Legislator Case Law & Legislation
C12097218 / C-0972-18 ECLI:LV:DAUT:2018:0507.C12097218.3.S AI generated

Insurance subrogation claim against apartment owner for water damage allowed under Insurance Contract Law.

Case Number C12097218 / C-0972-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense and fully allowed the plaintiff's subrogation claim for insurance reimbursement. The plaintiff, an insurance company, had paid damages to an apartment owner for water leakage caused by a broken washing machine and sought recovery from the tenant. The court ruled that the insurance company legally acquired the right to claim the reimbursed amount from the person responsible for the loss, as the tenant admitted liability and failed to prove voluntary payment.

Legislator headnote

AI generated

Insurance Contract Law s. 40 para. 1; Civil Law s. 1038, 1646, 1770, 1775, 1779; An insurer who has paid indemnity acquires the insured's rights against the person responsible for the loss, allowing subrogation claims against tenants for damages caused by their negligence.

Keywords

AI generated
insurance subrogation water damage liability apartment tenant indemnity recovery Civil Procedure Law negligence damages subrogation rights

Cited Legislation

AI generated
Insurance Contract Law s. 40 para. 1
Civil Law s. 1038
Civil Law s. 1646
Civil Law s. 1770
Civil Law s. 1775
Civil Law s. 1779
Civil Procedure Law s. 41 para. 1
Civil Procedure Law s. 77
Civil Procedure Law s. 93
Civil Procedure Law s. 97
Civil Procedure Law s. 204.1
Civil Procedure Law s. 250.25
Civil Procedure Law s. 250.27
Apartment Ownership Law s. 14
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-0972-18/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpils tiesa

tiesnese I.Vaivode

2018.gada 7.maijā

izskatīja rakstveida procesā civillietu ADB “Gjensidige” Latvijas filiāles vienkāršotas procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle (turpmāk - prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētājs) par naudas piedziņu. Prasībā

norādīts, ka 2014.gada 3.aprīlī starp AAS “Gjensidige Baltic”(pēc reorganizācijas – pārrobežu apvienošanas ADB “Gjensidige”, kuras darbību Latvijas

Republikā veic ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle) un /pers. D/ tika noslēgts nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgums, polise Nr.239888, sērija XD,

polises darbības laiks no 2014.gada 7.aprīļa līdz 2015.gada 6.aprīlim, par /pers. D/ piederoša dzīvokļa īpašuma /adrese/, apdrošināšanu. 2015.gada

24.februārī prasītājs saņēma elektroniskas formas atlīdzības pieteikumu par īpašumam nodarītajiem bojājumiem, kurā norādīts, ka 2015.gada 24.februārī

apdrošinātais īpašums tika bojāts šķidruma noplūdes rezultātā. Pamatojoties uz pieteikumu un zaudējumu aprēķinu, 2015.gada 9.martā prasītājs

izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību EUR 841,21 apmērā, pārskaitot to uz bojātā īpašuma īpašnieka norādīto bankas norēķinu kontu. Izmaksāto

apdrošināšanas atlīdzību veido prasītāja aprēķinātie tiešie zaudējumi nekustamajam īpašumam, no kā atņemts klienta paša risks. 2015.gada 24.februārī

dzīvojamā nama /adrese/, apsaimniekotājs SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” sastādīja aktu, kurā konstatēts, ka ūdens

noplūdes iemesls ir bojāta veļas mazgājamā mašīna virtuvē dzīvokļa īpašumā Nr./numurs/, /adrese/. Saskaņā ar Daugavpils tiesas Zemesgrāmatu nodaļas

ierakstu, dzīvokļa īpašuma Nr.52, /adrese/, īpašnieks uz appludināšanas brīdi bija atbildētājs. Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta

pirmo daļu, apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību - prasītājs, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasījuma tiesības pret

personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, tas ir pret atbildētāju. Arī saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pantu, dzīvokļa īpašnieks par zaudējuma

nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem ir atbildīgs normatīvajos aktos […] noteiktajā kārtībā. Pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanas līgumu”

40.panta pirmo daļu, Civillikuma 1038., 1646., 1770., 1775., 1779.pantiem, prasītājs lūdza piedzīt no atbildētāja izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību

EUR 841,21 apmērā, samaksāto valsts nodevu EUR 126,18 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30, pārskaitot piedzītās summas uz

prasītāja norādīto kontu. Prasītājs norādīja, ka nelūdz lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panta prasībām, atbildētājam tika nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot

rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu, kā arī atbildētājs tika informēts par paskaidrojuma neiesniegšanas sekām un tiesībām lūgt iztiesāšanu

tiesas sēdē. Vienlaikus, pusēm tika izskaidrotas viņu procesuālās tiesības.

Tiesas noteiktajā termiņā atbildētājs neiesniedza tiesai paskaidrojumu .

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 pantam, tiesa nolēma civillietu izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Ar īpašuma apdrošināšanas polisi Nr.239888 (lietas 11.lapa) pierādīts, ka 2014.gada 3.aprīlī starp /pers. D/ un prasītāju tika noslēgts nekustamā

īpašuma /adrese/, apdrošināšanas līgums, polise Nr.239888, sērija ID. Polisē norādītie apdrošināšanas riski, cita starpā, ir šķidruma noplūde un trešo

personu prettiesiska rīcība; paša risks EUR 150, polises darbības laiks no 2014.gada 7.aprīļa līdz 2015.gada 6.aprīlim.

No SIA „DDzKSU” 2015.gada 27.februāra apsekošanas akta Nr.000060 (lietas 25.lapa) izriet, ka apsekojot dzīvokli Nr./numurs/, /adrese/,

konstatēts, ka dzīvoklī aizlieti griesti, sienas virtuvē un gaitenī, grīda virtuvē; iemesls – dzīvoklī Nr./numurs/ virtuvē tek mazgājamā mašīna. No 2015.gada

2.marta Apdrošinātāja Apskates protokola īpašuma apdrošināšanā (lietas 13.lapa) izriet, ka apskatāmajā objektā /adrese/. Daugavpilī, konstatēti

bojājumi: koridorā – bojātas tapetes un lamināts, virtuvē – bojāti dekoratīvie paneļi uz koka brusām, divās istabās bojātas tapetes; bojājumu rašanās

iemesls – appludināts no augšējā dzīvokļa; piezīmēs norāde – īpašniekam ir akts par appludināšanas faktu no apsaimniekotāja.

No 2015.gada 4.marta tāmes Nr.G-04032015-51 Telpu atjaunošanas darbi pēc appludināšanas apdrošināšanas lietā Nr. 1-01-005859 (lietas

20.-21.lapa) izriet, ka tiešās izmaksas remontam sastāda summu EUR 991,21.

Pamatojoties uz /pers. D/ 2015.gada 24.februāra elektroniskas formas atlīdzības pieteikumu par īpašumam nodarītajiem bojājumiem (lietas

12.lapa), kurā norādīts, ka 2015.gada 14.februārī apdrošinātajā īpašumā aizlieti griesti, sienas, grīdas; /pers. D/ 2015.gada 24.februāra iesniegumu par

zaudējuma atlīdzību par īpašumu /adrese/ (lietas 22.lapa), un zaudējumu aprēķinu, prasītājs 2015.gada 9.martā izmaksāja /pers. D/ apdrošināšanas

atlīdzību EUR 841,21 apmērā , ko apstiprina Nordea Banka Latvija konta izraksts (lietas 24.lapa).

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Tādējādi tiesa konstatē, ka prasītājam, izmaksājot /pers. D/ apdrošināšanas atlīdzību, rodas prasījuma tiesības pret personu, kas ir atbildīga par

zaudējumiem.

Ar iepriekš norādītajiem dokumentiem, tostarp, SIA „DDzKSU” 2015.gada 27.februāra apsekošanas aktu Nr.000060 un apdrošinātāja

2015.gada 2.marta Apskates protokolu īpašuma apdrošināšanā pierādīts, apdrošinātais dzīvokļa īpašums /adrese/. Daugavpilī, appludināts no augšējā

dzīvokļa Nr./numurs/, jo virtuvē tecēja mazgājamā mašīna.

Saskaņā ar izziņu par zemesgrāmatas ierakstu (lietas 26.-28.lapa), dzīvokļa Nr./adrese/, īpašnieks bojājumu nodarīšanas brīdī bija /pers. B/ –

atbildētājs lietā (īpašuma tiesības izbeigusies 2015.gada 21.jūlijā).

Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām

personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu, katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība (arī bezdarbība), kuras rezultātā nodarīts

kaitējums […], dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Saskaņā ar Civillikuma 1644.pantu, kas

otram nodara kaitējumu bez ļauna nolūka, ja viņš par šo kaitējumu ir vainojams, pielaiž neuzmanību. Tiesa secina, ka atbildētājs ir pieļāvis neuzmanību

Civillikuma 1646.panta izpratnē, pieļaujot tās rūpības un čaklības trūkumu, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam. Atbildētājs, kā

nekustamā īpašuma īpašnieks ar pienācīgu rūpību nav izturējies pret īpašnieka pienākumiem rūpēties par nekustamajā īpašumā esošo iekārtu uzturēšanu

labā tehniskā stāvoklī. Šāda neuzmanība atzīstama par vainas formu Civillikuma izpratnē, un ir cēloniskā sakarā ar nodarītajiem zaudējumiem un dod

prasītājam tiesības uz zaudējuma atlīdzību.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu, ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Civillikuma 1779.pantā noteikts, ka katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesa konstatē, ka pastāv visi priekšnoteikumi zaudējuma atlīdzināšanai: zaudējuma esamība, atbildētāja prettiesiska rīcība – bezdarbība -

atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka pienākumu nepildīšana uzturēt dzīvoklī uzstādīto sadzīves tehniku tehniski derīgā stāvoklī - un cēlonisks sakars starp

prettiesisku rīcību un zaudējumu.

Ar prasītāja 2015.gada 7.maija pretenziju par zaudējuma atlīdzināšanu regresa kārtībā (lietas 29.lapa) pierādīts, ka prasītājs ziņoja atbildētājam par

izmaksātās atlīdzības apmēru un piedāvāja atbildētājam atlīdzināt zaudējumu labprātīgi, kā arī brīdināja, ka pretējā gadījumā, prasītājs vērsīsies tiesā

zaudējumu summas piespiedu piedziņai. No 2017.gada 3.novembra pirmstiesas brīdinājuma (lietas 30.lapa) izriet, ka prasītājs atgādināja, ka zaudējums

nav atlīdzināts un brīdināja, ka mēneša laikā tiks iesniegta prasība tiesā par zaudējumu piedziņu piespiedu kārtā, kā arī paziņoja par iespēju līdz

noteiktajam termiņam pārskaitīt prasītāja kontā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību EUR 841,21 apmērā.

Atbildētājs nav apstrīdējis prasījumu, kā arī nav iesniedzis pierādījumus par labprātīgu apdrošināšanas atlīdzības samaksu. Pie šādiem apstākļiem

tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība EUR 841,21 apmērā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tā samaksātos tiesas

izdevumus. Līdz ar ko no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama valsts nodeva EUR 126,18 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR

3,30 apmērā, tas ir, kopā EUR 129,48.

Ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem pierādīts, ka par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

saistītie izdevumi ir EUR 4,34. Ceļot prasību, prasītājs par ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30, līdz ar ko nesamaksātā

izdevumu daļa, tas ir, EUR 1,34, jāpiedzen no atbildētāja valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 7 dienas no sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 77., 93., 97., 204.1, 250.25, 250.27 pantiem tiesa,

nosprieda:

vienkāršotas procedūras prasību par naudas piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu ADB “Gjensidige” Latvijas filiālei, reģ.Nr.40103595216, juridiskā adrese: Brīvības

iela 39, Rīga, izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību EUR 841,21 (astoņi simti četrdesmit viens euro, 21 cents) un tiesas izdevumus EUR 129,48 (viens

simts divdesmit deviņi euro, 48 centi), kopā piedzīt EUR 970,69; samaksa veicama prasītāja kontā Nr.LV54PARX0013672570001, AS „Citadele

Banka”, kods PARXLV22.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,34 (viens euro, 34 centi).

Samaksa veicama kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot

iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C12097218. Maksājumu apliecinošais dokuments tiesas noteiktajā sprieduma

labprātīgas izpildes termiņā jāiesniedz Daugavpils tiesā.

Noteikt /pers. B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei– 7 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas-2018.gada 7.maija iesniedzot

sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Vaivode.