Court declares insolvency process due to failure to sell property and execute protection plan within 30 days.

Lietas Nr. C33403716

Lietas arhīva Nr. C-3981-16/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 20.janvārī

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Bāliņa izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, SIA/nosaukums A/ administratora /pers. A/

pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, un

konstatēja:

Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 10.februāra lēmumu apmierināts SIA /Nosaukums A/ pieteikums par tiesiskās

aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, nosakot divu gadu ilgu termiņu tiesiskās aizsardzības

procesa īstenošanai.

2016.gada 7.janvārī administrators iesniedzis pieteikumu, kurā norādīts, ka ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2014.gada 24.janvāra lēmumu lietā

Nr.C33481213 par administratoru tiesiskās aizsardzības procesā tika apstiprināts maksātnespējas procesa administrators /pers. A/.

Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 10.februāra spriedumu tika nolemts īstenot sabiedrības tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprināt sabiedrības

tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu.

Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 24.marta lēmumu tika apstiprināta sabiedrības tiesiskās aizsardzības plāna jaunā redakcija.

Sabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāns cita starpā paredz sabiedrības pienākumu pārdot tai piederošo nekustamo īpašumu,

kas atrodas /adrese/, kadastra numuri /numurs A/un /numurs B/ un ar saņemto pirkuma maksu attiecīgi segt AS “DNB banka” prasījumus pret

sabiedrību.

Sabiedrība bija noslēgusi līgumu īpašuma pārdošanai, kura izpildei tika noslēgts darījuma konta līgums, taču, tā kā nodrošinātais kreditors Valsts

ieņēmumu dienests, pretēji tiesiskās aizsardzības pasākuma plānā paredzētajam, nedeva savu piekrišanu īpašuma pārdošanai, darījuma konta līguma

nosacījumi netika izpildīti, līdz ar ko šī līguma darbība ar 2015.gada 1.decembri tika izbeigta.

Tādējādi īpašuma pārdošana un pirkuma maksas nodošana bankai tās prasījuma attiecīgi segšanai atbilstoši līdzšinējam tiesiskās aizsardzības

procesa pasākuma plānam vairs nav iespējama.

Administratora rīcībā nav ziņu, ka sabiedrība būtu ar kreditoriem saskaņojusi un iesniegusi tiesai apstiprināšanai tiesiskās aizsardzības procesa

pasākumu plāna grozījumus.

Administrators konstatē, ka ir iestājies Maksātnespējas likuma 51.panta trešās daļas 2.punktā minētais apstāklis, proti, Sabiedrība ilgāk kā 30

dienas nav pildījusi tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu – nav pārdevusi nekustamo īpašumu un pirkuma maksu nodevusi kreditoram AS “DNB

banka” kreditora prasījumu segšanai.

Tādējādi sabiedrībai ir novērojama Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā noteiktā maksātnespējas pazīme.

Par parādnieka pārstāvi nozīmēts /pers. B/.

Ievērojot iepriekš izklāstīto un pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 51.panta trešās daļas 2.punktu un 57.panta pirmās daļas 8.punktu,

Civilprocesa likuma 363.6 pantu un 363.13 pantu, pieteicējs lūdz tiesu pasludināt SIA “/Nosaukums A/”, maksātnespējas procesu, vienlaikus izbeidzot

tās tiesiskās aizsardzības procesu.

2016.gada 18.janvārī tiesā saņemts nodrošinātā kreditora AS “DNB banka” iesniegums, kurā norādīts, ka saskaņā ar spēkā esošo parādnieka

tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu AS “DNB banka” ir kreditors, kura īpatsvars nodrošināto kreditoru grupā sastāda 97,8%. Tāpat saskaņā

ar minēto plānu 13.mēnesī, t.i., 2015.gada martā, parādniekam bija jāveic maksājums bankai 1 133 617,03 euro apmērā. Šis maksājums vēl aiz vien

nav veikts pilnā apmērā. Parādnieks turpmākajos mēnešos ir samaksājis vien nenozīmīgu daļu no summas. Uz šo dienu neveiktā maksājuma apmērs ir

1 041 702,20 euro apmērā.

Nesaņēmusi minēto maksājumu, banka 2015.gada 28.maijā nosūtīja administratoram vēstuli, norādot, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma

(spēkā no 2010.gada 1.novembra) 3.pantā paredzēto tiesiskās aizsardzības procesa mērķi un 50.pantu un 51.panta trešās daļas otro punktu, banka

uzskata, ka administratoram nepastāv tiesiski šķēršļi iesniegt tiesā parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās

aizsardzības procesu. Nesaņēmusi nekādu atbildi uz šo vēstuli, banka 2015.gada 28.septembrī iesniedza Maksātnespējas administrācijai sūdzību par

administratora rīcību parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā. Izvērtējot sūdzībā izklāstīto, Maksātnespējas administrācija cita starpā nolēma:

1. Atzīt, ka administrators parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā ir pārkāpis Maksātnespējas likuma 26.panta otro daļu, trešās daļas 7.punktu

un 50.panta pirmo daļu, nenodrošinot efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa norisi, nepieņemot lēmumu par bankas sūdzību un nenodrošinot

tiesiskās aizsardzības plāna pildīšanas uzraudzību;

2. Uzlikt administratoram tiesisko pienākumu pieņemt Maksātnespējas likuma 50.panta trešajā daļā noteikto lēmumu par bankas sūdzību,

nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gada 7.janvārim.

Administrators ar 2016.gada 11.janvāra vēstuli bankai paziņoja, ka 2016.gada 7.janvārī Rīgas rajona tiesā iesniegts parādnieka maksātnespējas

procesa pieteikums ar lūgumu pasludināt parādnieka maksātnespējas procesu, vienlaikus izbeidzot tās tiesiskās aizsardzības procesā.

Banka uz elektroniskā pasta adresi cwd@dnb.lv saņēma parādnieka pārstāvja 2016.gada 7.janvāra vēstuli Nr.2/07.01.2016., ar kuru

parādnieks informē, ka ir izstrādājis tiesiskās aizsardzības pasākuma plāna grozījumus un aicina banku kā nodrošināto kreditoru Maksātnespējas likumā

noteiktajā kārtībā līdz 2016.gada 22.janvārim iesniegt piekrišanu plānam vai iesniegt rakstiskus iebildumus attiecībā uz to. Banka informē, ka nav devusi

un nedos šādu piekrišanu parādnieka pārstāvja izstrādātajiem tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumiem.

Gan maksātnespējas procesa pieteikumā, gan parādnieka elektroniskā pasta vēstulē norādīto, ka otrs parādnieka nodrošinātais kreditors – Valsts

ieņēmumu dienests – nav pildījis parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu, uzstājot uz parādniekam piederošā nekustamā īpašuma

/adrese A/ pārdošanu izsolē. Taču banka vēlas norādīt, ka vēl 2015.gada 10.marta Valsts ieņēmumu dienesta vēstulē, kas adresēta parādniekam,

norādīja, ka īpašumam piemērotie apgrūtinājumi tiks dzēsti pēc nodokļu prasījuma segšanas pilnā apmērā.

Savukārt 2016.gada 20.janvārī parādnieks iesniedzis tiesā iesniegumu, kur norāda, ka atbilstoši tiesiskās aizsardzības plāna ietvaros paredzētājam,

2015.gada 19.februārī starp sabiedrību un SIA “Akvedukts” tika noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums, kurā tika iekļauts pienākums atvērt

darījuma kontu, kas nodrošinātu efektīvu pirkuma pārdevuma darījuma norisi.

2015.gada 24.septembrī tika noslēgts līgums par darījuma konta atvēršanu un apkalpošanu, kurš tika sagatavots un parakstīts no bankas puses.

Lai darījums tiktu pabeigts, bija nepieciešams dzēst Valsts ieņēmumu dienesta labā Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/ reģistrētās

hipotēkas un aizlieguma atzīmes uz nekustamo īpašumu. Sabiedrība vairākkārtīgi vērsās pie Valsts ieņēmumu dienesta ar lūgumu dzēst uz nekustamo

īpašumu reģistrētās aizlieguma atzīmes, taču Valsts ieņēmumu dienests atteicās to izpildīt, jo par vienīgo nekustamā īpašuma pārdošanas veidu atzina tikai

tā pārdošanu izsolē, tādējādi, pārkāpjot Maksātnespējas likuma 45.panta pirmajai daļai, sabiedrība liedza veikt darbības, kas atbilstu tiesiskās

aizsardzības plānam, kuram Valsts ieņēmumu dienests ir devis savu piekrišanu.

Ievērojot apstākli, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcības rezultātā, līdz 2015.gada 30.novembrim netika izpildīti Darījuma konta līguma nosacījumi,

nekustamā īpašuma pārdošana vairāk nebija iespējama un tā kā sabiedrība ilgstoši tiesiskās aizsardzības plānā paredzētajam nav pārdevusi nekustamo

īpašumu, administrators bija spiests tiesā iesniegt tās maksātnespējas pieteikumu.

Neskatoties uz administratora iesniegto maksātnespējas pieteikumu, sabiedrība ir turpinājusi veikt maksājumus nodrošinātajiem kreditoriem, kas

paredzēti plānā un attiecīgajos kredīta līgumos, tādējādi turpinot savu saistību pret kreditoriem samazināšanu.

Sabiedrība norāda un uzsver, ka:

- Valsts ieņēmumu dienests nav pildījis plānu, kam pats bija devis piekrišanu, taču domstarpību risināšana tiesiskā ceļā būtu ļoti laikietilpīga, kas

neatbilstu kreditoru interesēm, tāpēc sabiedrība ir nolēmusi grozīt plānu, iekļaujot tajā Valsts ieņēmumu dienesta piedāvāto īpašuma pārdošanas veidu –

izsoli;

- Jaunie plāna grozījumi paredz arī lielāku maksājumu veikšanu bankai, tai pašā laikā nesamazinot Valsts ieņēmumu dienestam veicamos

maksājumus;

- 2015.gadā sabiedrība pirmo reizi kopš darbības uzsākšanas ir strādājusi ar peļņu, un paredzams, ka šāda pozitīva tendence plāna ietvaros

saglabāsies arī turpmāk;

- Tikai turpinot tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprinot plāna grozījumus, ir iespēja pilnībā apmierināt kreditora prasījumus, kā arī

sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas nav ekonomiski pamatotas un izdevīgas, ne kreditoriem, ne Latvijas ekonomikai kopumā, jo

tikai aktīvs uzņēmums sniedz ekonomisku labumu tautsaimniecībai, tai skaitā nomaksāto nodokļu veidā;

- Ņemot vērā nekustamo īpašumu tirgū esošo situāciju, iespējamā maksātnespējas procesa ietvaros sabiedrībai piederošo nekustamā īpašumu

atsavināšanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi tikai daļēji segtu bankas kā kreditora prasījumu.

- Ja Tiks pasludināts sabiedrības maksātnespējas process Valsts ieņēmumu dienests visdrīzāk neatgūs nekādus naudas līdzekļus.

Sabiedrība ir izstrādājusi un izsniegusi kreditoriem plāna grozījumus, tajā paredzot gan īpašuma pārdošanu izsolē, gan palielinot citu saistību

dzēšanas apmērus AS “DNB banka”, gan tai pašā laikā nesamazinot Valsts ieņēmumu dienesta veicamos maksājumus, un aicinot kreditorus

sabiedrībai iesniegt piekrišanu plānam vai iesniegt rakstiskus iebildumus attiecībā uz to.

Sabiedrība un tās pārstāvi par 2016.gada 20.janvāra paredzēto lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir saņēmuši tikai 2016.gada 18.janvārī, ko

apliecina pasta zīmogs uz aploksnes, līdz ar ko nav bijis pietiekams laiks, lai sagatavotu izvērstu argumentāciju šajā lietā.

Papildus tam sabiedrības pārstāvis atrodas īslaicīgā prombūtnē sakarā ar bērna slimību, kas kavē izvērstas argumentācijas sagatavošanu.

Ievērojot minēto, parādnieks lūdz tiesu atlikt sabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanu līdz 2016.gada 22.februārim, lai varētu

vienoties ar kreditoriem par plāna grozījumiem; izskatīt sabiedrības maksātnespējas procesa pieteikumu mutvārdu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 363.11 panta trešā daļa noteic, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, kas ierosināta pēc administratora

maksātnespējas procesa pieteikuma, tiesa izskata rakstveida procesā septiņu dienu laikā no tās ierosināšanas dienas. Pieteikumu tiesa izskata rakstveida

procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja maksātnespējas procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi

aicina parādnieku un administratoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Atbilstoši iepriekš minētajai tiesību normai lietas izskatīšanas nozīmēšana ir tiesas kompetence. Ņemot vērā lietā iesniegtos paskaidrojumus un

pierādījumus, tiesa uzskata, ka lietu nav nepieciešams nozīmēt izskatīšanai tiesas sēdē, kas kavētu lietas virzību.

Izskatījusi rakstveida procesā administratora maksātnespējas procesa pieteikumu, iepazinusies ar pieteikumam pievienotajiem materiāliem,

novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka parādnieka administratora maksātnespējas procesa pieteikums ir pamatots un

apmierināms.

Civilprocesa likuma 341.8 panta pirmās daļas 5.punktā noteikts, ka pēc tam, kad pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa

īstenošanu, tiesa pēc attiecīga pieteikuma lemj par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 51.panta trešo daļu administratoram ir pienākums iesniegt tiesai juridiskās personas maksātnespējas procesa

pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

2) parādnieks ilgāk nekā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tiesai nav iesniedzis šā plāna grozījumus;

3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta 8.punktam, parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja ir iestājies kāds no

šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.

Civilprocesa likuma 363.13 panta otrā daļa noteic, ka tiesa pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja tā pieteikuma izskatīšanas

dienā konstatē pieteikumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi.

No administratora pieteikumam pievienotās nodrošinātā kreditora AS “DNB banka” vēstules parādnieka administratoram /pers. A/ izriet, ka

parādniece pēc 2015.gada 30.novembra nav veikusi nekustamā īpašuma /adrese B/ (kadastra numurs /numurs B/) pārdošanu. Banka nav saņēmusi

pirkuma maksu par minētā nekustamā īpašuma pārdošanu. AS “DNB Banka” nav saņēmusi plāna grozījumus, kas tika apstiprināta ar 2015.gada

24.marta Rīgas rajona tiesas nolēmumu, grozījumus, bet ja tādi tiktu iesniegti, tad AS “DNB Banka’ tiem nepiekristu (lietas 177.lapa).

Papildus tiesa konstatē, ka nodrošinātais kreditors AS “DNB Banka” 2016.gada 18.janvārī iesniegusi tiesai iesniegumu, kur norāda, ka nepiekrīt

parādnieka pārstāvja 2016.gada 7.janvāra nosūtītajiem tiesiskās aizsardzības plāna grozījumiem, uz kuriem savukārt atsaucas parādnieka pārstāvis savos

2016.gada 20.janvārī tiesā iesniegtajos paskaidrojumos.

Tātad parādniecei konstatējama Maksātnespējas likuma 57.panta 8.punktā norādītā maksātnespējas pazīme, ka parādniece ilgāk nekā 30 dienas

nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Uz lietas izskatīšanas brīdi tiesiskās aizsardzības plāna grozījumi tiesā nav iesniegti, neskatoties uz parādnieka pārstāvja norādīto informāciju

attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestu. Tāpat tiesa uzskata, ka, ņemot vērā, ka maksātnespējas procesa lietas ir strikti terminētas Civilprocesa likuma

noteiktajā kārtībā, tiesai nav tiesiska pamata atlikt lietas izskatīšanu līdz 2016.gada 22.feburārim.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka parādnieces tiesiskās aizsardzības procesā ir iestājies Maksātnespējas likuma 51.panta trešās daļas 2.punktā noteiktais

gadījums, kas ir pamats tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai, jo ir konstatēta Maksātnespējas likuma 57.panta 8.punktā norādītā juridiskās

personas maksātnespējas procesa pazīme un parādniekam ir jāpiemēro juridiskās personas maksātnespējas process.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta septīto daļu tiesa, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu un izbeidzot tiesiskās

aizsardzības procesu, ieceļ šā likuma 363.10 pantā noteiktajā kārtībā Maksātnespējas administrācijas ieteikto administratora amata kandidātu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.8 panta pirmās daļas 5.punktu un sesto daļu, 341.11 panta pirmo daļu, 363.6 pantu, 363.13 panta pirmo, otro

un septīto daļu, tiesa

nosprieda:

izbeigt SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesu.

Pasludināt SIA /nosaukums A/reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, maksātnespējas procesu.

Lēmuma faktiskais sastādīšanas datums 2016.gada 25.janvāris.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese I.Bāliņa