Landlord's claim for lease term registration dismissed; tenant's appeal upheld on procedural grounds.

ECLI:LV:ZAT:2018:1210.C37072017.11.S

Lieta Nr.C37072017

Lietas arhīva Nr.CA-0437-18/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2018.gada 10.decembrī

Zemgales apgabaltiesa:

tiesas sēdes priekšsēdētaja tiesnese A.Misiuna

tiesneses D.Baltā, M.Terjuhana

ar tiesas sēžu sekretāri E.Ahmedčiku

piedaloties lietas izskatīšanā prasītājas pārstāvim /pers. E/, atbildētāju pilnvarotam pārstāvim zvērinātam advokātam Kristapam Andersonam

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības “/Nosaukums A/” prasībā pret /pers. G/ un /pers. H/ par nomas tiesību nostiprināšanu

zemesgrāmatā sakarā ar akciju sabiedrības “/Nosaukums A/” apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2018.gada 18.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

AS “/Nosaukums A/” cēla tiesā prasību pret /pers. G/ par nomas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Prasība pamatota ar to, ka 2013.gada 23.septembrī noslēgts Zemes nomas tipveida līgums (turpmāk arī – nomas līgums) par lauksaimniecībā

izmantojamās zemes ar kopējo platību 23,00 ha (turpmāk – zemesgabals), kas ietilpst nekustamā īpašuma/Nosaukums C//adrese/(turpmāk –

nekustamais īpašums) sastāvā, nomu. Atbilstoši nomas līgumam atbildētājs iznomāja prasītājai zemesgabalu uz 10 gadiem, proti, līdz 2023.gada

22.septembrim, par nomas maksu 500 lati jeb 711 euro gadā pēc nodokļu nomaksas.

Līdz pat 2017.gada jūlijam (gandrīz 5 gadu garumā) abas puses līgumu ir pildījušas. 2017.gada jūlija beigās atbildētājs, satiekot nomnieka

pārvaldnieku /pers. I/, informēja, ka esot noslēdzis jaunu zemesgabala nomas līgumu ar zemnieku saimniecības “/Nosaukums B/” īpašnieku /pers. J/, un

ka vistuvākajā laikā jaunais nomnieks ieradīšoties, lai fiziski uzsāktu zemesgabala izmantošanu. Prasītāja norāda, ka līdz šai sarunai atbildētājs nomas

līgumu nav ne uzteicis, ne nomas attiecību sakarā izvirzījis nomniekam kādas pretenzijas. Tieši pretēji 2017.gada 24.jūlijā atbildētājs saņēma nomas

maksas maksājumu 800 euro, kas, ņemot vērā līdzēju savstarpējo maksājumu bilanci, ir maksājums par zemesgabala nomu par 2018./2019.gadu, ko

nomnieks ir veicis avansā, kā priekšapmaksu.

Prasībā norādīts, ka prasītāja zemesgabalā reāli veic lauksaimniecisko ražošanu, tas ir apsēts ar daudzgadīgajiem zālājiem lopbarības iegūšanai

ganāmpulkam un prasītāja plāno to veikt līdz pat nomas līguma termiņa beigām. Prasītājai nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanas dēļ radīsies būtiski

tiešie zaudējumi (neskaitot negūto peļņu). Prasītāja lūdza tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājam nostiprināt /vieta/zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs/nomas tiesības lauksaimniecībā izmantojamai zemei 23 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “/Nosaukums C/” sastāvā, pamatojoties uz

2013.gada 23.septembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgto Zemes nomas tipveida līgumu.

Atbildētājs /pers. G/ iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus par prasību, kur norādīja, ka prasību neatzīst.

Paskaidrojumos norādīts, ka pušu noslēgtais zemes nomas līgums pilnībā atspoguļo pušu gribu. Parakstot zemes nomas līgumu, puses nebija

vienojušās par tā ierakstīšanu zemesgrāmatā. Prasītājs šādu prasību neizteica, savukārt atbildētājs nevēlējās apgrūtināt savu īpašumu. Norādīts, ka

konkrētajā gadījumā līgums bija noslēgts, jo starp līdzējiem bija panākta pilnīga vienošanās ne tikai par attiecīgā līguma objektīvi būtiskām sastāvdaļām,

bet arī par šī līguma noteikumiem, kurus viens vai abi līdzēji uzskata par nepieciešamu ietvert līgumā. Neviens normatīvais akts neparedz pienākumu

nomas tiesiskās attiecības korroborēt zemesgrāmatā, ja līgumslēdzēji par to nav vienojušies. Norādīts, ka prasītāja ir vispārīgi atsaukusies uz Civillikuma

normām, kas nekādā veidā nepamato prasību, jo neparedz atbildētājam pienākumu ierakstīt nomas attiecības zemesgrāmatā, ja par to nav bijusi

vienošanās. Ja līgumslēdzēji nav vienojušies par nomas attiecību korroborāciju, arī tiesai nav pamata apmierināt šādu prasību, jo korroborācija nevar

notikt bez līguma dalībnieka vai dalībnieku gribas vai arī notikt pretēji to gribai.

Tiesā tika saņemts /pers. H/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka viņš kā nekustamā īpašuma “/Nosaukums C/” kopīpašnieks, kuram pieder ½

domājamā daļa, nav nevienu pilnvarojis slēgt zemes nomas līgumu, kas būtu korroborējams zemesgrāmatā. Norādīts, ka jau 2015.gada sākumā

līgumslēdzēji vienojās par zemesgabala nomas līguma izbeigšanu. Tāpat viņš ir informēts, ka jau 2015.gada 1.augustā tika noslēgts jauns zemesgabala

nomas līgums ar SIA “/Nosaukums D/”.

Prasītāja 2018.gada 16.martā iesniedza tiesā pieteikums par prasības priekšmeta grozīšanu un līdzatbildētāja pieaicināšanu lietā, kurā lūdz tiesu

atbilstoši Civillikuma 1068.pantam lietā pieaicināt kā līdzatbildētāju /pers. H/, ņemot vērā, ka nekustamais īpašums pieder vienādās daļās /pers. G/ un

/pers. H/.

Prasītāja lūdz tiesu uzlikt pienākumu atbildētājiem nostiprināt /vieta/ zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/nomas tiesības lauksaimniecībā

izmantojamai zemei 23 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma /Nosaukums C/, kadastra Nr./kadastra numurs/, sastāvā, pamatojoties uz 2013.gada

23.septembrī starp prasītāju un atbildētājiem noslēgto Zemes nomas tipveida līgumu.

Ar tiesneses 2018.gada 16.marta lēmumu pieteikums pieņemts, kā atbildētājs lietā pieaicināts /pers. H/.

Ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 18.aprīļa spriedumu prasība noraidīta.

Tiesa konstatēja, ka lietā nepastāv strīds par to, ka 2013.gada 23.septembrī starp prasītāju un atbildētājiem tika noslēgts Zemes nomas tipveida

līgums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes ar kopējo platību 23 ha, kas ietilpst nekustamā īpašuma /Nosaukums C//adrese/kadastra, Nr. /kadastra

numurs/, sastāvā, nomu.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka 2013.gada nomas līgumā ir ietvertas visas būtiskās nomas līguma sastāvdaļas. Puses nav vienojušās par

nomas tiesību, kas izriet no nomas līguma, nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Tiesa atzina, ka nomas līguma ierakstīšana zemesgrāmatā ir saistīta ar darījuma dalībnieku brīvu gribu un, kā jau minēts, šādas līgumslēdzēju

vienošanās nav.

Civillikuma normas nenosaka tiesas kompetenci ar spriedumu noteikt, ka pušu noslēgtais nomas līgums tiek ierakstīts nekustamā īpašuma

zemesgrāmatā, nemainot paša līguma nosacījumus.

Tiesa norādīja, ka no 2017.gada 31.augusta /pers. G/ paziņojuma (lietas 40.lapa) konstatējams, ka atbildētāji nomas līgumu uzskata par izbeigtu.

Nomas līguma 7.3.punkts noteic, ka noslēgtais nomas līgums zaudē spēku uzteikšanas un laušanas gadījumā. Pirmās instances tiesa atzina, ka ar minēto

paziņojumu lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētāji ir paziņojuši prasītājai par līguma uzteikšanu, savukārt prasītāja to likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi.

Līdz ar to pirmās instances tiesa nesaskatīja tiesisku pamatu prasības apmierināšanai.

Par Zemgales rajona tiesas 2018.gada 18.aprīļa spriedumu prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnā apmērā šādu

apsvērumu dēļ.

[1.] Tiesa prasītājas iesniegtos pierādījumus ir vērtējusi virspusēji, pretēji Civilprocesa likuma 97.panta pirmajā daļā imperatīvi noteiktajai

pierādījumu novērtēšanas kārtībai.

Šādas rīcības rezultātā tiesa ir nonākusi pie nepamatota secinājuma, ka nomas līguma 7.3.punktā noteiktas pušu tiesības uzteikt līgumu. Tiesa

secināja, ka atbildētāji nomas līgumu ir tiesiski uzteikuši, savukārt prasītāja to likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka zemes nomas līguma 6.punktā ir noteikts vienīgais gadījums, kad puse ir tiesīga uzteikt līgumu – šī līguma noteikumu

neizpildīšanas gadījumā. Tā kā 2017.gada 31.augusta paziņojumā nav norādīts neviens līguma pārkāpums, prasītājai nebija nepieciešams paziņojumu

apstrīdēt.

Nomas līgums ir noslēgts uz noteiktu termiņu – līdz 2023.gada 22.septembrim. Atbilstoši Civillikuma 2165.pantam nomas vai īres līgums, kas

aprobežots ar tikai pārejošu mērķi vai ar noteiktu termiņu, izbeidzas, kad sasniegts mērķis vai notecējis termiņš.

Savukārt Civillikuma 2171.pants piešķir iznomātājam tikai “tiesības prasīt līguma atcelšanu” un tikai likumā noteiktos gadījumos. Līdz ar to jebkurā

gadījumā likumdevējs tieši iznomātājam ir uzlicis par pienākumu apstrīdēt nomas līguma spēkā esamību, ko atbildētāji nav darījuši, nav celta arī prasība

par nomas līguma izbeigšanu. Attiecīgi nomas līgums ir spēkā līdz 2023.gada 22.septembrim.

[2.] Saskaņā ar Civillikuma 1478.pantu, ja darījums nav korroborēts, tas nezaudē savu spēku. Ieguvējs gan nevar izlietot īpašuma tiesību, bet var

celt personīgu prasību pret atsavinātāju. Civillikuma 1479.pants norāda, ka šīs personīgās prasības priekšmets ir korroborācija, uzsverot, ka neviens no

dalībniekiem nevar bez otra piekrišanas atkāpties no lietas aiz tā iemesla, ka akts vēl nav ierakstīts zemesgrāmatās.

Līdz ar to, ceļot prasību pret atbildētājiem, prasītāja ir izmantojusi likumā noteiktās tiesības celt prasību par nomas attiecību ierakstīšanu

zemesgrāmatā, un apstāklim, ka tipveida zemes nomas līgumā nav paredzēts šāds noteikums, nav nekādas nozīmes lietā.

[3.] Prasītājas celtās prasības priekšmets ir nomas tiesību ierakstīšana zemes grāmatā uz darījuma pamata, lūdzot tiesai ierakstīt zemesgrāmatā

nomas līgumu tādā redakcijā, kādā tas ticis noslēgts. Līdz ar to ir nepamatota spriedumā iekļautā tiesas piezīme, ka tiesai nav pieteikts prasījums grozīt

nomas līgumu.

Civillikuma 5.pantā noteikts, kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un

vispārīgiem tiesību principiem.

Atbildētāji iesniedza rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, kur norādīts, ka apelācijas sūdzībā prasītāja nav norādījusi nevienu

argumentu vai pamatojumu, kā izpaužas pirmās instances tiesas sprieduma nepareizība saistībā ar prasības noraidīšanu par zemes nomas tiesību

ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Norādīts, ka jau ceļot prasību, prasītāja būtībā apzinājās, ka celtā prasība ir nepamatota, atzīstot, ka neviens normatīvais akts neparedz pienākumu

nomas tiesiskās attiecības korroborēt zemesgrāmatā, ja līgumslēdzēji par to nav vienojušies. Apelācijas sūdzībā prasītājs nav norādījis nevienu jaunu vai

citu argumentu, kādēļ, pretēji līgumslēdzēju gribai, zemes nomas tiesības būtu ierakstāmas zemesgrāmatā. Nav šaubu, ka ne prasītāja, ne atbildētāji,

noslēdzot zemes nomas līgumu, nebija izteikuši šādu vēlēšanos.

Savukārt apelācijas sūdzībā minētajiem argumentiem, ka tiesa nav vērtējusi, vai nav ņēmusi vērā zemes nomas līguma termiņu, izbeigšanas kārtību,

kā arī prasībā norādīto, ka atbildētājs it kā esot saņēmis maksājumus par zemes nomas maksu par 2018./2019.gadu, nav nozīme minētās lietas

izskatīšanā, jo tie nekādā veidā nepierāda, ka līgumslēdzējiem būtu pienākums, pretēji to gribai un līguma noteikumiem, zemes nomas tiesību

nostiprināšanai. Šiem apstākļiem nav nekādas saistības ar konkrētās prasības priekšmetu – zemes nomas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis /pers. E/ prasību un apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši tajās norādītajiem motīviem un pamata.

Atbildētāju pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Kristaps Andersons tiesas sēdē prasību un apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdēs, novērtējusi apelācijas sūdzības argumentus un rakstveida pierādījumus lietā, Zemgales

apgabaltiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Zemgales apgabaltiesa, novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma argumentāciju, atzīst, ka Zemgales rajona tiesas 2018.gada 18.aprīļa

spriedumā ietvertais pamatojums ar izņēmumu, uz kuru apelācijas instances tiesa norādīs turpmāk spriedumā, ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to

tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem pievienojas pirmās instances tiesas veiktajam lietas apstākļu konstatējumam un

sprieduma argumentācijai, to savā spriedumā neatkārtojot.

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nav pamats, lai apmierinātu prasītājas prasību.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepieciešamu norādīt, ka pirmās instances tiesas norādītajam apstāklim par to, ka atbildētāji uzskata nomas

līgumu par izbeigtu nav nozīmes konkrētā strīda izskatīšanā. Pušu noslēgtā nomas līguma termiņš nav notecējis, bet puses izskatāmās lietas par zemes

nomas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ietvaros nav pieteikušas nekādus prasījumus saistībā ar nomas līguma atcelšanu vai spēkā esamību. Lietā

esošais /pers. G/ paziņojums (lietas 40.lapa) ir vienpusējs viena līgumslēdzēja dalībnieka gribas paziņojums un lietā nav nodibināts, ka nomnieks šādam

vienpusējam paziņojumam ir piekritis. Lieta ir izskatāma atbilstoši celtās prasības priekšmetam par zemes nomas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Parējos Zemgales rajona tiesas spriedumā izdarītos secinājumus un argumentus, apelācijas instances tiesa atzīst par pamatotiem un tiem

pievienojas.

Papildus pirmās instances tiesas sprieduma motīviem, apelācijas instances tiesa norāda sekojošo:

Civillietu tiesas kolēģija nepiekrīt apelācijas sūdzības argumentam par to, ka apstāklim, ka pušu noslēgtajā nomas līgumā nav paredzēts noteikums

ierakstīt līgumu zemesgrāmatā nav nekādas nozīmes.

Noslēdzot nomas līgumu, darījuma dalībnieku griba ir vērsta uz nomas attiecību nodibināšanu, kas ir saistību tiesība. Likums absolūtu spēku atzīst

lietu tiesībām, turpretī saistību tiesībām nav absolūta spēka, un tām nav vietas zemesgrāmatā, izņemot gadījumus, kad nostiprināšanu tieši paredz likums

(sk.Eduards Virko. Zemesgrāmatu pieejamība un ticamība // Jurista vārds, 2008, Nr.15 (520)).

Civillikuma 2126.pants paredz, ka ierakstot nomas līgumu zemesgrāmatā, nomnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešajām personām.

Interpretējot minēto tiesību normu, Augstākās tiesa norādījusi, ka Civillikuma 2126.pants paredz vien iespēju ierakstīt nomas tiesību zemesgrāmatā,

taču minētā norma nepiešķir tiesībai kā tādai absolūtu spēku un tā nav pamats nomas līguma ierakstīšanai zemesgrāmatā pēc nomnieka vienpusēja

pieprasījuma (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 24.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-232/2010).

Pirmās instances tiesa pareizi nodibinājusi, ka puses nav vienojušās par nomas līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Ievērojot iepriekšminētos apsvērumus par nomas līguma kā saistību tiesību tiesisko dabu un to, ka nav notikusi līgumslēdzēju vienošanās par nomas

līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu prasītāju atsaukšanos uz Civillikuma 1478., 1479.pantu, kas nosaka

darījuma korroborāciju.

Pēc apstākļiem līdzīgā lietā kā izskatāmajā Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka ar nomas līgumu netiek nodibināta lietu tiesība un nomas tiesību

ierakstīšana zemesgrāmatā ir vērtējama vienīgi kā nomas līguma nejaušā sastāvdaļa. Līguma noteikums par tā ierakstīšanu zemesgrāmatā ir tikai

fakultatīva iespēja, par kuru pusēm jāvienojas papildus, izsakot attiecīgu gribas izteikumu. Tikai tad, ja puses par to ir vienojušās, nomniekam ir tiesības

celt personisku prasību pret iznomātāju par nomas līguma korroborāciju (sk. Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 19.janvāra spriedumu lietā

Nr.SKC-12/2011).

Arī citā lietā, kurā prasība tika celta par nomas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, Augstākā tiesa atzina, ka nomas līguma ierakstīšana

zemesgrāmatā iespējama tikai tajā gadījumā, ja par šādu līguma noteikumu ir panākta vienošanās ar iznomātās lietas īpašnieku, kurš devis savu piekrišanu

attiecīgā apgrūtinājuma ierakstīšanai (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 24.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-232/2010).

Nepamatota šajā gadījumā ir apelācijas sūdzības iesniedzējas atsaukšanās uz Civillikuma 5.pantā noteikto, ka tad, kad lieta jāizšķir pēc tiesas

ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.

Pušu tiesiskais strīds ir atrisināms saskaņā ar Civillikuma tiesību normām, kas regulē pušu gribu, darījuma sastāvdaļas, nomas tiesiskās attiecības,

darījuma korroborēšanu, uz kurām ir atsauce arī pirmās instances un apelācijas instances tiesas spriedumos.

Civillikuma 5.pants nevar tikt izmantots kā vēl viena likuma iztulkošanas (interpretācijas) metode. Šī materiālo tiesību norma nav piemērojama kā

vispārējs pants visiem civiltiesiskiem strīdiem, t.i., šī norma var tikt piemērota tikai likumā noteiktajos gadījumos (sk. Agris Bitāns. Taisnības apziņa,

nosakot kompensāciju par nemantisku aizskārumu. // 8.jūlijs, 2003, Latvijas Vēstnesis, Nr.25/26 (283/284)).

Turklāt apelācijas sūdzībā nav norādīts uz apstākļiem, kuru dēļ tiesai, izspriežot pušu strīdu, būtu pamats piemērot Civillikuma 5.panta noteikumus.

Ieskatoties Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Civillietu tiesas kolēģija konstatēja, ka nekustamā īpašuma “/Nosaukums C/”

zemesgrāmatas nodalījumā 2018.gada 1.februārī nostiprināta nomas tiesība uz zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/23,1 ha platībā

par labu SIA “/Nosaukums D/”, kas tādējādi ir ieguvusi lietu tiesību, kas ir spēkā pret trešajām personām, t.sk. pret prasītāju.

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, nav pamata apmierināt prasītājas celto prasību pret atbildētājiem par zemes nomas tiesību nostiprināšanu

zemesgrāmatā.

Ja prasītāja kā nekustamā īpašuma nomniece uzskata, ka tai ar atbildētāju rīcību nodarīti zaudējumi, tad prasītājai ir tiesības prasīt zaudējumu

atlīdzību no iznomātāja likumā noteiktajā kārtībā.

Tā kā prasība noraidāma pilnībā, tad tiesas izdevumi no atbildētājiem prasītājas labā nav piedzenami.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu no prasītājas par labu atbildētājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Atbildētāju pārstāvis lietā iesniedza atbildētājam /pers. G/ izrakstītos rēķinus: 2018.gada 19.marta rēķinu Nr.17 par 847 euro apmaksu un

2018.gada 7.novembra rēķinu Nr.70 par 363 euro apmaksu, kā arī izrakstu no konta, kas apliecina, ka /pers. G/ ir veicis rēķina Nr.17 ir apmaksu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta 1.1 daļas noteikumiem par atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata gan izdevumus, kuri jau ir

samaksāti, gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts rēķins. Ievērojot minēto,

ir izlemjams jautājums par abos zvērināta advokāta izrakstītajos rēķinos norādīto izdevumu atlīdzināšanu. Kopējā atbildētāja izdevumu advokāta

palīdzības samaksai summa lietā ir 1210 euro.

Civilprocesa likuma 44.panta piektā daļa noteic, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot

taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši – lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu

skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

No zvērināta advokāta izrakstītajiem rēķiniem redzams, ka 847 euro ir atlīdzība par juridiskajiem pakalpojumiem (paskaidrojumu sagatavošana,

pārstāvība) pirmās instances tiesā, bet 363 euro ir atlīdzība par juridiskajiem pakalpojumiem (paskaidrojumu sagatavošana, pārstāvība) apelācijas

instances tiesā.

Novērtējot lietā esošos dokumentus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka no prasītājas atbildētāja labā piedzenamais izdevumu apmērs advokāta

palīdzības samaksai par juridiskajiem pakalpojumiem pirmās instances tiesā ir samazināms uz pusi. Apelācijas instances tiesas apsvērumi ir sekojoši.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs /pers. G/ par prasību rakstveida paskaidrojumus tiesā iesniedzis 2017.gada 16.oktobrī, pats šos

rakstveida paskaidrojumus parakstot.

/pers. H/ rakstveida paskaidrojumi tiesā iesniegti 2018.gada 12.februārī, kad viņam lietā vēl nebija atbildētāja statuss, līdz ar to nebija pienākuma

sniegt paskaidrojumus lietā. Par atbildētāju /pers. H/ lietā pieaicināts tikai 2018.gada 16.martā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 85.panta trešajai daļai advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Orderis zvērinātam

advokātam K.Andersonam par juridiskās palīdzības sniegšanu /pers. G/ izrakstīts 2018.gada 12.februārī, pilnvara izsniegta 2018.gada 9.februārī. Līdz ar

to lietā nav dokumentu, kas apstiprinātu juridisko pakalpojumu – paskaidrojumu sagatavošanu sniegšanu pirmās instances tiesā.

Samazinot atlīdzināmo izdevumu apmēru pirmās instances tiesā Civillietu tiesas kolēģija ņem vērā arī to, ka lieta nav apjomīga, lietas faktaloģisko

apstākļu izklāsts nav liels. Pirmajā instancē tika noteiktas divas tiesas sēdes, kurā piedalījās zvērināts advokāts K.Andersons. Viena tiesas sēde –

2018.gada 12.februārī ilga tikai piecas minūtes. Otrajā tiesas sēdē tika uzsākta un pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, tiesas sēde ilga mazāk par

stundu.

Ievērojot minētos apsvērumus, taisnīguma un samērīguma principu, tiesas kolēģija atzīst, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu pirmajā instancē

atbildētājam atlīdzināmi izdevumi juridiskās palīdzības sniegšanai 423,50 euro apmērā, bet apelācijas instances tiesā 363 euro apmērā, kopā atlīdzināmi

izdevumi 786,50 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu no prasītājas valsts labā piedzenami tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, t.i., izdevumi

par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu, kas pirmās instances tiesā ir 3,59 euro, apelācijas instances tiesā – 0,68 euro,

kopā 4,27 euro.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434.pantu, tiesas kolēģija

nosprieda

AS “/Nosaukums A/” prasību pret /pers. G/ un /pers. H/ par nomas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā noraidīt.

Piedzīt no AS “/Nosaukums A/”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. G/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 786,50 euro, kas iemaksājami /pers. G/ bankas kontā Nr./konta numurs/.

Piedzīt no AS “/Nosaukums A/”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,27 euro.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – saņēmējs Tiesu administrācija, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, saņēmēja iestāde Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konts Nr./konta numurs/, iemaksas mērķis: EKK 21499, dati lietas identificēšanai.

Noteikt prasītājai sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Maksājuma apliecinošie dokumenti, kas apstiprina

tiesas izdevumu samaksu, minētajā termiņā iesniedzami Zemgales apgabaltiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākajai tiesai, kasācijas sūdzību iesniedzot

Zemgales apgabaltiesā.

Sprieduma sastādīšanas datums – 2018.gada 10.decembris.

Tiesnese A.Misiuna

Tiesnese D.Baltā

Tiesnese M.Terjuhana