Court partially allowed bank's small claims suit for credit card debt, interest, penalty, and court costs against individual.

ECLI:LV:RLPT:2017:1122.C29422917.1.S

Lietas Nr. C29 4229 17

Lietas arhīva Nr. C 4229-17/5

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 22.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Sanita Rūtenberga

rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu akciju sabiedrības “Norvik Banka” maza apmēra prasībā pret /pers.

A/ par naudas piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 2017.gada 22.maijā saņemts akciju sabiedrības “Norvik Banka” (turpmāk - prasītājs)

prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka galvenais parāds 653,44 euro, galvenā parāda aprēķins: atbildētāja parādsaistības, kas izriet no

19.03.2008. līguma Nr.VK10033509 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu. Nolīgtie vai likumiskie procenti 574,10 euro par periodu no

21.04.2009.-03.05.2013., kas aprēķināts saskaņā ar 19.03.2008. līgumu Nr.VK10033509. Līgumsods 65,34 euro un aprobežots 10% apmērā no

galvenā parāda summas. Kopējā prasības summa: 385,97 euro. Tiesas izdevumi: valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 euro.

[2.1] 2008.gada 19.martā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.VK10033509 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un

lietošanu (turpmāk - līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam tika piešķirts atļautais kredīts 498,01 euro (350 latu) apmērā (2008.gada 15.maijā kredīta

limita summa tika palielināta līdz 711,44 euro (500 lati)) ar ikmēneša procentu likmi 1,79%. Saskaņā ar līguma 1.12.punktu, kredīts ir aizdevums, kuru

prasītājs piešķir atbildētājam un kas tiek uzskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no Atļautā un Neatļautā kredīta summas. Līguma 1.13.punktā noteikts,

ka Atļautais kredīts ir kredīts prasītāja noteiktā limita ietvaros, savukārt līgumā 1.14. noteikts, ka Neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītāja

noteikto limitu. Atbilstoši līguma 1.9. un 1.10.punktiem, atbildētājam katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās ar prasītāju,

t.i., jāsamaksā Ikmēneša maksājumi. Saskaņā ar līguma 5.3.punktu, ar Ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētāja saistības pret prasītāju,

t.sk., tiek atgriezts izmantotais kredīts, tiek maksāti procenti par Atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi, saskaņā ar Tarifiem obligātie

maksājumi. Saskaņā ar līguma 1.22. punktu Tarifi ir spēkā esošs prasītāja pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri.

Tarifi, to grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā ar līguma 1.11. un 5.11.punktiem, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam

nav samaksājis Ikmēneša maksājumu, atbildētājam jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas, saskaņā ar līguma

Tarifiem (0,25 % dienā). Saskaņā ar līguma noteikumiem, atbildētājam bija jāveic maksājums līdz katra mēneša 20.datumam, nodrošinot pilnīgu

ikmēneša saistību dzēšanu pret prasītāju. Atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas

noteikumiem.

Kā tas norādīts līguma 5.2.punktā, “tiek uzskatīts, ka Klients, lietojot Karti, izmanto Kredītu vai tā daļu katru reizi, kad Banka saņem

informāciju par Darījuma, kura rezultātā pārsniegts Klienta paša naudas līdzekļu atlikums Kartes kontā, veikšanu. No minētās informācijas saņemšanas

dienas tiek skaitīts izmantotās Kredīta summas atmaksas termiņš un tiek aprēķināti procenti par atļautā kredīta izmantošanu. Atļautais kredīts tā

neizmantotās vai izmantotās un atmaksātās summas apmērā ir pieejams visā Kartes lietošanas laikā”. Minētais nozīmē, ka netiek noteikts konkrēts

Kredīta gala atmaksas termiņš, bet gan maksimālais kredīta atmaksas termiņš, kādā, veicot Ikmēneša maksājumus, atbildētājs varētu pilnība norēķināties

ar prasītāju - atmaksātu kredītu un procentus par kredīta izmantošanu.

Gadījumā, ja klients, ievērojot Kredītkartes līguma 5.2.punkta nosacījumus, veic Ikmēneša maksājumus, bet pēc tam izmantotās un

atmaksātās summas, kas ir pieejamas visā Kartes lietošanas laikā, izlieto (ko Klients tiesīgs darīt katru mēnesi), kredīta atmaksas termiņš faktiski tiek

pagarināts.

Atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem, proti, 2010.gada 20.maijā, kas

uzskatāms par kredīta limita atmaksas gala termiņu, parādsaistības netika izpildītas. Pēdējais maksājums parādsaistību daļējai izpildei saņemts 2009.gada

20.aprīlī 25,71 euro apmērā.

Saskaņā ar līguma 12.1. un 12.5.punktiem līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un tas tiek uzskatīts par izbeigtu tikai pēc atbildētāja

parāda pilnīgas dzēšanas.

Laika periodā no 2012.gada 15.maija līdz 2012.gada 9.novembrim atbildētāja parāda piedziņas lieta atradās SIA “CREDITREFORM

LATVIJĀ”, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu Nr.GL-7840/12-F par ārpus tiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanu, nosūtīja atbildētājam

vairākus rakstveida brīdinājumus par parāda esamību. Brīdinājuma vēstules atbildētājam tika sūtītas, izmantojot AS “Fitek” (iepriekšējais nosaukums AS

“Itella Information”), vienotais reģistrācijas Nr.40003380477, pakalpojumus, kuras viena no darbības jomām ir dokumentu melnbalta vai pilnkrāsu

druka, aplokšņošana un piegāde VAS “Latvijas Pasts” tālākai nosūtīšanai saņēmējiem. Kā arī prasītājs 2011.gada 9.novembrī, 2015.gada 10.martā un

2016.gada 9.augustā nosūtījis atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu, aicinot atbildētāju labprātīgi izpildīt kavētās saistības. Pēc pirmstiesas brīdinājuma

nosūtīšanas atbildētājs savas saistības saskaņā ar līgumu nav izpildīji un prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja prasības pieteikumā norādīto parādu. Ar Rīgas

rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2013.gada 7.augusta lēmumu lietā Nr.3-12/1261 un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu

nodaļas 2017.gada 21.februāra lēmumu lietā Nr.3-12/0181 atstāti bez izskatīšanas prasītāja pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā. Līdz brīdim, kad spriedums tiks izpildīts paies noteikts laiks, un līdz ar to prasītājs uzskata, ka ir tiesības atbilstoši Civillikuma 1759.pantam

saņemt likumisko nokavējuma procentus, t.i., 6% gadā, no faktiski neatmaksātās aizdevuma summas no sprieduma pieņemšanas dienas līdz sprieduma

izpildei.

[2.2] Prasība pamatota: ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu,

1762.panta 1.punktu, 1764., 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1943.pantu un 1946.panta pirmo daļu. Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu,

195.pantu. Prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam atļautā kredīta parādu 653,44 euro, līgumiskos procentus 574,10 euro par

periodu no 21.04.2009.-03.05.2013., līgumsodu 65,34 euro un visus tiesāšanas izdevumus, kā arī noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu 2017.gada 24.maijā nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu

civilprocesuālajām tiesībām.

Atbildētājas paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajai daļai, paskaidrojuma

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi [..] un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas

faktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots,

2017.gada 24.jūlijā nosūtot paziņojumu prasītājam uz norādīto pasta adresi, bet atbildētājai pasta sūtījumā uz deklarētās dzīvesvietas adresi kopā ar

prasības pieteikumu.

Ievērojot Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā nostiprināto prezumpciju, secināms, ka atbildētājai par ierosināto tiesvedību lietā un par

lietas izskatīšanas laiku ir paziņots.

[4] 2017.gada 17.oktobrī lieta noņemta no izskatīšanas un prasītājam uzlikts par pienākumi sniegt papildus ziņas, kā arī pusēm paziņots par

lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 22.novembrī.

[5] 2017.gada 7.novembrī saņemti prasītāja paskaidrojumi, kuros norāda, ka 2008.gada 19.martā starp pusēm noslēgts līgums

Nr.VK10033509 par VIVA norēķinu karš izsniegšanu un lietošanu (turpmāk tekstā - Līgums), saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts atļautais kredīts

498,01 euro (350 lati). Ar 2008.gada 15.maija papildnolīgumu pie Līguma, kredīta limita summa tika palielināta līdz 711,44 euro (500 latu) apmērā,

bet ikmēneša procenta likme par aizdevuma lietošanu tika noteikta 1,79%. Starp pusēm tika nodibinātas kredītsaistības, kā arī pušu paraksti un Līguma

raksturs pierāda, ka Līgums tika noslēgts tiesīgi, ievērojot pušu tiesības un tiesību normas. Atbildētājai ir pienākums atmaksāt no Līguma izrietošās

parādsaistības pret prasītāju. Noslēdzot Līgumu atbildētājai ne tikai izsniegta karte “VIVA Maestro” Nr. /numurs/, kas bija derīga līdz 2010.gada

31.martam, un sniegts pakalpojums - iespēja norēķināties ar minēto karti, bet tika piešķirts noteikts naudas līdzekļu apmērs 711,44 euro, ar pienākumu

atdot minēto summu tādā pašā daudzumā, kā arī atbilstoši Civillikuma 1756.pantam pielīgta tiesība maksāt procentus. Ar “VIVA Maestro” kartes

izsniegšanu atbildētājai tika nodrošināta iespēja saņemt piešķirtos naudas līdzekļus, kuri tikuši izmantoti. Prasītājs norāda, ka saskaņā ar AS “NORVIK

BANKA” lietu nomenklatūras noteikumiem, norēķinu karšu izsniegšanas akti glabājami trīs gadus, līdz ar ko prasītājam nav iespējams iesniegt tiesā

pierādījumus par norēķinu karšu izsniegšanu atbildētājai. Saskaņā ar līguma 12.1. un 12.5.punktiem līgums tika noslēgts uz nenoteiktu laiku un tas tiek

uzskatīts par izbeigtu tikai pēc atbildētāja parāda pilnīgas dzēšanas. Starp pusēm noslēgtais Līgums, nav aizdevuma līgums tā klasiskajā izpratnē, proti, ar

vienreizēju naudas aizdošanu un atdošanu. Faktiski tiek pieļauta vairākkārtēja kreditēšana, tiek piešķirts naudas līdzekļu limits, kuru var izmantot visu,

daļēji vai neizmantot vispār. Izmantojot kādu noteiktu naudas summu no piešķirtā limita, tā zināmā laika posmā ir jāatmaksā ar procentiem. Ņemot vērā

norādīto un Līguma 5.2.punktā minēto, Līguma kredīta atmaksas termiņš iestājās 2010.gada 20.maijā. Pēdējais maksājums Līguma izrietošo parādu

saistību daļējai dzēšanai tika saņemts 2009.gada 20.aprīlī. Pārbaudot 2011.gada 9.novembrī atbildētājai sūtīto pirmstiesas brīdinājumu ar

izej.Nr.11.4.20472, kurā lūgts atbildētāju apmaksāt no Līguma izrietošo parādu 1145,83 latu apmērā līdz 2008.gada 20.decembrim, konstatējams, ka

brīdinājumā ieviesusies pārrakstīšanās kļūda, proti, parāda atlikums norādīts uz brīdinājuma sagatavošanas datumu - 2011.gada 9.novembri. Kā arī

brīdinājumā norādīts, ka informāciju par parāda apmēru, kas nepieciešama saistību izpildei uz konkrēto dienu, atbildētāja var saņemt zvanot uz

brīdinājumā norādīto tālruņa numuru.

M o t īv u da ļa

[6] Iepazinusies ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir daļēji apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[7] Lietā nodibināts, ka 2008.gada 19.matā starp prasītāju, kā banka no vienas puses, un atbildētāju, kā klientu no otras puses, noslēgts

Līgums Nr.VK10018281 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu. Noslēdzot līgumu puses vienojās par atļauto kredītu 498,01 euro

(350 lati), ikmēneša maksājuma apmēru – 25,71 euro (18,07 lati), maksājuma veikšanas datumu – 20., kredīta atmaksas termiņu – 24 mēneši,

procentu likmi – saskaņā ar spēkā esošajiem Tarifiem. (lietas 13.lapa) 2008.gada 15.maijā noslēgts Papildnolīgums līgumam Nr.VK10018281 par VIVA

norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, kur puses vienojās palielināt atļauto kredītu 711,44 euro (500 lati), ikmēneša maksājuma apmēru – 36,72 euro

(25,81 lati), maksājuma veikšanas datums un kredīta atmaksas termiņš netika mainīts. (lietas 14.lapa) Atbilstoši Bankas Tarifu likmēm VIVA kartes

apkalpošanai procentu likme par Atļauto kredītu noteikta 1,79% mēnesī. (lietas 19., 20.lapa)

[7.1] Ar atbildētājas Klienta karšu konta izrakstu pierādīts, ka prasītājs savas saistības ir izpildījis, piešķirot atbildētājai iespēju izmantot

norēķinu karti un naudas līdzekļus pēc saviem ieskatiem, kurus atbildētāja lietojusi līdz 2008.gada 26.augustam, kad veikusi pēdējo pirkumu. (lietas 15.-

18.lapa)

Prasītājs norāda, ka kredīta limita gala atmaksas termiņš iestājies 2010.gada 20.maijā, atbilstoši līguma 5.2.punktam.

Līguma 5.2.punktā noteikts “Tiek uzskatīts, ka Klients, lietojot Karti, izmanto Kredītu vai tā daļu katru reizi, kad Banka saņem informāciju

par Darījuma, kura rezultātā pārsniegts Klienta paša naudas līdzekļu atlikums Kartes Kontā, veikšanu. No minētās informācijas saņemšanas dienas tiek

skaitīts izmantotās Kredīta summas atmaksas termiņš un tiek aprēķināti procenti Atļautā kredīta izmantošanu. Atļautais Kredīts tā neizmantotās vai

izmantotās un atmaksātās summas apmērā ir pieejams visā Kartes lietošanas laikā.”

Tiesa konstatē, ka atbildētāja pēdējo darījumu (pirkumu) veikusi 2008.gada 26.augustā, līdz ar to no pēdējā darījuma datuma nosakāms

kredīta gala atmaksas termiņš 24 mēneši, t.i., līdz 2010.gada 26.augustam.

[8] Saskaņā ar prasītāja viedokli, līgums starp pusēm vēl aizvien nav izbeidzies.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (redakcijā uz līguma noslēgšanas dienu) 6.panta otrā daļa nosaka, ka līguma noteikumi

formulējami vienkāršā un saprotamā valodā. Neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam.

No līguma noteikumiem izriet, ka līgums ir noslēgts uz 24 (divdesmit četriem) mēnešiem jeb 2 (diviem) gadiem. Prasītāja uzskata, ka pušu

starpā noslēgtais līgums nav aizdevuma līgums tā klasiskajā izpratne ar vienreizēju naudas aizdošanu un atdošanu, bet faktiski tiek pieļauta vairākkārtēja

kreditēšana un piešķirts naudas līdzekļu limits, kuru var izmantot pilnībā, daļēji vai neizmantot. Savukārt līgumā noteiktais atmaksas termiņš 24 (divdesmit

četri) mēneši jeb 2 (divi) gadi attiecās tikai uz kredīta atmaksas gala termiņu no atbildētāja pēdējās darbības ar prasītājas aizdotajiem naudas līdzekļiem.

Prasītāja savu viedokli pamato ar līguma 12.1. un 12.5.punktu, kas nosaka, ka līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

[8.1] No līguma noteikumiem, tiesa konstatē, ka atbildētājai tika piešķirta un izsnigta norēķinu karte ar naudas limitu un atmaksas termiņu

uz 24 (divdesmit četriem) mēnešiem jeb 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar līguma 10.sadaļu arī kredīta kartei noteikts Kartes lietošanas termiņš un derīguma termiņš. Savukārt līguma 10.1.punktā

noteikts, ka “Gadījumā, ja Kartes lietošanas laikā Klients/Kartes lietotājs nav ievērojis Noteikumos norādītās prasības un/vai Kartes kontā nav

pietiekami daudz līdzekļu maksas par Kartes atjaunošanu apmaksai, Banka ir tiesīga neatjaunot Kartes lietošanas tiesības.”

Prasītājs norāda, ka līgums starp pusēm noslēgts 2008.gada 19.martā un nav iespējams iesniegt norēķinu karšu izsniegšanas aktu, jo

saskaņā ar nomenklatūru tie glabājas 3 (trīs) gadus.

Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētājai saskaņā ar līguma noteikumiem izsniegtai norēķina kartei ir beidzies termiņš un nav izsniegta aktīva

norēķinu karte saskaņā ar līguma noteikumiem. Turklāt, kā nodibināts lietā, tad atbildētāja pēdējo darījumu ar karti veikusi 2008.gada 26.augustā.

Izvērtējot līguma noteikumus, tiesa atzīst, ka priekšroka dodama līguma noteikumam par līguma darbības termiņu - 24 mēneši, t.i., līdz

2010.gada 26.augustam, jo puses ir apspriedušas šo līguma noteikumu.

Papildus tiesa norāda, ka noteikumi par līguma darbības termiņu ir neskaidri, tāpēc tie ir tulkojami par labu atbildētājam. Tiesa atzīst, ka

līgums izbeidzies 2010.gada 26.augustā, kā noteikts līgumā.

Līguma izbeigšanās neatbrīvo atbildētāju no līguma izpildes, taču līguma neizpilde termiņā nenozīmē, ka līguma nosacījumi turpinās.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod

tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

[9] No konta izraksta un parāda summas aprēķina redzams, ka atbildētāja ir lietojusi viņai piešķirto kredītlimitu un nav veikusi daļējus

ikmēneša maksājumus kredīta un procentu atmaksai. Pēdējais maksājums veikts 2009.gada 20.aprīlī, un atbildētāja vairs nav veikusi nekādas darbības

attiecīgajā kontā, tādējādi pārtraucot līguma izpildi.

Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav izpildījusi savas saistības pienācīgi un ir izveidojies parāds. Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto un

parāda summas aprēķinu atļautā kredīta parāds uz līguma izbeigšanas dienu 2010.gada 26.augustu ir 631,39 euro. (lietas 21.-23.lapa)

Tiesa atzīst, ka lietā nav gūti pierādījumi tam, ka atbildētāja būtu izpildījusi saistības un segusi atļautā kredīta parādu, līdz ar to no

atbildētājas piedzenams galvenais parāds 631,39 euro apmērā. Daļā par galvenā parāda 22,05 euro piedziņu par periodu līdz 2013.gada 20.martam

prasība ir noraidāma.

[10] Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, savukārt

Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami

tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Lietā nodibināts un par to nav strīds, ka par kredīta lietošanu maksājami procenti saskaņā ar bankas tarifiem 1,79% mēnesī.

Ņemot vērā, ka atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības kredīta atmaksas gala termiņš ir 2010.gada 26.augusts, tad atbildētāja

pienākums ir maksāt līgumiskos procentus par periodu no 2009.gada 21.aprīļa līdz 2010.gada 26.augustam.

Saskaņā ar prasītāja parāda summas aprēķinu par periodu no 2009.gada 21.aprīļa līdz 2010.gada 20.augustam prasītājs ir aprēķinājis

līgumiskos procentus 181,73 euro apmērā. (lietas 21.-23.lapa) Līdz ar to par 6 dienām līdz 2010.gada 26.augustam papildus maksājami līgumiskie

procenti 2,19 euro, t.i., no parāda summas 631,39 euro x 6 kavējuma dienas x 0,0577% (1,79% / 31 mēneša dienu) = 2,19 euro. Kopsummā

183,92 euro.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami līgumiskie procenti 183,92 euro apmērā par periodu no 2009.gada 21.aprīļa līdz

2010.gada 26.augustam, bet prasība daļā par līgumisko procentu 390,18 euro piedziņu ir noraidāma.

[11] Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi

vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai

cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no

pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami

no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Kā secināms no noslēgtā līguma 5.11.punkta, tad puses ir vienojušās par to, ka atbildētāja pienākums ir maksāt līgumsodu par termiņa

nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša maksājuma summas saskaņā ar tarifiem.

Par maksājuma kavējumiem prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt līgumsodu 65,34 euro, kura apmērs nepārsniedz 10% no galvenā

parāda summas. Tiesa atzīst līgumsoda aprēķinu par samērīgu un atbilstošu Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteiktajam, taču ņemot vērā, ka tiesa

noteikusi galvenā parāda apmēru 631,39 euro apmērā, tad no atbildētājas piedzenams līgumsods 63,14 euro, bet daļā par līgumsoda 2,20 euro apmērā

prasību noraidīt.

[12] Civillikuma 1838.pants nosaka - ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[13] Atbilstoši Komerclikuma 389.pantam un Civillikuma 1905.pantam tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka atbildētājam ir sūtīti atgādinājumi

par parādsaistībām, ko apliecina brīdinājumi un atgādinājumi lietā, kā arī tiesas lēmumi. (lietas 41., 33.-35, 25., 42.-45., 26.lapa) Tādejādi ir pierādīts,

ka noilgums pārtraukts un atbildētājai saistība ir jāizpilda.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Līdz ar to prasītājam

nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei 6% gadā (Civillikuma

1765.pants) no neatmaksātās galvenā parāda summas. Procentu pieaugums, iestājoties Civillikuma 1763.pantā norādītajiem apstākļiem, apstājas.

[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva proporcionāli apmierinātā prasījuma apmēram (631,39 + 183,92 +

63,14 = 878,45), tas ir, valsts nodeva 131,77 euro (t.i., 15% no prasības summas 878,45 euro) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro,

kopsummā 134,07 euro.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro, taču faktiskie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir 3,80 euro saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa). Tādējādi neapmaksāties ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,50 euro ir piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu,

39.panta pirmās daļas 5.punktu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei par tiesāšanās

izdevumu samaksu. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 192.,193., 195., 204.1, 250.25, 250.27, 415., 440.2 un

440.3pantu, tiesa

no s pri e da

prasību daļēji apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai “Norvik Banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, atļautā

kredīta parādu 631,39 euro, līgumiskos procentus 183,92 euro par periodu no 2009.gada 21.aprīļa līdz 2010.gada 26.augustam, līgumsodu 63,14 euro

par periodu no 2008.gada 30.maija līdz 2010.gada 26.augustam, kā arī tiesāšanās izdevumus 134,07 euro, kopsummā 1 013,52 euro (viens tūkstotis

trīspadsmit euro 52 centi).

Labprātīgi izpildot spriedumu, samaksa veicama AS “Norvik Banka”, SWIFT: LATB LV22; saistības pēc līguma Nr.VK10033509,

konts: LV03 LATB 0000 VIVA KARTE.

Atzīt akciju sabiedrības “Norvik Banka” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās galvenā parāda

summas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noraidīt prasību daļā par galvenā parāda 22,05 euro, līgumisko procentu 390,18 euro un līgumsoda 2,20 euro piedziņu, kopsummā

414,43 euro.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,5 euro (nulle euro 50 centi),

kas iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konts Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi C29422917.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2017.gada 22.novembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese Sanita Rūtenberga