158.punktu būve ir jāsakārto, jāveic tās

konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja: 1) tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9.panta otrajā daļā noteiktajām

būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti; 2) būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais

stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir

noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu. Minēto noteikumu 159.punkts noteic, ka pašvaldība nosaka

būves īpašniekam šādus pienākumus: 1) sakārtot būvi, veikt būves konservāciju vai nojaukt būvi tādā apjomā, lai tā neradītu bīstamību, ja būve ir pilnīgi

vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama; 2) sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās

teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka norādītās tiesību normas pamatā ir vērstas nevis uz tās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, kuras īpašumu

apgrūtina vai kaut kādā veidā skar attiecīgās būves, bet aizsargā plašāku personu loku un būtībā ir vērstas uz visas sabiedrības interešu aizsardzību

(tostarp noteiktos apstākļos vidi būtiski degradējošas vai vides stāvokli apdraudošas būves nojaukšana var tikt skatīta arī kā vides tiesību jautājums) (sk.

Augstākās tiesas 2016.gada 3.maija lēmuma lietā Nr.SKA-849 8.punktu).

Norādītais sasaucas arī ar Civillikuma 1084.panta pirmajā daļā noteikto būves īpašnieka pienākumu, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, turēt savu

būvi tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

Tātad, lai arī likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” expressis verbis nav noteikts pilnvarojums pašvaldībām noteikt, ka kāda būve atzīstama

par vidi degradējošu, sagruvušu un cilvēku drošību apdraudošu. Tomēr no Civillikuma 1084.panta, Būvniecības likuma 9.panta un likuma “Par

pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5.punkta kopumā izriet, ka pašvaldības kompetencē ir gan noteikt kritērijus, pēc kuriem jāvadās, nosakot, vai

nekustamais īpašums netiek uzturēts pienācīgā kārtībā, gan konstatēt, ka konkrētā būve šiem kritērijiem atbilst.

[12] Saistošie noteikumi Nr.146 noteic kārtību, kādā kopjama Rīgas pilsētas pašvaldības un uzturamas tajā esošās būves. Ar Komisijas lēmumu

Būvei noteikta klasifikācija B kategorijas būve (B kategorijas grausts). Norādītais lēmums pamatots ar Saistošo noteikumu Nr. 146 13.punktā noteikto

prasību neievērošanu.

Saistošo noteikumu Nr.146 14.punkts noteic, ka pilsētvides un ainaviski vērtīgas teritorijas uzturēšanas prasībām neatbilstošas būves tiek

klasificētas atbilstoši to radītajai ietekmei uz cilvēku drošību.

Normatīvajos aktos tiek lietoti dažādi termini, lai raksturotu būves ietekmi uz cilvēku drošību, tas ir, “bīstama būve”, “būve, kas apdraud

sabiedrības drošību”, “būve, kas ietekmē cilvēku drošību”. Tomēr, neatkarīgi no normatīvajos aktos lietotajiem terminiem, no tiesību normām izriet viens

likumdevēja mērķis – nodrošināt, lai būves ekspluatācijas laikā būve nenodarītu kaitējumu cilvēkiem. Tādējādi tiesa secina, ka iepriekš norādīto tiesību

normu izpratnē ar ietekmi uz cilvēku drošību saprot tādu būves tehnisko stāvokli, kādā no būves var rasties kaitējums personām, kuras šo būvi lieto vai

atrodas tās tuvumā.

[13] Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.146 13.punktu saistošo noteikumu 3.punktā minētās personas nodrošina būvju fasāžu un citu ārējo

konstrukciju (tajā skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu u.c. ārējo konstrukciju) uzturēšanu tādā tehniskajā un vizuālajā kārtībā, kas atbilst būves

arhitektoniskajam stilam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavu, netraucē uztvert kultūrvēsturiskos pieminekļus, neizjauc

kultūrvēsturiskās vides tēlu, kā arī kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu, tajā skaitā: 1) nepieļauj būvju nesošo konstrukciju nokrišanu vai

sabrukšanu; 2) nepieļauj būves stāvu, sienu, jumta vai citu konstrukciju daļēju neesamību; 3) demontē funkcionalitāti zaudējušus būvju elementus, kas nav

nesošās konstrukcijas un potenciāli neietekmē būves konstruktīvo noturību; 4) neizmanto dažāda veida aizsargtīklus vai līdzīgus risinājumus, kas faktiski

noslēpj vai aizsedz būvju vizuālo vai tehnisko stāvokli pasliktinošas pazīmes; 5) nepieļauj būtiskus bojājumus būvju jumtu konstrukcijās; 6) nepieļauj

būtiskus bojājumus būvju lietusūdens novadīšanas sistēmu elementos, caurrūsējumu, detaļu neesamību, detaļu deformāciju vai līdzīgus bojājumus; 7)

novērš plaisas būvju sienās; 8) nodrošina būvju logu un durvju ailu noslēgšanu, logu stiklojumu, atjauno atlocījušās palodzes, novērš citus līdzīgus

bojājumus; 9) likvidē būvju konstrukcijās vai uz arhitektoniskajiem elementiem augošus krūmus, kokus vai sūnas; 10) nepieļauj būvju apdares materiālu

plaisāšanu, nodrupšanu, koroziju, eroziju; 11) nodrošina būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju savlaicīgu atjaunošanu, satrupēšanu un krāsošanu

atbilstoši būves arhitektoniskajam stilam un apkārt esošajai pilsētvides ainavai; 12) neizvieto uz būvēm dekoratīvos pārsegus, izņemot saistošo noteikumu

15.punktā paredzēto gadījumu.

No iepriekš minētā secināms, ka Saistošo noteikumu Nr.146 13.punktā ir noteiktas prasības, kādas jāievēro būvju īpašniekiem. Turklāt

noteikumos ir uzsvērts, ka nav pieļaujami atsevišķu būvju elementu un konstrukciju būtiski bojājumi. Proti, ne katrs šo noteikumu 13.punktā konstatētais

bojājums nozīmē, ka būve ir atzīstama par cilvēku drošību apdraudošu, bet tikai būtisks bojājums. Tādējādi atbilstoši likumdevēja gribai, lai par

nebūtiskiem pārkāpumiem netiktu nesamērīgi palielināts nekustamā īpašuma īpašniekam uzliktais nodokļa slogs, pašvaldībai katrā gadījumā individuāli

jāizvērtē konstatētie būves bojājumi un tikai būtisku bojājumu gadījumā jāpiemēro palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

Saistošo noteikumu Nr. 146 14.punkts noteic, ka pilsētvides un ainaviski vērtīgas teritorijas uzturēšanas prasībām neatbilstošas būves tiek

klasificētas atbilstoši to radītajai ietekmei uz cilvēku drošību: 1) A kategorijas būve (A kategorijas grausts) – pilnīgi vai daļēji sagruvusi un cilvēku drošību

apdraudoša būve bīstamā tehniskajā stāvoklī, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 13.1. vai 13.2. apakšpunktā noteikto prasību

neievērošana; 2) B kategorijas būve (B kategorijas grausts) – cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī, kuras uzturēšanā ir

konstatēta saistošo noteikumu 13.3., 13.3.1, 13.4., 13.5., 13.6. vai 13.7. apakšpunktā noteikto prasību neievērošana; 3) C kategorijas būve – vidi

degradējoša būve, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 13.8., 13.9., 13.10. un 13.11. apakšpunktā noteikto prasību neievērošana.

No lietas materiāliem tiesa izriet, ka Rīgas domes Īpašuma departamenta darbinieki 2015.gada 4.februārī veica būves vizuālo apsekošanu un

konstatēja, ka tās kopīpašnieki nedemontē funkcionalitāti zaudējušus būves elementus (balkonus), nenovērš plaisas būves sienās, pieļauj būves apdares

materiālu plaisāšanu, nodrupšanu un eroziju, kā arī nenodrošina būves fasādes un citu ārējo konstrukciju savlaicīgu atjaunošanu un krāsošanu atbilstoši

būves arhitektoniskajam stilam un apkārt esošajai pilsētvides ainavai.

Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes darbinieki 2015.gada 6.augustā veica būves atkārtotu vizuālo apsekošanu un

konstatēja, ka būves vizuālais stāvoklis kopš departamenta darbinieku 2015.gada 4.februāra vizuālās apsekošanas ir mainījies, kopīpašnieki ir

nokrāsojuši daļu no ēkas fasādes, kas vērsta uz Stabu ielu, vietās, kur atdalījies apdares materiāls, taču vēl joprojām nebija demontēti funkcionalitāti

zaudējušie būves elementi (balkoni), nebija novērstas plaisas būves sienās, tika pieļauta būves apdares materiālu plaisāšana, nodrupšana un erozija, kā arī

netika nodrošināta būves fasādes un citu ārējo konstrukciju savlaicīga atjaunošana un krāsošana atbilstoši būves arhitektoniskajam stilam un apkārt

esošajai pilsētvides ainavai.

Nav pamatots pieteicēja iebildums, ka Komisijas lēmums pamatots ar secinājumiem, kurus veikušās Rīgas domes amatpersonas bez atbilstošas

kompetences. Tiesa konstatē, ka Komisijas lēmums ir pamatots ne tikai ar vizuālās apsekošanas laikā konstatētajiem faktiem, bet arī ar Atzinumu Nr.1,

kuru ir sastādījuši sertificēti būvinženieri Ilmārs Birzgalis un Aivars Ezernieks. Atzinumā konstatēts, ka būves balkons Stabu ielas fasādē būtisko defektu

dēļ (balkona konstrukcijas un pieslēgums ārsienai būtiski bojāts ilgstošas hidroizolācijas neesības dēļ) ir ekspluatācijai nedrošs, tehniskais stāvoklis

kritisks, kā arī būves fasādes elementi ir nedroši, jo zaudējuši saķeri ar sienas pamatni vai atsevišķiem sienas elementiem. Pastāv risks atdalīties fasādes

apdares elementiem visā Krišjāņa Barona un Stabu ielas fasādes apjomā. Atzinuma 2.2. punktā norādīts, ka ēkas norobežojošajai gala sienai (pretuguns

mūris) ir gara plaisa visā ēkas augstumā ar atvērumu līdz 30 mm.

Tiesa, izvērtējot fotoattēlus, kas ir pievienoti 2015.gada 4.februāra Vispārīgās vizuālās apskates aktam, kas ir pievienoti Atzinumam Nr.1, kā arī

fotoattēlus, kas pievienoti 2015. gada 6.augusta Vizuālās apskates aktam, atzīst, ka Komisijas lēmumā izdarītie secinājumi attiecībā uz būves tehnisko

stāvokli ir pamatoti.

Vizuālās apsekošanas laikā konstatēto apstiprina arī Atzinumā Nr.1 konstatētais. Proti, Komisijas lēmuma pieņemšanas brīdī Būves kopīpašnieki

bija nokrāsojuši daļu no Būves fasādes, kas vērsta pret Stabu ielu, vietās, kur bija atdalījies apdares materiāls. Tātad Komisija ir ņēmusi vērā

kopīpašnieku veiktos Būves uzlabojumus. Tomēr, gan no Vispārīgās vizuālās apskates aktiem pievienotajiem attēliem, gan no Atzinuma Nr.1

konstatējams, ka nebija novērstas plaisas Būves sienās, joprojām konstatējama Būves apdares materiālu plaisāšana, nodrupšana un erozija, nav

nodrošināta Būves fasādes un citu ārējo konstrukciju savlaicīga atjaunošana un krāsošana atbilstoši arhitektoniskajam stilam un apkārt esošajai

pilsētvides ainavai, nav demontēti funkcionalitāti zaudējušie Būves elementi.

Ņemot vērā, ka būves vizuālajā apskatē un tehniskajā apsekošanā konstatētie būves trūkumi atbilst Saistošo noteikumu Nr. 146 13.3. un 13.6.

apakšpunktos norādītajiem ēkas trūkumiem, tas ir, nebija demontēti funkcionalitāti zaudējušie Būves elementi (kas nav nesošās konstrukcijas un

potenciāli neietekmē būves konstruktīvo noturību) un nebija novērsta plaisa Būves sienā, tiesa secina, ka Būve pamatoti saskaņā ar Saistošo noteikumu

Nr. 146 14.2. apakšpunktu ir klasificēta par B kategorijas būvi (B kategorijas graustu).

[14] Pieteicējs iesniedzis 2016.gada 8.februāra būves ekspertīzes atzinumu, kuru ir veicis sertificēts būvinženieris Raimonds Bretšneiders, un kurā ir

konstatēts, ka Būve atbilst Saistošo noteikumu Nr.146 13.3. apakšpunkta prasībām, bet neatbilst minēto noteikumu 13.6. apakšpunkta prasībām.

Atzinumā norādīts, tostarp, ka Stabu ielas un Krišjāņa Barona ielas fasādes ap augšējo stāvu erkera tipa balkoniem bojāta hidroizolācija un ilgstoši

nepareizi novadīta nokrišņu ūdens rezultātā sadrupušas ķieģeļu konstrukcijas, izskalojušās šuves, no ķieģeļu mūra atdalījies un nodrupis sienas apmetums.

Balkoni pārvilkti ar aizsargsietu. Vietām nodrupuši un noskaldīti izturību zaudējušie nenoturīgie dzegu un sienu dekoratīvie elementi. Bīstamās vietas

pārvilktas ar aizsargsietu. Pie fasādes nostiprināts fasādes norobežojošais aizsargsiets. Pretuguns mūrī – ēkas gala sienā no Stabu ielas puses – viena

vertikāla plaisa visā sienas garumā, vidēji 10 mm, maksimāli – 30 mm.

Šo apstākļu konstatēšanu R. Bretšneiders apliecināja arī sniedzot liecību tiesas sēdē.

Salīdzinot norādītajam atzinumam pievienotos fotoattēlus ar iestādes iesniegtajiem fotoattēliem, kas uzņemti 2015.gada 6.augustā, tiesa secina, ka

kopš Komisijas lēmuma pieņemšanas līdz 2016.gada 22.janvārim, kad apsekošanu veica R. Bretšneiders, vairākas vietas ar potenciālu nodrupšanas

iespēju ir pārvilktas ar aizsargsietu. Tātad Būves kopīpašnieki pēc Komisijas lēmuma ir veikuši uzlabošanas darbus, lai novērstu potenciālu apdraudējumu

cilvēku drošībai, kas varētu rasties no apmetuma atdalīšanās.

Tiesas ieskatā pieteicējas iesniegtais atzinums kopumā nav pretrunā ar 2015.gada 5.maija Tehniskās apsekošanas atzinumā konstatētajiem Būves

defektiem, ņemot vērā kopīpašnieku veiktos uzlabojuma darbus.

[15] Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka Komisijas lēmums, ar kuru Būve atzīta par vidi degradējošu un cilvēku drošību apdraudošu būvi, ir

pamatots. Ar lietas materiāliem, tostarp, ar pieteicējas iesniegtajiem pierādījumiem, ka būves trūkumi atbilst Saistošo noteikumu Nr. 146 13.6., 13.9. un

13.10. apakšpunktā norādītajiem ēkas trūkumiem.

Iestāde pamatoti Lēmumā konstatējusi, ka nav ievērotas arī Saistošo noteikumu Nr.146 13.3. apakšpunkta prasības. Komisijas lēmuma

pieņemšanas brīdī Būves bojātie elementi nebija nosegti ar aizsargsietu un līdz ar to atbildētājs pamatoti secināja, ka pastāv apdraudējums cilvēku

drošībai.

Atzinumā Nr.1 konstatēts, ka sienai ir plaisa visā ēkas augstumā ar atvērumu līdz 30 mm, šīs sienas tehniskais stāvoklis ir pavājinājies, bet

tehniskais stāvoklis nav kritisks.

R.Bretšneiders arī norādījis uz šīs plaisas esību, secinot, ka tā neietekmē konstrukcijas nestspēju, ir necaurejoša un nerada ēkai potenciāli bīstamu

tehnisko stāvokli. Tādējādi, ar lietas materiāliem apstiprinās, ka Būvei ir plaisa visas ēkas augstumā. Kaut būvniecības speciālisti secinājuši, ka norādītā

plaisa nerada būvei potenciāli bīstamu tehnisko stāvokli, tomēr šis bojājums tiesas ieskatā ir būtisks, jo tas ir nesošās sienas bojājums un nav salīdzināms

ar apmetuma plaisām. Turklāt apstāklis, ka būves sienas bojājums nav sasniedzis bīstamu vai kritisku tehnisko stāvokli, vēl nenozīmē, ka tas automātiski

izslēdz apdraudējuma iespēju un nav vidi degradējošs. Pašvaldība saistošajos noteikumos noteikusi būvju īpašniekiem pienākumu uzturēt būves tādā

tehniskajā stāvoklī, lai novērstu plaisas būvju sienās. Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētāja konkrētajā gadījumā pamatoti piemērojusi Saistošo noteikumu

Nr.146 13.6. apakšpunktu.

[16] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka ar Komisijas lēmumu Būve tiesiski un pamatoti klasificēta kā vidi degradējoša un cilvēku drošību

apdraudoša, tādējādi pieteicējam pamatoti aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa 3 % likmi.

Ņemot vērā sprieduma norādīto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums ir noraidāms.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. B/ (/pers. B/) pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja 2016.gada 3.augusta lēmuma Nr.2-30/RD-16-317-ap atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis M.Markovs