Court convicts defendant for refusing police orders and imposes a 70 EUR administrative fine.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant for refusing lawful police orders and imposed a 70 EUR administrative fine. The defendant admitted guilt but argued the refusal was emotional, while the court noted his prior seven administrative convictions and lack of mitigating circumstances. Consequently, the court rejected the request for a lighter penalty and upheld the conviction under the Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 32. panta: Refusal to comply with lawful police orders constitutes an administrative offence punishable by a fine, with sentencing based on the offender's history and lack of mitigating factors.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 173006818
ECLI:LV:ZRT:2018:0326.173006818.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2018. gada 26. martā
Zemgales rajona tiesas tiesnese L. Fogele
ar sēdes sekretāri A. Ksilanderi,
piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajam /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese A/, saukšanu pie
administratīvās atbildības, pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 175. panta, un
k o n s t a t ē j a:
Zemgales rajona tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas
inspektora A. Matukeviča 2018. gada 4. martā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /numurs/ un citi administratīvā pārkāpuma lietas materiāli
par to, ka 2018. gada 4. martā plkst. 18.29 Jelgavā, Lielā ielā /pers. A/ tika apturēts, kuru apturēja Valsts policijas darbinieki sakarā ar pārkāpumiem ceļu
satiksmes noteikumos. Pēc policijas darbinieka inspektora M. Utāna vairākkārtējām likumīgajām prasībām uzrādīt viņam vadītāja tiesību un transportlīdzekļa
reģistrācijas apliecību, dienesta pildīšanas laikā, /pers. A/ kategoriski atteicās, ka arī atteicās prasībai izkāpt ārā no automašīnas un sekot uz policijas dienesta
automašīnu, pēc brīdinājuma par fiziska spēka pielietošanu sekoja uz mašīnu, bet dokumentus nerādīja. Līdz ar ko nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām
prasībām.
/pers. A/ darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175. pantā paredzēts administratīvi sodāms pārkāpums.
Pamatojoties uz Latvijas APK 289. 2 pantu, VP Zemgales RP Jelgavas iecirknim tika paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku. Iestādes pārstāvis uz
tiesas sēdi neieradās.
Lūgumi par lietas izskatīšanas atlikšanu vai iebildumi netika saņemti, tāpēc tiesnese nekonstatē šķēršļus lietas izskatīšanai bez iestādes pārstāvja
klātbūtnes.
Tiesas sēdē /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolam Nr. /numurs/ piekrita, savu vainu atzina. Paskaidroja, ka transportlīdzekļa vadīšanas laikā
tika apturēts, par to, ka nav rādīji virzienrādītāja signālu un nebija piesprādzējies. Šiem pārkāpumiem nepiekrīt, taču viņam tika piemērots naudas sods 30
EUR apmērā. Uzskata, ka šis pārkāpums izdarīts uz emociju pamata, tāpēc izdomāja nepakļauties policijas darbiniekam. Tā kā šis ir pirmais administratīvais
pārkāpums, kas izdarīts nedaudz neadekvātā stāvoklī, emociju iespaidā, lūdz mīkstināt sodu.
Uzklausījusi /pers. A/, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesnese konstatē, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175. pantā
paredzēto pārkāpumu un viņš par šo pārkāpumu saucams pie administratīvās atbildības. Minētais konstatēts, pamatojoties uz sekojošo.
Saskaņā ar Latvijas APK 175. pantu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka [..] likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda
sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz
piecpadsmit diennaktīm.
Likuma „Par policiju” 22. panta pirmā un trešā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un rīcība ir saistoša jebkurai
personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
No minētā likuma normām izriet, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota
kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Savukārt likuma „Par policiju” 12. panta pirmās daļas 1., 2. un 4. punkts nosaka policijas darbinieka vispārējas tiesības, proti, ka policijas
darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura
traucē policijas pilnvaru izpildi, [..]; pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā
arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai; sastādīt protokolus par
administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un
dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības
nodrošināšanai, [..].
No administratīvā pārkāpuma protokola Nr. /numurs/ (3. lietas lapa) izriet, ka 2018. gada 4. martā plkst. 18.29 Jelgavā, Lielā ielā /pers. A/, kurš vadīja
transportlīdzekli, sakarā ar pārkāpumiem ceļu satiksmes noteikumos, apturēja Valsts policijas darbinieki, kuri pildīja dienesta pienākumus, un policijas
darbinieks M. Utāns dienesta pildīšanas laikā vairākkārtēji lūdza /pers. A/ uzrādīt vadītāja tiesības un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, taču viņš
kategoriski atteicās pakļauties šai prasībai, kā arī atteicās prasībai izkāpt ārā no automašīnas un sekot uz policijas dienesta automašīnu, bet pēc brīdinājuma
par fiziska spēka pielietošanu /pers. A/ sekoja uz dienesta mašīnu, bet dokumentus neuzrādīja.
Rakstveida paskaidrojumos /pers. A/ (8. lietas lapa) norādīja, ka 2018. gada 4. martā ap plkst. 19.00 brauca ar automašīnu OPEL CORSA,
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Jelgavu, Lielo ielu no Dobeles šosejas Jelgavas pils virzienā. Pamanīja pa aizmugurējo spoguli, ka aiz viņa ceļu
policijas mašīnai tika ieslēgti bākuguņi zilā krāsā un caur megafonu viņam palūdza apstāties. Ievērojot ceļu satiksmes noteikumus, apstājās pretī Annas
baznīcai, pie bērnu veikala “Rūķītis”. Sagaidīja kamēr pie mašīnas pienāca policijas darbinieks, kurš nosauca savu amatu un teica, ka pie stūres jābrauc
piesprādzētam, uz ko /pers. A/ atbildēja, ka viņam tas ir zināms un ir jau atsprādzējis savu jostu, jo tā parasti dara, kad apstājas. Policijas darbinieks palūdza
/pers. A/ uzrādīt vadītāja apliecību un transportlīdzekļa tehnisko pasi. Taču viņš lūdza uzrādīt pārkāpuma pierādījumus, pēc kā policijas darbinieks aicināja
viņu uz policijas automašīnu, ko nedarīja, jo uzskata, ka likums to neparedz. Piedāvāja policijas darbiniekam nofilmēt uz mobilo telefonu pārkāpuma notikumu
un uzrādīt (atnest) viņam. Pēc kā policijas darbinieks brīdināja, ka pret viņu var tikt piemērots fizisks spēks, ja viņš nedosies uz ceļu policijas automašīnu, un
neuzrādīs dokumentus, ko nebija izdarījis, tikai nosauca savu vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu. Tad viņš izkāpa no automašīnas un devās uz policijas mašīnu
skatīties pierādījumu (video). Kad noskatījās video, tajā bija redzams, ka pagriezienu viņš rādīja. Viņu automašīnā atradās arī pasažieris /pers. E/, kuram bija
piedāvāts izkāpt pirmajam, ko viņš no sākuma nevēlējās darīt, pēc kā tika pielietots fizisks spēks no policijas darbinieku puses, pēc kā pasažieris piekrita
izkāpt un izkāpa. Pēc video noskatīšanās /pers. A/ un pasažieri /pers. E/ atsevišķās automašīnās nogādāja uz policijas iecirkni Jelgavā, Pētera ielā 5, kur
/pers. A/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols pēc tā, kad viņš uzrādīja ID karti. Protokols bija sastādīts par ceļu satiksmes noteikumu
neievērošanu, par drošības jostas nelietošanu un pagrieziena nerādīšanu, kam nepiekrita, tāpēc protokolu neparakstīja. Savu vainu nesaskata, uzskata, ka
policijas darbinieku prasības bija nelikumīgas.
No /pers. A/ paskaidrojumiem izriet, ka viņš neapstrīd administratīvā pārkāpuma protokolā fiksēto vietu un laiku un notikuma apstākļus, to, ka
šajā laikā policijas darbinieks M. Utāns pildīja dienesta pienākumus un policijas darbinieka vairākkārtīgi izteiktās prasības uzrādīt un iedot vadītāja apliecību un
transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, taču viņš atteicās šīs prasības izpildīt pat tad, kad tika nogādāts uz policijas iecirkni.
Savukārt, tiesas sēdē /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolam Nr. /numurs/ piekrita, savu vainu atzina. Savu rīcību pamatoja ar neadekvātu
stāvokli un un emocijām.
Tiesnese konstatē, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/ fiksētie fakti pilnībā apstiprinās ar sekojošiem lietā esošajiem rakstveida
pierādījumiem kopumā.
Ar administratīvās aizturēšanas protokolu Nr. 1439 (7. lietas lapa) konstatēts, ka 2018. gada 4. martā plkst. 18.29 /pers. A/ administratīvi aizturēts par
administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas APK 175. pantā, lai noskaidrotu personību un sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu.
Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. /numurs/ fiksētos pārkāpuma apstākļus pilnībā apstiprina VP Zemgales RP Kārtības policijas biroja
Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora M. Utāna ziņojums (4. lietas lapa), kurā norādīts, ka 2018. gada 4. martā plkst. 18.29
jaunākais inspektors M. Utāns kopā ar jaunāko inspektoru U. Lāci ar dienesta automašīnu pildīja dienesta pienākumus. Braucot pa Lielo ielu no Māras ielas
puses virzienā uz Pulkveža O. Kalpaka ielu, ievēroja, ka dienesta automašīnai no aizmugures tuvojas kāda automašīna, kura pietuvojās pie policijas dienesta
automašīnas, pārkārtojās no labās joslas uz kreiso joslu un nedeva brīdinājuma signālu ar gaismas virzienrādītājiem, kā to nosaka Ceļu satiksmes noteikumu
57. punkts. Pēc tam, kad vadītājs apstājās un uzreiz uzsāka braukt, bija redzams caur automašīnas OPEL CORSA, reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, aizmugurēju stiklu, ka automašīnas vadītājs nav piesprādzējies ar drošības jostu. Līdz ar to tika nolemts apturēt minēto automašīnu un pārbaudīt
vadītāju, kas arī tika darīts uz Lielās ielas. Pēc automašīnas apturēšanas jaunākais inspektors M. Utāns piegāja pie vadītāja un palūdza uzrādīt (iedot) vadītāja
apliecību un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, kā arī izskaidroja apturēšanas iemeslu, bet vadītājs atteicās uzrādīt un iedot nepieciešamos dokumentus,
uzskatot, ka tika apturēts bez iemesla un tādēļ varot neko nerādīt, tādējādi ignorējot likumīgu prasību, pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas uzrādīt
pieprasītos dokumentus. Vadītājam, vēlāk noskaidrots - /pers. A/, kurš visu laiku veica filmēšanu ar mobilo telefonu, atkārtoti tika izskaidrots apturēšanas
iemesls, bet vadītājs izteica vēlmi pierādījumus par izdarītajiem pārkāpumiem, citādi nekādus dokumentus nedos. Policijas darbinieks M. Utāns piedāvāja
/pers. A/ noskatīties policijas dienesta automašīnā pārkāpuma videoierakstu, bet vadītājs atteicās un pieprasīja, lai atnesot video uz viņa automašīnu, taču tas
nav iespējams, jo videoiekārta ir stacionāra. /pers. A/ atkārtoti tika prasīts uzrādīt vadītāja apliecību, bet viņš to attiecās darīt un pieprasīja uzrādīt dienesta
apliecību, kas tika arī izdarīts. Atkal lūgts iedot nepieciešamos dokumentus, bet /pers. A/ atteicās to darīt, skaidrojot, ka neko nav pārkāpis un tāpēc neko
neuzrādīs. Vadītājam izskaidrots, ka viņš nepakļaujas policijas darbinieka likumīgajām prasībām, tādēļ pret viņu var tikt pielietots fizisks spēks vai speclīdzekļi,
aizturēšanai. Vadītājs aiztaisīja automašīna slogu un aizslēdza durvis, lai nevarētu tās atslēgt. Tika lūgta palīdzība policijas darbiniekam U. Lācim. Kad
policijas darbinieks U. Lācis pienāca pie policijas darbinieka M. Utāna, automašīnas vadītājs mazliet atvēra logu un sarunājoties ar policijas darbinieku U.
Lāci, arī viņam pieprasīja uzrādīt dienesta apliecību, kas tika izdarīts. Tad arī policijas darbinieks U. Lācis atkārtoti lūdza uzrādīt jau iepriekš pieprasītos
dokumentus, bet /pers. A/ atkārtoti atteicās tos iedot, turpinot filmēt policijas darbinieku darbības. Atkārtoti atteicās noskatīties pārkāpuma video, sakot, lai
viņam atnes to. Un dokumentus nedos, kamēr neuzrādīs video par izdarīto pārkāpumu. Pēc kā tika izsaukta cita Patruļpolicijas ekipāža, jo vadītājs bija
ieslēdzies automašīnā un policijas darbinieki saprata, ka būs jāpielieto fizisks spēks, lai aizturētu personu par nepakļaušanos policijas darbinieku likumiskajām
prasībām iedot vadītāja apliecību un uzrādīt transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību. Vadītājs pēc policijas darbinieka U. Lāča lūguma piekrita nosaukt savus
personas datus, bet dokumentus atteicās dod. Ar IS MOBAPP noskaidrota vadītāja personība un to, ka viņam ir vadītāja apliecība, kā arī par drošības jostas
nelietošanu jau ir gada laikā sastādīts protokols. Pēc papildspēku ierašanos vēlreiz /pers. A/ tika lūgts izkāpt no automašīnas, kas tika lūgts arī automašīnas
pasažierim, bet abas personas atteicās to darīt arī pēc brīdinājuma par fiziska spēka pielietošanu sakarā ar nepakļaušanos. Tā kā pasažiera pusē logs bija
nedaudz atvērts, tad izdevās iebāzt roku automašīnā un atvērt durvis, pēc kā pasažieris tika iesēdināts policijas automašīnā. /pers. A/ tika dota iespēja pašam
izkāpt no savas automašīnas, bet viņš to nedarīja, tikai visu laiku filmēja. Tad /pers. A/tika paņemts aiz rokas, un pēc tam kāpa pats laukā no automašīnas.
Vadītājs tika iesēdināts policijas automašīnā, kur viņam pēc atkārtota pieprasījuma tika uzrādīts pārkāpuma videoieraksts, jo citādi viņš dokumentus nedošot.
Pēc videoieraksta noskatīšanas /pers. A/ teica, ka dokumentus tāpat nedos, jo videoierakstā nekas nav redzams. Pēc kā /pers. A/ nogādāts policijas
Jelgavas iecirknī tālāko materiālu sastādīšanai. Policijas darbinieks M. Utāns sastādīja /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs 1/ pēc
Latvijas APK 149.4 panta otrās daļas un 149.6 panta pirmās daļas, uzliekot naudas sodu 30 EUR apmērā. Vadītājam tika izskaidrotas viņa tiesības, kā arī tika
iepazīstināts ar protokola saturu, ko viņš visu laiku turpināja filmēt. Vadītājs atteicās parakstīt minēto protokolu, kā arī atteicās sniegt paskaidrojumus. VP
Zemgales RP OVN tika noskaidrota arī pasažiera personība – /pers. E/, personas kods /personas kods/, kurš paskaidroja, ka pēc aizturēšanas /pers. A/ esot
teicis, ka policistiem neko nerādīs un neteiks, ka ies uz principu, jo ir nepatika pret policiju, kā arī apliecināja to, ka automašīnas vadītājs /pers. A/ nebija
piesprādzējies ar drošības jostu braukšanas laikā.
VP Zemgales RP Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors U. Lācis ziņojumā (6. lietas lapa)
apstiprināja pilnībā visus lietas apstākļus, kādus norādīja policijas darbinieks M. Utāns savā ziņojumā, proti, ka /pers. A/ tika apturēts par transportlīdzekļa
vadīšanu nepiesprādzējoties ar drošības jostu un veicot pārkārtošanos manevrus nedeva brīdinājuma signālu ar gaismas virzienrādītājiem, uz tā pamata
policijas darbinieks M. Utāns vairākkārtīgi izteica prasību vadītājam uzrādīt vadītāja apliecību un automašīnas reģistrācijas apliecību, ko viņš atteicās darīt.
Minētās prasības tika ignorētas arī pēc vairākkārtīgas izteikšanas, kā arī /pers. A/ pēc aicinājuma sekot uz policijas dienesta automašīnu, atteicās to darīt un
aizslēdzās savā automašīnā. Arī policijas darbinieks U. Lācis/pers. A/ vairākkārt lūdza iedod pieprasītos dokumentus, bet viņš kategoriski atteicās to darīt.
Pēc kā tika izsaukta papildus ekipāža un vēlāk /pers. A/ kopā ar viņa automašīnā esošo pasažieri tika aizturēts un abas personas nogādātas policijas iecirknī
tālākajām darbībām.
No /pers. E/ sniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem (9. lietas lapa) zināms, ka 2018. gada 4. martā plkst. 18.29 viņš brauca kā pasažieris automašīnā
OPEL CORSA, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja paziņa /pers. A/. Braucot Jelgavā pa Lielo ielu virzienā uz Pētera ielas pusi un
pārkārtojoties uz blakus joslu, /pers. A/ neieslēdza pagriezienrādītāju, tāpēc viņus apturēja ceļu policija, fiksēja arī, ka šoferis nav piesprādzējies ar drošības
jostu. Sarunas laikā ar policijas darbiniekiem /pers. A/, noklausoties pārkāpumu būtību, atteicās uzrādīt savu vadītāja apliecību. Pēc kā policijas darbinieki
atkārtoti brīdināja, ka šādos gadījumos iestājās administratīvā atbildība, jo tā ir nepakļaušanās policijas likumīgajām prasībām, lai sastādītu par viņa pārkāpumu
protokolu. Gan /pers. A/, gan viņš pats atteicās pēc policijas darbinieka pieprasījuma izkāpt no automašīnas. Vēlāk viņi izkāpa un tika nogādāti Jelgavas
policijas iecirknī, kur noskaidrojot viņu personības, jo notikuma vietā viņi neuzrādīja dokumentus, /pers. A/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.
Pretenziju pret policijas darbiniekiem nav.
Līdz ar to secināms, ka ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem kopumā: ar administratīvās aizturēšanas protokolu Nr. 1439 (7. lietas lapa), ar VP
Zemgales RP Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora M. Utāna ziņojumu (4. lietas lapa), ar VP
Zemgales RP Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora U. Lāča ziņojumu (6. lietas lapa), ar /pers. E/
paskaidrojumiem (9. lietas lapa) un paša /pers. A/ paskaidrojumiem ir pilnībā pierādīti administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. /numurs/ fiksētie pārkāpuma
apstākļi.
No lietas materiāliem viennozīmīgi secināms, ka policijas darbinieki – M. Utāns un U. Lācis ir valsts amatpersonas un administratīvā pārkāpuma
protokolā Nr. /numurs/ norādītajā laikā un vietā pildīja dienesta pienākumus. Konstatējot /pers. A/darbībās pārkāpumus ceļu satiksmē, likumīgi apturēja /pers.
A/ vadīto transportlīdzekli, līdz ar to izteica /pers. A/ likumīgu prasību uzrādīt vadītāja apliecību un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, lai pārbaudītu
transportlīdzekļa vadītāja, kurš tiek turēts aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, dokumentus, kas nepieciešami tiesību normu ievērošanas pārbaudei.
Vadītājam /pers. A/vairākkārtīgi lūgts uzrādīt vadītāja apliecību un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, taču /pers. A/ ignorēja izteiktās prasības. Pēc tam
vadītājam tika lūgts izkāpt ārā no transportlīdzekļa un sekot līdzi uz policijas dienesta automašīnu, lai uzrādītu pierādījumus par ceļu satiksmes noteikumu
pārkāpumiem, ko pats vadītājs pieprasīja, taču šīm policijas darbinieku likumīgajām prasībām /pers. A/ nepakļāvās un turpināja savu pretlikumīgu rīcību, proti,
ieslēdzās savā automašīnā un kategoriski atteicās pildīt jebkuras policijas darbinieku izteiktās prasības. /pers. A/ tika izskaidrotas nepakļaušanas sekas un arī
tika brīdināts par fiziska spēka un speclīdzekļu pielietošanu, taču viņš visu ignorēja. Tāpēc policijas darbinieki bija spiesti izsaukt papildus ekipāžu un pielietot
fizisku spēku.
Līdz ar to ir konstatēts, ka Policijas darbinieks M. Utāns pildīja dienesta pienākumus un vairākkārtīgi izteica /pers. A/ likumīgas prasības, kurām viņš
ilgstošā laika periodā nepakļāvās, kavējot un traucējot policijas darbiniekiem pildīt dienesta pienākumus.
Tiesnese norāda, ka nevar liegt pašai personai, pret kuru vērstas policijas darbinieku prasības, kvalificēti izvērtēt izvirzīto prasību tiesiskumu, taču, ja
persona uzskata, ka policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku par to, ka, ja vēlāk
tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie administratīvās atbildības
par nepakļaušanos šīm prasībām. Taču, ja tiks konstatēts, ka prasības nebija likumīgas, kā atzīst Administratīvo lietu departaments, personu nevar saukt pie
administratīvās atbildības par nepakļaušanos likumīgajām prasībām, jo šādā gadījumā nebūs izpildījies administratīvā pārkāpuma sastāvs, proti, nebūs LAPK
175.pantā expressis verbis paredzētie „likumīgais rīkojums vai prasības”. Savukārt, ja nav administratīvā pārkāpuma sastāva, personu nevar saukt pie
administratīvās atbildības (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 14. novembra spriedumu lietā Nr. SKA-
454/2006).
Administratīvās apgabaltiesas praksē atzīts, ka vārds „ļaunprātīgi” apzīmē vainas formu LAPK 175. pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā. Personas
rīcība atzīstama par ļaunprātīgu LAPK 175. panta izpratnē, ja persona pārkāpumu izdarījusi ar nodomu (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005. gada 10.
marta spriedumu lietā Nr. AA 609-05/8).
Tiesnese secina, ka lietā ir pierādīts, ka /pers. A/ nepakļaušanās policijas darbinieku prasībām un rīkojumiem atzīstama par ļaunprātīgu, tas ir, /pers. A/
atteicās pildīt policijas darbinieku likumīgās prasības un vēlējās tā rīkoties. Līdz ar to nav šaubu, ka /pers. A/ apzinājās savu darbību prettiesisko raksturu, tas
ir, izdarīja administratīvo pārkāpumu ar nodomu Latvijas APK 10. panta izpratnē un /pers. A/ nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām un
rīkojumiem bija ļaunprātīga Latvijas APK 175. panta izpratnē.
Tiesnese norāda, ka rīkojuma pretlikumīguma acīmredzamība jāpamatojas uz tādu objektīvu apstākli, kas nosakāms uzreiz, proti, kurš būtu pretlikumīgs
jebkuros apstākļos, nevis uz personas subjektīvo attieksmi pret policijas rīkojumu. Vienīgais veids, kā persona var iebilst pret policijas izdotu rīkojumu vai
prasību, ir to pārsūdzēt.
Šobrīd lietā nav konstatēts fakts, ka /pers. A/ nav izdarījis administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, jo zināms, ka viņš par ceļu satiksmes noteikumu
pārkāpumu ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un piemērots naudas sods (skat. 5. un 6. lietas lapu), līdz ar to /pers. A/ nebija likumīga pamata
nepakļauties policijas darbinieka prasībām.
Līdz ar /pers. A/ bija pienākums policijas darbinieku prasības izpildīt.
Tiesnsese nekonstatē tādus procesuālos pārkāpumus, kas būtu par pamatu apšaubīt lietā esošo un tiesas sēdē pārbaudīto pierādījumu ticamību vai
pieļaujamību.
Lietā nav konstatētas saprātīgas šaubas par /pers. A/ vainu, kas nebūtu novērstas un kuras būtu tulkojamas par labu pārkāpējam. Nav konstatēti
Latvijas APK paredzētie atbildību izslēdzošie apstākļi.
Līdz ar to /pers. A/ darbības kvalificējamas kā ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieku, kuri pilda dienesta pienākumus, likumīgajām prasībām,
par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 175. pantā. /pers. A/ darbības juridiski pareizi kvalificētas un ir pierādīta viņa vaina minētā pārkāpuma izdarīšanā,
par ko viņš saucams pie atbildības.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, pārkāpējs
saucams pie administratīvās atbildības, piemērojot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 175. pantā soda sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese saskaņā ar Latvijas APK 32. pantu ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas
pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
/pers. A/ ir septiņas reizes administratīvi sodīts, visas reizes par ceļu satiksmes noteikumu vai Ceļu satiksmes likuma normu pārkāpumiem, kas liecina,
ka viņam ir tendence izdarīt administratīvos pārkāpumus, kas sekojoši norāda, ka viņš nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām, lai izvairītos no
atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, kas nav pieļaujama un likumīga rīcība. Turklāt, pārkāpumu veica ilgstošā laika periodā.
/pers. A/ strādā AS “/Nosaukums/”, ikmēneša ienākumi 600 EUR, apgādājamo nav. Atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus tiesnese
nekonstatē.
/pers. A/ soda mērķa sasniegšanai piemērojams naudas sods, Latvijas APK 175. panta sankcijā paredzētajā apmērā, kas samērīgs ar pārkāpumu un
atbilst audzinošam raksturam.
Saskaņā ar Latvijas APK 299. panta pirmo daļu pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam izsniegts
lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to,- ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka
sūdzība vai protests noraidīts.
Lūgumi par soda izpildes atlikšanu nav saņemti.
Pamatojoties uz minēto un ievērojot Latvijas APK 22., 31.- 34., 175., 213., 289.16 un 299. pantu, tiesnese
nos pr ie da :
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas APK 175. pantā paredzēta administratīvi sodāma pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar
naudas sodu 70 EUR (septiņdesmit euro) apmērā.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā (Dambja ielā 12, Jelgavā, LV-3001) – 2018. gada 26. martā.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Naudas sods (70 EUR) jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma saņemšanas dienas, iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551 naudas
sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.
Maksājuma dokumentā jāuzrāda pārkāpēja vārds, uzvārds, personas kods un lietas numurs (Nr. 173006818). Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz
Zemgales rajona tiesā (Dambja ielā 12, Jelgavā, 24. kabinetā).
Tiesnese L. Fogele