Court dismisses administrative penalty due to procedural delay exceeding six-month statute of limitations.

Lietas arhīva Nr. 1A-0244-19/10

Lieta Nr. 1A29024419/10

ECLI:LV:RLPT:2019:1010.1A29024419.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019. gada 10. oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese V. Freimane

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/, personas kods: /personas kods/ (turpmāk arī Iesniedzējs), sūdzībā par

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk arī Iestāde) 2019.gada 17.maija lēmumu Nr. 1-13.1/1112 (turpmāk arī Lēmums).

Aprakstošā daļa

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R.Bračs 2019.gada 30.janvārī sastādīja Iesniedzējam administratīvā pārkāpuma protokolu –

lēmumu ZZ Nr.729951 (turpmāk - Protokollēmums) par to, ka Iesniedzējs iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā

neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu

īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk - Noteikumi) 5.punkta prasības, nosakot Iesniedzējam naudas sodu 50 EUR

apmērā.

Iesniedzējs Protokollēmumu pārsūdzēja un ar Iestādes Lēmumu Protokollēmums atstāts negrozīts, Iesniedzēja sūdzība noraidīta.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2019.gada 12.jūnijā saņemta Iesniedzēja sūdzība par Lēmumu (turpmāk - Sūdzība).

Iesniedzēja Sūdzībā norādīts, ka pārsūdz Lēmumu, lūdz atcelt pilnā apjomā. Lūdz tiesu vērst uzmanību uz to, ka transportlīdzeklis TOYOTA

Corolla ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk - Transportlīdzeklis) ir atbrīvots no nodevas samaksas, jo atbilstoši Noteikumu

22.punktam, Iesniedzēja sieva /pers. B/ ir persona, kas atbilst šo noteikumu 21.1.1. un 21.1.2. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, un no nodevas

samaksas atbrīvo vienu šīs personas lietošanā esošo ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekli, kā arī pastāv šo saistošo noteikumu

nosacījums 22.2. - ceļu satiksmes drošības direkcijā uz šīs personas vārda nav reģistrēti īpašumā, valdījumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi un

personai ir derīga vadītāja apliecība ar tiesībām vadīt atbilstošas kategorijas transportlīdzekli.

Iesniedzēja ieskatā, Iestāde konstatējusi, ka caurlaide ir bijusi noformēta no 2018.gada 2.jūlija (veikuši caurlaides pārreģistrāciju nekavējoši,

saņemot pirmo pārkāpuma protokolu - 2018.gada 30.septembrī), bet nekorekti norāda, ka nodevas samaksas veikšana nav jaunievesta kārtība.

Sūdzībā norādīts, ka iebraukšanas maksa Jūrmalas pilsētā ir ilgstošu laiku, bet atbrīvošana no nodevas un samaksas veikšanas kārtība ir bijusi ļoti

mainīga (nodeva ir atcelta ziemas periodā 2013.gadā, ieviesta elektroniskā caurlaide 2017.gadā un saistošajiem noteikumiem bijuši 3 grozījumi). Šī

iemesla dēļ, netika nokārtota caurlaide līdz 2018.gada 1.aprīlim, jo atbilstoši noteikumu 28.punktam, 2017.gada 5.aprīlī tika iesniegts Iesniedzēja sievas

pieteikums caurlaides saņemšanai un apmaksājot pakalpojumu, uzskatījuši, ka caurlaide turpmāk nebūs jākārto - nekur netika minēts, ka caurlaidei ir

termiņš. Līdz ar to strīds nav par Transportlīdzekļa iebraukšanas atļauju, bet par caurlaides derīguma pārliecināšanos.

Lūdz pārskatīt Lēmumu un atzīt to, pamatojoties uz LAPK 21.pantu (līdzīgi kā pieņemts tiesas spriedums 2018.gada 8.jūnija lietā Nr.lA33025717

vai Rīgas apgabaltiesas lietā Nr.lA33015818), par maznozīmīgu un izbeigt administratīvo lietvedību, atbrīvojot Iesniedzēju no administratīvās atbildības

par doto pārkāpumu.

Tiesā nav saņemti Iestādes paskaidrojumi.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s 2019.gada 21.jūnija lēmumu pieņemta Sūdzība. Līdz tiesas noteiktajam termiņam -

2019.gada 19.septembrim no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti lietas

dalībnieku lūgumi.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi Sūdzības pamatojumu, pārsūdzētā Lēmuma motivāciju, atzīst, ka Lēmums ir atceļams un lieta ir

izbeidzama, jo administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā Iestādē ir pieļauti būtiski procesuālie pārkāpumi.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē LAPK normas un tieši

divdesmit trešā „a” nodaļa.

Saskaņā ar LAPK 289.6 panta devīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus: vai ir noticis administratīvais

pārkāpums; vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; vai persona ir sodāma par šo

administratīvo pārkāpumu (..).

LAPK 289.6panta septītā un astotā daļa noteic, ka tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā. Tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus

un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Savukārt saskaņā ar LAPK 243.panta vienpadsmito daļu ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes

darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams

pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā.

LAPK 238.pants noteic, ka administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.

Savukārt LAPK 238.1 panta pirmā daļa paredz, ka saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā

kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos

uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (..). Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā

pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar LAPK 37.panta pirmo daļu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma

izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

No lietas materiālos esošā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lietvedes /pers. C/ ziņojuma redzams, ka konkrētais administratīvais pārkāpums

konstatēts 2018.gada 14.novembrī.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka lietas materiāliem nav pievienoti dokumenti, no kuriem būtu redzams, ka ar Iestādes lēmumu

rezolūcijas vai atsevišķa dokumenta veidā būtu uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība. Tiesas ieskatā, Dokumentu un procesu vadības sistēmā

“DocLogix”, ko Iestāde izmanto dokumentu apritei, izdarītie ieraksti neatbilst LAPK 238.1 panta pirmajā daļā noteiktajam par lietvedības uzsākšanu, jo

rezolūcija fiksējama uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Ņemot vērā konstatētos apstākļus secināms, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība uzsākta, sastādot Protokollēmumu – t.i. 2019.gada

30.janvārī plkst. 13.15 - t.i. lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas - no

2018.gada 4.jūnija.

Tādejādi lietvedība konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā par Iesniedzēja izdarīto pārkāpumu ir uzsākta, pieļaujot būtiskus procesuālos

pārkāpumus, jo lietas materiālos neatrodas LAPK 238.1 panta pirmajā daļā noteiktajai kārtībai atbilstošs dokuments.

Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmās un otrās daļas prasībām nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā

uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

LAPK 239.panta 7.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi: ja ir

pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

Atbilstoši LAPK 289.12 panta otrās daļas 2.punkta nosacījumiem, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma

lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem: atceļ lēmumu un izbeidz lietu.

Ņemot vērā to, ka izskatot Sūdzību konstatēti LAPK 239.panta 7.punktā paredzētie apstākļi, tiesa atzīst, ka Lēmums ir atceļams un lieta ir

izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar LAPK 7., 9., 289. pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu, 289.13, 289.17, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt /pers. A/, personas kods: /personas kods/, sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 17.maija lēmumu Nr. 1-

13.1/1112.

Atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 17.maija lēmumu Nr. 1-13.1/1112 un izbeigt lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts 2019.gada 10.oktobrī un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 11.oktobrī.

Tiesnese V.Freimane