Court dismisses appeal for traffic violation where first instance judgment was legally sound and appeal was frivolous.

Lieta Nr.133041312

104AA-1042-13/32

SPRIEDUMS

Rīgā 2013.gada 10.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnesis J.Stukāns,

tiesneses I.Amoliņa un I.Logina,

rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. C/, personas kods /personas

kods/, apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2013.gada 17.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

2012.gada 4.septembrī plkst.19.17 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes

Ceļu policijas bataljona (turpmāk - PPP CPB) jaunākais inspektors A.Stepančenko noformēja /pers. C/ administratīvā pārkāpuma

protokolu un lēmumu Nr.050/PD760509 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu

Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 250.1punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka viņš 2012.gada 4.septembrī

plkst.19.07 Rīgā vadīja transportlīdzekli - motociklu SUZUKI RF600R ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, pa Biķernieku ielu no

Brīvības gatves puses, Kastrānes ielas virzienā, kuram valsts reģistrācijas numura zīme nebija salasāma no attāluma (diennakts

gaišajā laikā), kas ir divas reizes mazāks par noteikto. Pārkāpums fiksēts videoierakstā.

Sākotnējā lēmumā norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ( turpmāk - LAPK)

149.25panta septītajā daļā, kura noteic, ka par braukšanu ar transportlīdzekli (motociklu), kuram valsts reģistrācijas numura zīmes nav

salasāmas no attāluma, kas ir divas reizes mazāks par noteikto, transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu Ls 20 apmērā.

Saskaņa ar LAPK 14925.panta septītās daļas nosacījumiem, PPP CPB jaunākais inspektors pieņēma lēmumu sodīt /pers. C/ ar

naudas sodu Ls 20 apmērā.

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, /pers. C/ to apstrīdēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

priekšnieka vietniekam, kurš ar 2012.gada 24.septembra lēmumu Nr.2984 (turpmāk – Lēmums) Sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu.

Nepiekrītot Lēmumam /pers. C/ vērsās ar sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 17.jūnija spriedumu Lēmums atstāts negrozīts, bet /pers. C/ sūdzība noraidīta.

Pirmās instances tiesa norādīja, ka Lēmumā ir izvērtēti /pers. C/ argumenti un pirmās instances tiesa, izskatot sūdzību nav

konstatējusi citus vai jaunus /pers. C/ norādītus argumentus, kas būtu par pamatu noteiktā soda atcelšanai vai grozīšanai.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, /pers. C/ un iestādes pārstāvja paskaidrojumus, pirmās

instances tiesa atzina, ka ir apstiprinājies, ka /pers. C/, vadīja transportlīdzekli - motociklu SUZUKI RF600R ar valsts reģistrācijas

numurs /TL numurs/, pa Biķernieku ielu no Brīvības gatves puses, Kastrānes ielas virzienā, kuram valsts reģistrācijas numura zīme

nebija salasāma no attāluma (diennakts gaišajā laikā), kas ir divas reizes mazāks par noteikto, līdz ar ko pirmās instances tiesai nav

radušās šaubas, ka /pers. C/ darbības kvalificētas pareizi, proti, pēc LAPK 149.25panta septītās daļas.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. C/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs), kurā norāda, ka

viņu, bez jebkādas jēgas, apturējuši policijas darbinieki. Policijas darbinieki pārbaudīja autovadītāja tiesības, reģistrācijas apliecību

un tehniskās apskates talonu. Viss bija kārtībā, bet vienam no policistiem nepatika kā bija uzstādīts numurs.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka viens no policistiem nofilmēja viņa motocikla numuru ne no pilna cilvēka auguma, kad numura dati

bija redzami, bet no tupus pozīcijas, apmēram 50 cm augstuma no zemes, tas arī bija iemesls viņa sodīšanai. Viņš izlaboja numura

stāvokli, bet policists teica, ka viņam vienalga jāmaksā Ls 20.

Norāda, ka viņa motocikla numurs bija redzams, tīrs un nebojāts un uzskata, ka Ls 20 sods ir par daudz maksāt par to, ka policistam

nepatīk numura leņķa grāds un vispār nepatīk motociklisti.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka, lai nopelnītu Ls 20, parastiem cilvēkiem jāstrādā pilnu darba dienu. Lūdz tiesu pārskatīt lietu

pamatojoties uz taisnības principu un atcelt uzlikto naudas sodu.

Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādīto un ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 20panta pirmās daļas

nosacījumus, Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota un saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, bet

pamats tiesai pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nebija objektīvi konstatējams.

Motīvu daļa

Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka Rīgas rajona tiesas spriedums ir likumīgs, pamatots un atstājams negrozīts, bet apelācijas

sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.

Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzībā norādītie argumenti jau ir izvērtēti Lēmumā un pirmās instances tiesa ir

pievienojusies Lēmuma motivācijai un atzinusi, ka tās pamatojums ir pareizs un pietiekams. Krimināllietu tiesu kolēģija arī tam

pievienojas un atbilstoši LAPK 289.13panta trešajai daļai izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Pārbaudot apstrīdēto Lēmumu, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka minētajā lēmumā ir atspoguļoti un vispusīgi izvērtēti visi tie

apstākļi, uz kuriem tiek pamatota sūdzības iesniedzēja sūdzība.

Saskaņā ar LAPK 289.17panta otro daļu apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdzams rajona (pilsētas) tiesas spriedums apgabaltiesā,

sastāda atbilstoši LAPK 289.1panta prasībām un minētā panta pirmās daļas 4.punkta obligāts nosacījums ir norādīt kādā apjomā

pārsūdz nolēmumu un kā izpaužas nolēmuma nepareizība.

Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka sūdzības iesniedzējs ir tikai formāli pārsūdzējis rajona (pilsētas) tiesas spriedumu, jo uzskaitījis

tos pašus argumentus, kas bija norādīti pieteikumā Rīgas rajona tiesai.

Krimināllietu tiesu kolēģija šādu sūdzības iesniedzējas rīcību vērtē kā paviršu attieksmi pret saviem pienākumiem kā arī tiesībām.

Jo tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu nav formālas, ar mērķi uzdot augstākai tiesu instancei atkārtoti dod vērtējumu tiem pašiem

argumentiem, kas tika vērtēti iestādē un tiesā.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja norādīto par piemēroto sodu, Krimināllietu tiesu kolēģija norāda, ka LAPK 149.25panta septītās

daļas sankcija noteic konstantu naudas sodu Ls 20 apmērā, līdz ar to likumdevējs tiesību normas piemērotājam nav paredzējis

iespēju nedz izvēlēties soda apmēru, nedz arī iespēju izvēlēties starp naudas sodu vai brīdinājumu, proti, tiesību normu piemērotajam,

konstatējot administratīvu pārkāpumu, vairs nepastāv rīcības brīvība jautājumā par soda veida piemērošanu un piemērojamā soda

apmēru.

Tāpat, Krimināllietu tiesu kolēģija, izvērtējot lietā esošos materiālus, nekonstatē apstākļus, kas liecinātu par policijas darbinieka

ieinteresētību lietas iznākumā vai vēlmi apmelot sūdzības iesniedzēju.

Krimināllietu tiesu kolēģija norāda, ka sūdzības iesniedzēja sūdzība nesatur faktus par lietas faktiskajiem apstākļiem, kas nebija

zināmi, pieņemot nolēmumu pirmās instances tiesā, un, kas būtu par pamatu likumīga sprieduma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 21pantu, 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu

Krimināllietu tiesu kolēģija

nosprieda

Rīgas rajona tiesas 2013.gada 17.jūnija spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. C/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnesis J.Stukāns

Tiesnese I.Amoliņa

Tiesnese I.Logina