Court annulled Ministry decision for revoking instructor license due to vague administrative regulations.

Lietas Nr. A420379413

Lietas arhīva Nr. A42-03794-13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā, 2013.gada 9.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis G.Ploriņš,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. C/ pieteikuma par Satiksmes ministrijas 2013.gada 2.maija

lēmuma Nr.01-13/1848 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2013.gada 28.maijā saņemts /pers. C/ (turpmāk arī pieteicējs) pieteikums par

Satiksmes ministrijas 2013.gada 2.maija lēmuma Nr.01-13/1848 atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2013.gada 30.maija lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No administratīvās lietas materiāliem konstatējami turpmāk norādītie apstākļi.

[2.1] 2013.gada 13.februārī valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – Direkcija) Transportlīdzekļu

vadītāju apmācības komisija nolēma atņemt pieteicējam pasniedzēja un instruktora kvalifikāciju.

[2.2] Nepiekrītot Direkcijas Transportlīdzekļu vadītāju apmācības komisijas (turpmāk – Komisija) 2013.gada 13.februāra lēmumam,

pieteicējs to apstrīdēja Satiksmes ministrijā, kas ar 2013.gada 2.maija lēmumu Nr.01-13/1848 (turpmāk arī Lēmums) nolēma atstāt

Komisijas lēmumu negrozītu.

[3] Nepiekrītot arī Satiksmes ministrijas Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt, pamatojoties uz

turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Lēmums būtiski ierobežo pieteicēja cilvēktiesības, jo tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darba vietu atbilstoši savām

spējām un kvalifikācijai ir garantētas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 106.pantā, un atbilstoši Satversmes

116.pantam šīs tiesības var ierobežot tikai likumā paredzētos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts

iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

[3.2] Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.358 „Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu

vadītāju apmācības programmām” (turpmāk – Noteikumi Nr.358) 33.punkts (noteikumu redakcijā, kas bija spēkā no 2010.gada

24.aprīļa līdz 2013.gada 22.martam) noteica, ka Direkcija lemj par pasniedzēja apliecības vai instruktora apliecības atņemšanu, ja

atkārtoti tiek pārkāptas transportlīdzekļu vadītāju apmācību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Pieteicējs minētās prasības nav atkārtoti pārkāpis, un tas atzīts arī pārsūdzētajā Lēmumā. Turklāt pieteicējs vispār nav pārkāpis

transportlīdzekļu vadītāju apmācību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, jo Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumi

Nr.103 „Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un

atjaunošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.103), kuru 41.punktu it kā pārkāpis pieteicējs, nereglamentē vadītāju apmācību, bet

gan vadītāja tiesību iegūšanu un zināšanu pārbaudes kārtību, kas ir ārpus apmācības procesa un pieteicēja kompetences.

[3.3] Lēmumā norādīts, ka pasniedzēja un instruktora kvalifikācija pieteicējam atņemta tādēļ, ka pārkāpums ir ļoti nopietns un šāda

rīcība nav savienojama ar darbību autoskolā, taču Noteikumi Nr.358 neparedz šādu pamatu kvalifikācijas atņemšanai.

Tikai ar 2013.gada 19.marta grozījumiem Noteikumu Nr.358 33.punktā paredzēts, ka Direkcija lemj par pasniedzēja vai instruktora

apliecības atņemšanu, ja tiek pārkāptas transportlīdzekļu vadītāju apmācību vai tiesību iegūšanu reglamentējošo normatīvo aktu

prasības, paplašinot normas piemērošanas jomu un izslēdzot atkārtotības pazīmi. Tādējādi pieteicēja tiesības ierobežojošā norma

tika ieviesta vēlāk un tai nav atpakaļejoša spēka.

[3.4] Ievērojot minēto, pieteicēja ieskatā, pieņemot lēmumu, ir pārkāpts gan likuma atrunas princips, gan patvaļas aizlieguma un

samērīguma principi.

[4] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2013.gada 15.jūlijā saņemts Satiksmes ministrijas paskaidrojums (lietas 33.

un 34.lapa), kurā tā lūdz noraidīt pieteicēja pieteikumu kā nepamatotu.

[4.1] Satiksmes ministrija uzskata par nepamatotu pieteicēja norādi, ka, pieņemot Lēmumu, nav ievērots likuma atrunas princips un

normatīvie akti Lēmuma pieņemšanas brīdī neparedzēja iespēju atņemt pieteicējam pasniedzēja un instruktora kvalifikāciju.

Noteikumu Nr.358 33.punkts noteica Direkcijas izvēles tiesības lemt par pasniedzēja apliecības vai instruktora apliecības atņemšanu,

ja atkārtoti tiek pārkāptas transportlīdzekļu vadītāju apmācību reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Vienlaikus minēto noteikumu

34.punkts noteica obligātu pienākumu atņemt šīs tiesības, ja apliecības iegūšanai ir izmantoti viltoti dokumenti vai sniegtas

nepatiesas ziņas, kā arī, ja pasniedzējam vai instruktoram atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības vai pārkāpumu uzskaites

punktu sistēmas ietvaros piemērots transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

[4.2] Ceļu satiksmes likuma, uz kura pamata izdoti Noteikumi Nr.358, mērķis ir noteikt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes

drošības organizatoriskos un tiesiskos pamatus Latvijā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī fiziskajām un juridiskajām

personām piederošu mantu, un regulēt transportlīdzekļu lietošanas tiesību iegūšanu, kā arī transportlīdzekļu īpašnieku, turētāju un

lietotāju atbildību. Pieteicējs, kuram bija piešķirtas tiesības šo mērķu ietvaros nodarboties ar citu personu apmācību, rīkojās klaji

prettiesiski, apzināti uzdodamies par citu personu, par ko lietā nav strīda.

Līdzšinējā praksē tas ir nebijis precedents, kas pieprasīja atbilstošu institūcijas rīcību. Līdz ar to lēmums atņemt pieteicējam piešķirto

apliecību, šķietami „izlaižot” brīdinājumu, ir uzskatāms par pārkāpumam samērīgu un pēc būtības atbilstošu tiesību aktiem. Normatīvā

akta izdevējam nav jāuzskaita visas iespējamās negodprātīgās rīcības variācijas. Savukārt vēlākie grozījumi Noteikumu Nr.358

33.punktā tikai padarīja normu burtiskāk tulkojamu.

[4.3] Satiksmes ministrijas ieskatā, Lēmums ir samērīgs gan attiecībā pret pieteicēju, gan attiecībā pret sabiedrības interesēm, un

normatīvie akti neparedz aizliegumu pasniedzēja un instruktora apliecību saņemšanai no jauna.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo un ceturto daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida

procesā bez tiesas sēdes, ja vien par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē tiesu nav lūdzis pieteicējs, trešā persona vai

šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts.

Izskatāmajā lietā pieteicējs nav lūdzis lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē, līdz ar to lieta izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā iesniegtajiem rakstveida

paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums ir apmierināms.

[7] Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2013.gada 29.janvārī bija autoskolas SIA /Nosaukums/ vadītājs un pasniedzējs-

instruktors. Lietā nav strīda arī par to, ka minētajā datumā plkst.15.00 pieteicējs ieradies Direkcijas Rīgas nodaļā, kur eksāmenam

reģistrētā /pers. F/ vietā kārtojis terorētisko eksāmenu. Tātad lietā pēc būtības nav strīda par to, ka pieteicējs ar šādu rīcību pārkāpis

Noteikumu Nr.103 41.punktā noteiktās prasības.

Lietā strīds ir par to, vai iepriekš minētais pieteicēja pārkāpums varēja būt par pamatu viņa pasniedzēja un instruktora apliecības

atņemšanai, līdz ar to, vai Lēmums, kas pieteicējam ir nelabvēlīgs administratīvs akts, ir pamatots un tiesību normām atbilstošs.

[8] Ceļu satiksmes likuma 22.panta ceturtā daļa noteic, ka prasības komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kuri

nodrošina transportlīdzekļu vadītāju apmācību, transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmas, kā arī transportlīdzekļu vadītāju

apmācības procesa kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

Noteikumu Nr.358 33.punkts (noteikumu redakcijā, kas bija spēkā no 2010.gada 24.aprīļa līdz 2013.gada 22.martam) noteica, ka

Direkcija lemj par pasniedzēja apliecības vai instruktora apliecības atņemšanu, ja atkārtoti tiek pārkāptas transportlīdzekļu vadītāju

apmācību reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Savukārt šo noteikumu 34.punkts noteic, ka Dienests atņem pasniedzēja vai

instruktora apliecību, ja: 1) tās iegūšanai ir izmantoti viltoti dokumenti vai sniegtas nepatiesas ziņas; 2) pasniedzējam vai instruktoram

atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības vai pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros piemērots transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

Tātad likumdevējis Ministru kabinetam ir deleģējis tiesības noteikt prasības komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kuri

nodrošina transportlīdzekļu vadītāju apmācību, kā arī transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesa kontroles kārtību. Pamatojoties uz

šo deleģējumu, izdoti Noteikumi Nr.358, kuros cita starp noteiktas gan Direkcijas tiesības lemt par pasniedzēja apliecības vai

instruktora apliecības atņemšanu, gan tās pienākums atņemt pasniedzēja vai instruktora apliecību. Proti, Direkcijas pienākums

atņemt pasniedzēja vai instruktora apliecību ir tad, ja tiek konstatēts, kāds no Noteikumu Nr.358 34.punktā imperatīvi uzskaitītajiem

gadījumiem, savukārt tiesības lemt par pasniedzēja apliecības vai instruktora apliecības atņemšanu Direkcijai ir tikai tad, ja vienlaicīgi

izpildās divi nosacījumi: 1) tiek pārkāptas transportlīdzekļu vadītāju apmācību reglamentējošo normatīvo aktu prasības; 2) šāds

pārkāpums izdarīts atkārtoti.

[9] Konkrētajā gadījumā nav konstatējams neviens no Noteikumu Nr.358 34.punktā noteiktajiem gadījumiem, kad Direkcijas

pienākums būtu atņemt pasniedzēja vai instruktora apliecību, par ko lietā arī strīda nav. Tomēr konkrētajā gadījumā nav konstatējams

arī neviens no Noteikumu Nr.358 33.punktā noteiktajiem diviem nosacījumiem, kuriem jāpstāv vienlaicīgi, lai Direkcija būtu tiesīga

lemt par pasniedzēja apliecības vai instruktora apliecības atņemšanu, jo pieteicējs ir pārkāpis transportlīdzekļu vadītāja tiesību

iegūšanu reglamentējošā normatīvā akta prasības, nevis transportlīdzekļu vadītāju apmācību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Turklāt arī iepriekš nav konstatēts, ka pieteicējs būtu izdarījis transportlīdzekļu vadītāju apmācību reglamentējošo normatīvo aktu

prasību pārkāpumu.

Tādējādi tiesa secina, ka konkrētajos apstākļos Komisijai nebija tiesību lemt par pasniedzēja apliecības un instruktora apliecības

atņemšanu pieteicējam. Līdz ar to Satiksmes ministrijas Lēmums (administratīvā akta galīgais noformējums) atzīstams par

nepamatotu un atceļamu.

[10] Tiesa piekrīt pieteicēja viedoklim, ka gan Komisija, gan arī Satiksmes ministrija, pieņemot pieteicējam nelabvēlīgus lēmumus, ir

pārkāpušas likuma atrunas principu. Tādēļ tiesa norāda sekojošo.

Likuma atrunas princips ir viens no tiesiskuma pamatpostulātiem. Tas izriet no tiesiskuma principa un ir cieši saistīts ar likuma

prioritātes principu. Likuma atrunas princips izvirza prasības arī likuma (deleģējuma gadījumā arī Ministru kabineta noteikumu)

kvalitātei. Proti, tiesību normai pietiekami skaidri ir jānosaka pienākums par kura nepildīšanu privātpersonai var draudēt sods vai

citas nelabvēlīgas sekas. Satversmes tiesa savā praksē ir izvirzījusi vairākus kritērijus normu izdošanai pilnvarojuma kārtībā, cita

starp arī nosacījumu, ka Ministru kabineta noteikumiem jābūt pietiekami skaidri formulētiem, lai tajos ietverto normu adresāts varētu

izprast savas tiesības un pienākumus (sk. Autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā „Administratīvā procesa likuma

komentāri”, Tiesu namu aģentūra, 2013.gads, 171. – 175.lpp).

Tātad privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tai tiek piemērots sods vai citas nelabvēlīgas sekas, var izdot tikai tad, ja

tiesību norma pietiekami skaidri nosaka rīcību, par kuru privātpersonai var draudēt šis sods vai iestāties citas nelabvēlīgas sekas.

Tiesa piekrīt Satiksmes ministrijas viedoklim, ka normatīvā akta izdevējam nav jāuzskaita visas iespējamās negodprātīgās rīcības

variācijas, tomēr pašai rīcībai ir jābūt noteiktai, turklāt pietiekami skaidri. Konkrētajā gadījumā Noteikumi Nr.3 5 8 (noteikumu

redakcijā, kas bija spēkā no 2010.gada 24.aprīļa līdz 2013.gada 22.martam) neparedzēja Direkcijas tiesības lemt par pasniedzēja

apliecības vai instruktora apliecības atņemšanu, ja pārkāptas transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanu reglamentējošā normatīvā

akta prasības. Tātad nebija noteiktas privātpersonai nelabvēlīgas sekas – pasniedzēja apliecības vai instruktora apliecības

atņemšana – par rīcību, pārkāpjot Noteikumos Nr.103 noteiktās prasības. Savukārt to, ka līdz 2013.gada 22.martam šādas sekas

nebija noteiktas, apstiprina arī Noteikumu Nr.358 33.punktā izdarītie grozījumi, kas no 2013.gada 23.marta paredz Direkcijas tiesības

lemt par pasniedzēja vai instruktora apliecības atņemšanu, ja tiek pārkāptas transportlīdzekļu vadītāju apmācību vai tiesību iegūšanu

reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Tādējādi gan Komisijas, gan arī Satiksmes ministrijas lēmumi, pārkāpjot likuma atrunas principu, nav pamatoti ar tiesību normu.

[11] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa pilnībā apmierina pieteicēja pieteikumu un atceļ Satiksmes ministrijas Lēmumu. Atceļot

Lēmumu, Satiksmes ministrijas pienākums, ja uzsākta tā izpilde, ir novērst uzsāktās izpildes sekas.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no

atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Tiesa konstatē, ka valsts nodeva Ls 20 (EUR 28,46) apmērā par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā ir samaksāta 2013.gada

28.maijā. Tā kā pieteicēja pieteikums ir apmierināts pilnībā, tad no atbildētājas par labu pieteicējam piespriežama samaksātā valsts

nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251.pantu, 253.panta pirmo daļu, 289. – 291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Apmierināt /pers. C/ pieteikumu.

Atcelt Satiksmes ministrijas 2013.gada 2.maija lēmumu Nr.01-13/1848 ar tā pieņemšanas dienu.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. C/ viņa samaksāto valsts nodevu Ls 20 (EUR 28,46) apmērā.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2013.gada 9.decembrī.

Tiesnesis G.Ploriņš