Court allows debt collection claim for loan default, interest, and state court costs against defendant.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully allowed the plaintiff's claim for debt collection. The plaintiff successfully proved a loan contract, subsequent assignment of rights, and the defendant's failure to repay the principal and interest. Consequently, the court ordered the defendant to pay the outstanding loan amount, accrued interest, and state court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 39. p. 1. 5., 41. p. 1., 93. p. 1., 96. p. 5., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 440.2 panti: The court shall grant the plaintiff's claim for debt collection if the plaintiff proves the existence of the debt and the defendant's failure to perform obligations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1713-18/17
ECLI:LV:RIRT:2018:0228.C33601717.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā, 2018.gada 28.februārī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese M.Dreimane
izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras lietu MSIA “E.P. Ieguldījumi” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa.
2017.gada 19.oktobrī tiesā saņemta prasītājas MSIA “E.P. Ieguldījumi” ( turpmāk- Prasītāja) maza apmēra prasība par parāda piedziņu
pret atbildētāju /pers. B/ (turpmāk-atbildētāja).
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 6.jūnijā SIA „NORD LĪZINGS” pakalpojuma sniegšanas vietā (mājas lapā) www.icredit.lv
atbildētāja elektroniski iesniedza pieteikumu aizdevuma saņemšanai.
2012.gada 7.jūnijā ar atbildētāju tika noslēgts aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru viņai tika izsniegts aizdevums 100 Ls jeb 142,29 euro apmērā.
Aizdevuma līgumā tika pielīgti līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu 15% mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas. Saskaņā ar |Aizdevuma
līguma 7.4. punktu par katru saistību neizpildes dienu jāmaksā līgumsods 0,5% apmērā no neatmaksātās aizdevuma summas.
Aizdevuma summa saskaņā ar Aizdevuma līguma nosacījumiem tika izmaksāta Atbildētājas bankas kontā Nr.LV47HABA0551025042437.
Starp SIA “Latvijas Kredītdevēju apvienība” un SIA “LKA inkasso” 2014.gada 14.martā tika noslēgts Cesijas līgums ar kuru SIA “Latvijas
Kredītdevēju apvienība” cedēja visas savas prasījuma tiesības pret atbildētāju SIA ,,LKA inkasso”. Līdz ar to, SIA ,,LKA inkasso” no cesijas līguma
noslēgšanas brīža var darboties ar kreditora tiesībām.
Starp SIA ,,LKA inkasso” un prasītāju 2014.gada 1.oktobrī tika noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru SIA ,,LKA inkasso” cedēja visas savas
prasījuma tiesības pret atbildētāju prasītājai. Prasītāja no cesijas līguma noslēgšanas brīža var darboties ar kreditora tiesībām.
Atbildētājai, saskaņā ar aizdevuma atmaksas grafiku, bija pienākums aizdevuma atmaksu un komisijas maksas atmaksu veikt, sākot ar 2012.gada
7.jūliju katra mēneša 7.datumā līdz pilnīgai saistību izpildei.
Atbildētāja pienācīgā kārtā neveica savas saistības. Pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem atbildētāja 2015.gada 20.augustā veica maksājumu 11.00
euro apmērā, kas saskaņā ar līguma nosacījumiem tika novirzīti daļējai līgumsoda dzēšanai. Vairāk maksājumi saskaņā ar līgumu netika veikti. Prasītāja
2015.gada 21.maijā izsūtīja atbildētājai paziņojumu par neizpildītām parāda saistībām, vienlaikus paziņojot par saistību tiesību cesiju. Saistības netika
izpildītas.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1805., 1806., 1934.pantu, Civilprocesa
likuma 1. 23., 26.pantu, 250.19 panta otro daļu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas neatmaksāto aizdevuma summu 142,29 euro apmērā, līgumiskos
procentus (komisijas maksu) 42.68 euro apmērā, likumiskos procentus 56,64 euro apmērā, kopā 241.61 euro, un noteikt tiesības saņemt no
atbildētājas likumiskos 6% gadā no galvenā parāda līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2017.gada 23.oktobrī uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu tiesa nosūtījusi prasības
pieteikumu ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus (lietas 45.lapa).
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses
(..). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (..).
Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punkts noteic – ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā (..),
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas
dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās
dzīvesvietas adresi (..) un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē
dokumentu paziņošanas faktu.
Ievērojot minēto, ir pamats uzskatam, ka par tiesvedību atbildētājai ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt, atbilstoši Civilprocesa likuma
250.21panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida
pierādījumiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata
rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas
sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (..).
Atbilstoši minētajiem noteikumiem, 2017.gada 13.decembrī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus norādot
sprieduma noraksta pieejamības datumu.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un
apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai
pakalpojuma sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida
vēstules, kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta,
televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.
Ministru Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu Nr.1037 „Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” (spēkā līdz
2014.gada 12.jūnijam) 2. un 3.punkts noteica, ka šie noteikumi piemērojami distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu (turpmāk -
distances līgums), kas tiek slēgti starp finanšu pakalpojumu sniedzēju (turpmāk - pakalpojuma sniedzējs) un patērētāju, kas ir fiziska persona
(turpmāk - patērētājs).
Finanšu pakalpojums minēto noteikumu izpratnē ir jebkurš kredītiestādes, kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto
pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums, ko pakalpojuma sniedzējs savas profesionālās darbības ietvaros sniedz patērētājam.
No lietas materiāliem redzams, ka 2012.gada 6.jūnijā atbildētāja pakalpojuma sniegšanas vietā www.icredit.lv elektroniski iesniegusi pieteikumu
aizdevuma saņemšanai (lietas 8.lapa). Saskaņā ar minēto pieteikumu, 2012.gada 7.jūnijā starp SIA „Latvijas Kredītdēvēju Apvienība” un atbildētāju
noslēgts Aizdevuma līgums Nr.1328974886 (lietas 11.-23.lapa), atbilstoši kuram 2012.gada 7.jūnijā atbildētājai izsniegts aizdevums 100 Ls jeb 142.29
euro apmērā ar ikmēneša procentu likmi 15% mēnesī, galīgais aizdevuma atmaksas termiņš noteikts 2012.gada 7.augusts un kopējā atmaksājamā
summa 123 Ls.
Izvērtējot noslēgto līgumu, tiesa atzīst, ka tas ir distances līgums Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un noslēgts, atbilstoši Ministru
Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” noteiktajai kārtībai.
Tiesa atzīst, ka minētais līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo ir notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, līgums nav
apstrīdēts, līdz ar to tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm.
Ar lietā esošo 2014.gada 14.marta cesijas līgumu Nr.20140314 (lietas 33.lapa) pierādīts, ka SIA „Latvijas Kredītdēvēju Apvienība” cedējusi SIA
“LKA INKASSO” prasījumus pret debitoriem, kas uzskaitīti līguma pielikumos, tajā skaitā prasījumus pret atbildētāju, kas nodibināti ar aizdevuma
līgumu Nr. 1328974886 (lietas 27.-29.lapa – izraksts no cesijas līguma pielikuma).
Savukārt ar lietā esošo 2014.gada 1.oktobra cesijas līgumu Nr.20141001 (lietas 30.lapa) pierādīts, ka SIA “LKA INKASSO” cedējusi SIA
“E.P. Ieguldījumi” savus prasījumus pret debitoriem, tajā skaitā atbildētājas saistības, kas nodibinātas ar aizdevuma līgumu Nr. 1328974886 (lietas
30.lapa – izraksts no cesijas līguma pielikuma).
Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska
darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru),
var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to
nezina.
Savukārt, Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar
prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Tādējādi likums prasījuma tiesību ietvaros cesionāram ir piešķīris kreditora tiesības, no kā secināms, ka MSIA “E.P. Ieguldījumi” ir ieguvusi
prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,
ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).
Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu
atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse.
No prasības pieteikuma un lietā esošajiem pierādījumiem izriet, ka atbildētājai, saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu, ir izsniegts aizdevums, ko
apliecina lietā esošais 2012.gada 7.jūnija maksājuma uzdevums (lietas 26.lapa). Savukārt atbildētāja savas ar līgumu nodibinātās saistības nav pildījusi
pienācīgi, neveicot maksājumus atbilstoši maksājumu grafika noteikumiem. No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka atbildētājas neatmaksātā
pamatparāda summa ir 142.29 euro.
No lietas materiāliem izriet, ka 2014.gada 4.februārī, 2014.gada 16.maijā un 2014.gada 29.septembrī atbildētājai elektroniski nosūtīti paziņojumi
par kavētajiem maksājumiem (lietas 33.-37.lapa).
Lietā konstatēts, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus,
nav cēlusi iebildumus par prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījumus, ka būtu veikta parāda
samaksa, no kā secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Līdz ar to atzīstams, ka prasības pieteikumā norādītos apstākļus
apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to
apgalvo.
Minēto vērā ņemot, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses un prasībā norādītā neatmaksātā pamatparāda 142.29 euro
esamība.
Bez tam prasītāja lūdz piedzīt līgumiskos procentus par aizdevuma izmantošanu 99.32 euro apmērā par laika periodu no 07.06.2012. līdz
07.08.2012.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
(Civillikuma 844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1764.pants noteic, ka visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt
procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties (..).
Savukārt, Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks
pielaidis nokavējumu.
Saskaņā ar aizdevuma līguma speciālās daļas 7.punktu, aizņēmuma likme ir 15% mēnesī no aizdevuma.
Tiesa atzīst, ka pušu pielīgtie procenti ir uzskatāmi par procentiem par naudas summas lietošanas atvēlējumu. Ņemot vērā, ka lietā pierādīts
apstāklis, ka atbildētājai ir izsniegts aizdevums līgumā norādītajā apmērā, atbildētāja līguma nosacījumiem par procentu maksāšanas pienākumu un to
apmēram ir piekritusi, prasībā norādīto procentu apmēru nav apstrīdējusi, tiesa atzīst par pierādītu atbildētājas pienākumu maksāt procentus prasītājas
norādītajā apmērā.
Bez tam prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 56.64 euro apmērā.
Civillikuma 156.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda
samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Likumiskie procenti aprēķināti par laika periodu no 2012.gada 7.augusta līdz 2017.gada 9.oktobrim, saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto
aprēķinu.
Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts, ka atbildētāja nav atmaksājusi saņemto aizdevumu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt likumiskos
procentus par aizdevuma izmantošanu par prasībā norādīto periodu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt
likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Ņemot vērā, ka prasītāja no tiesas izdevumu samaksas bija atbrīvota uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punkta pamata, tiesa atzīst,
ka valsts nodeva par labu valstij piedzenama no atbildētājas, un tās apmērs, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”
apakšpunktu, sastāda 71,14 euro.
Savukārt, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkta noteikumiem, no atbildētājas par labu valstij ir piedzenami ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 2,11 euro apmērā par tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu,
97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 440.2 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgajai SIA “E.P. Ieguldījumi”, reģ. Nr.40103216317 (bankas konts
naudas līdzekļu iemaksai – LV86PRTT0260022390400, kredītiestāde: AS “PRIVATBANK”), neatmaksāto aizdevuma summu 142.29 euro,
līgumiskos procentus 42,68 euro par laika periodu no 2012.gada 7.jūnija līdz 2012.gada 7.augustam, likumiskos procentus 56,64 euro par laika
periodu no 2012.gada 7.augusta līdz 2017.gada 9.oktobrim, kopā – 241,61 euro (divi simti četrdesmit viens euro, 61 centi).
Atzīt maksātnespējīgajai SIA “E.P. Ieguldījumi”, reģ. Nr.40103216317 , tiesības par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma
izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos 6% gadā no pamatparāda 394,95 euro.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 71,14 euro.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,11 euro .
Noteikt /pers. B/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.
Valsts nodeva iemaksājama, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts
kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV55TREL1060190911200, maksājuma mērķis: dati lietas identificēšanai (lietas dalībnieka vārds, uzvārds).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR
90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta
Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un dati lietas identificēšanai (lietas dalībnieka vārds, uzvārds).
Labprātīgi izpildot tiesas spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona
tiesā.
Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas
apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese M.Dreimane