Court partially allowed debt collection claim against individual for unpaid loan, interest, and court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court partially allowed SIA Intrum Latvia's claim against /pers. B/ for the collection of an unpaid loan and associated costs. The plaintiff successfully argued for the principal debt, interest, and administrative fees based on the original loan agreement and subsequent assignment, while the defendant failed to contest the validity of the debt. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal, interest, penalties, and court costs, but rejected a specific portion of the claim regarding out-of-court collection expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 1. p., 41. p., 42. p., 97. p., 193. p., 195. p., 204.1 p.; The court partially satisfies a debt collection claim when the plaintiff proves the existence of the debt and the defendant fails to provide valid defenses, ordering payment of principal, interest, and procedural costs while rejecting unsupported additional expense claims.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPPT:2021:0222.C68276220.3.S
Lietas Nr.C68276220
Lietas arhīva Nr.C-0821-21/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021.gada 22.februārī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa: tiesnese Ilona Zelmene, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. B/ par
parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2020.gada 14.aprīlī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts prasītājas SIA “Intrum Latvia” prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par
parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 23.septembrī starp AS “Bigbank” Latvijas filiāli un atbildētāju noslēgts aizdevuma līgums
Nr.1517331/10IA-1 (turpmāk – līgums), uz kura pamata atbildētājam tika piešķirts aizdevums 4954,50 euro apmērā, kuru atbildētājs apņēmās
atmaksāt līgumā noteiktā kārtībā. Ņemot vērā, ka atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības līgumā noteiktā kārtībā un termiņos, aizdevēja
izmantoja savas līgumā pielīgtās tiesības un ar 2017.gada 30.jūnijā vienpusēji atkāpās no līguma, pieprasot tūlītēju parāda atmaksu.
Atbildētājs savas saistības pilnā apmērā nav izpildījis, uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētāja neizpildītās saistības aprēķinātas
6471,58 euro apmērā, kas sastāv no neatmaksātā aizdevuma 4676,68 euro, procentiem par aizdevuma lietošanu 1772,10 euro un aizdevuma līguma
administrēšanas maksas 22,80 euro.
Par maksājumu neveikšanu laikā atbildētājam aprēķināts līgumsods 146,81 euro un likumiskie nokavējuma procenti 779,45 euro par laiku no
2017.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 27.martam.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja arī parāda ārpustiesas piedziņas izdevumus 17,00 euro, jo pirms prasības tiesā celšanas atbildētājs ir
aicināts labprātīgi nokārtot savas saistības gan telefoniski, gan ar atgādinājuma vēstulēm.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2018.gada 25.jūlijā starp prasītāju un AS “Bigbank” Latvijas filiāli ticis noslēgts cesijas līgums, uz kura pamata
prasītāja ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un uz Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1798., 1801., 1805., 1806.,
1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943. un 1946.pantu, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra
noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, prasītāja lūdz tiesu
piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 4676,68 euro apmērā, aizdevuma lietošanas procentus 1772,10 euro,
aizdevuma līguma administrēšanas maksu 22,80 euro, līgumsodu 146,81 euro, likumiskos nokavējuma procentus 779,45 euro un parāda piedziņas
izdevumus 17,00 euro, kā arī prasītājas samaksātos tiesāšanās izdevumus, kas sastāv no valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītājiem izdevumiem,
un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītajiem izdevumiem. Tāpat prasītāja lūdz atzīt prasītājai tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz
sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6 % gadā no piespriestās, bet nesamaksātās parāda summas.
Atbildētājs par prasību rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis, lai gan 2020.gada 17.aprīlī,
saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi ierakstītā pasta sūtījumā tika nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts ar paziņojumu par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu līdz 2020.gada 18.maijam (lietas 40.lapa).
Ar 2021.gada 15.janvāra Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses Ilona Zelmenes rezolūciju mainīts civillietas izskatīšanas veids uz rakstveida
procesu (lietas 4.lapa).
2021.gada 15.janvārī paziņojumā atbildētājam atkārtoti lūgts iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus par prasību (lietas 42.lapa), paskaidrojumi
nav saņemti.
Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu rakstveida forma noteikta, kā civillietu izskatīšanas pamatforma.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos apstākļus un pamatojumu, un lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka
prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka 2015.gada 4.martā starp AS “Bigbank” Latvijas filiāli un atbildētāju tika noslēgts aizdevuma līgums
Nr.1517331/10ia (lietas 12.-13.lapa) un 2015.gada 23.septembrī aizdevuma līguma grozījumi Nr.1 (lietas 15.-18.lapa) saskaņā ar kuriem atbildētājam
tika piešķirta kopējā aizdevuma summa 4954,50 euro, apmērā, kas, atbilstoši līguma noteikumiem un ieturot komisijas maksu par līguma noformēšanu,
tika izmaksāta atbildētājam 978,66 euro apmērā un atbildētāja parādu atmaksai AS “4Finance” 375 euro (/pers. B/ saistību izpildei), SIA “MD
Investīcijas” 114,46 euro (/pers. B/ saistību izpildei), SIA “VIA SMS” 501,33 euro (/pers. B/ saistību izpildei), UAB “EVP INTERNATIONAL” 400
euro apmērā (/pers. B/ saistību izpildei), SIA “Incerdit Group” 630 euro (/pers. B/ saistību izpildei), SIA “VIVUS” 375 euro (/pers. B/ saistību izpildei),
AS “Lateko Līzings” 295,55 euro (/pers. B/ saistību izpildei), AS “4Finance” 406,31 euro (/pers. B/ saistību izpildei), AS “4Finance” 423,43 euro
(/pers. B/ saistību izpildei) (lietas 19.-29.lapa).
Saskaņā ar līguma un līguma grozījumu pamatnoteikumiem, aizdevējs izsniedz aizņēmējam aizdevuma summu, ieskaitot to parādnieka un
parādnieka kreditoru kontā, parādnieka saistību dzēšanai. Ar minēto pārskaitījumu veikšanu uzskatāms, ka aizņēmējs aizdevumu ir saņēmis. Atbilstoši
līguma vispārējo noteikumu 1.1.punktam, aizņēmējs atmaksā aizdevējam aizdevuma summu saskaņā ar līguma noteikumiem un grafiku.
Parakstot līgumu, atbildētājs iepazinies un piekritis AS “Bigbank” Latvijas filiāles vispārējiem līguma noteikumiem.
Līguma noteikumos norādīts, ka aizdevuma atmaksa tiek veikta saskaņā ar maksājumu grafiku. Maksājumu grafikā tika noteikts ikmēneša datums,
kurā jāveic aizdevuma un aizdevuma procentu atmaksu, kā arī pielīgta procentu likme – 74,55 % gadā, nokavējuma gadījumā - līgumsods dienā 0,5% no
nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu un ikmēneša līguma administrēšanas maksas 2,85 euro apmērā mēnesī.
No maksājuma grafika (lietas 17.lapa) un līguma noteikumiem (lietas 15.-16.lapa) izriet, ka atbildētājam bija jāveic aizdevuma atmaksa ik
mēnesi, savukārt pēdējo maksājumu atbildētājam bija jāveic 2020.gada 21.septembrī.
Prasītāja norādījusi, ka atbildētājs pienācīgā kārtā nav veicis saistību izpildi pret aizdevēju, jo nav veicis aizdevuma atmaksu līguma noteiktā apmērā
un termiņos, līdz ar ko, aizdevēja izmantojusi savas līgumā pielīgtās tiesības un paziņojusi atbildētājam par vienpusēju atkāpšanos no līguma ar 2017.gada
30.jūniju (lietas 34.lapa).
No lietas materiālos esošā parāda aprēķina (lietas 11.lapa) redzams, ka atbildētāja neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 4676,68 euro apmērā
un aizdevuma līguma administrēšanas maksas 22,80 euro.
Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Lietā nav ziņu, par to, ka pušu starpā noslēgtais līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir tiesīgi noslēgts un
saistošs līgumslēdzējpusēm, tajā skaitā atbildētājam ir jāatmaksā aizdevums līgumā paredzētajā kārtībā.
Civillikuma 1589.pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Civillikuma 1828.pants nosaka - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu [..].
Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,
vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1798.pantu, par cesijas priekšmetu var būt
visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat
nākami un nedroši. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to
atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par
to nezina. Atbilstoši Civillikuma 1805.pantam, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt
to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
No prasības pieteikumam pievienotā 2018.gada 25.jūlija cesijas līguma Nr.8.8.1.3-1/383 izraksta (turpmāk – cesijas līgums) (lietas 30.lapa)
redzams, ka starp AS “Bigbank” Latvijas filiāli kā cedentu un prasītāju kā cesionāru tika noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru cedents cedē prasību
portfeli saskaņā ar cesijas līguma noteikumiem no cesijas līguma parakstīšanas līdz pilnīgai pušu izpildei.
Ar cesijas līguma pielikumu Nr.1 (lietas 31.lapa) apstiprināts, ka prasītājai nodotas atbildētāja saistība pēc līguma Nr.1517331/10ia-1 par
pamatsummas parādu 4676,68 euro un blakus prasījumu parādu 1941,71 euro apmērā.
Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka cesijas līgums būtu apstrīdēts. Tiesa atzīst, ka tas noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi tas ir saistošs
līgumslēdzējpusēm un prasītāja ir ieguvusi pret atbildētāju no līguma Nr. 1517331/10ia-1 izrietošās prasījuma tiesības no cesijas līguma noslēgšanas brīža,
un tāpēc prasītājai ir tiesības prasīt parāda piedziņu no atbildētāja.
Prasītāja sagatavojusi un nosūtījusi atbildētājam paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju, kurā informēja, ka sakarā ar cesijas līguma noslēgšanu
atbildētājas parādsaistību kreditore ir prasītāja (lietas 32.-33.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds
pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Saskaņā ar vispārējo noteikumu 1.1.punktu, līgumā noteikto maksājumu samaksa notiek, aizņēmējam līdz maksājumu grafikā noteiktajam datumam
veicot maksājumu uz aizdevēja bankas norēķinu kontu.
Atbilstoši vispārējo noteikumu 2.1.punktam, aizdevējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt aizņēmējam līguma saistību izpildi pirms
termiņa [..], ja aizņēmējs ilgāk kā 30 dienas nokavē grafikā noteikto aizdevuma atmaksas termiņu.
No lietas materiālos esošā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs daļēji veicis maksājumus izsniegtā aizdevuma atmaksai, 2016.gada 20.oktobrī
veicis pēdējo maksājumu 243,96 euro apmērā, pēc tam maksājumi nav sekojuši (lietas 11.lapa). Tiesa atzīst, ka atbildētājs pārkāpis līguma un grafika
noteikumus, kavējis aizdevuma atmaksas termiņus, līdz ar ko prasītāja pamatoti atkāpās no līguma ar 2017.gada 30.jūniju.
Prasītāja, pamatojoties uz cedēto prasījumu, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatsummas parādu 4676,68 euro apmērā un
aizdevuma līguma administrēšanas maksu 22,80 euro apmērā, ko tiesa atzīst par pamatotu.
Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus 1772,10 euro par periodu no 2016.gada
21.septembra līdz 2017.gada 30.jūnijam.
Aizdevuma lietošanas procentu samaksas pienākums ir pielīgts līgumā, aizdevuma lietošanas procentu summa par visu aizdevuma līguma termiņu
norādīta maksājumu grafikā.
Civillikuma 1753.pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.
Aizdevuma lietošanas procentus prasītāja aprēķinājusi līdz līguma izbeigšanas pirms termiņa dienai. Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības aprēķināt
atbildētājam līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus par prasības pieteikumā norādīto periodu, un atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai ir
piedzenami līgumiskie aizdevuma lietošanas procenti 1772,10 euro par periodu no 2016.gada 21.septembra līdz 2017.gada 30.jūnijam.
Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 146,81 euro par periodu no 2016.gada 22.novembra līdz 2017.gada 30.jūnijam.
Līgumā ir pielīgts līgumsoda samaksas pienākums nokavējuma gadījumā 0,5% dienā no nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu.
Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājumu nokavējums no aizņēmēja puses, kas pats par sevi rada līgumsoda piemērošanas pamatu, jo puses
par to ir vienojušās līgumā.
Civillikuma 1716.panta otrā daļa (likuma redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 1.janvāra) noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai
neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Tiesa, izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, atzīst, ka tas ir pamatots un atbilstošs Civillikuma noteikumiem, līdz ar ko prasība daļā par līgumsoda
146,81 euro apmērā par periodu no 2016.gada 22.novembra līdz 2017.gada 30.jūnijam piedziņu no atbildētāja par labu prasītājai ir pamatota un
apmierināma.
Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 779,45 euro apmērā par periodu no 2017.gada 1.jūlija līdz
2020.gada 27.martam.
Civillikuma 1753.pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.
Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta
otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta (..) līguma attiecībās, kurās
piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.
Pārbaudot prasītājas aprēķinātos likumiskos procentus, tiesa tos atzīst par pamatotiem. Prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus
par periodu pēc līguma izbeigšanas pirms termiņa, kas atbilst pastāvošajai judikatūrai. Līdz ar ko prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu
779,45 euro apmērā par periodu no 2017.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 27.martam piedziņu ir pamatota un apmierināma.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro.
Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 2.panta 1.punktu, likuma mērķis ir reglamentēt kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma
sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā. Saskaņā ar minētā likuma 3.panta septīto daļu, parāda atgūšanu cesionārs veic, ievērojot šajā
likumā paredzētās kreditora tiesības un pienākumus. Ja cesionārs prasījuma tiesības uz cesijas pamata ieguvis savas saimnieciskās vai profesionālās
darbības ietvaros, uz cesionāru attiecināmas šajā likumā paredzētās parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi.
Lietas materiālos atrodas divi prasītājas paziņojumi: 2018.gada 1.augusta kreditora maiņas paziņojums atbildētājam un 2018.gada 11.septembra
brīdinājums par parāda apmaksu atbildētājam (lietas 32.-33.lapa).
Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav
atlīdzināmi” 2.punktā un 2.1.apakšpunktā noteikts, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu
pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam,
kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka
faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā 7 euro. Noteikumu 22.apakšpunktā noteikts, ka par
citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma
saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Pamatojoties uz minētām tiesību normām, ievērojot to, ka lietā iesniegts viens atbildētājam adresēts paziņojums par parāda nomaksu un viens
paziņojums par cesiju, un nav ziņu par citām parāda atgūšanas papildu darbībām, tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami
ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumi 7,00 euro apmērā. Savukārt prasība daļā par ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumu 10,00 euro piedziņu ir
noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka,
ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam
jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesai kopumā nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, tajā skaitā parāda apmēru. No prasības
pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētājs būtu izpildījis savas saistības un tā kā atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa
likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus un
pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams pamatparāds 4674,68 euro apmērā, aizdevuma līguma administrēšanas maksa 22,80
euro, līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu 1772,10 euro par laiku no 2016.gada 21.septembra līdz 2017.gada 30.jūnijam, likumiskie
nokavējuma procenti 779,45 euro apmērā par laiku no 2017.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 27.martam, līgumsods 146,81 euro apmērā par laiku no
2016.gada 21.oktobra līdz 2017.gada 30.jūnijam, kā arī ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumi 7,00 euro apmērā. Prasība daļā par ārpustiesas parāda
atgūšanas izdevumu 10,00 euro piedziņu ir noraidāma.
Prasītāja prasības pieteikumā pieteikusi tiesai lūgumu noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja
likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta
otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.
Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6%
gadā no galvenā parāda summas (4676,68 euro).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. [..]
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
Prasītāja, iesniedzot tiesā prasību, samaksājusi valsts nodevu 529,63 euro. Prasība apmierināma daļēji – 7404,13 euro apmērā, atbildētājam
jāatlīdzina prasītājai valsts nodeva proporcionāli apmierināmo prasījumu apmēram, proti, 529,31 euro apmērā. No atbildētāja prasītājas labā piedzenami
arī samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu nosūtīšanu 5,37 euro apmērā (lietas 10.lapa), kopā tiesas izdevumi no
atbildētāja par labu prasītājai piedzenami 534,68 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 97.pantu, 193.pantu, 195.pantu,
204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, pamatparādu 4676,68 euro
apmērā, aizdevuma līguma administrēšanas maksu 22,80 euro, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 1772,10 euro par periodu no 2016.gada
21.septembra līdz 2017.gada 30.jūnijam, likumiskos nokavējuma procentus 779,45 euro apmērā par laiku no 2017.gada 1.jūlija līdz 2020.gada
27.martam, līgumsodu 146,81 euro par periodu no 2016.gada 22.novembra līdz 2017.gada 30.jūnijam, kā arī ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumi
7,00 euro apmērā un tiesas izdevumus 534,68 euro, kopā 7939,52 euro (septiņi tūkstoši deviņi simti trīsdesmit deviņi euro un 52 centi).
Parāda samaksa veicama SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, AS “Luminor Bank” kontā Nr.LV84NDEA0000081667899.
Noraidīt prasība daļā par ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumu 10,00 euro piedziņu.
Atzīt SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma
procentus 6% gadā no galvenā parāda summas (4676,68 euro) no sprieduma spēkā stāšanas brīža līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).
Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas datuma (2021.gada 22.februārA) Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 22.februārī.
Tiesnese Ilona Zelmene