Court orders defendant to pay child support and court costs in a small claims maintenance case.

Lieta Nr. C29628113

2013.gads

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 04.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Rubina rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā

pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 08.maijā /pers. A/ cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu

piedziņu pret /pers. B/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs kopīgā bērna uzturam līdzekļus nedod.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 179.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja līdzekļus meitas uzturam Ls 50,00, bet ne mazāk

kā Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.

Prasītāja lūgusi izskatīt lietu nerīkojot tiesas sēdi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2013.gada 16.maijā uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa

likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kad

prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam. Sūtījums atgriezts atpakaļ tiesā ar norādi, ka atbildētājs nav sastapts, atstāts aicinājums,

beidzies glabāšanas laiks.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus par celto prasību. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta otrajai daļai

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir

savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli 2013. gada 29.jūlijā ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas adresi un atbildētājam

nosūtot paziņojumu uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi

savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Atbilstoši Civilprocesa likuma

56.1pirmajai daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir

paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:

septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir

apmierināma.

/datums/ dzimušās /pers. D/ vecāki ir prasītāja /pers. A/ un atbildētājs /pers. B/, kas redzams no /pers. D/ dzimšanas apliecības

/apliecības numurs/.

Civillikuma 177.panta pirmā daļa nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Saskaņā ar Civillikuma

177.panta trešās daļas noteikumiem, vecāku pienākums ir rūpēties pa bērnu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena,

apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu. Civillikuma 178.panta otrā daļa

noteic, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns

dzīvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pušu bērns dzīvo kopā ar prasītāju un viņa īsteno bērna aprūpi un uzraudzību.

Civillikuma 179.panta pirmā daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta otro daļu, pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai

nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

No minētā likuma panta izriet, ka tajā noteiktais vecāku pienākums apgādāt bērnu ir absolūts, beznosacījuma vecāku pienākums,

vienīgi uztura prasības un saņemšanas apmērs ir saistīts ar vecāku mantas stāvokli.

Atbilstoši Civillikuma 179.panta piektās daļas nosacījumiem minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums

katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto

minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” -

katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir ik mēnesi nodrošināt saviem bērniem

minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas un katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai-

30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas

tarifa likmi” paredz, ka ar 2011.gada 1.janvāri minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros ir 200 latu.

Ņemot vērā to, ka prasītāja bērna uzturēšanai lūdz piedzīt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā apmērā, un to maksāšanas

pienākumu prasītajā apmērā nosaka Civillikums un Ministru kabineta noteikumi tiesai nav jāizvērtē atbildētāja mantiskais stāvoklis un

bērna vajadzības.

Uzturlīdzekļi, tiesas noteiktajā apmērā atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies attiecībā uz Civillikuma normas par vecāku pienākumu

gādāt par bērnu uzturēšanu tulkojumu (Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedums lietā Nr. SKC-556), piedzenami

no prasības iesniegšanas dienas tiesā – tātad no 2013.gada 08.maija, jo ar prasības celšanas brīdi prasītāja saskaņā ar

Civilprocesa likuma 1.pantu uzsākusi savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju.

Ja mantiskais stāvoklis izmainās, pusēm ir tiesības celt prasību par noteikto uzturlīdzekļu apmēra grozīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumiem no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos

atbrīvoti prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,

piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu

kopsumma par vienu gadu. Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts nosaka, ka prasībās līdz 1500

latiem maksājama valsts nodeva 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem, līdz ar to, ņemot vērā piedzenamo

uzturlīdzekļu apmēru, no atbildētāja piedzenama valsts nodeva Ls 90,00 apmērā par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar Tiesu administrācijas

aprēķinu viena sūtījuma cena sastāda Ls 1,10. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi konkrētajā lietā sastāda Ls 4,40, jo lietā ir veikti

četri sūtījumi. Līdz ar to no atbildētāja piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 4,40 apmērā par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu atbildētājam dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesāšanās

izdevumu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 42., 43., 93., 97., 193., 2041., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas /pers.

D/, personas kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi Ls 50,00 (piecdesmit lati), bet ne mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai, bet no bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas LVL

60,00 ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% no valstī noteiktās minimālās darba algas, sākot ar 2013.gada 08.maija līdz bērna

pilngadības sasniegšanai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu Ls 90,00 (deviņdesmit lati) apmērā par labu valstij, kas

iemaksājama pēc sekojošiem rekvizītiem: Saņēmēja iestāde: Valsts kase; reģistrācijas Nr.90000050138; konta

Nr.LV55TREL1060190911200; BIC kods: TRELLV22; iemaksas mērķis: valsts nodeva tiesu iestādē lieta Nr. C29628113.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,40 (četri lati 40 santīmi) apmērā

par labu Tiesu administrācijai, kas iemaksājami pēc sekojošiem rekvizītiem: Saņēmēja iestāde: Tiesu administrācija; reģistrācijas

Nr. 90001672316; konta Nr. LV51TREL2190458019000; BIC kods TRELLV22; iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi, lieta Nr. C29628113.

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts labā 10 (desmit) dienas no

sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu, maksājumu dokumenti par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu samaksu nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10,

2.stāvā, 244.kabinetā vai nosūtāmi pa pastu.

Spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākās tiesas

Senāta Civillietu departamentā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Sprieduma pasludināšanas diena 2013.gada 04.septembris.

Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Rubina