Court partially allowed landlord's claim to terminate lease and collect arrears for unpaid rent and services.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the landlord's claim, ordering the termination of the tenancy agreement and eviction of the tenant. While the court found the tenant liable for unpaid rent and service fees from 2008 to 2013, it rejected the specific claim for a penalty of Ls 183.35. The decision was based on the tenant's irregular payment history and the statutory rules governing rent collection in Latvia.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 36., 41., 93., 97., 193., 195., 2041. pants: A court may partially satisfy a claim for lease termination and debt collection if the tenant fails to pay rent and services, but must independently assess the validity of penalty claims.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28481912
Lietas arhīva Nr. C-2512-13/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013.gada 30.oktobrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnesis J.Stūrmanis,
ar tiesas sēžu sekretāri V.Silovu,
piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par
dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un dzīvojamās telpas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem
pakalpojumiem piedziņu.
Aprakstošā daļa
2012.gada 30.novembrī SIA„Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk arī atbildētājs)
par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un dzīvojamās telpas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par
saņemtajiem pakalpojumiem piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar LR Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas
pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu
apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.
2000.gada 5.decembrī atbildētāja mātei /pers. C/ tika izīrēts dzīvoklis Nr.5, kas atrodas adresē /adrese/.
2011.gada 30.septembrī prasītājs, pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju
Nr.040051, noslēdza Dzīvojamo telpu īres līgumu (turpmāk arī Līgums) ar atbildētāju par dzīvojamās telpas Nr.5, kas atrodas
adresē /adrese/ (turpmāk arī dzīvoklis), izīrēšanu uz nenoteiktu laiku. Atbildētājam dzīvoklis tika nodots ar 2011.gada 30.septembtra
pieņemšanas un nodošanas aktu.
Saskaņā ar Rīgas domes 2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr.2521 (spēkā līdz 2011.gada 4.jūlijam) „Par dzīvojamo telpu īres maksas
noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” tiek
piemērota dzīvojamo telpu īres maksas Ls 0,32 par vienu dzīvojamo telpu kopējās platības kvadrātmetru mēnesī (publikācija ,,Latvijas
Vēstnesis” 102 (3678), 27.06.2007).
2006.gada 12.decembra MK noteikumi Nr.999 nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu
sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.
Saskaņā ar Līgumu noteikumiem, īrniekam ir pienākums savlaicīgi - ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša pēdējam datumam - samaksāt
īres maksu un veikt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Tā kā /pers. C/ un Atbildētājs (kā pilngadīgais
ģimenes loceklis) maksājumus ir veikuši neregulāri un nepilnā apmērā, šobrīd ir izveidojies parāds.
Atbildētāja parāds par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2008.gada 1.jūlija līdz 2012.gada
1.oktobrim ir Ls 966,18, savukārt līgumsods par periodu no 2011.gada 3.septembra līdz 2012.gada 1.oktobrim – Ls 97,39. Parāda
apmērs pārsniedz triju mēnešu maksājumu summu un Atbildētājiem visu šo laiku ir bijusi iespēja lietot Dzīvokli.
Atbildētājs brīdināts par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2012.gada 1.septembra Brīdinājumu. Brīdinājumā
noteiktajā termiņā parāds nav nomaksāts.
Pamatojoties uz likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta pirmo daļu, 6.panta trešo daļu, 10.panta otro daļu un 11. 1pantu, LR
Civillikuma 1587., 1672. un 1720.pantu, Civilprocesa likuma 1., 23., 24., 26., 33.pantu, 41.panta pirmo daļu, 128., 129. un 195. pantu,
prasītājs lūdz tiesu izbeigt 2011.gada 30.septembra Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts ar /pers. B/; izlikt /pers. B/ ar visām no
viņa atkarīgajām personām un ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt
no /pers. B/ par labu prasītājam parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu par laika periodu no 2008.gada
1.jūlija līdz 2012.gada 1.oktobrim Ls 966,18 apmērā un līgumsodu par laika periodu no 2011.gada 3.septembra līdz 2012.gada
1.oktobrim Ls 97,39 apmērā; atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei un piedzīt no /pers.
B/ par labu prasītājam visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus – valsts nodevu Ls 167,51 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus Ls 3,30 apmērā.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesai nav iesniedzis.
2013.gada 25.septembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi, kuros prasītājs norāda, ka laika posmā no prasības
iesniegšanas ir palielinājies parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu un sniegtajiem pakalpojumiem,
kā arī attiecīgi ir pieaudzis līgumsods, tādējādi prasītājs lūdz tiesu izbeigt 2011.gada 30.septembra Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas
noslēgts ar /pers. B/; izlikt /pers. B/ ar visām no viņa atkarīgajām personām un ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa /adrese/,
bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājam parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par
dzīvokļa lietošanu par laika periodu no 2008.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 1.septembrim Ls 1080,95 apmērā un līgumsodu par laika
periodu no 2011.gada 3.septembra līdz 2013.gada 1.septembrim Ls 293,35 apmērā; atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos
procentus par laiku līdz sprieduma izpildei un piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja prasības pieteikuma precizējumos norādītajā apmērā, norādīja,
ka nekas nav mainījies, atbildētājs neko nav maksājis.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, lai gan par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņam paziņots savlaicīgi, saskaņā ar Civilprocesa
likuma 56.panta prasībām, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi.
Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,
izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un
vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti: septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti
ar pasta sūtījumu.
Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt,
Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas
pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz
loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
No lietas materiāliem redzams, ka 2000.gada 5.decembrī atbildētāja mātei /pers. C/ tika izīrēts dzīvoklis Nr.5, kas atrodas adresē
/adrese/.
Savukārt, 2011.gada 30.septembrī prasītājs, pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes
rekomendāciju Nr.040051, noslēdza Dzīvojamo telpu īres līgumu ar atbildētāju par dzīvojamās telpas Nr.5, kas atrodas
adresē /adrese/ izīrēšanu uz nenoteiktu laiku. Atbildētājam dzīvoklis tika nodots ar 2011.gada 30.septembra pieņemšanas un
nodošanas aktu.
Īres līguma 4.1.3.apakšpunkts nosaka atbildētāja pienākumu savlaicīgi un pilnā apmērā veikt īres maksas un maksas par
pakalpojumiem maksājumus, savukārt, Īres līguma 3.5.punktā noteikts, ka pārvaldniekam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā izbeigt šo līgumu, ja īrnieks trīs mēnešus nemaksā īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, lai gan viņam ir
nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un saņemt pakalpojumus.
No 2012.gada 25.janvāra Uzņēmumu reģistra izziņas Nr.7-3-11990 redzams, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” izveidota 2010.gada
29.decembrī apvienojot vairākas Rīgas pašvaldības SIA, tajā skaitā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”.
Saskaņā ar Komerclikuma 335.panta piekto daļu, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet
iegūstošajai sabiedrībai.
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā
ar 2003.gada 29.decembra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot
zaudējumus.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,
pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās
telpas īres vai apakšīres līgums.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. panta pirmās daļas noteikumiem dzīvojamās telpas īres maksa maksājama
dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja ir izpildījusi saistības – ir sniegusi mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
pakalpojumus atbildētājam, savukārt, atbildētājs nav apmaksājis rēķinus, atbilstoši īres līguma nosacījumiem, tādējādi nav pildījis ar
līgumu uzņemtās saistības. No parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs nav pilnībā veicis maksājumus par mājas uzturēšanu un
saņemtajiem pakalpojumiem, īres maksu, un tādējādi ir izveidojies parāds Ls 1080,95. Tiesa atzīst, ka ir pierādīts, ka prasītājs ir
sniedzis mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, bet atbildētājs nav veicis samaksu pilnā apmērā.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs tiesai nav iesniedzis
pierādījumus par to, ka parāds ir samaksāts, kā arī nav iesniedzis paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību. Tiesai nav pamata
apšaubīt prasītāja parāda aprēķinu, arī atbildētājs to nav apstrīdējis, tādēļ no atbildētāja prasītāja labā piedzenams pamatparāds Ls
1080,95.
Prasītāja lūdz piedzīt arī līgumsodu Ls 293,35.
Īres līguma 2.6.punktā puses vienojušās, ka īrniekam ir pienākums īres maksas un pakalpojumu maksas kavējuma gadījumos par
katru nokavēto dienu maksāt līgumsodu 0,2 % apmērā no nesamaksātās summas.
Civillikuma 1717.pantā ir noteikts, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, līgumsoda apmēru noteic līdzēji. Savukārt Civillikuma
1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu.
Izvērtējot līgumsoda apmēru, tiesa ņem vērā judikatūru, to starpā, Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 14.maija spriedumā lietā
Nr.SKC-212 izteiktās atziņas par līgumsoda samērīguma un taisnīguma izvērtēšanu. Minētajā spriedumā Senāts ir norādījis, ka
līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, un tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu
piemērošanu, par vispārējo principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips. Senāts norādīja, ka „jautājums par līgumsoda
samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc
tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem”.
Īres līgumā paredzētajam līgumsodam ir izteikti sodošs raksturs, ņemot vērā tā apmēru un apstākli, ka līgumsoda pieaugums ar
līguma noteikumiem netiek aprobežots, tai skaitā, nav aprobežots ar prasītāja iespējamiem zaudējumiem. Prasītājs nav norādījis uz
jebkādiem zaudējumiem, kas tam būtu cēlušies no atbildētāja saistību izpildes nokavējuma. Līdz ar to pēc lietā esošiem
pierādījumiem tiesa nevar secināt, ka līgumsods Ls 293,35 apmērā ir proporcionāls un samērīgs ar prasītājam nodarītajiem
zaudējumiem. Pie šādiem apstākļiem līgumsoda kopējais apmērs, ko prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja Ls 293,35 apmērā, ir
nesamērīgi liels un ir pretrunā ar labas ticības principu.
Tiesa atzīst, ka līgumsods par maksājumu kavējumu, ievērojot taisnīguma un samērīguma principus, būtu aprobežojams, konkrētajā
gadījumā atzīstot, ka atbildētājam ir pienākums samaksāt līgumsodu Ls 110 apmērā. Tiesa uzskata, ka šādā apmērā prasība par
līgumsoda piedziņu ir apmierināma, bet pārējā daļā, par summu Ls 183,35, prasība par līgumsoda piedziņu ir noraidāma kā
nepamatota un netaisnīga.
Īres līguma izbeigšanas un īrnieka izlikšanas gadījumi no dzīvojamās telpas reglamentēti likumā „Par dzīvojamo telpu īri”. Prasītājs
lūdzis izbeigt īres tiesiskās attiecības ar atbildētāju, izliekot atbildētāju no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas
pamatojoties uz minētā likuma 28.2 panta nosacījumiem, kurā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot
īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs
mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu vai maksu par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot
dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem un viņam bijusi nodrošināta iespēja izmantot
pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Atbildētājs nav norēķinājies par īrēto dzīvojamo telpu un pakalpojumiem, pamatparādu sastāda Ls 1080,95, kas ievērojami pārsniedz
trīs mēnešu vidējo maksājumu kopsummu. Prasītāja saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas noteikumiem
mēnesi iepriekš rakstveidā brīdinājis atbildētāju par īres un komunālo pakalpojumu parāda samaksas nepieciešamību, nosūtot
atbildētājam 2012.gada 11.septembrī brīdinājumu Nr.LEX-942/2012. Brīdinājumā prasītājs ir norādījis parāda summu, prasību par tās
samaksu mēneša laikā, kā arī sekas parāda nenomaksāšanas gadījumā – vēršanos tiesā ar prasību par dzīvojamās telpas īres
līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, kā arī par dzīvojamās telpas īres maksas
un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda piedziņu.
Tiesa uzskata, ka konstatētie fakti – īres un saņemto pakalpojumu parāda esamība, īrnieka brīdināšana likumā noteiktajā kārtībā –
veido likumīgu un pietiekošu pamatu īres līguma izbeigšanai un atbildētāja izlikšanai no dzīvojamās telpas. Tiesa atzīst, ka 2011.gada
30.septembrī noslēgtais Dzīvojamās telpas īres līgums Nr.16917/1 par dzīvokļa Nr.5, kas atrodas Rīgā, Zvejnieku ielā 11, īri, ir
izbeidzams, izliekot atbildētāju ar visām piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Bez tam, prasītājs lūdz arī atzīt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar
Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, tādējādi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva Ls
167,51 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 apmērā, kopā piedzenot Ls 170,81.
Ņemot vērā, ka prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu nav nomaksājis valsts nodevu par pieaugumu
pievienošanu, no atbildētāja par labu valstij piedzenami izdevumi par valsts nodevu Ls 3,17 apmērā.
Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.panta noteikumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 36., 41., 93., 97., 193., 195., 2041.pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt daļēji.
Izbeigt 2011.gada 30.septembra Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr./numurs/ par dzīvokļa Nr.5, kas atrodas /adrese/, īri, kas noslēgts
starp SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” un /pers. B/, personas kods /personas kods/.
Izlikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa /adrese/, dzīvoklis Nr.5, bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu
par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu par laika periodu no 2008.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 1.septembrim Ls
1080,95 (viens tūkstotis astoņdesmit lati, 95 santīmi) apmērā, līgumsodu par laika periodu no 2011.gada 3.septembra līdz 2013.gada
1.septembrim Ls 110 (viens simts desmit lati) apmērā un tiesas izdevumus Ls 170,81 (viens simts septiņdesmit lati, 81 santīms),
kopā Ls 1361,76 (viens tūkstotis trīs simti sešdesmit viens lats, 76 santīmi), pārskaitot līdzekļus uz vienu no SIA ,,Rīgas namu
pārvaldnieks” norēķinu kontiem:
1) LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS „Swedbank”;
2) LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”;
3) LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”;
4) LV63 RĪKO 0002 0131 9759 6 – AS „DnB banka”;
5) LV93 BATR 0051 8028 6010 0 – AS „GE Money bank”;
6) LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.
Prasību daļā par līgumsoda piedziņu Ls 183,35 apmērā noraidīt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu Ls 3,17 (trīs lati, 17 santīmi), kas labprātīgi
maksājama:
Saņēmējs: Valsts kase
Reģistrācijas Nr.: 90000050138
Konta Nr.: LV55TREL1060190911200
Saņēmēja iestāde: Valsts kase
BIC kods: TRELLV22
Kvīts pēc naudas samaksas nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Ja valsts nodeva netiks samaksāta
spriedumā noteiktajā termiņā, tad tiks izdots izpildu raksts par valsts nodevas piespiedu piedziņu, kas tiks nodots zvērinātam tiesu
izpildītājam izpildei.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/,
personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas (Ls 1080,95).
Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 30.oktobrī.
Tiesnesis J.Stūrmanis