Court dismissed tenant's defense and ordered payment of land rent arrears to the municipality.
Legislator summary
AI generatedThe court ordered the defendant to pay the plaintiff, Riga City Municipality, for land rent arrears totaling 89.59 euros plus state fees and interest. The plaintiff argued that the land was not transferred to the defendant's privatized home due to an incomplete agreement, creating a legal obligation to pay rent. The court found the facts supported the claim and granted the request in a simplified procedure without a hearing.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 39., 42., 97., 189.-195., 204.1, 250.25 panti: The court may dismiss a tenant's defense regarding land rent and order payment when the landlord proves the land was not legally transferred to the tenant's privatized property.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-09878-23/28
ECLI:LV:RPT:2023:0929.C770987823.4.S
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2023.gada 29.septembrī
Tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Pujate,
rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2023.gada 20.martā Rīgas pilsētas tiesā saņemts Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk arī – prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotās
procedūras lietā pret /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētāja) par parāda piedziņu.
[1.1] Tiesā celtajā prasībā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam zemes nomas maksas parādu 18,67 euro, likumiskos
nokavējuma procentus 0,92 euro un valsts nodevu 70,00 euro, kā arī atzīt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā par laiku līdz
sprieduma izpildei.
[1.2] Prasībā norādīti šādi argumenti:
saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, zemes gabala /adrese/ (kadastra apzīmējums /numurs B/),
domājamo daļu īpašnieks ir prasītājs;
Rīgas dome 2010.gada 1.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.1532 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas
pašvaldības vārda nostiprinātā zemesgabala /adrese/, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas /adrese/, privatizēto objektu īpašniekiem”, ar kuru
zemesgabals /adrese/ (kadastra apzīmējums /numurs B/), 1503 m2 platībā tika nodots īpašumā bez atlīdzības dzīvojamās mājas /adrese/, privatizēto
objektu īpašniekiem atbilstoši kopīpašuma domājamai daļai;
Līdz 2023.gada 17.martam vienošanās par zemesgabala /adrese/ (kadastra apzīmējums /numurs C/), 2113/436109 domājamo daļu nodošanu
īpašumā bez atlīdzības dzīvokļa īpašuma /adrese/, 7/16 domājamo daļu īpašniekam nav noslēgta, līdz ar to privatizētā objekta īpašniekam ir pienākums
maksāt nomas maksu;
atbildētājai regulāri tika nosūtīti paziņojumi par zemes nomas maksu, tostarp 2022.gada 12.aprīļa rēķins, kurā, cita starpā, norādīts laika
periods, par kuru aprēķināta zemes nomas maksa, taču atbildētāja maksājumus nav veikusi.
[1.2] Prasība pamatota ar atsauci uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 53.panta piekto daļu, 84.panta pirmo un otro
daļu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 46.punktu, likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta
pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 14.punkta “a” apakšpunktu, Rīgas domes 2012.gada
18.decembra saistošo noteikumu Nr.197 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.1. un 3.1.2.punktu, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41.panta
pirmās daļas 1.punktu un Civillikuma 1756., 1760., 1765.pantu.
Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
[2] Prasības pieteikuma noraksts atbildētājai nosūtīts uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu
sniegšanai līdz 2023.gada 20.aprīlim, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot
atbildētājas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Vienlaikus atbildētājai izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā – tiesības pieteikt
noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.
[2.1] Atbildētāja līdz lietas izskatīšanai nav sniegusi paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas
sēdē.
[3] 2023.gada 26.jūlijā pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, informējot, ka tiesas nolēmums būs pieejams
tiešsaistes sistēmā no 2023.gada 29.septembra.
Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājai ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi, kā arī pusēm
nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas
par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.
[4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas
izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota
un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu, kura motīvu
daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa, kā to noteic šā panta otrā daļa.
[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
[8] Atbilstoši Civillikuma 1402.panta noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 84.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas
privatizācija šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākta līdz 2014.gada 30.septembrim un šī māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības
īpašumā esošas zemes, attiecībā uz kuru vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas
uzsākšanas brīdī, ar pašvaldības domes vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas lēmumu privatizācijai nododams valsts vai pašvaldības
īpašumā esošais zemes gabals (turpmāk šajā pantā — zemes gabals), privatizācijas komisija vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija
nosūta katram privatizētā objekta īpašniekam uzaicinājumu privatizēt zemes gabalu, savukārt, šā panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka privatizācijas
komisija vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vienošanos par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības slēdz šajā likumā
noteiktajā kārtībā ar katru privatizētā objekta īpašnieku.
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 84.panta otrajā daļā noteikts, ja šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto vienošanos
nenoslēdz uzaicinājumā norādītajā termiņā, privatizētā objekta īpašnieks līdz attiecīgas vienošanās noslēgšanai maksā nomas maksu par valsts vai
pašvaldības īpašumā esošā uzaicinājumā norādītā privatizējamā zemes gabala domājamām daļām šā likuma 53.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un
apmērā.
Savukārt likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 53.panta piektajā daļā noteikts, ka par nomā uz 99 gadiem nodota zemes
gabala lietošanu tiek slēgts zemes nomas līgums, ievērojot šā panta noteikumus. Nomas maksa saskaņā ar šo līgumu nevar pārsniegt zemes nodokļa
lielumu.
Atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 46.punktā noteiktajam, privatizētā objekta īpašnieks
maksā šā likuma 84.panta otrajā daļā minēto nomas maksu, sākot ar 2013.gada 1.aprīli.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 1.punkts noteic nekustamā īpašuma nodokļa likmi zemei 1,5 % apmērā no
nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par zemes nomas maksas parāda piedziņu no atbildētājas 18,67 euro apmērā, kas aprēķināts par laiku no
2013.gada 1.aprīļa līdz 2021.gada 31.decembrim, ir pamatota un apmierināma, piedzenot minēto parāda summu no atbildētājas par labu prasītājam.
[9] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,
vai uz likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.
Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas ierunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts
Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Tiesa atzīst, ka prasība par nokavējuma procentu 0,92 euro, kas aprēķināti par laiku no 2022.gada 21.maija līdz 2023.gada 17.martam, piedziņu
no atbildētājas ir pamatota un apmierināma, piedzenot minēto summu no atbildētājas.
[10] Tāpat, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras
puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētājas prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – prasītāja samaksātā valsts nodeva 70,00 euro.
[11] Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa
notecējuma līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas sešus procentus no simta gadā no kopējās piedzītās summas 89,59 euro, ņemot
vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[12] Civilprocesa likuma 39.panta otrā daļa noteic, ka ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu,
izsniegšanu, tulkošanu, rakstveida pierādījumu atgriešanu saistīto izdevumu apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Summas, kas
nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida
pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts, kā to noteic Civilprocesa 40.panta pirmā daļa.
2022.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14.punkts noteic, ka
izdevumu apmērs vienam pasta sūtījumam, ar kuru tiek nosūtītas tiesas pavēstes vai citi tiesas dokumenti, veido 2 euro. Savukārt šo noteikumu
15.punkts noteic, ka ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu
apjomu lietā, un lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu
izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteiktajam tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos.
[12.1] Ņemot vērā to, ka konkrētajā lietā nosūtīti pieci pasta sūtījumi (5 x 2,00 euro = 10,00 euro), kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
10,00 euro apmērā piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos.
[13] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ievērojot minēto, tiesa nosaka atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39., 42., 97., 189.-195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, 89,59 euro
(astoņdesmit deviņi euro un piecdesmit deviņi centi), kas sastāv no:
parāda par zemes nomas maksu 18,67 euro, kas aprēķināts par laiku no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2021.gada 31.decembrim;
nokavējuma procentiem 0,92 euro, kas aprēķināti par laiku no 2022.gada 21.maija līdz 2023.gada 17.martam;
valsts nodevas 70,00 euro.
Samaksa Rīgas valstspilsētas pašvaldības labā parāda par zemes nomas maksu un likumisko nokavējuma procentu samaksai, kas kopā veido
19,59 euro, izdarāma AS “Luminor Bank” kontā Nr.LV75RIKO0022000027010.
Samaksa Rīgas valstspilsētas pašvaldības labā parāda par valsts nodevu 70,00 euro samaksai izdarāma AS “Luminor Bank” kontā
Nr.LV96RIKO0022000027020.
Noteikt Rīgas valstspilsētas pašvaldībai tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa notecējuma līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 (sešus) % gadā, no kopējās piedzītās parāda summas 89,59
euro, vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,00 euro (desmit euro).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā Tiesu administrācijas, reģ.Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma
mērķī norādot – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C770987823.
Izskaidrot /pers. A/, ka maksājuma dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesā,
pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saīsinātais spriedums sastādīts 2023.gada 29.septembrī.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma
iesniegšanas gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2023.gada 27.oktobrī.
Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem
apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Pujate