Court allows landlord's debt collection claim against tenant for unpaid rent and damages in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the tenant's defense and ordered the full payment of outstanding rent, damages, and legal costs. The landlord proved the debt through prior demand letters and a settlement agreement, while the tenant failed to provide evidence of payment or valid contract termination. Consequently, the court ruled in favor of the landlord based on the burden of proof under the Civil Procedure Law.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 93; Art. 96: A party must prove facts supporting their claims or objections; if the opposing party does not contest specific facts, they need not be proven.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C32270815,
Lietvedības Nr.C-2708/9
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015. gada 7. decembrī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Strakše,
ar tiesas sēdes sekretāri Z.Meņģeli,
piedaloties prasītājas pilnvarotai pārstāvei /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /Nosaukums N/prasībā pret SIA “/Nosaukums B/” par parāda piedziņu.
Tiesa
konstatēja:
/Nosaukums N/cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret SIA /Nosaukums B/, norādot, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra un SIA
/Nosaukums B/ 2010. gada 31. martā noslēdza nomas līgumu Nr. 2010/54-Nom par garāžas daļas ar kopējo platību 424,40 m 2 /adrese/
(būves kadastra apzīmējums /numurs/) lietošanu par maksu. Saskaņā ar minētā līguma 5.3.5. punktu atbildētājai ir pienākums savlaicīgi
maksāt nomas maksu par ēkas lietošanu, kā arī maksu par komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar līguma noteikumiem, savukārt
saskaņā ar 3.1.punktu noteikta nomas maksa mēnesī par minētās ēkas daļas lietošanu sastāda Ls 205,41 (ieskaitot pievienotās vērtības
nodokli 21%).
Turklāt prasītāja un atbildētāja 2010. gada 31. martā noslēdza nomas līgumu Nr.2010/55-Nom par ēkas (garāžas) kopējo platību
338,5 m2 /adrese/ (būves kadastra apzīmējums /numurs/) lietošanu par maksu. Saskaņā ar minētā līguma 5.3.5.punktu atbildētājai ir
pienākums savlaicīgi maksāt nomas maksu par ēkas lietošanu, kā arī maksu par komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar līguma
noteikumiem, savukārt ar līguma 3.1.punktu noteikta nomas maksa mēnesī par minētās ēkas daļas lietošanu sastāda LVL 163,83
(ieskaitot pievienotās vērtības nodokli 21%).
2013. gada 30. oktobrī prasītāja nosūtīja atbildētājai pretenziju Nr. 17-3/10515 pielikumā ar parāda aprēķinu par līgumiem, kurā
norādīja, ka pēc prasītājas rīcībā esošiem datiem nav saņemta samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem par abiem noslēgtiem nomas
līgumiem LVL 5023,47 un LVL 6446,00 apmērā. Ar minēto vēstuli atbildētāja tika brīdināta, ka, ja kopējais parāds LVL 11469,47
apmērā netiks dzēsts līdz 2013. gada 20. novembrim, prasītāja piedzīs minēto parādu tiesas ceļā.
Prasītāja 2014. gada 5. martā saņēma atbildētājas 2014. gada 5. marta vēstuli Nr.07/14, kurā ir izteikts priekšlikums par uzkrātā
parāda, kas veidojies sakarā ar līgumsaistību, kas izriet no abu minēto nomas līgumu nepienācīgu izpildi, pakāpenisku atmaksu, parādu
dzēšot līdz 2014. gada beigām.
2014. gada 12. septembrī prasītāja nosūtīja atbildētājai vēstuli Nr.3/10342, kurā norāda, ka atbalsta parāda atmaksu vēstulē
izteiktajā termiņā, par ko ir noslēdzama vienošanās, sadalot uzkrāto parādsaistību atmaksu pa mēnešiem līdz 2014. gada beigām.
2014. gada 26. septembrī ar atbildētāju ir parakstītas vienošanās par parāda pakāpenisku atmaksu Nr. 2014/52-Nom un Nr.
2014/53-Nom, kurās tika iekļauti grafiki ar samaksas datumiem 2014. gada 20. oktobrī, 2014. gada 20. novembrī un 2014. gada 20.
decembrī.
2014. gada 18. decembrī prasītāja nosūtīja atbildētājai brīdinājumu Nr. 17-3/14985, kurā norāda, ka kopējais parāda apmērs ir
pieaudzis līdz EUR 24 252,56, un gadījumā, ja minētā summa netiks atmaksāta 15 dienu laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas,
prasītāja piedzīs minētos parādus un līgumsodu tiesas ceļā.
2015. gada 2. februārī atbildētāja vēstulē Nr. 07/15 lūdzis pagarināt parāda atmaksas termiņu līdz 2015. gada beigām un apturēt
līguma Nr. 2010/54-Nom darbību, lai samazinātu tekošos maksājumus.
2015. gada 16. martā prasītāja nosūtīja atbildētājai vēstuli Nr.17-8/3247, kurā norādīts, ka parāda summa uz vēstules
sagatavošanas brīdi sastāda jau EUR 25 954,68, un atkārtoti izteikts brīdinājums, ka parāda nesamaksas gadījumā 15 dienu laikā no
brīdinājuma saņemšanas dienas prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par parāda un līgumsoda piedziņu. Tāpat prasītāja norāda, ka nav
iespējama līguma Nr. 2010/54-Nom darbības apturēšana, bet ir iespējams vienoties ar atbildētāju par tā izbeigšanu. Līdz ar to prasītāja
nosūtījusi atbildētājai vienošanās projektu par līguma izbeigšanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1589. pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu
vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
2015. gada 15.aprīlī atbildētāja parakstījusi vienošanos par līguma Nr. 2010/54-Nom izbeigšanu, un saskaņā ar minētās vienošanās
1. punktu puses, pamatojoties uz atbildētājas 2015. gada 2. februāra iesniegumu Nr.07/15 un līguma 7.1 apakšpunktu, vienojušās izbeigt
līguma saistības ar vienošanās abpusējas parakstīšanas brīdi - 2015. gada 15. aprīli.
Uz 2015. gada 20. maiju, atbilstoši prasītājas rīcībā esošiem grāmatvedības datiem, atbildētāja nav veikusi norēķinus saskaņā ar
līgumu Nr. 2010/54-Nom par summu EUR 11 644,12, saskaņā ar līgumu Nr. 2010/55-Nom - par summu EUR 15 034,38.
Nomas līgumu 3.8. apakšpunkti nosaka, ka par līgumā noteikto maksājumu kavējumu atbildētājai jāmaksā līgumsods 0,5% apmērā
no termiņā nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Savukārt Civillikuma 1716. pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko
kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods
par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10
procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka nomas līgumu 3.8. apakšpunktos noteiktais līgumsods 0,5% apmērā no termiņā neapmaksātās
summas par katru nokavēto dienu pārsniedz Civillikuma 1716. pantā noteiktā līgumsoda aprobežojumu, prasītājai ir tiesības piedzīt no
atbildētājas līgumsodu par katru nomas līgumu attiecīgi EUR 1164,41 un EUR 1503,44 apmērā, tas ir, 10 procentus no pamatparāda.
Civillikuma 1425. pants nosaka, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas
saistības daļas izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.
Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Līdz ar to, veicot aprēķinu uz 2015. gada 20. maiju, prasītāja konstatē, ka atbildētājas parādsaistību kopsumma ir EUR 26 678,50,
līgumsods EUR 2667,85, kopā EUR 29 346,35.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 33.-35., 128.-130. pantiem un Civillikuma 1425., 1587., 1589., 1716. pantiem, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no
atbildētājas parādu EUR 26 678,50 un līgumsodu EUR 2667,85, kopā EUR 29 346,35, kā arī piedzīt tiesas izdevumus: valsts nodevu
EUR 1216,51 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 - kopā EUR 1221,21.
2015. gada 19. jūnijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.
Norāda, ka nepiekrīt norādītajām parāda summām.
Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un pamatiem un lūdza
tiesu prasību apmierināt.
Atbildētājas SIA/Nosaukums B/pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, atbildētājai par tiesas sēdes laiku un vietu ir paziņots likumā noteiktā kārtībā,
par neierašanās iemesliem atbildētāja tiesu nav informējusi. Atbildētājas neierašanās atzīstama par neattaisnojošu, jo tiesa nekonstatē, ka atbildētājam
būtu attaisnojoši iemesli, kuru dēļ pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies.
Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētājas pārstāvja klātbūtnes saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo
daļu.
Noklausoties prasītājas pārstāves paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 2112. pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas
lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums -
īre.
Civillikuma 2141. pantā noteikts, ka nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus,
viņam jāmaksā nokavējuma procenti.
Lietā nav strīda par to, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra ir tiesīga iznomāt telpas /adrese/ (būves kadastra apzīmējumi- /numurs/ un /numurs/), kā arī
nav strīda par iznomājamo telpu platību.
No lietas materiāliem redzams, ka 2010. gada 31. martā starp Nodrošinājuma valsts aģentūru kā iznomātāju, no vienas puses, un SIA /Nosaukums B/
kā nomnieku, no otras puses, noslēgts nekustamā īpašuma /adrese A/, garāžas telpu nomas līgumi Nr. 2010/54-Nom un Nr. 2010/55-Nom, saskaņā ar kuriem
iznomātājs nodod un nomnieks pieņem lietošanā par maksu nekustamā īpašuma /adrese A/, daļu garāžu ar būves kadastra apzīmējumiem /numurs/un
/numurs/ ar kopējo platību 424,4 m2 un 338,5 m2.
Minēto līgumu 1.4. punktā puses apliecinājušas, ka līguma noslēgšanas brīdī ēkas daļa nomniekam ir ierādīta un zināma, un nomnieks to pieņem tādā
stāvoklī, kādā tā atradīsies ēkas daļas nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas brīdī; ēkas daļas nodošanas un pieņemšanas aktu puses paraksta 5
(piecu) darba dienu laikā no līguma abpusējas parakstīšanas dienas.
No lietas materiāliem redzams, ka telpas atbildētājam nodotas saskaņā ar 2010. gada 31. marta aktu par ēkas daļas nodošanu-pieņemšanu. 2010.
gada 31. martā sastādīts akts par telpu apsekošanu.
Nomas līgumu 2.1. punktā noteikts, ka līgums stājas spēkā ar tā abpusējas parakstīšanas dienu un ir spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim ieskaitot, un
līdz brīdim, kad puses pēc līguma termiņa notecējuma ir pilnībā izpildījušas līgumsaistības.
Savukārt minēto līgumu 3.1. punktā puses vienojušās, ka nomas maksa mēnesī par līguma 1.1. punktā minēto ēkas daļu lietošanu no līguma spēkā
stāšanās dienas līdz 2010. gada 31. decembrim tiek noteikta LVL 0,40 (četrdesmit santīmi) par vienu m 2. Nomas maksa par 424,4 m2 mēnesī sastāda: 424,4
m2 x LVL 0,40 = LVL 169,76 un pievienotās vērtības nodoklis 21 %, tas ir, LVL 35,65, kas kopā sastāda LVL 205,41. Nomas maksa par 338,5 m 2 mēnesī
sastāda: 338,5 m2 x LVL 0,40 = LVL 135,40 un pievienotās vērtības nodoklis 21 %, tas ir, LVL 28,43, kas kopā sastāda LVL 163,83.
Saskaņā ar nomas līgumu 3.3. punktu papildus nomas maksai nomniekam ir pienākums maksāt par elektroenerģiju pēc elektroskaitītāju
rādījumiem un par elektroiekārtu apkopi, kas sastāda 10 procentus no patērētās elektroenerģijas kopējā daudzuma, kā arī par ūdensapgādi un
kanalizāciju pēc ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem.
Nomas līgumu 3.5. punkts nosaka, ka iznomātājs rēķinus par kārtējā mēneša nomas maksu un iepriekšējā mēneša komunālajiem maksājumiem
nomniekam nosūta līdz kārtējā mēneša 10. datumam; nomniekam saņemtie rēķini jāatmaksā līdz kārtējā mēneša 17. datumam, t.i., 7 dienu laikā no
rēķina izrakstīšanas un nosūtīšanas dienas, ieskaitot naudu iznomātāja norādītajā kontā.
No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka telpu parāda apmērs par Līgumu Nr. 2010/54-Nom laika periodā no 2011. gada
22. marta līdz 2015. gada 20. maijam sastāda EUR 11 644,12, un par Līgumu Nr. 2010/55-Nom - EUR 15 034,38.
Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otri pusei zaudējumus.
Saskaņā ar nomas līgumu 3.8. punktu par maksājumu nokavējumu maksājams līgumsods 0,5 % apmērā no termiņā neapmaksātās summas par
katru nokavēto dienu. prasītāja savā pieteikumā norādījusi, ka saskaņā ar Civillikuma 1716. panta trešo daļu nomas līgumos noteiktais līgumsods
pārsniedz likumā noteikto aprobežojumu 10% no pamatparāda summas, tādēļ lūdz piedzīt līgumsodu EUR 1503,44 apmērā.
No lietas materiāliem pievienotās 2013. gada 30. oktobra pretenzijas redzams, ka prasītāja brīdinājusi atbildētāju par parāda samaksu līdz 2013.
gada 20. maijam, norādot, ka saistību neizpildes gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā. Pēc atbildētājas atbildes uz pretenziju, termiņš parāda samaksai tika
sadalīts termiņos līdz 2014. gada beigām.
No lietas materiāliem pievienotā 2014. gada 18. decembra brīdinājuma redzams, ka atbildētāja parādu nav segusi, un prasītāja brīdina atbildētāju
par parāda samaksu 15 dienu laikā no brīdinājuma izsūtīšanas brīža, norādot, ka saistību neizpildes gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā. Atbildētāja vēstulē,
atbildot uz minēto brīdinājumu, lūdzis apturēt Līguma Nr. 2010/54-Nom darbību. Savā 2015. gada 16. marta atbildē prasītāja norādījusi, ka nepiekrīt
apturēt minētā līguma darbību, taču piekrīt vienoties par līguma izbeigšanu, abpusēji noslēdzot vienošanos, pie nosacījuma, ka saskaņā ar līguma 7.4.
punktu atbildētāja atbrīvos telpas.
Lietas materiālos esošā 2015. gada 15. aprīļa vienošanās apstiprina to, ka līgums Nr. 2010/54-Nom ir izbeigts līdz ar vienošanās parakstīšanas
brīdi, tas ir, 2015. gada 15. aprīli.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja būtu izpildījusi savas saistības un prasības pieteikumā norādīto parāda summu pilnībā vai daļēji būtu
samaksājusi, līdz ar to arī tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un parāda aprēķinu. Atbildētājas argumenti par to, ka nevar izteikt
konkrētus argumentus par prasības pieteikumā norādīto, jo nav saņēmusi prasības pieteikuma pievienotos dokumentus, atzīstami par nepamatotiem.
Atbildētājai bija nodrošināta iespēja realizēt procesuālās tiesības, tai skaitā - iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus vai izgatavot kopijas
u.c., taču atbildētāja šīs tiesības nav izmantojusi.
Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka prasība par parāda EUR 26 678,50 apmērā un līgumsoda EUR 2667,85 apmērā piedziņu ir pamatota
un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 1216,51 un ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 93. panta pirmo daļu, 97.pantu, 189.antu, 190.pantu, 204.1
pantu,
tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt no SIA “/Nosaukums B/”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /Nosaukums N/, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu EUR 26 678,50
(divdesmit seši tūkstoši seši simti septiņdesmit astoņus euro piecdesmit centus), līgumsodu EUR 2667,85 (divi tūkstoši seši simti sešdesmit septiņus euro
astoņdesmit piecus centus) un tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu EUR 1216,51 (viens tūkstotis divi simti sešpadsmit euro piecdesmit vienu
centu) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četrus euro septiņdesmit centus), kopā piedzenot EUR 30 567,56 (trīsdesmit tūkstoši pieci
simti sešdesmit septiņus euro piecdesmit sešus centus).
Noteikt SIA “/Nosaukums B/” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2015.gada 14.decembra, Rīgas apgabaltiesā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Tiesnese /personiskais paraksts/ S.Strakše